Autors |
Ziņa |
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 09:37:46 - Laboja Atis
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums "Tomēr šajās sadursmēs vidzemnieki paturēja virsroku un 1240. gadā pat ieņēma Pliskavu un Izbarsti līdz ar apgabalu." "Latvieši valda Pliskavā un apgabalā veselus 2 gadus..." V. Krasnais, "Latviskā Jaunlatgale". R. 1937. g.
Avots neviešs uzticību! 13gs. ne par kādu Vidzemi vēl nevar runāt, vidzemes vārds rodas stipri vēlāk! Krievu hronikas patiešām apliecina, ka latgaļi esot ieņēmuši Pleskavu, tikai tas esot noticis 12gs. Vēl viņās esot norādes, ka Pleskava savulaik esot bijusi Baltu apdzīvota apmetne, kas tā arī varētu būt. Autors šķiet putrojas terminos un gadskaitļos, 13gs. vairs nekādas lielas baltu militārās akcijas ārpus Latvijas teritorijas nenotika!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 09:45:21
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Ja jau vidzemnieki 1240. gadā bija tik vareni, kā tad izskaidroja valstiskā veidojuma ar nosaukumu `Livonija` izveidošanās, ņemot vērā, ka ne vidzemnieki, ne kurzemnieki un pat ne zemgaļi šajā valstiskajā veidojumā nebija nekādi 1. šķiras pilsoņi?
Kur ir atrodama tāda tauta - vidzemnieki ? Latgaļi gan regulāri ar pleskaviešiem un pat novgorodiešiem kāvās. Vienīgi tie abpusēji gan vienmēr bija tīri laupīšanas karagājieni bez kolonizēšanas vēlmēm.
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 09:47:01
Atbildēt
Quoting: Smic_ Latgaļi gan regulāri ar pleskaviešiem un pat novgorodiešiem kāvās. Vienīgi tie abpusēji gan vienmēr bija tīri laupīšanas karagājieni bez kolonizēšanas vēlmēm. Tieši tāpat kā ar igauņiem... tad jau sekojot Neaināra loģikai, Latvijai būtu jāizvirza pretenzijas arī igauņiem par to teritoriju līdz Somu līcim...
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 10:04:12
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Tieši tāpat kā ar igauņiem... tad jau sekojot Neaināra loģikai, Latvijai būtu jāizvirza pretenzijas arī igauņiem par to teritoriju līdz Somu līcim...
Laikam gan otraadi.. Igaunji pretenzijas Latvijai var izvirziit... Jo sākotnēji taču Latvijas lielākajā daļā somugri stūrēja un balti tos izspieda..
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 19:31:44
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums izveidošanās, ņemot vērā, ka ne vidzemnieki, ne kurzemnieki un pat ne zemgaļi šajā valstiskajā veidojumā nebija nekādi 1. šķiras pilsoņi? Kāpēc nebija??? Kurš teica, ka nebija. Tikpat labi arī varēja būt. Sēdēja blakus vāciešiem un bija biezi un bagāti. Ar laiku pārvācojās, pēc kādiem gadiem 200 - 300.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 19:58:17
Atbildēt
Daudzas muižnieku dzimtas bija cēlušās no vietējo iedzīvotāju vidus, Livonijas laikā tiešām var runāt par pārtikušiem, pat bagātiem, zemniekiem un pilsētniekiem. Par otrās šķiras pilsoņiem var runāt vienīgi pilsētās, kur, šķiet, pastāvēja kaut kādi amatu ierobežojumi attiecībā un nevāciešiem, bet tā bija visas Eiropas prakse, ka pilsētas dibinātāji centās diskriminēt ienācējus/konkurentus.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 20:02:10
Atbildēt
Neatceros , šķiet ka līdz 15 gs. katram zemniekam bija kara gadījumā jāvelk ārā no pažobeles zobens un jāiet cīnīties par Tēvzemi. Kad nu vēlāk šamiem to prieku noliedza - Jānis Briesmīgais atnāca un paņēma Livoniju bez bēdu.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 20:11:26
Atbildēt
Kopā ar Valteru fon Pletenbergu moskoļus kāva arīdzan vietējo pulki, kad noliedz ieročus nēsāt, nudien neatceros.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Nov 2007 23:41:19
Atbildēt
Livonijas laikā protams pastāvēja vietējo iedzīvotāju vienības, bet stipri šaubos vai šamās bija bruņotas ar zobeniem. Zobens tomēr bija diezgan dārgs prieks, kuru kurš katrs zemnieks nevarēja atļauties. Turīgo zemnieku procents tomēr bija salīdzinoši zems. Zemnieku daļas pamatā bija bruņotas ar šķēpiem un citu vieglu bruņojumu.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 00:12:04
Atbildēt
Atis
Quoting: Atis Zemnieku daļas pamatā bija bruņotas ar šķēpiem un citu vieglu bruņojumu.
Jā, kārts galā piesiets ass "ģelzis" un cirvis aiz jostas
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 00:22:50
Atbildēt
Atis "Kronists Alnpeke pamāca, ka, ja iekaŗotā zeme būtu stipri sargāta, tad "viss būtu bijis labi līdz pat pasaules galam.""
Tā, lūk. Iespējams, kāds dokuments no nodedzinātā Rīgas rātsnama. Nekādas putrošanās.
Smic_
Quoting: Smic_ Kur ir atrodama tāda tauta - vidzemnieki ? Tur, kur arī tagad atrodas Vidzeme, kas, kā zināms, bij vienu laiku vienā daļā zviedru un otrā daļā poļu. Nebija gan tāda vārda un jēdziena Latgale. Bet gan Vidzeme. Un "poļu" Vidzeme, ko tie sāka dēvēt, Livonijas vārdu kropļojot par Liflantiju alias Inflantiju, beigu beigās pārtapa par Latgali.
Nevajag būt tik vieglprātīgam un domāt, ka tādi vīri kā V. Krasnais mēdza taisīt rupjas kļūdas. Bet tā bieži gan gadās, ka aiz paša augstprātības citi ''šķiet muļķi un nejēgas, kas pat vārdu "vidzemnieks" nemāk pareizi lietot.
Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums sekojot Neaināra loģikai Vai tad ir maz tāda? Tas vecis tak vienumēr muld kaut ko nacionālistiski tukšu un buržujiski dumu.
Smic_
Quoting: Smic_ Jo sākotnēji taču Latvijas lielākajā daļā somugri stūrēja un balti tos izspieda.. Cik nu lielākajā, bet prāvu mūsu tagadējās valsts daļu somugri aizņēma, tur Jums taisnība. Nevajag aizmirst arī senu senās latvju teikas par sumpurņiem. Esmu pārliecināts, ka tur ir zināšanas grauds. Kaut kāda rase vai īpaši mataina tauta arī te ir klejojusi, starp somugriem un baltiem, un no tiem abiem izkauta. Interesants ir J. Sārta romāns "Māŗa", kuŗā viņš apraksta seno baltu nonākšanu pie Daugavas - sējuļi - un cīņu ar šiem dzīvniekiem vairāk līdzīgajiem pirmiedzīvotājiem.
Sturmgevers
Quoting: Sturmgevers Sēdēja blakus vāciešiem un bija biezi un bagāti. Ar laiku pārvācojās Tieši tā tas notika.
Atis
Quoting: Atis šaubos vai šamās bija bruņotas ar zobeniem. Zobens tomēr bija diezgan dārgs prieks, kuru kurš katrs zemnieks nevarēja atļauties. Vai nu tik nabaga bij arāju tauta, kuŗas sievietes staigāja, var pat teikt, "vienā sudrabā", tas ir, bagātīgi izgreznojušās. Zobenus droši vien arī mantoja, ieguva laupot no kaimiņiem, utt. Un katram zemniekam jau nevajadzēja būt bruņotam ar zobenu. Tagad taču arī ne visi ir kaŗavīri ir vienādi smagi bruņoti. Utt. Ļoti saistoša lieta - senču zobens. Utt.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 00:32:01
Atbildēt
Un ne visi vīrieši gāja karā, kādam taču jāpaliek mājās, miers vai karš, bet lauks un kūts savu prasa. Viens karavīrs no sētas (vai vairākām sētām).
Lauka kaujās vīram būtu vajadzīgs arī šķēps un vairogs. Vēl pastāv vieglie kājnieki ar lokiem un arī tajos ne jau aristokrāti dienēja.
Privileģētie zemnieki (kuršu ķoniņi) bija vieglā kavalērija.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 00:40:20
Atbildēt
Quoting: Neainars "Kronists Alnpeke pamāca, ka, ja iekaŗotā zeme būtu stipri sargāta, tad "viss būtu bijis labi līdz pat pasaules galam.""
Kas iekarotu? Ko jāsargā?? Kas būtu labi?? Vienu no konteksta izrautu teikumu nevar uzkatīt par sevišķi spēcīgu argumentu.
Quoting: Neainars Tur, kur arī tagad atrodas Vidzeme, kas, kā zināms, bij vienu laiku vienā daļā zviedru un otrā daļā poļu. Nebija gan tāda vārda un jēdziena Latgale. Bet gan Vidzeme. Un "poļu" Vidzeme, ko tie sāka dēvēt, Livonijas vārdu kropļojot par Liflantiju alias Inflantiju, beigu beigās pārtapa par Latgali. Nevajag būt tik vieglprātīgam un domāt, ka tādi vīri kā V. Krasnais mēdza taisīt rupjas kļūdas. Bet tā bieži gan gadās, ka aiz paša augstprātības citi ''šķiet muļķi un nejēgas, kas pat vārdu "vidzemnieks" nemāk pareizi lietot.
Nav tādas tautas vidzemnieki! Līdz 14gs. Latvijas teritorijā dzīvoja Zemgaļi, Sēļi, Kurši, Latgaļi(Leti) un Lībieši(Līvi), nekādu vidzemnieku nebija. Vidzemes lielākā daļa ietilpa latgaļu valstiskā veidojuma Tālavas sastāvā un attiecīgi tur dzīvoja latgaļu etnosam piederīgi iedzīvotāji ar somugru piejaukumu rietumu un ziemeļu rajonos.
Quoting: Neainars Cik nu lielākajā, bet prāvu mūsu tagadējās valsts daļu somugri aizņēma, tur Jums taisnība.
Maldāties cienītais, somugri akmens laikmetā apdzīvoja visu tagadējo austrumbaltijas reģionu. No baltijas jūras līdz Urāliem un no Somijas līdz Polijai. Tikai Neolītā šeit sāka ienākt Baltu ciltis, kas pamazām asimilēja un izspieda vietējos somugru pirmiedzīvotājus, kas atradās uz nedaudz zemāka attīstības līmeņa.
Quoting: Neainars Vai nu tik nabaga bij arāju tauta, kuŗas sievietes staigāja, var pat teikt, "vienā sudrabā", tas ir, bagātīgi izgreznojušās. Zobenus droši vien arī mantoja, ieguva laupot no kaimiņiem, utt. Un katram zemniekam jau nevajadzēja būt bruņotam ar zobenu. Tagad taču arī ne visi ir kaŗavīri ir vienādi smagi bruņoti. Utt. Ļoti saistoša lieta - senču zobens. Utt.
Viss ir pareizi, tikai ar niansi, ka tas viss pastāvēja līdz kādam 15-16gs.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 00:42:46
Atbildēt
Quoting: Atis Tikai Neolītā šeit sāka ienākt Baltu ciltis, kas pamazām asimilēja un izspieda vietējos somugru pirmiedzīvotājus, kas atradās uz nedaudz zemāka attīstības līmeņa. Nu tā ienākšana, ja pareizi atminos, ir diezgan diskutabls jautājums, vai maz bijusi tāda...
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 00:48:00 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Zobeni, dzelzs bruņukrekli, dzelzs ķiveres tajos laikos bija dārgs prieks. Protams, ir viduslaiku zīmējumi, kuros redzami kaarotāju pūļi (vienības), kur faktiski visi kombatanti no galvas līdz kājām tērpti bruņās, ar zobeniem, u.tt. Bet tur jau tā vienkāršā masa, kura karā ar kādu šķēpu vai cirvi gāja, netiek atainota... Protams, latviešu cilšu turīgākajiem bija gan labi zobeni, gan bruņas. Nu, bet tā jau bija visu tautu armijām, un man smiekli nāk, kad te kādu krievu izdevumu palasu, kur pat visvienkāršākie krievu karakalpi spožās bruņās bildītēs redzami, bet par "čuhonciem" piezīmēts, ka zobenus, bruņukreklus darināt nav mācējuši, un varējuši būt priecīgi, ja šķēps un kāds ādas vamzis bijis.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 00:50:44 - Laboja Atis
Atbildēt
Quoting: Rihards Nu tā ienākšana, ja pareizi atminos, ir diezgan diskutabls jautājums, vai maz bijusi tāda...
Nu o.k saprotu ko tu domā. Vijups stāstīja, ka iespējams ir notikusi tikai indoeiropiešu valodas pārņemšana, jo tīri indoeiropeiski apbedījumi ir atrasti pavisam nedaudz(Latvijā, ja nemaldos tikai viens). Respektīvi ienākušas ļoti mazas grupiņas, kas ātri asimilētas, bet nezināmu iemeslu dēļ pārņemot viņu valodu. Ej nu sazin kā īstenībā bija, es tomēr sliecos domāt, ka notika svešu cilšu ienākšana. Varbūt ne gluži masveidā, bet pietiekošos daudzumos, lai notiktu zināma vietējo asimilācija un valodas maiņa!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:05:04
Atbildēt
Atis
Tāpat arī slāvi vēlāk nevardarbīgi iespiedās baltu zemēs
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:05:12
Atbildēt
Maschinengewehr 42 Es varbūt melošus, bet škiet, ka kaut kur lasīju kaut kādus tekstiņus par to, kā zemnieki maksāja ordenim naudiņas par to, ka šie deva ieročus. Nu kaut kā tā... principā, laikam, zemniekus aizsardzības un uzbrukuma nolūkiem izmantoja daudz. Atis Vai tik tur nebija runa par to, ka vispār nekāda ienākšana nav bijusi? Es toreiz skatījos pa logu un īpaši neklausījos
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:16:46
Atbildēt
Quoting: Stuka Tāpat arī slāvi vēlāk nevardarbīgi iespiedās baltu zemēs
Ar slāviem jau bija savādāk. Slāvu ekspansija sākās tikai kādā 6gs. un to par mierīgu nekādi nevar nosaukt. Tās bija smagas cīņas kurās slāvi pakļāva un asimilēja Krievijas eiropas daļā dzīvojošās tautības(pārsvarā somugrus un baltus). Tieši ar šo slāvu spiedienu arī izskaidro Tālavas izveidošanos un Latgaļu pārgrupēšanos ieņemot jaunus somugru apdzīvotus apabalus mūsdienu Vidzemes vidienē un ziemeļos!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:17:05
Atbildēt
Quoting: Rihards Es varbūt melošus, bet škiet, ka kaut kur lasīju kaut kādus tekstiņus par to, kā zemnieki maksāja ordenim naudiņas par to, ka šie deva ieročus. Nu kaut kā tā... principā, laikam, zemniekus aizsardzības un uzbrukuma nolūkiem izmantoja daudz. Nu, nezin, par kuriem laikiem tas ir bijis. Varbūt te vēsturnieki pateiks, kad bauriem ieročus garākus par cūku kaujamo nazi Livonijā aizliedza nēsāt. Mana doma bija tāda, ka, atrodoties diezgan aktīvā toreizējo Austrumu un Rietumu pasauļu saskarsmes vietā, nu nevarēja latviešu ciltīm būt tā, ka nebija nekāda priekštata par tolaik labākajiem ieročiem un bruņām, un kāvās ar rungām zvērādās tērpušies. Un tas, ka tur senajos kapulaukos bruņucepures, bruņukreklus un tolaiku modernos zobenus neatrod/maz atrod, liecina tikai par tā ekipējuma vērtību. Tas tika atstāts mantojumā, bet aizgājējam līdzi kādu vietējā kalēja no vietējās purva rūdas izkaldinātu vienasmens zobentiņu iedeva.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:19:34
Atbildēt
Maschinengewehr 42 Nu tā es tev piekrītu, nevar būt tā, ka te bruņukreklus, cepures un zobenus tik pa gabalu būtu redzējuši
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:21:52
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Un tas, ka tur senajos kapulaukos bruņucepures, bruņukreklus un tolaiku modernos zobenus neatrod/maz atrod, liecina tikai par tā ekipējuma vērtību. Tas tika atstāts mantojumā, bet aizgājējam līdzi kādu vietējā kalēja no vietējās purva rūdas izkaldinātu vienasmens zobentiņu iedeva.
Atrod visāda tipa ieroču, tostarp arī zobenus, bet tos visus atrod pirmsvācu perioda apbedījumos. Jau sākot ar 14gs. kapu inventārs strauji samazinās, kas būtu izskaidrojams ne tik daudz ar kristietības ietekmi kā ar dzīves līmeņa krišanos. No ieročiem labākajā gadījumā ir kāds šķēps vai nazis. Šajā periodā gan var runāt, ka ierocis ir paŗāk vērtīgs, lai to liktu kapā, atšķirībā no agrākajiem laikiem, kad iedzīvotāji bija tik turīgi, ka varēja atļauties aizgājējam kapā likt visu iedzīvi zirgu ieskaitot!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:27:27
Atbildēt
A varbūt visi ieroči bija ordeņa vai bīskapu pilīs?
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:34:14
Atbildēt
Quoting: Rihards A varbūt visi ieroči bija ordeņa vai bīskapu pilīs? Es to saprotu tā, ka pēc tam, kad dzimtbūšanas iekārta nostiprinājās, bauriem tika aizliegts bīstamus priekšmetus nēsāt, un tie arsenāli glabājās pilīs. Izsniedza karastāvokļa gadījumā. Bet vai pret atlīdzību?
________________________ Židoģitļerovci.
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:41:01
Atbildēt
Nu a kā ta savādāk? Domā, ka pa novadiem ceļoja ieroču tirgonis? Gan jau, ka šādas tādas lietas glabājās mājās, kāds šķēps, cirvis vai kut kas tāds, bet nopietnākas mantas kā bruņukrekli, arbaleti pilīs. Tikko atcerējos, kurā grāmatiņa var smelties informāciju - I. Šterns. Latvijas vēsture 1290-1500
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:43:57 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Rihards Es varbūt melošus, bet škiet, ka kaut kur lasīju kaut kādus tekstiņus par to, kā zemnieki maksāja ordenim naudiņas par to, ka šie deva ieročus Varbūt tomēr par pazaudētiem , pamestiem vai sabojātiem ieročiem kaut ko tomēr atvilka? Ja tiem vāciešiem bija doma dzimtļaudīm prasīt naudu par savu kungu aizstāvēšanu, tad... Un starp citu, no Livonijas karā ne jau tikai ziņas par latviešu varonīgu piedalīšanos vācu pusē ir bijušas. Ir jau arī ziņas par vietējiem, kuri īsāko ceļu uz sava KUNGA pili krieviem parādījuši.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:47:21
Atbildēt
Nu principā ne jau zemnieki kungus aizstāvēja, bet kungi zemniekus! Viņi cēla un uzturēja pilis, kur patverties, smago kavalēriju u. tml. Pie tam, veiksmīga karagājiena rezultātā zemnieka saimniecība varēja papildināties ar dažiem jauniem lopiņiem, jaunkundzēm un citām vērtslietām.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:53:41
Atbildēt
Quoting: Rihards Nu principā ne jau zemnieki kungus aizstāvēja, bet kungi zemniekus! Nu, nezin vai Tev šajā jautājumā piekritīšu, jo, pat eiropiešu ceļotāji , kuri bija Livoniju apmeklējuši, rakstīja, ka šeit zemniekiem dzīve vēl sliktāka un sūrāka, nekā lopiem Rietumeiropā. Un Rietumeiropā tolaik arī nekas labs zemnieka dzīvei nebija. Un pat Baltazars Rusovs nebaidās un daudz ko savā hronikā par zamnieku dzīvi piemin....
________________________ Židoģitļerovci.
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 01:59:30
Atbildēt
Nu tas jāskatās, par kuru laikaposmu runājam, pēc 15tā gadsimta tā tiešām varētu būt, bet līdz tam kungi par zemnieku Livonijā interesejās visai maz. Sākot no kāda 15/16. gs. jau sāk parādīties interese par zemnieku kā kustamo īpašumu, jo Rietumos parādās vajadzība pēc labības (pašiem nav kur tik daudz izaudzet, vai ir neizdevīgi), kuru audzējot var labi nopelnīt, sāk veidoties muižas. Livonijas (valstiskā veidojuma) zemnieks dzīvoja pat ļoti labi un turīgi (ja nebija galīgs muļķis, dzērājs u. tml.)
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2007 02:08:35
Atbildēt
Quoting: Rihards Nu tas jāskatās, par kuru laikaposmu runājam, pēc 15tā gadsimta tā tiešām varētu būt, bet līdz tam kungi par zemnieku Livonijā interesejās visai maz. Sākot no kāda 15/16. gs. jau sāk parādīties interese par zemnieku kā kustamo īpašumu, jo Rietumos parādās vajadzība pēc labības (pašiem nav kur tik daudz izaudzet, vai ir neizdevīgi), kuru audzējot var labi nopelnīt, sāk veidoties muižas. Livonijas (valstiskā veidojuma) zemnieks dzīvoja pat ļoti labi un turīgi (ja nebija galīgs muļķis, dzērājs u. tml.) Pilnīgi nepiekrītu ne par to, ka tur kungiem Livonijā jebkad kāda interese par zemniekiem bijusi, ne par to, ka Livonijas laikā latviešu zemnieki (faktiski - latviešu tauta, ar maziem izņēmumiem), turīgi dzīvojusi esot....
________________________ Židoģitļerovci.
|