| Autors |
Ziņa |
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 13:52:39
Atbildēt
Atis
Quoting: Atis vācieši, kas jau toreiz mācēja būvēt labas fortifikācijas būves, tās vēl vairāk nostāvināja.
Tā varētu būt. Aiz bailēm, ka zemgaļi uzbruks un šos patrieks. Un tā arī notika, un neglāba nekādi stāvinājumi.
Bet labas fortifikācijas būves (latviski: nocietinājumus) senajā Latvijā senlatvieši mācēja būvēt ne sliktāk kā vācieši. Mūŗa celtnes viņi nebūvēja tāpēc, ka koka celtnēs dzīvot ir patīkamāk un veselīgāk, un tās labāk derēja mūsu klimatam.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 13:56:05
Atbildēt
Quoting: Neainars Mūŗa celtnes viņi nebūvēja tāpēc, ka koka celtnēs dzīvot ir patīkamāk un veselīgāk, un tās labāk derēja mūsu klimatam.
Par šito gan pilnīgi piekrītu!! 
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Toors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 15:48:32
Atbildēt
Quoting: Neainars Mūŗa celtnes viņi nebūvēja tāpēc, ka koka celtnēs dzīvot ir patīkamāk un veselīgāk, un tās labāk derēja mūsu klimatam.
Piekrītu, ka veselīgāk un klimatam atbilstošāk, bet diemžēl ne izturīgāk... kaut vai raugoties no ugunsdrošības.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 15:56:39
Atbildēt
Toors
Quoting: Toors bet diemžēl ne izturīgāk... kaut vai raugoties no ugunsdrošības.
Tā nebija īpaša problēma. Turklāt, mūŗa pilis un cietokšņi arī nebija neieņemami.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:08:21
Atbildēt
Quoting: Toors Piekrītu, ka veselīgāk un klimatam atbilstošāk, bet diemžēl ne izturīgāk... kaut vai raugoties no ugunsdrošības.
Arheoloģisakjos izrakumos Daugmales pilskalnā konstatēja, ka tas savas pastāvēšanas laikā ir astoņas reizes nodedzināts, bet katru reizi ir atjaunots lielāks un spēcīgāks nekā pirms tam. Tas pats ar Mežotnes pilskalnu, kas arī teju katrā gadsimtā ir ticis nodedzināts, bet ar katru reizi nocietinājumi kļuva aizvien spēcīgāki un maksimumu sasniedza 12gs.
Tā tiešām nebija sevišķa problēma, jo pilis gandrīz visu laiku pēc uzbrukuma atjaunoja no jauna, citādāk gan bija ar apmetnēm un ciemiem.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:19:15
Atbildēt
Latviešu ornamentika bija sasniegusi tik augstu pakāpi, ka nākamā stadija jau būtu rakstība mūsdienu izpratnē. BET arī tāpat bija iespējams nodot zināmu informāciju, iekļaujot to ornamentos. Ne velti ornamentus dēvē par ''Latvju rakstiem''.
Turklāt es uzskatu, ka iespējams sabiedrības virsslānis bija pazīstams ar kādām rakstu zīmēm, un varēja viņas izmantot kādiem rituāliem mērķiem vai citur. Iespējams kaut kas skandināvu rūnām līdzīgs. Latvijā ir atrasti pietiekoši daudz akmeņu ar iekaltām nezināmām rakstu zīmēm, kas attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu. Tāpat uz 16-17gs. koklēm arī ir iegrieztas kaut kādas zīmes, kas varētu būt domātas kaut kādas informācijas nodošanai.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Toors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:19:53
Atbildēt
Quoting: Neainars Tā nebija īpaša problēma. Turklāt, mūŗa pilis un cietokšņi arī nebija neieņemami
Ko nozīmē - nebija problēma?! Ja pils nodeg, tad tā ir jāatjauno un tas prasa laiku un tātad tā ir problēma.
Ja pareizi atceros, tad zemgaļi mūra nocietinājumu ieskauto Rīgu tā arī neieņēma? Daugavgrīvas klosteris gan dabūja trūkties.
Tomēr tas arī ir vienīgais nopietnais zemgaļu panākums "cīņā ar mūriem"!
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:23:46
Atbildēt
Quoting: Toors Ja pareizi atceros, tad zemgaļi mūra nocietinājumu ieskauto Rīgu tā arī neieņēma? Daugavgrīvas klosteris gan dabūja trūkties. Tomēr tas arī ir vienīgais nopietnais zemgaļu panākums "cīņā ar mūriem"!
Šeit gan laikam ir domāts Kuršu uzbrukums Rīgai 1210. gadā.  Toreiz kauja ilga vairākas dienas un tiešām Rīgu ieņemt neizdevās, bet Daugavgrīvas klosteri nopostīja pa tīro. Un tomēr daži pētnieki to uzskata par visu laiku bīstamāko uzbrukumu Rīgai. Kurši vēlreiz uzbruka Rīgai 1260. gadā, bet atkal nesekmīgi.
Zemgaļi savā pēdējā lielajā uzbrukumā 1288. gadā uzbruka Rīgai taču ieņemt to nespēja, atpakaļceļā izpostīja Ikšķiles novadu un smagi sakāva krustnešus kaujā pie Garozas.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Toors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:24:42
Atbildēt
Es piekrītu, ka bija zīmes, bet vai tās veidoja loģiskus teikumus?!
Iespējams, ka toreiz to nemaz nevajadzēja. Iespējams, ka bija svarīgi nodot virsideju, nevis sīkas detaļas. Varbūt tā arī ir pareizā pieeja lietām... tomēr tā mums, mūsdienu latviešiem, īstu skaidrību par seno laiku notikumiem, šo ar dabas likumiem saderībā dzīvojošo cilvēku likteņiem, uzskatiem utt. nesniedz!
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:25:05
Atbildēt
Quoting: Toors Ko nozīmē - nebija problēma?! Ja pils nodeg, tad tā ir jāatjauno un tas prasa laiku un tātad tā ir problēma
Es sapratu tā, ka nebija problēma ar aizdegšanos pat mūra ēkās. Vai esat lasījuši Umberto Eko Rozes vārdu? Tur aprakstīts sens klosteris un baznīca, kas aizdegas vienā mirklī un nodeg gandrīz pilnībā - jo ēkas varbūt ir mūra, bet sijas, sienu apdares, viss baznīcas iekšējais aprīkojums, klostera bibliotēka ar tūkstošiem manuskriptu ir tik ugunsnedroša celtne, ka būtībā deg tikpat labi kā guļbaļķu ēka.
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:25:34
Atbildēt
Quoting: Toors Es piekrītu, ka bija zīmes, bet vai tās veidoja loģiskus teikumus?!
Es jau saku, tā nebija rakstība mūsdienu izpratnē, bet informācijas nesēji gan!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Toors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:27:00
Atbildēt
Nu ja - pareizi, domāti bija kurši.
Rakstot aizdomājos par kaut kur lasīto nostāstu par to kā zemgaļi kopā ar leišiem apmetuši tauvas apkārt mūriem vilkuši to būvi Daugavā... lūk, arī neprecizitātes iemesls!
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:29:13
Atbildēt
Quoting: Toors Rakstot aizdomājos par kaut kur lasīto nostāstu par to kā zemgaļi kopā ar leišiem apmetuši tauvas apkārt mūriem vilkuši to būvi Daugavā..
Nu jā toreiz zemgaļi mēģināja Ikšķiles baznīcu ievilkt Daugavā.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:37:43
Atbildēt
Toors
Atis
Quoting: Atis toreiz zemgaļi mēģināja Ikšķiles baznīcu ievilkt Daugavā.
Nē, tā ne.
Labs skaidrojums zemgaļu virvju lietai šeit:
http://eraksti.delfi.lv/index.php?autors=%C7rglis+Richards
grāmatā " Zemgales neatkarības vēsture".
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 16:51:59
Atbildēt
Ja kādu interesē te ir labs raksts par ''melno arheoloģiju'' un arheoloģiju vispaŗ!
http://www.lu.lv/laikraksts/viedoklis/91/index.html
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Aug 2007 22:42:22
Atbildēt
Atis
Izlasīju. Labs raksts. " Melnos" racējus jāsoda.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Aug 2007 01:19:34
Atbildēt
Nominatīvā - "jānosoda melnie raceji".
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 25 Aug 2007 10:19:39
Atbildēt
Kungi, militārajai arheoloģijai ir sava sadaļa!
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Aug 2007 11:38:13
Atbildēt
Quoting: Neainars Mūŗa celtnes viņi nebūvēja tāpēc, ka koka celtnēs dzīvot ir patīkamāk un veselīgāk, un tās labāk derēja mūsu klimatam.
Aplamiibas... Eeku buuves materiaalus noteica materiaalu peieejamiiba (un liidz ar to veesturiska tradiicija) , ne paardomas par atbilstiibu klimatam. Klimats Latvijaa un klimatas Vaacijaa tik ljoti nemaz neatskjiiraas.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Aug 2007 12:15:48 - Laboja Neainars
Atbildēt
Smic_
Uzklausiet mācīta vēsturnieka, archeologa Ata domas uz manu izteiku:
Quoting: Atis Neainars Mūŗa celtnes viņi nebūvēja tāpēc, ka koka celtnēs dzīvot ir patīkamāk un veselīgāk, un tās labāk derēja mūsu klimatam.
Quoting: Atis Par šito gan pilnīgi piekrītu!!
Par šito gan pilnīgi piekrītu.
Tā, lūk. Un beigsim pūst to stabulītē, kuŗi mūs tēlo par atpalikušiem mežoņiem.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 16:13:39
Atbildēt
Quoting: Smic_ Aplamiibas... Eeku buuves materiaalus noteica materiaalu peieejamiiba (un liidz ar to veesturiska tradiicija) , ne paardomas par atbilstiibu klimatam. Klimats Latvijaa un klimatas Vaacijaa tik ljoti nemaz neatskjiiraas.
Nav jau tik lielas aplamības. Koki protams, ka bija pieejamāki par akmeņiem Latvijā. Tāka šeit varētu būt divi aspekti saimnieciskais un praktiskais. Manuprāt šeit vienlīdz svarīgi varēja būt abi iemesli!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 19:56:51
Atbildēt
Man jautājums Atim - vienā Ievas sarunu numurā sakarā ar mūziklu par Robinu Hudu bija intervija ar Latvijas loka šāvēju biedrības /asociācijas vadītāju. Viņš teica, ka viduslaiku leģendai par Robina Huda šāvienu bultā neesot pamata, jo ar tā laika koka lokiem un bultām to neesot varējuši izdarīt. Vai tiešām? Tām bultām taču nebija koka uzgaļi, bet metāla, lai var cauršaut bruņas, bet paši loki tak bijuši bezmaz cilvēka garumā... Nezini, kā tur īsti bijis ar bultām un lokiem?
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:00:53
Atbildēt
puuce
Par šito bultu šķeļšanu bija vienreiz raidijumā Mithbusters un tur pierādija ka nav iespējams sašķelt bultu uz pusēm.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:01:43 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Pat Robina Huda leģendās ir pretrunas. PSRS laiku izdevumā "Robins Huds" (M. Geršenzons, Stāsti par vēsturi) vienā epizodē uz lielceļa bulta pārsit bruņu kreklu, bet kaujā uz jūras ienaidnieku vadonis ir bruņu kreklā, "no kura bultas atlēca". Tātad šāva uz viņu ne vienu reizi un ne divas.
Par šāvienu bultā ir dzirdēta versija (E. Razins. Pasaules karu vēsture, 2. sējums) ka labs strēlnieks varējis trāpīt bultā.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:04:27
Atbildēt
Quoting: divplaksnis Par šito bultu šķeļšanu bija vienreiz raidijumā Mithbusters un tur pierādija ka nav iespējams sašķelt bultu uz pusēm.
Tas loka šāvējs teica, ka pats esot sašāvis otru bultu uz pusēm un esot redzējis pat trīs bultas, iešautas citu citā - IR iespējams Viņš tikai apsauba Robina Huda laika 'tehnikas' iespējas
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:07:25
Atbildēt
puuce
Tajā raidijumā viņi visādi mēģināja sašķelt bultu, bet viņiem neizdevās.
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:18:51
Atbildēt
mithbusters jau ir naudas taisiitaaji, tas tak ir atkariigs no kaadas kosnes bulta, kaa shkjiedra iet, cik ilgi kalteeta taa bulta, neticaas ka vinji to visu bija njeemushi veeraa
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:34:48
Atbildēt
puuce
Robins Huds ir attiecināms +\- uz 13. gs, kad loki lielākoties, tiešām sevišķi tālāk par 50 metriem nešāva un nekādas bruņas ar viņiem cauršaut nevarēja. Lokus pamatā izmantoja tikai no tuvas distances.
Tikai 15. gs parādoties garajiem angļu lokiem, kas tiešām varēja sasniegt pat cilvēka auguma izmērus, šaušanas tālums dubultojās. Tieši garie loki lielā mērā ietekmēja 100 gadu kara rezultātu un iezīmēja bruņinieku laikmeta beigas.
Viduslaikos vienīgais šaujamierocis ar ko varēja cauršaut važiņu bruņukreklu bija arbalets.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:40:11
Atbildēt
CaMaRo
Viņi ņēma vēra visu - koksni, šķiedru, attālumu utt. Viņi pat divas reizes taisija to eksperimentu, jo pirmajā reizē skatītājiem bija kautkas iebilstāms.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 26 Aug 2007 20:44:23
Atbildēt
Quoting: Atis Robins Huds ir attiecināms +\- uz 13. gs
Es esmu lasījusi, ka Robina Huda dziesmas attiecināmas uz 14.gadsimta vidu, uz karaļa Edvarda III valdīšanas laiku.
Quoting: Atis tiešām sevišķi tālāk par 50 metriem nešāva un nekādas bruņas ar viņiem cauršaut nevarēja
Bet kā ir ar uzgaļiem - tie bija nosmailināta koka vai ar metāla uzgali?
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
