| Autors |
Ziņa |
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:50:21
Atbildēt
Quoting: puuce Es esmu lasījusi, ka Robina Huda dziesmas attiecināmas uz 14.gadsimta vidu, uz karaļa Edvarda III valdīšanas laiku.
Varbūt, bet Robinā Hudā minētais karalis Džons valdīja 13gs. 
Quoting: puuce Bet kā ir ar uzgaļiem - tie bija nosmailināta koka vai ar metāla uzgali?
Jau no agrā dzelzs laikmeta bultu uzgaļus izgatavo no metāla.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:57:11
Atbildēt
Quoting: Atis Varbūt, bet Robinā Hudā minētais karalis Džons valdīja 13gs
Man mājās ir Robina Huda dziesmas tulkotas krieviski, tur Džons nefigurēja (būs jāpārlasa, varbūt, ka tomēr figurēja), turklāt vēsturnieki zina, ka eposā nav nekādu problēmu 'pārklāt' vairākus vēsturiskos laikmetus un eposa/legendas varoni identificēt ar kāda valdnieka laikmetu.
Quoting: Atis Jau no agrā dzelzs laikmeta bultu uzgaļus izgatavo no metāla
Tad jau tehniski nekādu problēmu pāršķelt bultu, kas jauiešauta mērķī.
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:59:44
Atbildēt
Quoting: puuce Tad jau tehniski nekādu problēmu pāršķelt bultu, kas jauiešauta mērķī.
No tuvas distances principā nekādu tehnisku problēmu nav, tikai šāvēja meistarība!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:07:08
Atbildēt
Quoting: Atis No tuvas distances principā nekādu tehnisku problēmu nav, tikai šāvēja meistarība!
No ļoti tuvas distances ( apmēram 10 cm) izšautā bulta salūst uz pusēm saskaroties ar otru bultu.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:13:56
Atbildēt
Quoting: divplaksnis No ļoti tuvas distances ( apmēram 10 cm) izšautā bulta salūst uz pusēm saskaroties ar otru bultu.
Nevajag arī pārspīlēt! Tad jau var apstāties metra attālumā un iedurt ar roku otrā bultā!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:20:48
Atbildēt
Quoting: Atis Robins Huds ir attiecināms +\- uz 13. gs, kad loki lielākoties, tiešām sevišķi tālāk par 50 metriem nešāva un nekādas bruņas ar viņiem cauršaut nevarēja. Lokus pamatā izmantoja tikai no tuvas distances.
Atļaušos apšaubīt, pats kādu 10 gadu vecumā ar paštaisītu loku varēju aizšaut 35 - 40m tālu, un pats loks bija zaļa lazda un protams ka ļoti tieva, un pietam arī īsa.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:26:06
Atbildēt
Quoting: CaMaRo Atļaušos apšaubīt, pats kādu 10 gadu vecumā ar paštaisītu loku varēju aizšaut 35 - 40m tālu, un pats loks bija zaļa lazda un protams ka ļoti tieva, un pietam arī īsa.
Un kādas bija caursišanas spējas uz 40 metru attālumā novietotu mērķi??
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:28:45
Atbildēt
Quoting: Atis Nevajag arī pārspīlēt! Tad jau var apstāties metra attālumā un iedurt ar roku otrā bultā!
Viņi mēģināja pāršķelt bultu un no tik tuvas distances šāva, protams nekas neizdevās.
Quoting: CaMaRo Atļaušos apšaubīt, pats kādu 10 gadu vecumā ar paštaisītu loku varēju aizšaut 35 - 40m tālu, un pats loks bija zaļa lazda un protams ka ļoti tieva, un pietam arī īsa
Arī esmu mēģinājis to
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:44:05
Atbildēt
Atis
Quoting: Atis Un kādas bija caursišanas spējas uz 40 metru attālumā novietotu mērķi??
No savas puikas gadu pieredzes: no tāda loka izšauta, ar dzelzs smaili apgādāta, bulta drusku spēja iedurties kokā. Un viss. Reiz klases biedrs ar tādu bultu no metriem divdesmit iešāva citam puikam pie acs, tā ka tecēja asinis. Ja trāpītu acī, tad varbūt acs iztecētu. Senlatviešiem loki, protams, bija savu tiesu labāki, nekā mūsu, puikas gados sameistarotie.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:48:13
Atbildēt
Quoting: Neainars Senlatviešiem loki, protams, bija savu tiesu labāki, nekā mūsu, puikas gados sameistarotie.
Savam laikam pilnīgi atbilstoši. Tiesa ap to laiku jau rietumos bija pazīstams arbalets, jeb stops ar kuru mūsu senči sastapās tikai krusta karu laikā, kad arī iemācījās ar viņiem rīkoties!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:52:26
Atbildēt
Atis
Quoting: Atis kad arī iemācījās ar viņiem rīkoties!
Šķiet, Lejiņš ir minējis, ka senlatvieši uzskatīja par krietna vīra necienīgu lietot arbaletu, jo ar to varēja šaut tā gļēvāk, no liela attāluma, uz pretinieku. Mūsu senču dzīvesziņu izprotot, viņi nostājas savā augumā - un nav svešinieku noķengāti maziņi muļķa mežoņi, kas neko nemāk.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 21:58:29
Atbildēt
Quoting: Neainars Šķiet, Lejiņš ir minējis, ka senlatvieši uzskatīja par krietna vīra necienīgu lietot arbaletu, jo ar to varēja šaut tā gļēvāk, no liela attāluma, uz pretinieku.
Iespējams, bet karš paliek karš un bija spiesti iemācīties. Šķiet bija tāda epizode, ka Latgaļi pēkšņā triecienā ieņēma kādu vācu nocietinājumu un dažiem vācu karakalpiem apsolīja dzīvību, ja viņi iemācīs viņiem apieties ar arbaletu.
Katrā ziņā gadsimta vidū jau visas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautas pazīst un māk izmantot arbaletu, nav gan zināms, ka tādus izgatavotu šeit pat uz vietas.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 22:12:22
Atbildēt
Quoting: Atis Un kādas bija caursišanas spējas uz 40 metru attālumā novietotu mērķi??
0
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 22:14:41
Atbildēt
Interesanti kaa Dienvidamerikas indiaanji var kaut ko nomediit ar savaam seerkocinjresnuma bultaam...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 22:35:51
Atbildēt
CaMaRo
Bultu uzgaļus apsmērē ar indi.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Toors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 13:09:32
Atbildēt
šamējo meža zvēriem noteikti nav tik bieza āda
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 13:30:22
Atbildēt
CaMaRo, Toors, tā kā bērni, jūs ko, neesat nevienu grāmatu ārpus skolas lasījuši? Jaguārus un citus lielākus dzīvniekus medīja ar šķēpiem, bet šautriņas ar indi, ja iešāva acī, tad nekāda biezā āda nebija vajadzīga, tur jau ir vyss.
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Toors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 15:45:17
Atbildēt
Smaids mana komentāra beigās norāda, ka tas nebija domāts kā nopietns apgalvojums.
Turklāt, grāmatas vienmēr esmu lasījis ar lielu interesi, arī ārpus skolas literatūrā iekļautajiem eksemplāriem.
Lai nu paliek!
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 15:57:58
Atbildēt
Toors
Kas lai paliek?... Lasiet vēl vairāk, un jo īpaši par vēsturi!
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 16:09:48
Atbildēt
iešaut acī, te nu gan man jāsmejas
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Aug 2007 23:03:35
Atbildēt
CaMaRo
Quoting: CaMaRo iešaut acī, te nu gan man jāsmejas
Cīņā pret aligatoriem tā gan esot bijis...
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 00:35:04
Atbildēt
Ko būt teikt par šādu citātu: ''Viens no Krievijas lielākajiem vēsturniekiem- N. Kazimirs (1766-1826) rakstīja, ka ''Kriviču nosaukums šķiet liecina par to, ka viņi atzina latviešu galveno preisteri krīvu par savas ticības galvu'' ''
Bajānējums, vai kā?
|
Toors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 09:35:07
Atbildēt
Interesants apgalvojums... ko tādu pirmo reizi dzirdu...
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 17:11:49
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar 'Viens no Krievijas lielākajiem vēsturniekiem- N. Kazimirs (1766-1826) rakstīja, ka ''Kriviču nosaukums šķiet liecina par to, ka viņi atzina latviešu galveno preisteri krīvu par savas ticības galvu'' ''
Jā tā viņš tiešām savulaik rakstīja! Vēl mūsdienās ir pētnieki, kas krivičus uzskata nevis par ausrumslāviem, bet par slāviskotiem austrumbaltiem. Ej nu sazini kā tur īsti bija, bet no valdoniecības viedokļa zināma saistība tiešām ir.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 22:40:30
Atbildēt
Atis
Kā tur ir ar tiem arābu rakstiem, kas neesot atšifrēti. Lasīju, ka esot atrasti tādi artefakti ar arābu burtiem,kurus neviens taka vēl nav iztūlkojis, bet lielākā daļa atrasti baltu apdzīv. terit. It kā varētu būt baltu raksti ar arābu burtiem?
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 23:21:36
Atbildēt
kurlandlegionar
Jā tā saucamie pseidoarābu raksti tiešām ir atrasti Latvijas teritorijā monētu veidā. Tās monetas parasti uzskata par arābu monētu viltojumiem, kas iespējams izgatavoti Latvijā vai tuvākajā apkārtnē.
Uzraksti uz monētām tiešām pagaidām nav atšifrēti un iespēja pastāv, ka tie varētu būt kādā no baltu valodām. Ja tas ir taisnība, tad tā būs milzīga sensācija un prasīsies pārrakstīt pat visas eiropas vēsturi.
Tās vizuāli bija līdzīgas arābu monētām, bet uz tām sāka parādīties arābu valodai neraksturīgi burtu un vārdu virknējumi.
Kamēr nebūs atšifrēts, kas uz viņām rakstīts tās būs ''noslēpumainas pseidoarābu rakstu zīmes''.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 23:36:39
Atbildēt
Quoting: Atis Tikai 15. gs parādoties garajiem angļu lokiem, kas tiešām varēja sasniegt pat cilvēka auguma izmērus, šaušanas tālums dubultojās. Tieši garie loki lielā mērā ietekmēja 100 gadu kara rezultātu un iezīmēja bruņinieku laikmeta beigas.
Gadījumā garie loki neparādijās jau 13. vai 14. gs?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 23:43:51 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Atis Jā tā saucamie pseidoarābu raksti tiešām ir atrasti Latvijas teritorijā monētu veidā. Tās monetas parasti uzskata par arābu monētu viltojumiem, kas iespējams izgatavoti Latvijā vai tuvākajā apkārtnē.
Liki pasmaidīt! Redz esam jau bijuši tādi žuļiki un ar viltošanu nodarbojāmies, interesanti, kam mēs tādus iesmērējām? Respektīvi, vai tādas monētas citur arī ir atrastas?
Quoting: Atis Uzraksti uz monētām tiešām pagaidām nav atšifrēti un iespēja pastāv, ka tie varētu būt kādā no baltu valodām. Ja tas ir taisnība, tad tā būs milzīga sensācija un prasīsies pārrakstīt pat visas eiropas vēsturi.
Prasītos, praīstos, bet zinām kā ar tām atšifrēšanām iet, jo citas valodas vēl joprojām ir neatšifrētas.
It kā esot atrasti arī atsvariņi Mežotnē un Gotlandē ar šādiem rakstiem. Tā ir taisnība?
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 23:44:10
Atbildēt
Quoting: Tofiks Gadījumā garie loki neparādijās jau 13. vai 14. gs?
Parādīties jau parādījās, bet pirmo reizi masveidā viņus izmantoja tieši simtgadu kara laikā!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 28 Aug 2007 23:44:27
Atbildēt
Simtgadu kara sākums jau ir 14. gs. vidus ar lielajām angļu uzvarām pie Kresī (1346) un Puatjē (1356).
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
