| Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 8 Aug 2005 15:48:59
Atbildēt
Vecais labais links par bruņutehnikas izmantošanu operācijā OIF.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 9 Aug 2005 11:06:32
Atbildēt
Reiz jau minēju, ka Abraškas pēdējā laikā pazudušas no Irākas pilsētu ielām, kautgan pirmā gada laikā stāvēja uz katra stūra. VAi tik tas viss nav saistīts ar to pilnīgu bezspēcību cīņā ar kājniekiem? Galu galā tas elektronikas piebāztais 62 tonnu dzelzs bluķis ir pārāk dārga un smaga bāze 12.7 mm ložmetējam - vienīgajam efektīvajam pretkājnieku ierocim. A OFS kā nav, tā nav. Starpcitu, kā tur ir ar fričiem un Britiem? Leo un Čelindžeru bojeukladkās arī nav OFS?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 9 Aug 2005 11:12:57
Atbildēt
Gunman
Starpcitu, kā tur ir ar fričiem un Britiem? Leo un Čelindžeru bojeukladkās arī nav OFS?
===
Ja reiz uz Abraškas stāv Reinmetāla lielgabals no Leo, tad varētu izdarīt secinājumu, ka arī munīcijas nomenklatūra ir stipri līdzīga. Bet for sure pie iespējas būs jāiečolē grāmatā.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 9 Aug 2005 11:50:01
Atbildēt
Maarrutku Jums
Bet jebkurā gadījumā tas viss pierāda, ka pindosi principā neuztver kājniekus kā nopietnu faktoru savās sauszemes kara doktrīnās.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 10 Aug 2005 09:15:24
Atbildēt
Gunman
Iečolēju grāmatā. Un tātad, frāze осколочно-фугасные гранаты figurē tikai Leopard 2 gadījumā. Visiem citiem - Challengeriem, Leclerciem - ir sastopami tikai OPBS`i un многоцелевие кумулятивно-осколочные снаряды.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 22 Aug 2005 16:07:48
Atbildēt
Leoparda 2 prototips ar 140mm stobru, Yopt!
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 22 Aug 2005 16:16:42
Atbildēt
Nebūs ar 140mm,vismaz tuvākajā laikā ne.Problēmas-konvencija par parastajiem ieročiem kurā viss kas ir virs 125mm tiek traktēts kā "divējādi izmantojams",respektīvi ar šo verķi var šaut kodollādiņus.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 11:20:16
Atbildēt
Sovka
Nu nezvai tā konvencija tur daudzko bremzēs. Nesen mirušais līgums par pretraķešu sistēmām jau to pierādīja. Jo vairāk ka diezvai tā konvencija attiecas uz tanku lielgabaliem. Nav jau pašgājējartilērija, un šaut ar kodollādiņu tiešā tēmējumā, kā saka, "sebe dorože". Bet ka tuvākajā laikā to 140 mm verķi neuzliks, tam piekrītu. Un iemesli manuprāt būs citi. Proti 140 mm lādiņš diezvai būs unitārs, tas savukārt nozīmē ka vajadzīgs lādēšanas automāts, tas savukārt nozīmē pilnu iekšu perekompanovku, kas nebūs nemaz tik vienkārši ņemot vērā Leoparda pašreizējo bojeukladkas izvietojumu. domāju ka Leo šoreiz ir tikai eksperimentālais stends jauna pušķona obkatkai. Vēlāk to vai nu liks uz jauniem tankiem (nu tipa Leo 3) vai arī neliks vispār, bet Leo 2 tā arī paliks ar savu 120 mm, kuru ja nu tikai ar laiku pagarinās par dažiem kalibriem.
Godīgi sakot es vispār diezgan skeptiski skatos uz tām 140 - 155 mm durām, kuras itkā piedāvā perspektīvo tanku bruņojumam. Problēma ir tā, ka artilērija, kāda tā ir, tai skaitā tanku lielgabali, tīri no balistikas vidokļa ir jau sasnieguši savas attīstības robežas, un esošo konstruktīvo risinājumu robežās nekādu kardinālu parametru uzlabojumu tur panākt vairs neizdosies. Savukārt efekts no vienkāršas kalibru uzaudzēšanas nebūt neizskatās viennozīmīgs. Zināms kinētiskās enerģijas pieaugums būs, bet tai pašā laikā nozīmīgs massas pieaugums pie bojezapasa samazināšanas. Kardinālu uzlabojumu parametros varēs panākt tikai ar principiāli jauniem risinājumiem. Uz elektromagnētiskiem vai gāzudinamiskajiem lielgabaliem tuvākajā laikā diezvai pāries, bet termoķīmisklie lielgabali izklausās jau gana reāli. Izmantojot vienkomponentu vai bināro "židkoje metatelnoje veščestvo" lielgabals tiek pārvērsts par ko līdzīgu raķešdzinējam. Rezultātā šāviena laikā, kamēr lādiņš virzās uz priekšu pa stobru, tajā var ilgāk uzturēt augstu gāzu spiedienu piešķirot lielāku kinētisko enerģiju pie tam, ka maksimālais spiediens nepārsniegs tos, ko nodrošina mūsdienu pulvera lielgabali. Ja nekļūdos, tad eksperimentos lādiņa ātrumi izejot no stobra bija vismaz uz pusi lielāki nekā analoģiska kalibra pulvera šaujamajiem.
Īsāk sakot, domāju, ka tie tanki, kas šobrīd ir sērijā vai gatavi sērijveida ražošanai (tipa tas krievu "Čornij orol") būs pēdējie tanki ar tradicionāliem lielgabaliem, savukārt lielgabalu kalibri diezvai pārsniegs 130 mm (jeb cik tur gribēja uz tā ērgļa likt).
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 11:45:52
Atbildēt
Uz Ērģļa kāreiz gribēja 140-152mm uzinstalēt,bez tam-es uzskatu,ka 120/125mm lielgabalu iespējas TUVU nav izsmeltas...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 11:54:07
Atbildēt
Leo 2A6 jau ir pagarinātais stobrs 120mm L55 vecā 120mm L42 vietā. Jaunais stobrs ir par 1.30 m garāks.
Man ar liekas, ka lielajiem kalibriem nākotnes nebūs. Paliks pie ~100mm, bet tie būs vai nu skorostreļnije vai ar īpašu munīciju.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 11:57:34
Atbildēt
Sovka
Nu bet pašlaik uz viņa stāv ja nemaldos 125 mm. Kas attiecas uz 120 - 125 mm iespēju izsmelšanu, nu protams ar stobru garināšanu un munīcijas uzlabošanu balistiskos rādītājus vēl varēs uzaudzēt, bet baidos ka tas viss jau ies uz stobra resursa rēķina. Koroče, man šķiet ka ērglis tā arī paliks ar 125 mm un iespējams ka būs pēdējais klasiskais tanks. Nākamā paaudze diezvai parādīsies agrāk par 2020. gadu, un tur jau visdrīzāk būs pilnīgi jaunas koncepcijas un konstruktīvie risinājumi, tipa bezbašannaja kompanovka, elektrodzinēji (dīzelis tikai ģenerātora lomā), kautkās jaunais šaujamais ar žmv vai arī varbūt elektromagnētiskais (kas zin, varbūt atrisinās problēmu ar tāda stroķa elektroapgādi). Līdz tam brīdim visdrīzāk galvenie personāži uz skatuves būs T72/80/90, Leo 2, Abrams un to apgreidi ar tradicionāliem 120 - 125 mm stobriem.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 12:01:26
Atbildēt
Alis
Nu skorostrelkas ja būs, tad 50 - 76 mm un tikai uz perspektīvajām BMPeškām. Tanka bruņu tās pierē neņems, savukārt 100 mm skorostrelku tu nemūžam ar munīciju neapgādāsi pietiekamā daudzumā, tādas tikai uz kuģiem paliks. Ja runā par tuvāko 15 - 20 gadu perspektīvi, tad vajadzīgi kardināli jauni risinājumi un visdrīzāk tieši šāviņa razgona jomā, tāpat kā savlaik bija pie pārejas uz bezdūmu pūlveri.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 12:12:30
Atbildēt
Alimentāri-nav nekādas vajadzības pēc šāviņa razgona palielinājuma,ir nepieciešamība uzlabot precizitāti+šāviņu skaits kuru var maksimāli ātri izšaut pa mērķi.Var iet pa citu ceļu-100mm šāviņš ar instalēto dzinēju,kuru izšauj klasisks lielgabals(nu kaut vai BPM-3 zemā impulsa puškons) un tālāk pēc XX sekundēm ieslēdzas dzinējs kurš paātrina devaisu līdz ~2500m/sek.Pie tāda ātruma nav nepieciešams panākt caursišanu,pietiek ar trāpījumu.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 12:26:54
Atbildēt
Sovka
Ar aktīvi reaktīvajiem šāviņiem ir zināma problēma, ja paātrinātājs ieslēdzas lādiņam esot ārpus stobra, tad tas ne pārāk labi ietekmēs precizitāti. t.i. prasās jau pēc vadības sistēmas, un tad jau drīzāk runa varētu būt par vadāmo raķeti, kura jau tā uz BMP ir. Ir gan variants ar jaunajām hiperskaņas ātruma raķetēm. Ir dzirdēts, ka krieviem ir razrabotkā ptr, kas ieskrienas līdz pat 10 mahiem. Tādai točna pietiks ar kautkādu podkaļibernuju urāna vai volframa uzgali un nekādas kumulatīvās daļas, bet te atkal problēma ar munīcijas izmēru un līdz ar to bojezapasu. Jebkurā gadījumā tas viss der tikai BMP klases mašīnām.
Atgriežoties pie tanku lielgabaliem - tur kardinālai efektivitātes paaugstināšanai (tā lai tiešām var uz 4 km pretinieku sašaut) ir nepieciešami daudz lielāki sākumātrumi nekā tagad, un šajā jomā paši žmv dod vairākas priekšrocības pie 100 - 125 mm kalibru saglabāšanas:
1. lielāks sākumātrums un bruņsitība;
2. kompakta munīcijas izvietošana (žmv tvertnes atsevišķi un lādiņi atsevišķi), kas savukārt nodrošinās lielāku bojezapasu pie esošajiem tanka iekšējiem apjomiem, vai tanka izmēru samazināšanu saglabājot tradicionālo bojezapasu.
3. žmv pats par sevi ir inerts, kas samazina uzliesmojumu un sprādzienu varbūtību ja tanku sašauj.
Būtībā vienīgais, kas traucē to visu ieviest jau tagad ir salīdzinoši jēla un sarežģīta lielgabala konstrukcija un protams cena. \domājams 15 - 20 gadu laikā to tomēr atrisinās.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 12:35:14
Atbildēt
Sovka
precizitāti+šāviņu skaits kuru var maksimāli ātri izšaut pa mērķi
Un atkal, tas viss der tad, kad nav jārūpējas par bruņsitību, citādi bez lielākiem sākumātrumiem neiztikt. Galu galā nav taču runa par aviolielgabalu. Nu pieņemsim ka ir precīzs un jaudīgs 50 - 76 mm automāts. Labākajā gadījumā ar to var panākt ka iebliežot ar 3 - 5 šāviņu kārtu pa T90 pieri no kādiem 300 - 500 m, to izdosies izvest no ierindas. Priekš BMPeškas tas derēs, bet tankiem ir jāspēj sašaut konkurentu 1,5 - 2,5 km attālumā, bet vēlams arī 3 - 4 km attālumā. Saki ko gribi, bet neviens tradicionālais lielgabals 50 - 76 mm klasē tev nenodrošinās nedz 3 - 5 šāviņu kārtas (tieši kārtas nevis atsevišķu šāvienu) trāpījumu pa tanku pat 2 km attālumā, nedz pietiekošu kinētisko enerģiju, lai šādā attālumā varētu tam tankam kautko nodarīt, ja vien runa nav par sevišķi veiksmīgu trāpījumu kādā vājā vietā.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 12:58:17
Atbildēt
Gunman
Pie kopējās tendences piesātināt bruņutehniku ar elektroniku bruņas caursišana vairs nav tik būtiska,pietiek ar vairākiem trāpījumiem.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2005 13:20:37
Atbildēt
Saki ko gribi, bet neviens tradicionālais lielgabals 50 - 76 mm klasē tev nenodrošinās nedz 3 - 5 šāviņu kārtas (tieši kārtas nevis atsevišķu šāvienu) trāpījumu pa tanku pat 2 km attālumā, nedz pietiekošu kinētisko enerģiju, lai šādā attālumā varētu tam tankam kautko nodarīt, ja vien runa nav par sevišķi veiksmīgu trāpījumu kādā vājā vietā.
Piekrītu, taču tas nenozīmē, ka komandieris arī šaus kārtām (kā ar automātu). Domāju šaus odjinočnimi ar pāris sekunžu starplaiku,lai stabilizētu tēmēšanas sistēmu.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2005 10:19:28
Atbildēt
Alis
Piekrītu, taču tas nenozīmē, ka komandieris arī šaus kārtām (kā ar automātu). Domāju šaus odjinočnimi ar pāris sekunžu starplaiku,lai stabilizētu tēmēšanas sistēmu.
Un līdz ar to pazudīs viss efekts. Pie maziem kalibriem daudzmaz nopietnus bojājumus var sagādāt tikai ar vairāku lādiņu trāpījumu ar ļoti īsu intervālu. Koroče ja starplaiks starp trāpījumiem mērīsies sekundēs, tad jēgas no tā nekādas nebūs.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2005 10:22:53
Atbildēt
Sovka
Pie kopējās tendences piesātināt bruņutehniku ar elektroniku bruņas caursišana vairs nav tik būtiska,pietiek ar vairākiem trāpījumiem
Ugu. Ar pindosu tehniku var jau būt, brt nejau ar krievu. Ja krievu T72/80/90 saglabā bojesposobnostj pēc 8-10 trāpījumiem ar rpg un ptr (un kumulatīvā strūkla rada arī kinētiskus efektus, tāpat kā balvankas), tad ne ar kādu mazkalibra stroķi to neapturēsi.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 31 Aug 2005 13:45:44
Atbildēt
Izrādās,ka atpalikušie krievu konstruktori šitādas lietiņas dabū gatavas!
Новый комплекс "Заслон" создавался для того, чтобы устранить недостатки существующих комплексов активной защиты танка «Дрозд» и «Арена». В отличие от Арены или Дрозда опасная для пехоты зона значительно меньше ,сенсоры вынесены вне пределов танка, в результате этого скорость перехватываемых целей увеличена до 1.200 м/с /700 м/с у «Арены»/, обеспечивается защита от боеприпасов атакующих сверху /Javelin/ и, возможно в перспективе - БПС.
Gribētos,lai afftars atrod,un galvenais apraksta ASV analogus...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 09:03:09
Atbildēt
Gunman
Bet ka tuvākajā laikā to 140 mm verķi neuzliks, tam piekrītu. Un iemesli manuprāt būs citi. Proti 140 mm lādiņš diezvai būs unitārs, tas savukārt nozīmē ka vajadzīgs lādēšanas automāts
===
Paga paga, vai ta tiešām Leo un Ābramam 120 mm munīcija patlaban ir unitāra? Gribēju te kaut kad ieskatīties grāmatā, bet aizsamirsu...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 09:23:22
Atbildēt
Maarrutku Jums
Leo lādiņi ir unitāri.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 09:31:19
Atbildēt
Alis
Incanti, kāpēc pindosi konsekventi boikotē OFS`u (HE), ja reiz Leo (ar identisko 120 mm pušku!) munīcijas nomenklatūrā un arī bildē tāds ir...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 10:08:52
Atbildēt
Maarrutku Jums
Varbūt pindosiem tanku izmantošanas doktrīnā nebija paredzēts tos izmantot pret kājniekiem. Tipa B-2/52 nobombīs un supostāts pats pēc tam padosies.? 
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 11:08:33
Atbildēt
Tipa-lučše tiho i bez isķeriki zdaģimsja na milosķ Ameriki?
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 15:48:33
Atbildēt
Sovka
Vislabāk patika tā frāze par šaušanu ar RPG no 50 metriem. Pirmkārt rodas jautājums, vai aftars vispār stādās priekšā kādiem mērķim tās Arēnas radītas. Man atkal vienmēr šķita ka pret PTRK. Pret RPG galu galā arī dz gana labi palīdz, kā pierāda tas pats čečenijas karš, kur reti kad tanku ar DZ izdevās nosvilināt ar pāris RPG šāvieniem. Savukārt PTRK pielietošanu no 50 metriem kaujas apstākļos man gribētos redzēt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 19:36:29
Atbildēt
Gunman
Vislabāk patika tā frāze par šaušanu ar RPG no 50 metriem
===
Nu normāli, tā ir pilsēta, ja vien supastāts ir īblis un piedzen to pilnu ar tankiem
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 20:25:06
Atbildēt
Krieviem esot 5000 gab. visu modifikāciju T-80 un 9000 visu modifikāciju T-72. Plus vēl nezināms skaic T-55, T-62, T-64 un T-90. Ka tik kopā nesanāk visi 24 000 gluži kā 1941.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Sep 2005 21:08:19
Atbildēt
Tagad situācija cita - uz rietumiem NATO, uz dienvidiem dvieļgalvainie, no kuriem jau reiz atrāvās ar visiem tankiem, uz austrumiem šķībacainie, kuru ir tik daudz ka nekādi tanki nepalīdzēs
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 2 Sep 2005 22:02:19
Atbildēt
Атомные танки
В то же время все три основных рода войск рассматривали возможность использования ядерной энергии в силовых установках. Так, армия планировала использовать ядерные установки для танков. Некоторые такие проекты касались установки небольших ядерных реакторов на бронированных машинах для выработки электроэнергии для питания как самого «ядерного» танка, так и целого конвоя боевых машин, экономя органическое топливо во время совершения марш-бросков. Предусматривалось создание и «индивидуальных» ядерных двигателей.
в августе 1955 г. прогресс в атомной технологии уже обозначил возможность создания «ядерного» танка. Нужно ли говорить, что атомный танк обещал быть чрезвычайно дорогим, а уровень радиации в нем требовал постоянной смены экипажей для исключения получения людьми высоких доз облучения. Несмотря на это, еще в конце 1959 г. проводились исследования возможности установки ядерного реактора на шасси танка М103, правда, только в экспериментальных целях башня должна была сниматься.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
