Autors |
Ziņa |
Panzerschreck
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Nov 2013 22:19:52 - Laboja Panzerschreck
Atbildēt
Quoting: Armands tikai vāciešu naci to menedžēja vizuāli perfekti savos kongresos
Nu, salika visus ierindā..tas arī viss.
Bet dīvaini, ka pētot periodika.lv lāpu gājieni parādās tikai 20tajos un no civilu organizāciju puses, piemēram, ugunsdzēsējiem, tas ir, tāda jaunlaicīga padarīšana latviešiem, ne?
|
Bandava
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Nov 2013 00:46:55
Atbildēt
Quoting: Armands arī 20-30 gados tā izplatījās Eiropā
Nu ir lasīts, ka Vācijā to pasākuši, vai vismaz plaši pielietojuši, arī Marksa mācības piekritēji
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Nov 2013 07:58:05 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Iespējams, viens no pirmajiem lāpu gājieniem Latvijā ir pieminēts Niedras " Tautas nodevēja atmiņās" un datējams ar 1919.gada augusta beigām. Dzelzsdivīzijas komandieris Bišofs esot pasūtījis dillēs k-kādu Veimāras republikas rīkojumu un viņa zoldāteni pateicībā par to viņu Mītavā esot sveikuši ar lāpu gājienu.
Personīgi man gan šķiet mazuliet jocīgi, ka mūsdienās arī 18.novembris tiek svinēts ar līdzīgu izdarību.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Robert27
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Nov 2013 15:25:36
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Man jau arī, bet, kas manī raisīja interesi, bija apstāklis, ka šis nav vienīgais avots, kur tiek minēts, ka leiši/poļi esot ap 16., 17.gs. nākuši mūs glābt. Nesen tikos ar vienu poli, kurš arī ko tādu minēja. Tā kā kašķēties negribējās, sīkāk viņam par to neprasīju, bet, acīmredzot ir kāds no konteksta izrauts vēstures fakts(-i), kas tiek izmantots(-i), lai radītu šādas versijas. Interesanti, kas tas varētu būt par faktu(-iem)? Tas noteikti minēts Livonijas kara sakarā. Kad Livonijas ordenis, bīskapi un kārtas lūdza Lietuvas palīdzību karā ar Maskavu, iekļaujoties tās sastāvā. Polija iesaistījās pēc Ļubļinas ūnijas.
|
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Nov 2013 23:13:56
Atbildēt
Quoting: Dr_Evil Virdžīnijas milicijā a-ļa zemeņsardzē, IMHO, nevaida pieskaitāma pie 'sarkansvārcības
Vispār koloniālās zemessardzes virsniekiem laikam bija sarkana uniforma. Gleznā Vašingtonam sarkana veste, sarkanas pusgarās bikses un zaļš frencis. Atkarībā no tā, kurš organizēja zemessardzi, viņiem centās dot līdzīgas uniformas tām, kādas bija britu regulārajiem. Franču karavīru, īpaši indiāņu acīs viņi bija sarkansvārči.
Toties Horacio Geitss bija brits, izbijis virsnieks un sarkansvārcis viņa majestātes armijā, kurš pēctam kā ģenerālis karoja revolucionāru pusē.
Quoting: Armands Par sarkansvārčiem sauca visai ierobežotu britu armijas daļu
Sarkans mundieris - sarkansvārcis! Sākot ar musketieriem, britu grenadieriem utt.
Quoting: Armands Pirmā dzirdēšana, ka Francija jel kā oficiāli ņēma dalību ASV Neatkarības karā
Quoting: JgdPz IV 70 Uz 1781. gadu Francijai un Amerikai jau bija oficiāls palīdzības līgums, noslēgts 1778. gadā.
Kaut kad pēc Saratogas kaujas Francija oficiāli iesaistījās karā kā Amerikāņu sabiedrotais. Jorktaunas aplenkumā piedalījās franču karakuģi.
________________________ Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2013 22:42:39
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Nav devis. Ir iespeja pieradit pretejo, iesniedzot studija zveresta originalu, vai ari pateikt, ka originala nav. Tāda nav un būt nevarēja - āfrikāņiem nebij rakstības un ārpus Timbuktu reģiona, kur bija arābu rakstveži, visas lietas tika kārtotas mutiski...
Starp citu, tieši angļi ir visai dziļi pētījuši Mali impēriju un tās norieta laiku - 16. - 17. gs, tieši hercoga Jēkaba laiks...
Tāpēc neslinko, painteresējies... Varbūt ko jaunu sev iegūsi...
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2013 23:12:27
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 jo vairak tapec, ka, uzcelot so fortu, Zviedrijas karalis kluva par vasali virsaitim Caurajai Ciskai vai ka vinu tur sauca
Nekļuva par vasali - kā reiz Ziemeļamerikā vasalitātes institūts nebija pazīstams, tur zeme vai nu piederēja vienai kopienai, vai citai un virsaitis Caurā Ciska savas kopienas vārdā to tiešām varēja pārdot, apmainīt pret krellēm vai vienkārši uzdāvināt...
Izučaitje matčastj, bojec!
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2013 23:14:07
Atbildēt
Tiesi tapat ka nekluva Gambija. Abi apgalvojumi - par Mali un Gambiju - ir vienlidz nepareizi.
Es nesaprotu, kapec sie kungi mani sauc par biedru - es ar viniem viena partija neesmu sastavejis.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2013 23:17:12 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
1651. gadā hercogs izlēma iegādāties pirmo īpašumu Rietumāfrikā un uzdeva majoram Heinriham Fokam vadīt šo ekspedīciju. Tā paša gada 3. septembrī kapteiņa Mollīna vadībā Ventspils ostu atstāja burinieks "Valzivs" (Walfisch), uz kura bija 20 lielgabalu. Pēc dažiem mēnešiem tam sekoja burinieks "Krokodils" (Krokodil). Tikai 25. oktobrī "Valzivs" sasniedza Gambijas upes grīvu un pēc sarunām ar vietējo valdnieku Kumbo tika NOPIRKTA upes sala, ko portugāļi bija nodēvējuši par Svētā Andreja salu, un Džilifrijas (Jillifree) ciems upes ziemeļu krastā.
No valdnieka Kasana tika iegādāts novads 60 jūdžu attālumā no upes grīvas. Visās šajās vietās tika ierīkotas nocietinātas tirdzniecības apmetnes, bet uz Andreja salas tika uzbūvēts mūra cietoksnis. Tas tika nosaukts par Jēkaba fortu un tajā mitinājās Gambijas gubernators Heinrihs Foks.
Tatad, kuram tagad jaapgust materiala dala?
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Armands
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Dec 2013 23:25:50 - Laboja Armands
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Tatad, kuram tagad jaapgust materiala dala? Tev - Rietumāfrikas tradicionālās tiesības nepazina zemes privātīpašumu, bet te ir t.s. "kļūda tulkojumā" - takš pameklē pats par šo reģionu vēsturnieku rakstus - angliski jūra tādu un tieši par šo tēmu - kurš ko pirka un kā uztvēra to pircēji un pārdevēji!
________________________ Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 2 Dec 2013 12:35:29 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Dabistiski, faktorija nebija gubernatora, bet hercoga ipasums. Gubernators faktorija bija apmeram tads ka parvaldnieks (to laiku literatura - muizas kungs) barona ipasuma. Starp citu, viduslaikos ari Eiropa nepastaveja privatipasums musdienu izratne, bija lenji, majorati un vel cits ipasuma formas, kuras musdinu jurists var kaklu nolauzt.
Eiropiesu faktorijas tika uztvertas ka eiropiesu ipasums. Strida gadijuma starptautiska arbitraza (forta lielgabali, kam piebalso kugja borta zalve) apstiprinatu, ka sads traktejums ir pareizs, bet pretenzijas ir bez pamata.
Uz kludam tulkojum var aizradit tikai sertificets tulks, kas strada ar to valodu kombinaciju, kura ir izdarits tulkojums. Es pienemu, ka te tadu nav. Butu gan interesanti palasit tas anglu chronikas, kur anglu karalis kadam Afrikas sultaninam devis vasala zverestu. Protams, ja tadas pastav neviens nav samelojis.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 2 Dec 2013 13:58:57 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Ja un vel. Es nemeklesu pieradijumus oponenta apgalvojumiem. Tiesi otradi - man ir izdevigi, ja tadu nav.
Tapat ari termins "nopirkt" nav tik briesmigi sarezgits, lai kads to nesaprastu - ja vien nav principialas nevelesanas saprast.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 19:42:27 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: Bandava ka vāci te nav mūžīgi dzīvojuši, un krietnie senči šamējos situši gan Irbes šaurumā, gan pie Saules, gan Durbes un pie Garozas
Man domāt, 13.gs. Latvijas vēsture tāpat kā Brīvības cīņu vēsture pulka sarežģītāka iraid. Proti, to lielā mērā var skatīties arī kā krustnešu alianšu mainīgu secību vienu vietējo cīņā ar citiem. Savukārt par minētajām kaujām runājot, rodas retorisks jautājums - kā tas nākas, neskatoties uz faktu, ka vāci tais kaujās tika sakauti, gala beigās viņi vienalga ņēma virsroku?
Quoting: Bandava baronu fleitēšana par viņu īpašumā esopšajām muižām
Nuss, šķiet, ka nevajag tomēr jaukt īpašuma tiesības, kas ir juridiska kategorija, piemītošai konkrētai personai neatkarīgi no etniskās izcelsmes uz konkrētu lietu (kustamu, nekustamu, ķermenisku, bezķermenisku) ar dažādām nacionālromantisma un līdzīgām teorijām par kādas tautas tiesībām uz teritoriju tamdēļ, ka šīs tautas priekšteči no šīs teritorijas ar bronzas cirvjiem vai citādā vīzē ir izdzinuši citas tautas priekšteču piederīgos.
Pirmajā gadījumā baronu īpašumtiesības atzīstamas par īstām, nevis safleitētām, jo tās bija nodibinātas atbilstoši tā laika likumiem un nebija tā laika likumos noteiktā kārtībā atzītas par neīstām (apstrīdētas). Turklāt šeit arī būtu vietā atzīmēt, ja reiz flešmoba dalībnieki apstrīdēja baronu īpašuma tiesības, tad viņi paši automātiski apstrīdēja arī savas īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuriem nu tādi bija. Proti, sanāk, ka aktīvisti paši savas tiesības bija ieguvuši no personām, kas, pēc aktīvistu teorijas īstenībā nemaz nebija īpašnieki un tādējādi nebija tiesīgi šīs tiesības nodot tālāk citiem (arī aktīvistiem). Pieļauju gan, ka vairums revolucionāru savus sarkanos prātus ar šādiem reakcionāriem sīkumiem un teorijām nenodarbināja, bez tam tie aktīvisti, kuriem pašiem nekas daudz nepiederēja, droši vien cierēja uz īpašumu atsavināšanu uz revolucionāra, nevis juridiska pamata, līdz ar ko juridiskās teorijas viņu mērķu sasniegšanai nebija relevantas.
Savukārt otro gadījumu pat īsti komentēt negribu, vien piebildīšu, ka pēc tā var itin viegli sanākt, ka vēl esošie ap 100 līvi/lībieši var kādā jaukā dienā mūs mīļi palūgt doties uz turieni, no kurienes esam nākuši - vai nu Dienvidkrievijas stepēm vai citu izcelsmes vietu.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Bandava
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 20:08:18
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat ka vāci tais kaujās tika sakauti, gala beigās viņi vienalga ņēma virsroku?
Tas gan te gan citur pārrunāts krustām šķērsām. Vāciem bija konkrēts mērķis un pilnīga skaidrība kā to panākt (no līgumiem līdz sējumu postīšanai). No vietējiem tikai zemgaļi saslēdzās un nopietni cīnījās. Tad arī tajās "dižkaujās" nekādi grandiozie "krietno vācu" zaudējumi nebija, pāris liellaivās sabrauca vietā.
Quoting: Der eiserne Soldat Nuss, šķiet, ka nevajag tomēr jaukt īpašuma tiesības, kas ir juridiska kategorija, piemītošai konkrētai personai neatkarīgi no etniskās izcelsmes uz konkrētu lietu (kustamu, nekustamu, ķermenisku, bezķermenisku) ar dažādām nacionālromantisma un līdzīgām teorijām par kādas tautas tiesībām uz teritoriju tamdēļ, ka šīs tautas priekšteči no šīs teritorijas ar bronzas cirvjiem vai citādā vīzē ir izdzinuši citas tautas priekšteču piederīgos.
Daudz sarakstīji, kaut manis rakstītais tāds joks vien bija Es gan par citu,- īpašuma tiesības nevar deklarēt, tās vajag pamatot un pierādīt ar cietiem papīriem/pergamentiem. Pēc muižu revīzijām daļai baronu status pamainījās no īpašniekiem uz renteriem - tie tie izliekamie īrnieki, nerakstīju, ka īres tiesību pārtraukšana būtu likumiska (arī bija domāts kā joks).
Quoting: Der eiserne Soldat ka vēl esošie ap 100 līvi/lībieši var kādā jaukā dienā mūs mīļi palūgt doties uz turieni,
Ar lībiešiem nebaidi, pašam rados.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 20:15:51 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: Bandava Vāciem bija konkrēts mērķis un pilnīga skaidrība kā to panākt
Tātad vācieši bija pārāki pār vietējiem, citiem vārdiem sakot.
Quoting: Bandava Tad arī tajās "dižkaujās" nekādi grandiozie "krietno vācu" zaudējumi nebija, pāris liellaivās sabrauca vietā.
Nu jā, bet tad droši vien nevajag pārspīlēt ar šo "dižkauju" akcentēšanu (tas nav pārmetums Tev).
Quoting: Bandava manis rakstītais tāds joks vien bija Viss kārtībā.
Quoting: Bandava Pēc muižu revīzijām Nuss, muižu revīzija un 1905.gada revolūcija tomēr ir divas lielas atšķirības.
Quoting: Bandava Ar lībiešiem nebaidi, pašam rados. Ak laimīgais, ja nu kas, būs Tev argments, lai uz Dienvidkrievijas stepēm nevajadzētu retairēties.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 20:37:47
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat bija pārāki pār vietējiem Tie pasi brunu krekli bija gan vieniem, gan otriem. Ratslukuma stavosais Rolands 15. gs. plaksnu brunas puslidz informetam skatitajam noteikti izvilks smaidu, tapat ka Arija ari 15. gs. brunas un Indulis linu krekla.
Quoting: Der eiserne Soldat šo "dižkauju" akcentēšanu Parastas viduslaiku kaujas. Pie Kresi anglji stabilizeja flangu, aizsutot uz turieni 20 bruniniekus.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Bandava
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 20:47:03
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Tātad vācieši bija pārāki pār vietējiem, citiem vārdiem sakot.
Hmm, spāņu konkistadori bija pārāki par actekiem un inkiem? Vāci bija ievērojami stratēģiski pārāki, to atzīstu. Bet distancējoties no visa, man simpātiskāki tomēr liekas vietējie, aplam godprātīgi viņi pildīja glupi noslēgtus līgumus. Ja vāci iedomātos kaut kur Kursas krastos īstenot Normandijas scenāriju, visdrīzāk tiktu aidzīti peldēties.
Quoting: Der eiserne Soldat Nu jā, bet tad droši vien nevajag pārspīlēt ar šo "dižkauju" akcentēšanu
Bet saglabājas zināma likumsakarība, ka nonākot līdz nopietnam mordobojam lielās grupās, vācu puse parasti dabūja bietē. Toties viņiem padevās mazskaitlīgas soda akcijas. Secinājumus var izdarīt...
Quoting: Der eiserne Soldat Nuss, muižu revīzija un 1905.gada revolūcija tomēr ir divas lielas atšķirības
Es to nesaistu,- vienkārši kaut kad jau pasen forumā tika deklarēts, ka muižas vācu likumīgie īpašumi, kuri tiek apgānīti pārbūvējot skolās,-tad vajag paskatīt - kroņa muižas tās, vai negodīgi vāciem atņemtās.
Quoting: Der eiserne Soldat būs Tev argments
Atradīsim arī citus argumentus
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 20:50:10 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Tie pasi brunu krekli bija gan vieniem, gan otriem
Jā, bet, ja reiz vāči uzvarēja, pie apstākļiem, kad ieroči bija vienādi, tad tomēr vāči bija pārāki ar ko citu. Ar ko? Iespējams, ar gudrāku politiku, labāku plānošanu un lielāku organizētību. Tā sakot, ir lietas, kas ir mūžsenas un nemainās.
Edit - turklāt man jāpalabo arī pašam sevi, jēdziena "vāči" lietošana šajā kontekstā nav īsti korekta, jo krustnešu un pāvesta ļaužu rindās bija arī ļaudis no mūsdienu Holdandes, Beļģijas, droši vien arī pa kādam sprancūzim un anglonormānim. Piemēram, 1392.gada miera uzturēšanas misijā pie Viļņas esot piedalījies arī Henrijs Plantagenets, vēlākais Henrijs IV, kurš pie kroņa cita starpā tika ne visai konstitucionālā ceļā, teiksim tā.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 20:52:09
Atbildēt
Ar to, ka zinaja principu "kur divi kaujas, tur uzvar tresais". Ar to ari pietika.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:01:16
Atbildēt
Ari tipiska viduslaiku busana - lielakas sakersanas gadijuma abam pusem saskrien paligi no visurienes. Vel noteikti japiemin vietejie kontingenti, kas karoja vacu puse. Rusins, kuru sasava ar stopu sarunu laika, ari bija aktivs vacu lidzgaitnieks, vairakos karos viniem lidzi gajis.
Toreiz par vardiem "vajadziga konstitucija, kas ierobezotu feodalu tiesibas" varetu smagi norauties.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:04:55
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Toreiz par vardiem "vajadziga konstitucija, kas ierobezotu feodalu tiesibas" varetu smagi norauties.
Ap to pašu laiku Anglijā Lielo tiesību hartu karalis parakstīja
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:05:54 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt
Quoting: JgdPz IV 70 Ar to, ka zinaja principu "kur divi kaujas, tur uzvar tresais".
Quoting: Bandava Vāci bija ievērojami stratēģiski pārāki, to atzīstu. Bet distancējoties no visa, man simpātiskāki tomēr liekas vietējie, aplam godprātīgi viņi pildīja glupi noslēgtus līgumus.
Quoting: Bandava Ja vāci iedomātos kaut kur Kursas krastos īstenot Normandijas scenāriju, visdrīzāk tiktu aidzīti peldēties.
Bet tātad krustneši/pāvesta ļaudis bija pārāki, arī izvēloties pareizo scenāriju savai darbībai. Savukārt simpātijas kā psiholoģika attieksme jau ir cita lieta, kam ne vienmēr ir sakars ar uz faktu pamata izdarītiem secinājumiem.
Quoting: Bandava Toties viņiem padevās mazskaitlīgas soda akcijas. Neesmu drošs, ka visas 13.gs. krusta karotāju militārās akcijas var dēvēt par mazskaitlīgām soda sankcijām. Aber vienalga - pat pieņemot šādu versiju, vienalga var secinātl, ka krustneši/pāvesta ļaudis bija pārāki, jo spēja savas stiprās puses izmantot tā, ka tās izšķīra visu lietu kopumā.
Quoting: Bandava īpašumi, kuri tiek apgānīti pārbūvējot skolās,- Būsim precīzi - (1) kultūras pieminekļi, kuri tiek apgānīti, pārbūvējot skolās, un (2) īpašuma vai kaut vai nomas tiesības, kas tiek apgānītas, tiesisko personu uz apšaubāma pamata izliekot ārā. Tādi ir mani apsvērumi īsumā šajā sakarā.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:09:17
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat jēdziena "vāči" lietošana šajā kontekstā nav īsti korekta, jo krustnešu un pāvesta ļaužu rindās bija arī ļaudis no mūsdienu Holdandes, Beļģijas, droši vien arī pa kādam sprancūzim un anglonormānim. Kodols/vairums tomēr bija sakši. T.i. - krietnie vāci.
________________________ Židoģitļerovci.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:12:16
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 krietnie vāci.
... kuri sevi kā vienu nāciju apzinājās vēl velāk kā kautkādi makaroņņiki
________________________ Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:14:36 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Smic_ ... kuri sevi kā vienu nāciju apzinājās vēl velāk kā kautkādi makaroņņiki Toreiz krietno vācu Dižais Fīrers bija Romā. Vismaz formāli.
Tajos laikos jau sevi kā vienu nāciju maz kas apzinājās. Plēsās uz nebēdu visi...
________________________ Židoģitļerovci.
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:19:32
Atbildēt
Quoting: Smic_ kuri sevi kā vienu nāciju apzinājās vēl velāk kā kautkādi makaroņņiki
Neesmu pārliecināts, ka šajā gadījumā var likt vienādības zīmi starp vienas nācijas apziņu no vienas puses un, no otras puses - apziņu par nepieciešamību visai nācijai mist vienā kopīgā valstī. It sevišķi vācu gadījumā, kur arī Vācijas un Austrijas vienots valstiskums bija relatīvi īsa parādība (ja neskaita agrīnos Svētās Romas impērijas imperatoru valdīšanas periodus).
Pieļauju, ka pirmā bija arī vēl pirms Bismarka un Viļuma I organizētās sekmīgās ārpolitikas kampaņām un pastāvēja citādākā (ārpusvalstiskā, ja tā var teikt) griezumā arī pēc tam - šķiet, ka austrieši sevi apzinājās par vāciešiem vēl vismaz līdz WW1 beigām (sk. Šveiku).
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:23:18
Atbildēt
Quoting: Smic_ Lielo tiesību hartu
tikai Carlzs Pirmais vel 17. gs. kasijas ar parlamentu un, ja princis Ruperts redzetu visu kaujas lauku, nevis tikai savu sektoru, nav vel zinams, kas tur iznaktu.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Bandava
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:27:51
Atbildēt
Quoting: Der eiserne Soldat Bet tātad krustneši/pāvesta ļaudis bija pārāki, arī izvēloties pareizo scenāriju savai darbībai. Savukārt simpātijas kā psiholoģika attieksme jau ir cita lieta, kam ne vienmēr ir sakars ar uz faktu pamata izdarītiem secinājumiem.
Es runāju par pārākumu, kuru noteica apstāklis tas, ka vācieši precīzi zināja, ka ieradušies šeit iekarot, bet vietējiem tas nepieleca. Varam saukt to par ilgtermiņa stratēģiju. Sāka jau ar dāvanām Polockas kņaziem, ko par spožu militāru uznācienu nenosauksi... Viņu uzvaru lielā mērā noteica tas, ka izdevās noslēgt pamiera un sadarbības līgumus ar vietējiem labiešiem, kuriem, jāsecina, pakļāvās to laiku mērogos, pieklājīga izmēra teritorijas. Manas simpātijas var būt psiholoģiska izpausme, bet balstās uz faktiem, arī tagad cienu vīrus ar vārdu.
Quoting: Der eiserne Soldat Neesmu drošs, ka visas 13.gs. krusta karotāju militārās akcijas var dēvēt par mazskaitlīgām soda sankcijām. Aber vienalga - pat pieņemot šādu versiju, vienalga var secinātl, ka krustneši/pāvesta ļaudis bija pārāki, jo spēja savas stiprās puses izmantot tā, ka tās izšķīra visu lietu kopumā.
Durbes kauja, šķiet bija lielākā gadsimta kauja no iesaistīto viedokļa, vācu puse šķiet dabūja bietē. Var par dižkauju dēvēt kādas atsevišķas skalu (c) pils ieņemšanu, bet vajadzētu nodefinēt kritērijus. Savukārt sējumu izpostīšana ir ļoti iedarbīga stratēģija, bet vēstures grāmatās to necildina, ja nu vienīgi piemin.
Quoting: Der eiserne Soldat Būsim precīzi - (1) kultūras pieminekļi, kuri tiek apgānīti, pārbūvējot skolās
Padiskutēsim, kad definēsi ko nozīmē "apgānīt"
|
Der eiserne Soldat
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:35:17
Atbildēt
Quoting: Bandava Es runāju par pārākumu, kuru noteica apstāklis
Piekrītu, pārākums izpaudās ne tikai militāri. Faktiski militārie aspekti pat varētu tikt uzskatīti par sekundāriem.
Quoting: Bandava Savukārt sējumu izpostīšana ir ļoti iedarbīga stratēģija Jā, un ilgtermiņā tā deva lielāku efektu par Durbes u.c. kaujām.
Quoting: Bandava Padiskutēsim, kad definēsi ko nozīmē "apgānīt" Apgānīt - šajā gadījumā manā izpratnē - (1) būves arhitektonisko vērtību iznīcināšana pārbūves rezultātā. Jau minētais piemērs ar 14.gs. Mazstraupes pils torņa nojaukšanu laikam būs uzskatāmākais, vai arī (2) īpašuma un nomas tiesību klaja neievērošana.
________________________ Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 5 Dec 2013 21:35:39
Atbildēt
Propagandas sauklis, nedefinejams. Ja runa butu par baznicu, tad varetu meginat, bet ne par muizu.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|