| Autors |
Ziņa |
Sovka
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 01:11:35
Atbildēt
Te mazliet par kompleksu "Arēna"(nav pats jaunākais verķis):
После включения комплекса радиолокационная станция [РЛС] непрерывно излучает в близлежащее пространство электромагнитные волны. На дальности в несколько десятков метров РЛС обнаруживает нападающий противотанковый боеприпас. Если боеприпас летит в контур танка, комплекс точно определяет параметры нападающего ПТС, определяет сектор, в который летит нападающий ПТС, выбирает номер шахты с защитным боеприпасом, рассчитывает точку встречи нападающего ПТС с поражающими элементами защитного боеприпаса, в нужный момент отстреливает защитный боеприпас и затем в нужный момент производит подрыв ВВ защитного боеприпаса. Поражающие элементы поражают либо взрыватель, либо кумулятивную воронку, либо осуществляют подрыв нападающего ПТС на траектории вдали от танка. Через время в доли секунды комплекс готов к поражению следующего нападающего ПТС.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 09:47:22
Atbildēt
Vēl par to bruņutehnikas performanci Čečenijā 1994/1995... bija sarēķināts, ka vidēji uz katru sasisto bruņutehnikas vienību (BTR, BMP un MT-LB ieskaitot) pienācās 5-7 trāpījumi ar RPG tipa ieroci.
Tas liek izdarīt šādus tādus secinājumus.
|
SAR
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 09:54:29
Atbildēt
Maarrutku Jums
Un tas vēl nemot vērā, ka bruņutehnika bieži tika izmantota ņe po naznačeņiju, kaut ziemassvētku šturmā.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 10:00:57
Atbildēt
SAR
Un tas vēl nemot vērā, ka bruņutehnika bieži tika izmantota ņe po naznačeņiju, kaut ziemassvētku šturmā.
===
Pareizāk sakot, tas ir pie apstākļiem, kad bruņutehnika tika ņegramatno izmantota ielu kaujās blīvi apdzīvotā vietā. Pamēģini šādu pašu trāpījumu blīvumu panākt atklātā apvidū, t.i. pārskatāmā lauku apvidū...
|
Garaisjanka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:17:44
Atbildēt
Vēl par to bruņutehnikas performanci Čečenijā 1994/1995... bija sarēķināts, ka vidēji uz katru sasisto bruņutehnikas vienību (BTR, BMP un MT-LB ieskaitot) pienācās 5-7 trāpījumi ar RPG tipa ieroci.
Tas liek izdarīt šādus tādus secinājumus.
No kurienes shitie dati naak?
Ganjau no krievu milit. avotiem, bet tiem kaa zinaams ticamiibas % ir pamazss
|
Abvers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:20:14
Atbildēt
Vēl par to bruņutehnikas performanci Čečenijā 1994/1995... bija sarēķināts, ka vidēji uz katru sasisto bruņutehnikas vienību (BTR, BMP un MT-LB ieskaitot) pienācās 5-7 trāpījumi ar RPG tipa ieroci.
Tas liek izdarīt šādus tādus secinājumus.
No kurienes shitie dati naak?
Ganjau no krievu milit. avotiem, bet tiem kaa zinaams ticamiibas % ir pamazss
Nu kāpēc, lai nebūtu ticams. var būt, ka arī tā, jo viss atkarīgs pa kurieni tam btram šauj un kā ar precizitāti utt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:23:23
Atbildēt
Garaisjanka
No kurienes shitie dati naak?
Ganjau no krievu milit. avotiem, bet tiem kaa zinaams ticamiibas % ir pamazss
===
Lester W. Grau
Foreign Military Studies Office, Fort Leavenworth, KS
(Red Thrust Star , January 1997)
http://armor.kiev.ua/Battle/Chechen/Vulner.html
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:23:51
Atbildēt
Ko domājat par jauno "Sprut-SD" prettanku pašgājēju, kuru var desantēt no lidmašīnas? Gludstobra 125 mm lielgabals uz BMD-4 hadenes, bruņojums pretložu/pretšķembu. Tiek apgalvots, ka paņems jebkuru pasaules tanku no priekšas...
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Abvers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:31:59
Atbildēt
Nu šun šamajs iekš long distances līdz 5000 m un arī ir automātiskā munīcijas padeve (tik nez var jau laikam arī manuāli, ja nu kas). Stroķis jau iespaidīgs un pac arī paviegls diezgan 18 T.
Nu krievi jau parasti sūdus netaisa.
Un bildītē arī jauki izskatījās...
Tikai pašam viņam kā ar to aizsardzību?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:41:32
Atbildēt
Abvers
Nu šun šamajs iekš long distances līdz 5000 m
===
Bet tas jau ož pēc vadāmā apbruņojuma kompleksa, tipa PTRK, kuru izšauj caur lielgabala stobru. Kinētikai 5000 m ir bikuc par tālu.
===
Tikai pašam viņam kā ar to aizsardzību?
===
Baidos, ka nekā, bet šams jau nav paredzēts iesaisīties tanku kaujās.
Alis
Tiek apgalvots, ka paņems jebkuru pasaules tanku no priekšas..
===
Nu, ja jau to noteiktās distancēs var dabūt gatavu T-72/80/90, tad nav pamata domāt, ka identisks lielgabals uz citas platformas diži atpaliks performancē...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:47:52 - Laboja Alis
Atbildēt
"Sprut" koncepcija jau nav nekas jauns (atcerēsimies vācu NASHORN un citus PT vieglos pašgājējus ) un to vislabāk būtu izmantot no slēpņa. Vēl man ir nelabas aizdomas, ka lielais lielgabala svars un lielais atsitiens negatīvi ietekmē šā devaisa hadeni, kaut gan konstruktori apgalvo, ka šaušanas atsitienu absorbēs hadenes pneimatika.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:52:54
Atbildēt
Alis
"Sprut" koncepcija jau nav nekas jauns (atcerēsimies vācu NASHORN un citus PT vieglos pašgājējus ) un to vislabāk būtu izmantot no slēpņa.
===
Ja būsim pavisam precīzi, tad aviodesantējamā PT pašgājējlielgabala koncepcijas pirmais izpildījums materiālā, kas tika masveidā pieņemts bruņojumā, bija ASU-57 ar `Pobedas` motoru un ZIS-2 57mm stobru.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 11:59:25
Atbildēt
aviodesantējamā PT pašgājējlielgabala koncepcijas pirmais izpildījums
Tas man ir zināms, bet tas ir tikai no gaisa izmešanas moments - to mēs tagad neskatamies.
Mēs skatamies PT vieglos pašgājējus ar vidējo tanku stobriem, bet tos pirmie ieviesa friči (Marderi, Nashorns).
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 12:56:45 - Laboja Sovka
Atbildēt
Alis
pneimatika.
Pneimohidraulika.Pneimatikas pamatā ir izplūdes gāzu spiediens kurš savukārt dzenā eļļu pa speciāliem kanāliem.Baigi interesanta fiška...
Un kā ar CY-76?Vai tik nebija vienlaikus ar vāciem?
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 29 Mar 2007 13:25:22
Atbildēt
Pneimohidraulika
Jā, protams, ātrumā kļūdījos.
Sākumā bija dažādi izmeģinājuma paraugi a ka ZIZ-30 stobrs 57mm uz "Komjaunieša"bāzes utt. Cy-76 reāli parādījās tikai 1943.g. sākumā.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 11:10:56
Atbildēt
Varbūt kāds ir dzirdējis vai varbūt pat redzējis sistēmu, ar kuras palīdzību tanki spēj ierakties gruntī? Kāds ir princips? Googlē neko prātīgu vēl neesmu atradis...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 11:16:17
Atbildēt
IZLSNIP
Varbūt kāds ir dzirdējis vai varbūt pat redzējis sistēmu, ar kuras palīdzību tanki spēj ierakties gruntī?
===
Sovjetu tankiem (nezinu vai visiem, bet T-80) zem korpusa ir atlokāma buldozera lāpsta, ar kurējo šamais var visai ātri sašķūrēt sev priekšā uzbērumu.
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 11:45:48
Atbildēt
Varbūt kāds foto ir? Kā rokas esmu redzējis (cik nu tur var redzēt-putekļi pa gaisu vien). Pati sistēma interesē, jo ir daudz neskaidrības uz doto brīdi-cik plata lāpsta, kādā veidā atlokās (skaidrs, ka ar hidrauliku), vai izbīdās uz priekšu, kādā veidā tiek sākta ierakšanās (domājams, ka nolaižot lāpstu) u.c.
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 11:51:10
Atbildēt
Un man šķiet, ka tanks netikai sastumj sev kaudzi priekšā, bet arī reāli ierokas.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 11:57:55 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
IZLSNIP
Varbūt kāds foto ir?
===
http://www.globalsecurity.org/military/world/ukraine/images/t-80ud_cl. jpg
http://www.globalsecurity.org/military/world/ukraine/images/t-80ud-in- pak_front-l.jpg
Domājams, šams to lāpstu var nolaist bikuc zemāk, nu, lai šamā sāk skrāpēt grunti...
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:01:14 - Laboja IZLSNIP
Atbildēt
 Tā ir lāpsta, vai varbūt vienkārši kāds papildus "aizkars" pret ienaidnieka šāviņiem? Vairāk jau izskatās pēc šķūrējamās lāpstas, vienīgi tāda plāna izskatās un kāpēc no divām daļām sastāv? Bet šādā veidā varētu tā lieta notikt
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:21:15
Atbildēt
Domājams, šams to lāpstu var nolaist bikuc zemāk, nu, lai šamā sāk skrāpēt grunti...
Trešajā bildē tai "lāpstai" katrai daļai ir savs izliekums... Man tomēr liekas, ka tas ir papildus "aizskars".
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:25:14
Atbildēt
Alis
Man tomēr liekas, ka tas ir papildus "aizskars".
===
1) literatūra min, ka buldozera lāpsta tankam ir.
2) Plāna jamā izskatā tāpēc, ka 20mm tērauda plāksne uz tanka fona tāda patiešām izskatās...
3) no aizkara būtu daudz lielāka jēga, ja šams atrastos slīpā leņķī pret potenciālo šāviņa trajektoriju, nevis tuvu pie 90° leņķa...
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:25:41
Atbildēt
Pārlasīju tēmu un šim īsti negribētu piekrist...
Nekāda efekta ēkā kurā ir atvērti/izsisti logi.Groznijas ieņemšanas laikā tankisti braukalēja ar atvērtām lūkām kuras pilnīgi un galīgi izslēdz kumulatīvās granātas iedarbību
Kumulatīvā strūkla nav tikai daudzu atmosfēru gāzu strūkla, bet tā ir arī ar lielu temperatūru. Gāzes, kas iekļūst tanka korpusā nevar izkliedēties vai izplūst caur tanka lūku, nenodarot bojājumus iekšpusē, kā arī neskarot apkalpi. Parastajām uzbrukuma rokas granātām efektīvā zona ir aptuveni 5-10m, kad ienaidnieks tiek iznīcīnāts vai ievainots pateicoties tieši gāzu spiedienam, kuras radušās sprādziena rezultātā un detonācijas atruma dēļ nepaspēj izkliedēties apkārtējā vidē. Kumulatīvajās granātās šīs gāzes tiek koncentrētas noteiktā virzienā sasniedzot daudz lielāku spiedienu un temperatūru.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:28:33
Atbildēt
literatūra min, ka buldozera lāpsta tankam ir.
Ir, bet tā lāpsta ir kā buldozeram un esmu redzējis pat bildes. Šis tomēr būs aizskars tāds pats, kādi sakarināti uz tanka torņa (zem mortīriņām).
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:32:04
Atbildēt
Tāda buldozera lāpsta noteikti tankam ir. Varbūt arī šādā izpildījumā, nezinu. Neko savādāku neesmu redzējis. Mulsina, ka sastāv no divām daļām...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:35:51
Atbildēt
Alis
Ir, bet tā lāpsta ir kā buldozeram un esmu redzējis pat bildes. Šis tomēr būs aizskars tāds pats, kādi sakarināti uz tanka torņa (zem mortīriņām).
===
Nu bet pag, ja šitais ir `aizkars` (pie kam - tupā leņķī!), tad kur tur vēl iebāzt pašu lāpstu?
Baidos, ka klasiskas buldozera lāpstas (kādas ir novērojamas uz BREM) T-80 tomēr nebūs...
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:40:46
Atbildēt
Varbūt aiz aizkara ir pati lāpsta- piestiprināta tādā pašā veidā, kā "aizkari" un atlokas ar hidraulikas palīdzību, kas stiprinās apakšā lāpstai. No mehānikas viedokļa tas varētu strādāt un "aizkari" šinī gadījumā netraucētu.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:43:51
Atbildēt
IZLSNIP
Kumulatīvā strūkla nav tikai daudzu atmosfēru gāzu strūkla, bet tā ir arī ar lielu temperatūru.
Kumulatīvā lādiņa gadījumā nav runa par gāzi,bet par izkausētu metālu kurš ar vairāk nekā 3000m/sek iedarbojas uz šķērsli.Strūklas diametrs ir ap 2mm.
|
IZLSNIP
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mar 2007 12:55:37
Atbildēt
Kumulatīvā lādiņa gadījumā nav runa par gāzi,bet par izkausētu metālu kurš ar vairāk nekā 3000m/sek iedarbojas uz šķērsli.Strūklas diametrs ir ap 2mm.
Metāls, kas ir uz kumulatīvās piltuves. Jā, šis metāls pastiprina kumulatīvās granātas iedarbību, taču, kad šis caurums korpusā ir, bojājumus nodara tieši gāzu radītais spiediens un augstā temperatūra. Arī bez šī metāla pārklājuma granāta veic savas funkcijas, protams, ar mazāku jaudu.
|
