miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Mūsdienu kari un bruņotie konflikti / Latvijas Bruņotie spēki šodien
<< 1 ... 45 . 46 . 47 . 48 . 49 . 50 . 51 . 52 . 53 . 54 . 55 ... 569 . 570 . >>
Autors Ziņa
Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:26:02
Atbildēt 


Kā Jūs domājiet kādai vajadzētu izskatīties optimālai Latvijas Armijai(cik divīziju, brigāžu, motorizētās, taknu, kājinieku u.t.t) miera laikā un ar kādiem ieročiem vislabāk būtu apbruņot mūsu strēlniekus, tankistus, lidotājus, jūrniekus u.t.t.?




janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:32:42
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Izlūkpatruļu secensībās iekļautas šadas disciplīnas: orientēšanās, maskēšanās, ātrumposmi pa grūti pārvarāmu apvidu, izlūkošana, stafetes pa stadionu/dubļiem/notekcaurulēm/upēm, šaušana, peldēšana, grānātas mešana, militārās tehnikas atpazīšana, mīnu meklēšana, darbība ar rāciju, slēpņi, peintbols, lamatas, dzīvnieku un augu atpazīšana, spēka/veiklibas/izturības vingrinājumi.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:35:08
Atbildēt 


Tofiks
Man liekas pirms dažiem mēnešiem tas jau tika intensīvi aspriests. Bet nu viedokli varu ielikt vēlreiz. Ja vajadzīgi sīkāki komentāri - jautā.

VALSTS AIZSARDZĪBA

Latvija nekad nav pieteikusi karu kaimiņvalstīm un nav okupējusi svešas teritorijas. Esam miermīlīga valsts. “Politiskās tuvredzības” dēļ 20. gadsimtā mūsu karavīri pasaules apbrīnu un cieņu par savām kaujas spējām izpelnījušies, karodami svešās armijās un zem svešiem karogiem. Kas nebaro savu armiju – drīz baros svešu!
Latvijas armijai jāspēj pilnvērtīgi iekļauties NATO sastāvā un nodrošināt Latvijas suverenitāti. Bruņots vīrs katrā sētā ir valsts iekšējās stabilitātes un suverenitātes garants.

VALSTS AIZSARDZĪBAS PAMATPRINCIPI

1. NODROŠINĀJUMS NORMATĪVAJOS AKTOS

1.2. Mēs atbalstām Latvijas dalību un atbilstību kolektīvajai aizsardzības sistēmai – Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tajā pašā laikā saglabājot totālai aizsardzībai nepieciešamās spējas un attiecīgi pilnveidojot normatīvos aktus.
1.3. Valsts pamatlikumā (Satversmē) jābūt iestrādātam principam, ka nevienai valsts amatpersonai nav tiesības parakstīt /pasludināt/ kapitulācijas aktu vai kādas teritorijas aneksiju bez tautas nobalsošanas, kuru organizē likumīgā vara bez svešu varu klātbūtnes Latvijas teritorijā. Balsošanā piedalās 2/3 no pilsoņu kopuma ar 2/3 balsu vairākumu.
1.4. Satversmē jānosaka, ka arī okupācijas gadījumā Latvijas teritorijā turpina darboties Latvijas likumi.
1.5. Valsts apdraudējuma gadījumā ikviena pilsoņa tiesības un pienākums ir iesaistīties valsts aizsardzībā atbilstoši savām spējām, tādēļ jānodrošina visu pilsoņu militāro pamatiemaņu apgūšana.
1.6. Valsts institūcijām jāatbalsta un jāpiesaista valsts aizsardzībai tās nevalstiskās organizācijas, kas savos Statūtos valsts aizsardzības /nemilitāros/ atbalsta risinājumus ir paudušas kā mērķi vai kā vienu no pamatuzdevumiem.
1.7. NBS dalība militārajās operācijas ārpus Latvijas teritorijas pieļaujama tikai, ja uzbrukts NATO dalībvalstij vai saskaņā ar ANO mandātu, ko akceptējusi Saeima.

2. AIZSARDZĪBAS SISTĒMA

2.2. Valsts aizsardzības sistēma /valstiskās pretošanās struktūras/:
2.2.1. Nacionālie Bruņotie Spēki (NBS);
2.2.2. Zemessardze (NBS rezerve);
2.2.3. specializētais (militarizētais) civildienests;
2.2.4. Aizsargi (palīgpolicija);
2.2.5. valsts civilās aizsardzības sistēma;
2.2.6. mobilizācijas sistēma - visi valstij pieejamie materiālie un finanšu resursi valsts apdraudējuma gadījumam;
2.2.7. Nevalstiskās pretošanās sistēmas struktūras (tauta):
2.2.7.1. organizētā (organizācijas) nevalstiskā tautas pretošanās;
2.2.7.2. neorganizētā (stihiskā) civiliedzīvotāju (tautas) pretošanās.
2.3. Pretošanās formas:
2.3.1. Vardarbīgā pretošanās (militārā un nemilitārā);
2.3.2. Nevardarbīgā pretošanās visdažādākajās formās.



3. AIZSARDZĪBAS SPĒKU VEIDI UN FUNKCIJAS

3.1. Sauszemes spēki.
Profesionālais kodols dalībai starptautiskajās operācijās un sadarbībā ar citām valsts drošības struktūrām cīņai ar terorismu.
3.2. Jūras spēki.
Miera laikā robežu, tai skaitā jūras robežu, sargā robežsardze, Jūras spēki galvenokārt paredzēti atmīnēšanas darbiem.
3.3. Gaisa spēki.
Miera laikā nodrošina gaisa telpas kontroli, palīdzību meklēšanas un glābšanas darbos. Kara laikā nodrošina transportu mūsu vienībām NATO sastāvā.
3.4. Zemessardze kā NBS rezerve.

4. TUVĀKIE VEICAMIE PASĀKUMI (LĪDZ 2011. GADAM)

4.1. KOPĒJĀ AIZSARDZĪBAS SISTĒMA UN NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI

4.1.1. Pakāpeniski (3-5 gadu laikā) palielināt aizsardzības finansējumu līdz 3-5% no Iekšzemes kopprodukta, ko izmantot tikai aizsardzības funkcijām - Aizsardzības ministrijai un Bruņotiem spēkiem.
4.1.2. Likvidēt tās Aizsardzības ministrijas (AM) struktūrvienības, kuras nelietderīgi dublē NBS štāba funkcijas. Izvērtēt NBS Mācību vadības pavēlniecības nepieciešamību kā Latvijas NBS nevajadzīgu struktūru.
4.1.3. Robežsardzi (arī uz jūras) pilnībā finansēt no Iekšlietu ministrijas budžeta.
4.1.4. Atjaunot Ādažu poligonu iepriekšējās robežās un iežogot to. Par neatļautu iekļūšanu poligonos noteikt kriminālatbildību.
4.1.5. Attīstīt ieroču, munīcijas un ekipējuma ražošanu Latvijā.
4.1.6. No valsts aizsardzības budžeta paredzēt ievērojamus līdzekļus zinātniskajiem pētījumiem, īpaši kopīgajās NATO programmās.
4.1.7. Uzlabot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbu. MIDD (Militārās izlūkošanas un drošības dienests) nevajadzīgi dublē NBS štāba izlūkošanas pārvaldi, tam būtu jānodarbojas tikai ar pretizlūkošanu. Pretizlūkošanu pakļaut NBS štāba izlūkošanas pārvaldei.
4.1.8. Nodrošināt NBS regulāras apmācības visos līmeņos – no vadības un stratēģiskās plānošanas līdz lauka kaujas iemaņām.
4.1.9. Uzlabot civilmilitāro sadarbību krīzes situācijās.
4.1.10. Pilnībā profesionalizēt Aizsardzības no masu iznīcināšanas (MIL) ieročiem bataljonu.
4.1.11. Izveidot NATO prasībām atbilstošu Sauszemes spēku brigādi.
4.1.12. Pilnveidot elektroniskās (pamata darbībai datortīklos) cīņas grupas.
4.1.13. Izveidot vienotu tuvcīņas sistēmu drošības struktūrās.
4.1.14. Jaunos virsniekus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā (NAA), vai kooperējoties ar pārējām Baltijas valstīm, taktikas jautājumos apmācīt līdz bataljona komandiera līmenim.
4.1.15. Instruktoru pamatkursā iekļaut vada komandiera līmeņa apmācību.
4.1.16. Nodrošināt visas militārpersonas un viņu ģimenes ar mājokli dienesta vietā.
4.1.17. Miera laikā bojā gājušo militārpersonu un specializētā civildienesta ierēdņu (arī zemessargu un aizsargu, kuri gājuši bojā pildot dienesta pienākumus) laulātajiem piešķirt mūža pensiju konkrētā karavīra (ierēdņa) algas apmērā, ievērojot laikā gaitā noteiktus algas paaugstinājumus. Bērniem nodrošināt pabalstu iztikas minimuma līmenī līdz patstāvīgas dzīves uzsākšanai iegūt izglītību vai izglītības iegūšanai, bet ne vēlāk par 25 gadiem.
4.1.18. Tām personām, kuras ir cīnījušās pret okupācijas varām nacionālo partizānu (mežabrāļu) rindās, izmaksāt atbilstošu karavīra amatalgu par visiem pretošanās gadiem.
4.1.19. Pilnveidot stratēģisko krājumu izveides un mobilizācijas sistēmu.
4.1.20. Visiem valsts aizsardzības nozīmīgiem objektiem (pamatā infrastruktūrai) jau projektēšanas stadijā jāparedz iznīcināšanas veids un plāns. Visas nozīmīgās apvidus izmaiņas saskaņot arī ar aizsardzības plāniem konkrētam apvidum.

4.2. ZEMESSARDZE

4.2.1. Paplašināt zemessargu tiesības un novērst nevajadzīgas birokrātiskas procedūras, lai iegādātos un mājās glabātu dienestam nepieciešamo aprīkojumu un ieročus, tai skaitā vienības kolektīvos ieročus.
4.2.2. Vienkāršot procedūras, lai zemessargi varētu izmantot personīgos zemes īpašumus, transportu un citus resursus savas darbības nodrošināšanai. Izstrādāt elastīgu mehānismu kompensāciju izmaksām par privātā īpašuma izmantošanu. Paredzēt kompensācijas arī zemessargu darba devējiem.
4.2.3. Finansēt zemessargu sagatavošanu speciālistu, instruktoru un virsnieku kursos. Nodrošināt apmācības militārajās specialitātēs, kuras atbilst zemessargu civilajai profesijai.
4.2.4. Uzsākt zemessargu sagatavošanu arī Jūras un Gaisa spēku rezervei.


________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:38:23
Atbildēt 


janis17ais

Laikam būšu ko palaidis garām bet šķiet ka diskusijas par to kādai vajadzētu būt organizatoriskai struktūrai(cik divīziju un kādas) un ar kādiem ieročiem vislabāk apbruņot nebija?

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:39:35
Atbildēt 


Tofiks
Miera laikā visi NBS labākajā gadījumā būs divīzijas lielumā. Šobrīd pat brigādes nav.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:43:07
Atbildēt 


janis17ais

Par to kādi būtu piemēram labākie strēlnieku un PT ieroči mūsu kājieniekiem neesi domājis?

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:49:14
Atbildēt 


Glock pistoles, PWD un MP7, G36 vai AEK971 analogi, patšautenes un snaiperenes uz viņu bāzes. Vācu vai āmju ložmetēji un smagie ložmetēji. Lielkalibra snaiperšautenes un parastās. No PT Javelin ir labs.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 15:51:24
Atbildēt 


janis17ais

Un kā ar tankiem un bruņumašīnām?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:01:19 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt 


janis17ais
Izlūkpatruļu secensībās iekļautas šadas disciplīnas: (...)
===
Vai tiek pievērsta īpaša uzmanība/vērtēts tas, cik nemanīti `izlūki` spēj pārvietoties - gan izvēloties maršrutu, gan arī pašas iešanas/rāpošanas iemaņas?

Tofiks
Kā Jūs domājiet kādai vajadzētu izskatīties optimālai Latvijas Armijai(
===
Miera laika armijas lielums vienmēr ir atkarīgs no iedzīvotāju (pilsoņu) skaita, tātad regulārā mierlaika armija mums varētu būt ~10 000 cilvēku. Respektīvi, 10 000 cilvēku ir tie resursi, ar kuriem mēs varam operēt, armijas anatomiju plānodami.

Gaisa spēki: ~100 cilvēku. Otpimāli mums savas gaisa telpas sargāšanai pietiktu, pareizāk sakot, mēs spētu uzturēt ~10 mācību-kaujas lidmašīnas, kaut vai tās pašas L-39 vai Jak-131, pāris universālos helikopterus tipa Mi-2, Mi-8 vai UH-60.

Jūras spēki: mana koncepcija būtu šāda: izveidot 3 JS bāzes (Liepājā, Venstpilī un Rīgā), un katrā izvietot 4-8 torpēdkuterus, kuri miera laikā lietojami arī krasta apsardzei un glābšanas operācijām, bet kara laikā - patrulēšanai, mīnu aizsprostu izlikšanai un `hit&run` tipa torpēduzbrukumiem. Nu vēl pilnai laimei nekaitētu arī viens traleris, lai mēs paši varētu novākt supostāta izliktās mīnas. Jūrnieku skaits ~1000 cilvēku, ieskaitot ostas personālu un krasta apsardzes militārpersonas.

SUV: diversantu un dziļās izlūkošanas bataljons ~300 cilvēku sastāvā, iekļaujot radioizlūkošanas daļas. Antiterorisma bataljons ar specializāciju uz ķīlnieku atmīnēšna utml. specoperācijām urbānā vidē atrastos IeM un policijas pakļautībā.

SzS: Atlikušos 8000+ cilvēkus varētu sadalīt 2 motostrēlnieku brigādēs ar sekojošu struktūru:
- 1 motostrēlnieku pulks (uz BMP-2 mašīnām);
- 1 tanku bataljons (uz T-72 vai Leo-2);
- 1 izlūkbataljons (uz BTR-80, BMP-1, BRDM-2);
- 1 mobilais artilērijas divizions (uz `Gvozdika` tipa haubicēm);
- 1 PGA divizions ar ZRK tipa `Kub` (ar modernizētām raķetēm un tēmēšanas sistēmām) un ZRAK `Tunguska`.
- 1 atsevišks sapieru bataljons.
- 1 militārās policijas rota.
Strēlnieku ieroči - tie paši AK-74, PKM, SVD, RPG sērija. PT ieroči - PTRK `Metiss`, `Kornet`.

ZS: cik nu cilvēki paši tur iestātos, tik nu būtu, bet optimāli būtu vismaz ~1 bataljons uz katru rajonu (vads uz pagastu). Katrs zemessargs ieroci/munīciju glabātu mājās, pie kam X stundā pulcētos nevis viss bataljons, bet pa vadam katrā pagastā, uz vietas saņemot tālākus norādījumus.
Bruņojums - optimāli tā pati AK-74, PKM, SVD un RPG sērija, PTRK un PZRK.




Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:08:52
Atbildēt 


Maarrutku Jums
~10 mācību-kaujas lidmašīnas, kaut vai tās pašas L-39 vai Jak-131

Vai šādas lidmašīnas ir spējīgas cīnīties pret moderniem iznīcinātājiem?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:11:44
Atbildēt 


Tofiks
Vai šādas lidmašīnas ir spējīgas cīnīties pret moderniem iznīcinātājiem?
===
`Šādu` (un dajebkādu) kara lidmašīnu uzdevums nav cīnīties pret moderniem vai ne tik moderniem iznīcinātājiem, bet pasargāt savus SzS no pretinieka aviācijas vai atbalstīt SzS uzbrukumu.

Sovka



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:12:21
Atbildēt 


Tofiks

gaisa kaujā nav tik svarīgs max.ātrums bet gan kurš kuru pirmais pamanīs.Un pamanīt šitik mazu verķi da vēl uz zemes fona ir visai netriviāls uzdevums.Savukārt-jaunajiem mācību verķiem bruņojums diez ko no parastajiem faiteriem neatpaliek,nav tik AA tālas darbības raķetes.Gaisa kauju ar vidējas/tuvas darbības raķetēm var vest sekmīgi.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:14:29
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Nu jā, bet tā rezultātā taču notiek gaisa kaujas...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:18:51
Atbildēt 


Principā, laicīgi un sekmīgi izvedot mobilizāciju, varētu abas brigādes pārvērst par pilnasinīgām motostrēlnieku divīzijām, tiesa, šim nolūkām vajadzētu palielākā daudzumā sagādāt drusku vecāku bruņtehniku (BMP-1, BMD-1, BTR-60/70) un turēt to konservācijā.
Vēl varētu samobilizēt arī pāris vieglo kājnieku divīzijas.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:20:58
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Kāpēc vecāku bruņutehniku?
Redzu ka Tu izvēlies krievu ieročus. Kāpēc, lētāki, labāki...?

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:28:03
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Vai vari pateikt cik kopā mums vajadzētu tanku, bruņumašīnu, automobīļu, triecienšauteņu un PT iekārtu u.c. lietu, lai šadu projektu varētu realizēt?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:28:56
Atbildēt 


Tofiks
Kāpēc vecāku bruņutehniku?
===
Jaunu nespēsim sapirkt tādos kvantumos. Un kā bruņām klāts transporta līdzeklis jamā derēs tīri labi.
Vēl jau protams, var jamo bikuc apgreidot - piemēram, salikt jaunus PTRK virsū.
===
Redzu ka Tu izvēlies krievu ieročus. Kāpēc, lētāki, labāki...?
===
1) krievu ieroči ir vienkāršāki - tos hroniski konstruēja un ražoja neprofesionālai iesauktu/mobilizētu cilvēku armijai;
2) vēl labu laiku mums iesaucamajā vecumā būs cilvēki, kas dienējuši PSRS armijā un jau ir pazīstami ar šiem ieročiem - tātad jamos pēc mobilizācijas nebūs jāapmāca no `0`, tikai jāatsvaidzina atmiņā jaunībā apgūtais;
3) kara gadījumā ar varbūtīgāko ienaidnieku būs lielākas iespējas papildināt munīcijas krājumus uz trofeju rēķina.
4) ja nemaldos, arī cenu ziņā krievu ieroči tik tiešām ir lētāki.

Vprochem RPG un PTRK varētu iepirkt arī Rietumos, tieši tāpat kā mīnas, rokas granātas, PGA devaisus utt..

Sovka



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:29:00
Atbildēt 


Tofiks
lētāki

Viennozīmīgi.

labāki

Nav sliktāki.Ja jau T-72 pierē TOW neņem tad "kāpēc maksāt vairāk?"(C) Naudiņa atliks arī cūciņai

Sovka



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:30:12
Atbildēt 


Maarrutku Jums
PGA devaisus

Nosauc man Rietumu PGA devaisus,pirmos,kuri ienāk prātā

Sovka



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:32:46
Atbildēt 


Tātad-tas ko mēs redzējām Libānā-20-25 gadu veci ieroči veiksmīgi cīnījās ar jaunāko tehniku.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:34:19
Atbildēt 


Sovka

RPG 29 no kura ebreji atrāvās ir mazliet jaunāks par 20-25 gadiem...

Sovka



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:36:01
Atbildēt 


Tofiks

Un "Fagots"? Tas pats RPG 29 tika ieviests armijā sākot no 1986.gada,konstruēts tapa vēl agrāk.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:38:16
Atbildēt 


Sovka

Par "Fagotu"nezinu. Krievu armija pieņēma bruņujumā RPG 29 1989.gadā. Tas radīts pret tādiem tankiem kā T 80 un T 90. Varbūt mums ar tādu vajag?

Sovka



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:40:16
Atbildēt 


Tofiks

Tātad-izstrādāts tapa ātrāk.

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:43:14
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Tiek pievērsta. Pagājušoreiz "pretinieki" no SUVa taisīja slēpņus un braukāja apkārt ar apvidus vāģiem, it kā kāds ir dabūjs peintbola šāviņu pakaļā.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:43:28
Atbildēt 


Tofiks
Vai vari pateikt cik kopā mums vajadzētu tanku, bruņumašīnu, automobīļu, triecienšauteņu un PT iekārtu u.c. lietu, lai šadu projektu varētu realizēt?
===
Nu mēģināsim saskaitīt!
- Tanki T-72 vai Leo-2: 70-90 gab.;
- BMP-2: ~250 gab.;
- BMP-1: ~350 gab;
- BTR sērija: ~800 gab.;
- PTRK devaisu: ~150 priekš SzS un ~200 priekš ZS;
- Triecienšauteņu 150 000, ložmetēju PKM ~1000, SVD - 200...
- Par automašīnām nezinu, nu pavisam kopā varbūt 1000 kravas automašīnu.
Ņemsim gan vērā, ka cipari ir paredzēti totālam karam, miera laikā armijā reāli apgrozījumā būtu ~10x mazāk hārdvāres...


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:45:39
Atbildēt 


Sovka
Nosauc man Rietumu PGA devaisus,pirmos,kuri ienāk prātā
===
`Stingers`
Attiecībā uz PGA - jamiem jābūt pirmkārt mobiliem un otrkārt daudz jaudīgākiem nekā `RBS-70`.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:47:12
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Ņemsim gan vērā, ka cipari ir paredzēti totālam karam, miera laikā armijā reāli apgrozījumā būtu ~10x mazāk hārdvāres...

Tu domā ka reāli izmantotu 10x mazāk un pārējais no Tevis nosauktā stāvētu noliktavās vai mums iepirkt vajadzētu 10x mazāk ņemot vērā ka pašlaik nav kara perspektīvas?

Sovka



# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:48:17
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Tanku tikai divi bataljonu komplekti bez rezerves?Man domāt,ka no fričiem pa ģošu varētu LeO1A4/5 nopirkt.Kurrātiem tak vroģe plāni par ~100 gab.iegādi bija...

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Sep 2006 16:50:22
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Jā un kā ar PGA. Cik tādu aparātu mums vajadzētu pēc Tavām domām?

<< 1 ... 45 . 46 . 47 . 48 . 49 . 50 . 51 . 52 . 53 . 54 . 55 ... 569 . 570 . >>
Panzerkampf Forums / Mūsdienu kari un bruņotie konflikti / Latvijas Bruņotie spēki šodien
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.146
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024