| Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 19:49:56
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 (c) Imants Sudmalis, kuram ir arī vārsmas, kuras sākas ar vārdiem : "jūs "brīvprātīg" latvēš leģionār, kas ir uz to kaušanos varen kār...". Ja nav offtops, vēlāk publicēšu. Māksla tomēr
Tikai tēmā WW2 Latvijas teritorijā, lūdzu. Quoting: Atis Dievkalpojumi latviski sāka parādīties tikai pēc reformācijas un bībeli iztulkoja Gliks tikai, ja nemaldos 17gs.
Man gan tomēr liekas, ka 18. gs.
Quoting: Atis Arheoloģijas materiāli. 14gs. vēl ir visai bagāti apbedījumi ar diezgan plašu kapu inventāru, kamēr 17gs. kapi ir pilnīgi tukši.
Nu, sāksim ar to, ka 14. gs. jau verdzības laikmets vienkārši nepaguva iestāties - fošisci sēdēja savās pilīs un kontrolēja komunikācijas, kamēr vietējie mierīgi audzēja govis un labību, deva nodevas SAVĒJIEM feodāļiem un tie pēc tam % - vācu lielfeodāļiem... ja SAVĒJIE feodāļi izdomāja lekties, viņi riskēja ar to, ka ieradīsies ordeņbrāļi un nosvilinās viņu pilis... 14. gs. jau vienkārši muižas vēl nepastāvēja, droši vien ir loģiski apgalvot, ka zemnieku sūrās dienas sākās līdz ar muižu izveidošanos.
Btw - kā mainās tā apbedījumu `pilnība` vai `nepilnība` gadsimtu griezumā?
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:04:26
Atbildēt
Vecais Stenders labi rakstīja latviski un pat varēja pamācīt savus tautas brāļus, ka "saimnieku dēliņi" nav tas pats, kas "saimnieku teliņi"  utt.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:11:41
Atbildēt
Quoting: Atis Pirmās nakts tiesības parādījās tikai kādā 16gs.
Un vai tās "pimās nakts tiesības" nav vairāk (pat nezinu, kā to labāk pateikt) kāds pārspīlējums? Nu, es domāju tā, ka tā nebūt nebija kāda vispārpieņemta, sabiedrības akceptēta, regulāra un pat ar kādām tiesību normām atļauta parādība; drīzāk - kādu atsevišķu feodāļu (kungu) patvaļas gadījumi.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:16:28
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Nu, es domāju tā, ka tā nebūt nebija kāda vispārpieņemta, sabiedrības akceptēta, regulāra un pat ar kādām tiesību normām atļauta parādība; drīzāk - kādu atsevišķu feodāļu (kungu) patvaļas gadījumi.
Cik man zināms, šamējās gan esot bijušas ar likumu apstiprinātas, attiecināmas galvenokārt uz dzimtbūšanas (a mosh arī uz agrākā feodālisma) laiku.
Ja tā būtu patvaļa, šamējo parādību diez vai sauktu par `tiesībām`...
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:18:19
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Tāpēc jau tās dēvē par tiesībām, ka tās bija oficiāla norma, tikai tur bija nepieciešami kaut kādi pamatojumi un sievas atļauja, pie tam, kāda velna pēc kungam vajag darbos nodzītu zemnieku meiču, ja var paņemt kādu smuku kalponi tāpat, sievai nemaz nesakot
Tagad varētu filosofēt, ka varbūt šī parādība radās tā, ka kungs iemēģināja savam zemniekam atrasto sievu, vai tā maz ir gana laba
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:24:32 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Un kā uz to skatījās tolaik visuvarenā baznīca? Droši vien, ka nekā. Nu, ja, tad jau arī bija tā, ka kungiem un zemniekiem ir savi , atšķirīgi likumi. Nu, bet tās "pirmās nakts tiesības" tomēr bija tiesības (un ne visur!), bet ne pienākums, un to izmantošana/neizmantošana bija atkarīga no kunga "morālās stājas...un no sievas: .
________________________
Židoģitļerovci.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:29:02
Atbildēt
Un kurā tad Livonijas bruņinieku tiesību vai kādā citā viduslaiku tiesību krājumā "pirmās nakts tiesības" ir atrunātas? Vienkārši gribētos to uzzināt.
________________________
Židoģitļerovci.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:30:54
Atbildēt
Quoting: Atis īdz tam kristietība bija visai formāla, no zemnieka tika prasīts tikai reizi nedēļā aiziet uz baznīcu un viss.
Kad tad sāka prasīt 1/10 un iešanu klaušās( man liekas ka to lietu sauca savādāk, kad draudzes locekļiem bija obligāti jāiet strādāt baznīcas labā)?
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:31:16 - Laboja Rihards
Atbildēt
Ko tu vari cepties par tu "dubultmorāli"! Kārtu sabiedrībā citādāk nemaz nevar būt, pie tam šāda te norma pasaules praksē, ka visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi, ieviesusies pavisam nesen, tā kā nav ko pārmest sabiedrībai, kura nedzenās pēc vienlīdzības tās trūkumu.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:33:27
Atbildēt
Quoting: divplaksnis Kad tad sāka prasīt 1/10 un iešanu klaušās( man liekas ka to lietu sauca savādāk, kad draudzes locekļiem bija obligāti jāiet strādāt baznīcas labā)?
To sāka prasīt uzreiz pēc pirmās kristīšanas, bet reāli tas nozīmeja, ka zemniekam kādas pāris dienas gadā jāstrādā muižniekam un bišķit pārtikas jādod baznīcai, tas arī viss, pārējā laikā viņš bija brīvs
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:33:32
Atbildēt
Quoting: divplaksnis Kad tad sāka prasīt 1/10 un iešanu klaušās( man liekas ka to lietu sauca savādāk, kad draudzes locekļiem bija obligāti jāiet strādāt baznīcas labā)?
Nu sāka prasīt jau uzreiz pēc varas nomaiņas, bet klauša jau nebija nekas jauns, kā tad tu domā, kurš mūsu dižo sentēvu varenos pilskalnus būvēja un uzturēja? Problēma tā, ka no sākotnējām dažām dienām gadā, klaušas tika palielinātas līdz gandrīz visām dienām nedēļā.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:36:22
Atbildēt
Quoting: Atis zemniekam kādas pāris dienas gadā jāstrādā muižniekam un bišķit pārtikas jādod baznīcai, tas arī viss, pārējā laikā viņš bija brīvs
Man Vēsturē mācija kautko citu, cilvēkam vajadzēja velna miesās rauties priekš sevi, baznicas un muižnieka.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:37:26
Atbildēt
To laiku zinātāji saka, tauta esot piecietusi šo paradumu un pat vairāk - ja baronam likās, ka dēls izskatās pēc viņa, tad mazo varēja paņemt uz pili kādā amatā, un arī ģimeni kungs pēc tam labāk ieredzētu. Bet visādi varēja gadīties.
Žannas d' Arkas laikos vārds "bastards" (ārlaulības dēls) neskaitījās apvainojums un gadījās, ka aristokrāts tādu atzīst par savējo, tad ceļš uz augšu nodrošināts. Piemērs - Dinuā, kurš piedalījās Orleānas deblokādē Simtgadu karā.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:37:29
Atbildēt
Quoting: divplaksnis Man Vēsturē mācija kautko citu
Vai nu slikti macīja, vai nu tu neuzmanīgi klausījies. Tā tas bija ap 18to gs.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:38:08
Atbildēt
Quoting: Rihards Ko tu vari cepties par tu "dubultmorāli"! Kārtu sabiedrībā citādāk nemaz nevar būt
Tajā kārtu sabiedrībā dažkārt reputācijai diezgan liela nozīme varēja būt. Un varēja arī nebūt.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:38:11 - Laboja Atis
Atbildēt
Quoting: divplaksnis Man Vēsturē mācija kautko citu, cilvēkam vajadzēja velna miesās rauties priekš sevi, baznicas un muižnieka.
Tas bija vēlāk, kad klaušas pārvērtās totālā dzimtbūšanā 15-16gs! Atkārtošu vēl vienu reizi, pašos sākumos zemnieku stāvoklis bija visai labs un viņi baudīja salīdzinošu brīvību!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:40:03
Atbildēt
divplaksnis
Arī atkarīgs no valsts, piemēram Zviedrijā zemnieki bija brīvi un Vidzemes latvieši, ja viņus pārāk daudz izdzina, varēja zviedru varai sūdzēties.
Vēl pastāvēja baznīcas svētki, kuros zemniekus nevarēja likt pie darba, citādi šamie drīkstēja ķerties pie mietiem un tas neskaitījās dumpis
Varētu būt atšķirības dažādos laikos un valstīs. Mūsu senčiem nebija paveicies ar to valdīšanu, bet citur Eiropā bija labāk.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:43:49
Atbildēt
Quoting: Atis Atkārtošu vēl vienu reizi, pašos sākumos zemnieku stāvoklis bija visai labs un viņi baudīja salīdzinošu brīvību!
Bet ne jau tāpēc, ka valdītāji bija idejiskie humānisti - viņi vienkārši nebija paspējuši saorganizēt muižas... kuru masveida ieviešana acīmredzot prasīja gadsimtus!
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:44:54
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Bet ne jau tāpēc, ka valdītāji bija idejiskie humānisti - viņi vienkārši nebija paspējuši saorganizēt muižas... kuru masveida ieviešana acīmredzot prasīja gadsimtus!
Muižas radās tīri ekanomisku apsvērumu dēļ, saorganizēt tadu īpašas pūles neprasa.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:44:59
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Vēl pastāvēja baznīcas svētki, kuros zemniekus nevarēja likt pie darba, citādi šamie drīkstēja ķerties pie mietiem un tas neskaitījās dumpis
Cik es sapratu barons bija dievs priekš zemnieka, kurš varēja darīt visu ar savu īpašumu.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:47:43
Atbildēt
Quoting: Rihards Muižas radās tīri ekanomisku apsvērumu dēļ, saorganizēt tadu īpašas pūles neprasa.
Nesaki vis... zemnieki, kas dzīvo zem feodāļa (13-14. gs.) un zemnieki, kas dzīvo muižā, ir 2 dažādas lietas, faktiski - pat 2 atšķirīgas sabiedriskās formācijas. Un lai tās nomainītos, patiešām ir vajadzīgi gadsimti.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:51:14
Atbildēt
divplaksnis
Varēja būt dažādi atkarībā no vietas un laika. Mūsu senčiem klaušu laikos - jā. Citur - visādi.
Ja rītā iznāks saskrieties ar viduslaiku faniem, varu mēģināt piedāvāt šo kā tēmu - "cik labs bija zemnieku stāvoklis". Ir dzirdēts, ka Zviedrijā tas bija labāks nekā pie mums.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 20:53:12
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Ir dzirdēts, ka Zviedrijā tas bija labāks nekā pie mums.
Tā varētu būt, jo viņi ir skandināvi.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 21:27:22
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Ja rītā iznāks saskrieties ar viduslaiku faniem, varu mēģināt piedāvāt šo kā tēmu - "cik labs bija zemnieku stāvoklis". Ir dzirdēts, ka Zviedrijā tas bija labāks nekā pie mums.
Nu... Kad es nupat izlasīju Hansa K. Andersena biogrāfiju, tad varēja tikai pašausmināties par to, kā 19.gadsimta sākumā dzīvojuši zemnieki nekur citur, kā Dānijā, vienas vienīgas šausmas, nabadzība un bezcerība. Un Koko Šaneles biogrāfijā par bērnības gadiem 19.gadsimta beigās - tieši tas pats.
Tā ka stāstiem par labajiem viduslaiku apstākļiem zemniekiem es diez kā neticu.
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 21:46:09 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 cik labs bija zemnieku stāvoklis. Ir dzirdēts, ka Zviedrijā tas bija labāks nekā pie mums
Nu, bet Zviedrijā jau dzimtbūšana tādā formā, kā Livonijā, liekas, nemaz nepastāvēja?
Un, gatavojoties diskusijai, pameklē viduslaiku ceļotāju, Livonijas viesu, u.tml. aprakstus par "zemnieku" (latviešu) dzīvi. Nezinu, vai i-netā var atrast, bet vēstures grāmatās salīdzinājumu ar citām valstīm citāti ir atrodami. Un Livonijai par labu tie nav.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 22:17:23
Atbildēt
Quoting: divplaksnis Tā varētu būt, jo viņi ir skandināvi.
Loģiskā ķēdīte?
Quoting: puuce Tā ka stāstiem par labajiem viduslaiku apstākļiem zemniekiem es diez kā neticu.
Principā  , bet -
Runa var būt par pašu sākumu, t.i. par laika posmu no brīža, kad zobenbrāļi iedeva bietē vietējiem pilskungiem līdz muižu izveidošanai.
Respektīvi, zobenbrāļi pēc pilskungu sakaušanas/pakļaušanās sākumā apmierinājās ar politisko varu reģionā un nestādīja sev par mērķi maksimāli izspiest zemniekus. Lai rastos tāda iespēja, visupirms vajadzēja izdomāt formāciju ar nosaukumu `muiža` un pēc tam šamējo ieviest dzīvē.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 22:19:00
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Runa var būt par pašu sākumu, t.i. par laika posmu no brīža, kad zobenbrāļi iedeva bietē vietējiem pilskungiem līdz muižu izveidošanai. Respektīvi, zobenbrāļi pēc pilskungu sakaušanas/pakļaušanās sākumā apmierinājās ar politisko varu reģionā un nestādīja sev par mērķi maksimāli izspiest zemniekus. Lai rastos tāda iespēja, visupirms vajadzēja izdomāt formāciju ar nosaukumu `muiža` un pēc tam šamējo ieviest dzīvē.
To jau mēs te visu laiku cenšamies pierādīt!! Līdz ar to 700 verdzības gadi ir mīts, jo sākotnējo kārtību par verdzību nevarēja nosaukt!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 22:22:35 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Quoting: Atis Līdz ar to 700 verdzības gadi ir mīts, jo sākotnējo kārtību par verdzību nevarēja nosaukt!
Teiksim tā, `700 verdzības gadi` ir nevis mīts, bet neprecizitāte. Tam ciparam ir jābūt drusku mazākam (500? 400?) un tikai.
Bez tam - lietas būtību jau tas tomēr nemaina, jo te mēs diskutējam tikai par verdzības formu. Svarīgāk tomēr ir tas, ka baltu ciltis šos 700 gadus nebija saimnieki savā zemē, kas būtībā vien ir verdzībai pielīdzināms.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 22:25:47 - Laboja Neainars
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Livonijai par labu tie nav.
Jo tos nav izvēlējušies Livonijas draugi. Noteikti ir arī slavinājumi un cildinājumi bijuši, taču nevienas intereses neprasa tos publicēt.
Mans uzskats ir tāds, ka pagātnes dokumenti (visi dokumenti) melo tieši tikpat daudz, cik ir melojuši ļaudis, kas tos saraksta.
Atis
Quoting: Atis 700 verdzības gadi ir mīts, jo sākotnējo kārtību par verdzību nevarēja nosaukt!
Protams. Bet tas nav vienīgais mīts par mums. Otrs liels mīts ir par to, ka Latvijas armija neesot bijusi sagatavojusies un neesot varējusi 1940. gadā kaŗot pret padomiju.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 22:36:23
Atbildēt
Quoting: Neainars Otrs liels mīts ir par to, ka Latvijas armija neesot bijusi sagatavojusies un neesot varējusi 1940. gadā kaŗot pret padomiju.
Uz citu tēmu, lūgtum.
Quoting: Maschinengewehr 42 Zviedrijā jau dzimtbūšana tādā formā, kā Livonijā, liekas, nemaz nepastāvēja?
Zviedrijā un Norvēģijā dzimtbūšana tiešām klasiskā veidā neesot pastāvējusi.
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
