| Autors |
Ziņa |
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 21 Dec 2006 11:06:58
Atbildēt
Maarrutku Jums
Lai konkurējošā iestāde pārņemtu kravu, būtu vajadzīga operācija a la 20.gs. pirāti ar visas apkalpes un pasažietu likvidāciju. Tā neuzvedās pat hitleriešu palīgkreiseri.
Pārkraušana brauciena laikā ir lieks sarežģījums, var vai nu iekraut uzreiz šajā otrajā kuģī, vai vest līdz galam, var atlikt reisu laika dēļ, var atlikt sūtījumu.
Un vēl, nav garantijas, ka pēc dažām dienām tikpat nejauši nenogrimst kāds krievu laineris, tāda mēroga diversija jau ir kara pieteikums :sad:
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Dec 2006 11:26:58 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
JgdPz IV 70
Lai konkurējošā iestāde pārņemtu kravu, būtu vajadzīga operācija a la 20.gs. pirāti ar visas apkalpes un pasažietu likvidāciju. Tā neuzvedās pat hitleriešu palīgkreiseri.
===
Nesaki vis. Dabonam uz klāja pasažieru barā kaujas grupu (teiksim cilvēku padsmit-pārdesmit sastāvā), kura caur satelīttelefonu vai īsviļņu rāciju saņem norādījumus no paģeļņiku kutera, kurš seko prāmim pārdesmit km attālumā. Nu un tad momentā X kaujas grupa, saņēmusi signālu, iesturmē komandtiltiņu un mašīntelpas, t.i. pārņem kuģi savā kontrolē. Ja viss izdodas, pasažieri šo akciju var pat nepamanīt.
Bet tālāk jau ir sarežģītāk.
===
Pārkraušana brauciena laikā ir lieks sarežģījums, var vai nu iekraut uzreiz šajā otrajā kuģī, vai vest līdz galam, var atlikt reisu laika dēļ, var atlikt sūtījumu.
===
Nonākam pie sarežģītākā punkta - pārkraušanas. Sāksim ar to, ka pārkraut otrā kuģī nav sanācis, nav bijis laika/resursu vai pazīšanās pie ostas amatpersonām (un te nav būtiski, vai uzbrucēji grib vnk novērst slepenās kravas nonākšanu `pircēju` rokās, vai gluži otrādi, vēlas iegūt kravu paši, lai to notirgotu citam `pircējam`).
Pie kravas pārkraušanas brauciena laikā limitējošais faktors ir tās izmēri un masa. Ja krava ir gana liela, vienīgais, kas nāk prātā, ir no mazā pirātu kuģīša pārmest uz prāmja autoklāju trosi un iesiet tajā kravu. Tālāk jau mazais pirātu kuģītis, braucot prom, izvelk kravu ārā, tā gan iekrīt ūdenī, bet nekur nepazūd, jo ir droši piesieta. Un viss, pirātu kuģīša apkalpei atliek vien ietīt trosi.
Lielākā problēma ir tā, ka krava autoklājā var atrasties nevis pie pašas rampas, bet autoklāja vidū. Tad ir mēsli kā 5. gadā, jo autoklāju ar vāgeniem mēdz pieblīvēt tā, ka pat cilvēkam ir pagrūti izspraukties starp tiem (Somijas brauciena pieredze), par piekabēm/konteineriem nemaz nerunājot...
Lai nu kā, tomēr iebrukums ostas noliktavās un kravas savākšana pirms tā nonāk uz kuģa, ir kuch kuda drošāk, mazāks risks un problēmu, pie kam akciju var norakstīt uz vietējās organizētās noziedzības razborkām...
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 21 Dec 2006 11:35:28 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Maarrutku Jums
Lai cik ātri nenotiktu pārkraušana, to redzētu baigi daudz tautas, un atkal nonākam līdz pēdu tīrīšanai sicīliešu mafijas stilā, ko ārpus Sicīlijas nevar izpildīt, jo omertas likums nepastāv, bet pēdu tīrīšana atstāj vēl lielākas pēdas, kuras savukārt jātīra, atstājot vēl lielākas utt.
Vēl vienkāršāk ir pārņemt kravu pirms tā ir pārdota. Teorijas lielākais ļapsuss: pretējā puse mierīgi noskatās, kā krava nonāk ienaidnieka rokās, un tad organizē akciju, ko citādi kā par kara pieteikumu neuzskatīsi.
Un ne visu, ko viena puse uzskata par slepenu, otra uzskatīs par sagrābšanas vērtu, nav pat zināms kravas raksturs, nemaz jau nerunājot par otrās puses plāniem.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Dec 2006 11:55:20
Atbildēt
JgdPz IV 70
Vēl vienkāršāk ir pārņemt kravu pirms tā ir pārdota.
===
Protams, bet par pārdošanas faktu visdrīzāk uzzinās tikai post factum, un iestāsies `cigļi-cigļi Mihail Svetlov`...
===
Teorijas lielākais ļapsuss: pretējā puse mierīgi noskatās, kā krava nonāk ienaidnieka rokās, un tad organizē akciju, ko citādi kā par kara pieteikumu neuzskatīsi.
===
Un tomēr, līdz kara pieteikumiem tur vēl ir ļoti tālu (vēl jo vairāk, neviens īpaši nesteigsies kasīties ar Krieviju, vismaz tuvie kaimiņi noteikti ne).
Lai nu kā, krievi tik tiešām visdrīzāk būtu provējuši pārņemt kravu Tallinas ostā, nevis Baltijas jūrā. Varu pateikt, kāpēc:
1) operāciju jūrā ir kuch kuda grūtāk sagatavot, nekā operāciju ostā - pārtveršanai jūrā vajag speciālu tehniku (pirātu kuģītis), advancētāku personālu un lielāku laiku sagatavoties.
2) 1993. gadā Igaunijā (un droši vien arī Tallinā), šķiet, vēl bija iedzīvokļotas krievu armijas daļas (izvešanas termiņš, šķiet, bija 1994. gada vasara).
3) jo ātrāk kravu pārtvert, jo mazāk iespējas, ka zaglis to pārslēpj, nobēdzina, pastiprina apsardzi utml.
4) Galu galā, varēja iet arī oficiālo ceļu - paziņot kurrātiem, ka lūk, no armijas daļas ir nolaupītas mantas, kuras tiek uzglabātas ostas terminālī X...
Btw, pārtveršanas operāciju uz kuģa tikpat labi varēja sarīkot arī nevalstiskie spēki - t.i. kriminālie (ar bijušajiem Igaunijas VDK darbiniekiem priekšgalā), kuri bija uzzinājuši par preci un gribēja jamo savākt, lai tālāk pārdotu pircējiem no, piemēram, Tuvajiem Austrumiem...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Dec 2006 12:02:14
Atbildēt
JgdPz IV 70
Lai cik ātri nenotiktu pārkraušana, to redzētu baigi daudz tautas, un atkal nonākam līdz pēdu tīrīšanai sicīliešu mafijas stilā, ko ārpus Sicīlijas nevar izpildīt
===
Nebūt ne. Sāksim ar to, ka incidents notika ja nemaldos, oktobrī (vai septembrī?), kad jau ir pavēss (btw pat jūlija pievakarē pēc saules rieta uz prāmja klāja ir neomulīgi) un tauta ilgstoši uz augšklāja netusētos. Tātad, acu iztrūkumu uz augšklāja nodrošina:
1) vēsais gadalaiks;
2) pilnai laimei - tumšais diennakts laiks.
Domājams, ka pa autoklāju arī nepiederošiem brauciena laikā vazāties nav brīv, un pat ja arī ir, tad tur runa var būt par uz 1 rokas pirkstiem saskaitāmu cilvēku. Nu, vēl paliek kuģa apkalpes tehniķi, bet tos var turēt stobra galā.
Vēl jautājums, ko varētu redzēt pa iluminatoriem. Man domāt, ka maz ko, it īpaši, ja `pirātu kuģītis` piebrauktu tieši pie priekšgala...
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 21 Dec 2006 12:28:33 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ja uzzinās post factum, var vispār nepietikt laika kaut ko darīt, un var nebūt zināms, kur krava palikusi un kas ar to notiks tālāk. Sliktākajā gadījumā var noorganizēt viltus kravu, kas aiziet pa vienu maršrutu, kamēr īstā mierīgi ceļo pa citu. Tā sabiedrotie izveda smago ūdeni no firmas Norsk Hidro pirms vācu iebrukuma Norvēģijā 1940.g., Luftwaffe gan noķēra un nosēdināja kravas lidmašīnu, tikai tur jau bija bākas ar parasto krāna ūdentiņu
Par tiem lieciniekiem, incanti, ka neklīst nekādas teorijas par to, ka slimnīcās redzēti nepiederošie/aizdomīgas mašīnas utete. Kā saka biedrs Rezuns, no tā, par ko nerunā, arī var izdarīt secinājumus...
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Dec 2006 10:03:04
Atbildēt
JgdPz IV 70
Puisis kv no razvedkas foruma izteica versiju, ka izglābtais un vēlāk bezvēsts pazudušais `Estonias` kapteiņa palīgs Arvo Pihts esot ne pārāk sen manīts atpūšamies kādās dienvidjūru salās...
|
puds
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Dec 2006 00:37:10
Atbildēt
Pārkraut kravu jūrā ir praktiski neiespējami. Pat mierīgā laikā atverot rampu kuģis ņems ūdeni kravas telpās un tad, kad "Estonia" nogrima bija diezgan stiprs vējš. Turklāt, lai neautorizēti atvērtu rampu diversantu grupā ir vajadzīgi vismaz stūrmanis, mehāniķis un matrozis, kuri ir iepazinušies ar konkrēto kuģi. Tad jau vieglāk ir tās rampas stiprinājumus uzspridzināt, nogremdēt kuģi un kravu sameklēt vēlāk nogrimušajā kuģī.
________________________
AKS-74 ar nolokāmo laidi - īss, ātrs un nāvējošs. Kā desantnieka dzīve (c) Kurbads
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Dec 2006 13:31:07
Atbildēt
Ja par veidu, kādā hipotētiskie diversanti nonākuši uz `Estonias` klāja, tad eksistē versija par jamo atvešanu un izsēdināšanu ar helikopteru, ar sekojošu kuģa vitāli svarīgo mezglu ieņemšanu un rampas atvēršanu kuģa nogremdēšanai. Evakuējušies visdrīzāk tieši tādā pašā ceļā.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Dec 2006 16:04:01
Atbildēt
puds
Turklāt, lai neautorizēti atvērtu rampu diversantu grupā ir vajadzīgi vismaz stūrmanis, mehāniķis un matrozis, kuri ir iepazinušies ar konkrēto kuģi.
===
Nu, vai arī jānotver tāds uz kuģa un jāpiespiež atvērt rampu.
===
Tad jau vieglāk ir tās rampas stiprinājumus uzspridzināt, nogremdēt kuģi un kravu sameklēt vēlāk nogrimušajā kuģī.
===
Atspridzināt rampu varbūt arī būtu vienkārši, a vot meklēt kravu jau nogrimušajā kuģī ir liels risks. Pirmkārt jau tāpēc, ka tur čumēs un mudžēs visādi izmeklētāji un privātie daivinga adepti - sazvērestību teoriju piekritēji.
===
Pārkraut kravu jūrā ir praktiski neiespējami. Pat mierīgā laikā atverot rampu kuģis ņems ūdeni kravas telpās un tad, kad "Estonia" nogrima bija diezgan stiprs vējš.
===
A rampa vaļā vajadzīga tikai tik ilgi, kamēr pa to dabūt ārā kravu (un aizvākties pašiem). Bez tam, rampas atvere taču ir virs ūdenslīnijas, tātad ūdens autoklājā ieplūdīs tikai kopā ar viļņiem, un autoklājs ar ūdeni nemaz tik ātri nepiepildīsies.
Cita lieta, ka vot dabūt no troses (pie kurām piesiet kravu) no piracckā kuģīša (kurš ir nepieciešams kravas savākšanai) uz rampas atveri būtu visai netriviāls uzdevums...
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Dec 2006 16:25:10
Atbildēt
Maarrutku Jums
Vēl jau iespējama versija, ka krava nemaz netika pārkrauta uz kāda piracckā kuģeļa, bet gan vienkārši iznīcināta. A rampas vārtus accpridzināja lai varētu izstumt ārā fūri un palaist zem waterlīnijas. Piemēram, ja tika vesta kaut kāda pretraķešu aizsardzības sistēma, svarīgākie bloki tika vienkārši noskrūvēti/sadauzīti a pārējais kontents aizlaists zivju barībai.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Dec 2006 16:28:28
Atbildēt
waffen ss
Pie kam ņemsim vērā, ka no brīža, kad krava izkrita no rampas, līdz brīdim, kad `Estonia` galīgi aizgāja pa burbuli, pagāja ievērojams laiks un tika veikts vēl labs gabals km. Līdz ar to cerības atrast zivju barībai izmesto fūri ir `0` - maz, ka nav zināms, kur jamā izkrita no rampas, vēl tak visādas zemūdens straumes, kas var to aizskalot dajebkur...
|
puds
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Dec 2006 00:58:27
Atbildēt
M/S ESTONIA disappeared off the radar screens of area ships at about 01:53-02:04
Ja tur blakus būtu grozījies kāds svešs kuģis vai kuteris somi to būtu redzējuši uz radara un stealth tehnoloģijas kuģi ar tādiem izmēriem, lai uz tiem novietotu treileri pasaulē nav nemaz tik daudz.
No ūdens ieplūdes sākuma līdz sānsverei 30 - 35 grādi pagāja tikai dažas minūtes, tad kuģis apgāzās, tāpēc arī bija tik daudz upuru. Tik īsā laikā nekādas darbības veikt nevarēja paspēt.
Bez tam, rampas atvere taču ir virs ūdenslīnijas, tātad ūdens autoklājā ieplūdīs tikai kopā ar viļņiem
Bija vētra un tādā laikā kuģis ņem ūdeni pat uz priekšgala virsbūves klāja.
Es domāju, ka, ja arī to kuģi nogremdēja, tad tikai, lai tās iekārtas nenonāktu galamērķī. Nocelt tās mantas būtu ļoti grūti.
________________________
AKS-74 ar nolokāmo laidi - īss, ātrs un nāvējošs. Kā desantnieka dzīve (c) Kurbads
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 28 Dec 2006 14:36:07
Atbildēt
http://www.moles.ee/99/Dec/04/11-1.html
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 2 Jan 2007 11:10:20
Atbildēt
Apjomīga lapa par `Brandenburg-800` (s kartinkomi):
http://zbv800.narod.ru/fight/journal.htm
|
SAR
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Jan 2007 09:24:32
Atbildēt
Kāds no foruma dalībniekiem, kurš te tāds tuvāks militārajām struktūrām nevar pateikt, kā tagad cilvēks nokļūst SUV?
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 3 Jan 2007 10:40:38
Atbildēt
SAR
Aizej uz RAC (Rekrutēšanas - atlases centrs) un painteresējies.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 11 Jan 2007 14:08:27
Atbildēt
Mūsu spieg..., pardon, varonīgie izlūki dedzina un stūrē:
http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=16566819
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 11 Jan 2007 18:36:52
Atbildēt
Maarrutku Jums
Manā uztverē, tādi kantori kā KNĀBJI, SĀBI un DP nez vai apspriežami nopietnā tēmā par dažādiem spec, izlūk un drošības dienestiem. Tiem vieta varētu atrasties pie vēl neesošas tēmas Militārais humors un satīra
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2007 19:18:35
Atbildēt
situaacija ir sekojosa snaipers no saalidzinosi taalas distances raida saavienu kriit piemeeram nodalas komandieris. ko daris nodala un cik saavienus snaipers speej izdariit no vienas poziicijas un peec cik ilga laika nodala ataptos un uzrautu snaipera atrasanaas vietu ????
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2007 19:24:05
Atbildēt
un uzrautu snaipera atrasanaas vietu ????
Ja šauj ar klusinātāju, tad snaiperi atradīs tikai pēc arhīva materiāliem par ienaidnieka vienības pilnīgu bojāeju.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2007 19:25:11
Atbildēt
Sturmgevers
bet bez klusinaataaja
|
fubar
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2007 19:27:16
Atbildēt
che_guevara
atkariigs no apstaakljiem, tomeer parasti jau otrais shaaviens ir ljoti riskants pasaakums.
________________________
nazi schweine, raus!
|
fubar
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2007 19:30:26
Atbildēt
Sturmgevers
Ja šauj ar klusinātāju, tad snaiperi atradīs tikai pēc arhīva materiāliem par ienaidnieka vienības pilnīgu bojāeju.
 zachots no manis.
________________________
nazi schweine, raus!
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jan 2007 19:31:33
Atbildēt
vardu sakot peec pirmaa saviena parasti smaiperi neuzrauj, kameer sie meegina saprast no kurienis sauts, bet pa to laiku snaipers nem kaajas par plecu uz naakosaam pozicijaam
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2007 09:06:45
Atbildēt
che_guevara
situaacija ir sekojosa snaipers no saalidzinosi taalas distances raida saavienu kriit piemeeram nodalas komandieris.
===
Salīdzinoši tāla distance = cik?
===
ko daris nodala un cik saavienus snaipers speej izdariit no vienas poziicijas un peec cik ilga laika nodala ataptos un uzrautu snaipera atrasanaas vietu ?
===
1. nodaļa noguļas un sameklē aizsegu.
2. Snaiperis no vienas pozīcijas parasti izdara tikai vienu šāvienu.
3. nodaļa visdrīzāk snaiperi nemedīs, bet mēģinās iziet no apšaudes.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2007 16:28:45
Atbildēt
Maarrutku Jums
taalums seit nau tik svariigs bet pieemsimstarp 500-800 m
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2007 16:38:49
Atbildēt
che_guevara
taalums seit nau tik svariigs bet pieemsimstarp 500-800 m
Un kā vel ir svarīgs. Ja snaiperis bez klusinātāja operē ~ 300 m attālumā, tad pienācīgi sagatavotai nodaļai ir diezgan lielas izredzes šamējo nomedīt.
Vispār jau divcīņas snaiperis vs nodaļa ir atkarīgs no ļooti daudziem apstākļiem, ne tikai attāluma strap pretiniekiem, t.sk. reljefa, apkārtnes floras, laikapstākļiem, diennakts laika, pušu skilliem utt.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2007 16:44:32
Atbildēt
waffen ss
Ja snaiperis bez klusinātāja operē ~ 300 m attālumā, tad pienācīgi sagatavotai nodaļai ir diezgan lielas izredzes šamējo nomedīt.
===
Nezinu gan. Jams izšauj un tūlīt nomaina pozīciju, vai pat atkāpjas, ja bailīgāks. Figu atradīsi.
Cita lieta, ka vienam pašam snaiperim atšaut veselu nodaļu vienā piegājienā arī ir ļoti netriviāls uzdevums.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Jan 2007 16:51:19
Atbildēt
a lozmeteej uguns laikam nebuus pats labaakais veidz kaa snaiperi atvaakt???
|
