| Autors |
Ziņa |
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 09:45:12 - Laboja janis17ais
Atbildēt
Ieroča raksturojošie dati
Kalibrs 84 mm
Praktiskā ātršāvība Aptuveni 6 šāvieni minūtē
Mērķēta šāviena (efektīvie) attālumi, lietojot optisko mērķēšanas ierīci:
- pa nekustīgu mērķi
50 m 400 m
- pa kustīgu mērķi 50 m 300 m
Efektīvie mērķēta šāviena attālumi, lietojot atklāto mehānisko mērķēšanas ierīci:
- pa nekustīgu mērķi
50 m 200 m
- pa kustīgu mērķi 50 m 150 m
Ieroča svars transporta stāvoklī komplektā ar piederumiem 29,5 kg
Ieroča normālās darbības temperatūras diapazons No 40 C līdz + 60C
Ieroča svars ar pievienotu divkāja balstu un optisko mērķēkli Aptuveni 14,2 kg
Divkāja svars Aptuveni 0,8 kg
Optiskās mērķēšanas ierīces svars Aptuveni 1.0 kg
Ieroča transportēšanas taras izmēri 1 173 x 453 x 268 mm
Ieroča garums 1 130 mm
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 09:47:26
Atbildēt
7. 84 mm granātmetēja Carl Gustaf munīcija
84 mm granātmetēja Carl Gustaf munīcijas veidi:
-kaujas granātpatronas;
-inertās granātpatronas;
-mācību granātpatronas.
84 mm granātmetēja Carl Gustaf kaujas granātpatronas
84 mm granātmetējam Carl Gustaf pielieto šādas kaujas granātpatronas:
-granātpatronas ar kumulatīvām dubultgranātām HEAT 751;
-granātpatronas ar kumulatīvām granātām HEAT 551;
-granātpatronas ar dubultas darbības granātām HEDP 502;
-granātpatronas ar brizantām- šķembu granātām HE 441B;
-granātpatronas ar dūmu granātām SMOKE 469B;
-granātpatronas ar apgaismes granātām ILLUM 545.
Granātpatronu marķējums
Granātpatronas marķējums sastāv no granātas marķējuma un čaulas marķējuma.
Granātu marķējums
Uz katras granātas ir marķējuma norāde par granātas kalibru un granātas tipu.
Granātām:
HEAT 751, HEAT 551, HEDP 502, HE 441B marķējums ir dzeltenā krāsā;
SMOKE 469B un ILLUM 545 marķējums ir melnā krāsā.
Inertām granātām ir brūnas krāsas josla. Mācību granātpatronas ir ar zaļu granātu krāsojumu.
Čaulas marķējums norāda pulvera lādiņa tipu, izgatavošanas gadu un partiju. Marķējums ir baltā krāsā.
Augstākminētajiem granātpatronu tipiem iespējami arī citādi apzīmējumi, marķējumi un modifikācijas.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 09:48:39
Atbildēt
84 mm granātpatronas un granātas HEAT 751 dati:
-granātpatronas svars 3,8 kg;
-granātas svars 2,9 kg;
-granātas sākuma ātrums 210 m/s;
-granātas maksimālais ātrums 340 m/s;
-caursites spēja > 500 mm aiz aktīvi - reaktīvajām bruņām;
-granātas pāreja kaujas stāvoklī, izlidojot no stobra 15÷40 m;
-tikšanās leņķis ≤ 850;
-efektīvais šaušanas attālums > 500 m.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 09:50:11
Atbildēt
Mums bija tas pats M2, es staipīju viņu pa lauku ar tukšo lādiņu, kur iekšā laikam smiltis bija sapildītas, tāpēc arī likās smagāks.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 09:51:34
Atbildēt
janis17ais
-granātpatronas svars 3,8 kg;
-granātas svars 2,9 kg;
===
Ar ko granāta atšķiras no granātpatronas? Nav gadījumā tā, ka granātas izšaušanai nepieciešama granāpatrona, tātad viena šāviena masa sanāk 3,8+2,9 = 6,7 kg???
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 09:54:51
Atbildēt
Nē, granātpatronas sastāvā bez granātas ir arī lādiņš, kurš to granātu izšauj. Tātad lādiņa svars 3,8-2,9=1,1
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 10:00:32
Atbildēt
janis17ais
Nē, granātpatronas sastāvā bez granātas ir arī lādiņš, kurš to granātu izšauj. Tātad lādiņa svars 3,8-2,9=1,1
===
Ok, skaidrs. Tomēr vienalga sanāk, ka uz katru šāvienu jāstiepj tie paši 3,8 kg. Tātad, vīruks ar M-2 CG stiepj pašu devaisu un 5 granātas (4 kastē, 1 stobrā), sanāk 14,2+5x3,8 = 33,2 kg...
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 10:01:48 - Laboja Sovka
Atbildēt
janis17ais
caursites spēja > 500 mm aiz aktīvi - reaktīvajām bruņām;
Švaki.RPG-29 nodrošina 650mm aiz bruņas.
Un vēl-RPG-29 komplektā ir termobāriskā granāta...
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 10:02:04 - Laboja janis17ais
Atbildēt
84 mm granātpatrona:
1.-granāta;
2.-čaula;
3.-pulvera pamatlādiņš;
4.-aizdedzes pulvera lādiņš;
5.-kapsele;
6.-prapis;
7.-stabilizators (nav brizantām šķembu, apgaismes un dūmu
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2006 10:08:09
Atbildēt
Sovka
RPG-29 nodrošina 650mm aiz bruņas.
===
Aiz aktīvās bruņas.
Pie kam PG-29 ir unificēta ar:
- Vienreizējā devaisa RPG-27 granātu;
- Tandēmo granātu PG-7VR priekš RPG-7.
Pie kam standartā RPG-7 granāta PG-7VL ņem 500mm...
http://www.world.guns.ru/grenade/gl02-r.htm
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Dec 2006 11:30:59
Atbildēt
waffen ss
Nu kaut vai mobilitātes ziņā, mortīru kura sver ~1 vai bišķi vairāk kg ir krietni vieglāk un ērtāk pārnēsāt nekā dzelzs trubu un šamās atbalstu pārdesmit kg svarā.
===
Nebūt ne, tie vada 50-60mm mīnmetēji bija integrēta konstrukcija, kas svēra 5-10 kg (un 1 mīna - 850-900g). Btw lieki kritizējat 60mm vada mīnmetēju, pindosi jamo vēl šodien lietojot Afganistānā, da i Dienvidslāvijas karos šie devaisi esot tikuši intensīvi lietoti...
Vāciešiem 60mm mīnmetēja esamība kājnieku vada štatā netraucēja jamiem jūzēt arī šauteņu granātas.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Dec 2006 13:55:09
Atbildēt
Alis
50-60mm mīnām bija neganti jūtīgs detonators, kas varējis pat eksplodēt šaujot lietū(!).
Vispār jau sitot mīnu ar spārnojumu pret akmeni, pēc idejas vajadzētu ieslēgties reaktīvajam dzinējam (izsviedējlādiņam), kā rezultātā mīnu ar palaistu dzinēju būtu pagrūti noturēt rokā, da i vēl nav teikts, ka aizsviesta tā lidotu tur, kur gribētu metējs.
Pieņemu, ka 50/60mm mīnas tik tiešām varētu mest kā rokas granātas, kuras sprāgst pie trieciena pret mērķi vai šķērsli, bet tādā gadījumā atkrīt dajebkāda vajadzība dauzīt jamās pirms metiena. Kas attiecas uz 80/82mm mīnām - jamās gabalā sver 3 kg un tādu Tu tālu neaizmetīsi.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Dec 2006 17:49:41
Atbildēt
Nebūt ne, tie vada 50-60mm
tie bija rotas minmeteji vada minmeteji par tadiem nesmu dzirdejis tad jau tam jabut kudis mazakam kalibram piem krievu sapierlapstina minmetejs kura kalibrs bija 37mm
Vispār jau sitot mīnu ar spārnojumu pret akmeni, pēc idejas vajadzētu ieslēgties reaktīvajam dzinējam (izsviedējlādiņam), kā rezultātā mīnu ar palaistu dzinēju būtu pagrūti noturēt rokā, da i vēl nav teikts, ka aizsviesta tā lidotu tur, kur gribētu metējs.
krievi izmantoja 50mm minmeteja minas granataam protams modificejot nogriezot taam stabilizatorus un nomainot detonatoru pretkovesnikova detonatoru no rokas granaataam F-1
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 4 Dec 2006 19:41:25
Atbildēt
che_guevara
Nebūt ne, tie vada 50-60mm
tie bija rotas minmeteji vada minmeteji par tadiem nesmu dzirdejis tad jau tam jabut kudis mazakam kalibram piem krievu sapierlapstina minmetejs kura kalibrs bija 37mm
===
Tātad, vāciešiem bija 50mm mīnmetējs, un kamerāds Alis reiz tēmā Vērmahts, SS un citas vācu vienības bija postējis vērmahta kājnieka vada organizacionālo struktūru, kurā kak raz ietilpa šī te 50mm mīnmetēja apkalpe.
Savukārt 81mm mīnmetējs vāciešiem bija katra kājnieku bataljona ložmetēju rotas sastāvā, un katrā rotā pēc štata bija 6 šādi mīnmetēji.
Sovjetiem turpretī bija patiešām 50mm rotas mīnmetēji, pavisam kopā 3 variantos (1938, 1940. un 1941. gada modeļi), savukārt 82mm mīnmetējs jau skaitījās bataljona mīnmetējs (SD 1941. gada štats paredzēja 9 gab. 82mm mīnmetējus uz kājnieku bataljonu).
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2006 19:47:50
Atbildēt
Kas ssito uzrakstiija, tas nepaarzin miinmeteeja miinas uzbuuvi un aktivizeessanas mehaanismu, kaa arii pieslimo ar veelmi gudri izteikties.
Bet vai tad tā tiešām nevar iedarbināt mīnas degli? Jeb tā iedarbina sviedēj mehānismu, bet detonē šamā no atsitiena????
Paskaidrojiet, kamrādi, ja kāds zina?
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 08:53:13
Atbildēt
Sturmgevers
Paskaidrojiet, kamrādi, ja kāds zina?
===
Nu, kamerāds walter varētu mūs apgaismot, jo rodas iespaids, ka jams ir zinošs šai jomā?
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 08:56:38
Atbildēt
Es gan neesmu nekāds mīnmetēju un to mīnu speciālists un galīgi nepārzinu šamējo uzbūvi, taču loģiski padomājot, man šķiet ka uzsitot mīnas gala detonatoru pret akmeni tiek iedarbināts mīnas lādiņa detonēšanas mehānisms, nevis sviedējmehānisms, jo mīnmetējā šamās tiekot iekšā laistas ar stabilizatoriem pa priekšu, nevis otrādi (vismaz tā filmās rāda). Attiecīgi, tajā trubā jābūt kaut kādam naglveida dzelksnim, kurš iedarbina sviedējmehānismu, kā rezultātā mīna tiek izšauta no trubas un ar priekšgalu atsitoties pret šķērsli iedarbojas lādiņa detonētājmehānisms. Vienīgais jautājums ir par to vai šams iedarbojas momentāni vai arī ir kaut kāda dažu sekunžu aizture.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 09:19:52
Atbildēt
waffen ss
Es gan neesmu nekāds mīnmetēju un to mīnu speciālists un galīgi nepārzinu šamējo uzbūvi, taču loģiski padomājot, man šķiet ka uzsitot mīnas gala detonatoru pret akmeni tiek iedarbināts mīnas lādiņa detonēšanas mehānisms, nevis sviedējmehānisms
===
Taisni tā, bet filmā džoriki kak raz sita mīnas ar spārnoto galu pret akmeni, nevis detonatoru.
===
Vienīgais jautājums ir par to vai šams iedarbojas momentāni vai arī ir kaut kāda dažu sekunžu aizture.
===
Nav gadījies lasīt par mīnmetēja mīnu detonatoriem, kuri ir distanciālās darbības, t.i. ar aizturi. Bez tam no mīnmetēja pielietošanas prakses izriet, ka mīnai pie atsitiena ir jāsprāgst `mgnovenno`, nevis ar aizturi.
Vēl varētu būt, ka jamās mīnās ir arī tā pati sistēma, kas tagad tiek ievietota pactvoļņiku granātās, t.i. drošinātājs, kurš izslēdzas brīdī, kad granāta ir aizlidojusi 10-30m no stobra. Ja līdzīga sistēma būtu arī WW2 laika mīnmetēja mīnās, tad varētu pieņemt, ka sitiens ar spārnojumu pret akmeni varētu noņemt detonatoru no drošinātāja. Es gan personīgi stipri šaubos par šāda devaisa esamību WW2 laika mīnās.
Bet nu pagaidīsim eksperta viedokli 
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 09:55:38
Atbildēt
Maarrutku Jums
Zinu ka sovoki WW2 laikā tika uzkonstruējuši mīnmetējiem aizsardzības sistēmu, kas novērsa mīnas detonāciju, ja stobrā tiek iemesta otra mīna, pirms vēl nav izšauta iepriekšējā. Āmji esot gribējuši no šamiem nopirkt patentu, bet komuņakas nav pārdevuši. Nepateicība pasaules alga, ja es būtu Rūzvelts, tad tajā pašā brīdī būtu pārtraucis visas lendlīzes piegādes sarkanajiem cilvēkēdājiem un konvojus novirzījis uz brūno vijolniekēdāju ostām, man domāt ar āmju stratēģisko izejvielu piegādēm Lielvācijas BS sarkanos būtu aizdzinuši pāri Urāliem.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 10:17:21
Atbildēt
waffen ss
Zinu ka sovoki WW2 laikā tika uzkonstruējuši mīnmetējiem aizsardzības sistēmu, kas novērsa mīnas detonāciju, ja stobrā tiek iemesta otra mīna, pirms vēl nav izšauta iepriekšējā.
===
Man gan liekas, ka jamais devaiss neļāva iemest stobrā `i+1` mīnu, kamēr i mīna nav actājusi stobru...
Un iekārta montējās uz mīnmetējas stobra (līdzīgi kā stobra bremze), nevis pašā mīnā.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 13:07:08 - Laboja Alis
Atbildēt
Nesen kaut kādā krievu seriālī par ww2 kā reiz seržants deva kūkumā zoļļiem, kuri nesagaidot pirmās mīnas izlidošanu bāza mīnmetējā otru mīnu...tad laikam tomēr nebija tā aizsardzība ieviesta? Kurš mūs var apgaismot?
p.s.epizodē doma bija tāda, ka pirms pirmā mīna nokrīt uz zemes ir jāpagūst izšaut vēl 9 mīnas (82mm)...
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 13:17:53
Atbildēt
Alis
Nesen kaut kādā krievu seriālī par ww2 kā reiz seržants deva kūkumā zoļļiem, kuri nesagaidot pirmās mīnas izlidošanu bāza mīnmetējā otru mīnu...tad laikam tomēr nebija tā aizsardzība ieviesta? Kurš mūs var apgaismot?
Seriālis saucās <Kursanti>, darbība notikās 1942. gada ziemā Saratovas artilērijas skolā, kur jauni puiši (18-19 g) mācījās par mīnmetējnieku leitnantiem. Kreatīvs vairāk par dzīvi un cilvēku savstarpējām attiecībām nekā par karu, bet diezgan labs.
Cik atceros, tad tā mīnmetēju aizsardzības iekārta tikusi izgudrota kaut kad 1943-44. gados.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 13:25:35
Atbildēt
Alis, waffen ss
Nesen kaut kādā krievu seriālī par ww2 kā reiz seržants deva kūkumā zoļļiem, kuri nesagaidot pirmās mīnas izlidošanu bāza mīnmetējā otru mīnu...tad laikam tomēr nebija tā aizsardzība ieviesta? Kurš mūs var apgaismot?
===
WW2 laikā jamo aizsardzības sistēmu lika tikai uz 120mm mīnmetējiem (vēl jāskatās, kurā gadā ieviesās, varētu būt, ka pirms 1943. tās točna nebija), 82mm jamā parādījās, ja nemaldos, tikai ar sistēmu `Podnos` (šķiet, 70. gadu kreatīvs). Vakarā ieskatīšos grāmatā un precizēšu.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 19:55:29
Atbildēt
waffen ss
Cik atceros, tad tā mīnmetēju aizsardzības iekārta tikusi izgudrota kaut kad 1943-44. gados.
===
Tātad, grāmata par RKKA ieročiem nesniedz detalizētu informāciju par to, kurā gadā īsti izgudrota ietaise, odnako uz 1943. gada 120mm mīnmetējiem jamais devaiss uzstādījies jau sērijveidā (no kā var secināt, ka jams ir izlaists ātrāk un ar to mīnmetēji (arī 82mm) apgādāti jau apakšvienību ieroču darbnīcās.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Dec 2006 20:35:36 - Laboja Moderators
Atbildēt
Calico M960 nez sim magazina normali funkciones jo M16 mabazina vismaz 20 patronu kaut kaa laagaa nefunkcionee jo 20 patronu vietaa jaalaadee 18 un bereta pistolem kas amju brunojumaa at nav ieteicams laadeet pilnu magazinu
_____
Offtops. Turpinam tēmā Strēlnieku ieroči.
M. 
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Dec 2006 14:15:10
Atbildēt
Re kur ir par to RKKA 37mm mīnmetēju/lāpstu:
http://rkka.ru/docs/real/min37/index.htm
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 12 Dec 2006 11:09:00
Atbildēt
waffen ss
http://armor.kiev.ua/army/hist/vpgs-41.shtml
|
Seven_of_zero
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2006 01:19:54
Atbildēt
Laikam pats trakākais no vieglajiem atbalsta ieročiem.
________________________
http://www.evenews24.com
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2006 08:41:20
Atbildēt
Seven_of_zero
Laikam pats trakākais no vieglajiem atbalsta ieročiem.
===
Tā gadījumā nav `kabatas izmēra` atombumba?
|
Seven_of_zero
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2006 09:30:56
Atbildēt
Tā pati vien ir.
M-388 Davy Crockett tactical nuclear recoilless rifle.
http://en.wikipedia.org/wiki/Davy_Crockett_(nuclear_device)
________________________
http://www.evenews24.com
|
