miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
<< 1 ... 297 . 298 . 299 . 300 . 301 . 302 . 303 . 304 . 305 . 306 . 307 ... 342 . 343 . >>
Autors Ziņa
Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Nov 2013 22:48:48
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
Visas kampaņas beidzās līdz ar ziemu iestāšanos.

Tieši otrādi. Ziemās bija īstais sirojumu laiks.

________________________
Židoģitļerovci.





Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Nov 2013 22:57:16
Atbildēt 


Sākotnēji, pirms Zobenbrāļu ordeņa, ar šo bija problēmas. Krusta karš bija izsludināts un piligrimi (muižniecības jaunākie dēli un citi bēdubrāļi) brauca pakarot tīri sezonāli - pa vasarām. Attiecīgi vietējie vasarā kristījās, rudenī mazgāja nost svēto ticību, un bīskaps visu ziemu sēdēja mūros.
Pēc ordeņa nodibināšanas situācija mainījās.
Ceļu toreiz bija maz, ar ragavām laupījumu varēja aivilkt vairāk, un arī vīrus bija vieglāk savākt, kad lauku darbi beigušies.

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2013 18:06:45
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Runa iet par Jāņa Apala "Senie mājokļi Latvijā" RaKa 1996., kur 83.-84. lpp. aprakstīti ar vāju kaļķa javu mūrēti pamati/sienas ovālai
ēkai Kokneses pilskalnā ar datējumu 12.gs. vidus.


Paldies!

Kaut gan - manuprāt, šāda veida būvniecību var interpretēt dažnedažādi, kamēr vien nav atrasti ļoti konkrēti artefakti. Resp., tikpat labi var pieļaut, ka tos pamatus/sienas mūrējuši krietnie vāči, kuri droši vien iegriezās šajā Ostsee krastā arī vēl pirms bīskapa Meinarda ierašanās.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Nov 2013 22:57:11
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
tikpat labi var pieļaut, ka tos pamatus/sienas mūrējuši krietnie vāči, kuri droši vien iegriezās šajā Ostsee krastā arī vēl pirms bīskapa Meinarda ierašanās.


Pieļaut var, jo nav iemesla 100% izslēgšanai.
Vai tik pat labi (ja mūru datējums atbilst), nepiekritīšu. Meinards savu karjeru sāka ar vizīti pie Polockas kņaza, kas liecina, ka tam Daugavas ceļā bija zināma ietekme (nebūtu auglīgi diskusēt cik liela), arī ar to pašu Kokneses kņazu(?) Vjačko līga mieru, kas gan nebija noturīgs. Visumā nešķiet, ka šajās teritorijās bija kāda nopietnāka vācu ietekme pirms Meinarta. Tirgotāji, protams, apmeklēja gan Polocku, gan Novgorodu, gan vietējos tirgus (kaut vai mistisko zemgaļu ostu).

Vēl - Meinards Ikšķiles pilij mūrniekus aicināja no Gotlandes, nav zvanīts, ka tie bija vācu tautības (tas gan nav būtiski).

Patiesībā pie Daugavas izejmateriāls zem kājām mētājas, atliek dolomītu sakarsēt un strauji ar ūdeni atdzesēt, - kaļķis gatavs, tā tehnoloģija nevarēja būt pārāk slepena.

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Nov 2013 08:24:28
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Patiesībā pie Daugavas izejmateriāls zem kājām mētājas, atliek dolomītu sakarsēt un strauji ar ūdeni atdzesēt, - kaļķis gatavs, tā tehnoloģija nevarēja būt pārāk slepena.


Kāpēc tad bauri nebija sacēluši uz saviem pilskalniem krietnas mūra piles un cietokšņus, bet turpināja mitināties skalu būdelēs?

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 09:03:16 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Kāpēc tad bauri nebija sacēluši uz saviem pilskalniem krietnas mūra piles un cietokšņus, bet turpināja mitināties skalu būdelēs?

Tāpēc, ka nekur to īsti neprata. Arī Rietumeiropā pirmie mūra nocietinājumi parādās tikai kādā X gs. un arī tad retumis, bet kaut kādu izplatību sāka gūt tikai XI-XII gs. (tb arī krietnie vāči bija pirmā/otrā paaudze, kas tikai vietumis šitādu haiteku sāka izmantot, aber visā Vāczemē no Frīzijas līdz Bavārijai pašiem bija koka pilis). T.i. savi 90% nocietinājumu Centrāleiropā un Ziemeļaustrumeiropā bija koka/zemes (visbiežāk t.s. "motes" tipa "skalu būdeles"). Mūrniecības speciālistu bija maz, un tie ar darbu bija nodrošināti arī Provansā vai Eseksā, un nemaz nealka kulties kur uz ziemeļaustrumiem, kur kādi sāmi, lapi vai balti dzīvo. Tb mūri tai laikā bija kas ekskluzīvs visur Eiropā, tā kā tas nav kritērijs kāda reģiona atpalicības/attīstības testēšanai. Nepieciešamība pēc mūriem parādījās tikai līdz ar metamās artilērijas attīstību, bet ja tās nebija, nebija arī pēc akmens nekādas vajadzības, jo koks un zeme perfekti pildīja savas fortifikācijas funkcijas.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 09:27:17 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Mēs par tām zemgaļu lietām varam tikai izteikt minējumus.

Varam minēt, bet varam interpretēt arī zināmo. Kaut neesmu specs šajā periodā, savulaik skolā mācījos, ka leiši ik gadu 3-5 reizes nāca sirot uz šo pusi, gan Zemgali, gan Vidzemi (tur uz Jēkabpils pusi šiem aš trakts bij iebraukts, kur špacierēja topošā šļahta vai ik mīļu dieniņu). Tāpēc nav brīnums, ka vietējie, kas kādu nezināmu iemeslu dēļ tomēr paši nespēja saorganizēties (te varam tikai minēt), ar lielu atvieglojumu devās pie Daugavas grīvā bāzi ierīkojušajiem vāčiem aicināt sabiedroties. Jo katram tai laikā bija skaidrs, ka leišu ir kā skudru daudz, un nikni tie kā sirseņi, bet saujiņa vācu tirgotāju un bruņinieku nekādas briesmas nerada (gaišreģu arī tajā laikā bija pamaz, un ja arī kāds iemēkšķējās vietējā forumā, ka nākotnē kas var mainīties, tā laika īstenpatrioti neviesturi un kokasnieki_IV_70 šo pasludināja par galvā traumētu un ieteica aizvērties). Pie šāda "rasklada" nav brīnums, ka vietējie ļoti labprāt slēdza "jumta" līgumus ar vāčiem, un tikai pēčāk sāka iespringt, ka kaut kas nav lāga un to vāču jau tik daudz, ka šie var sākt diktēt spēles noteikumus. Bet tad jau bija par vēlu, pie tam lielākajai daļai pret jauno kārtību nebija nekādu īpašu iebildumu (citādi pie dzīvā spēka disproporcijas ~95% pret 5% un ar gana līdzīga līmeņa apbruņojumu krietnie vāči tiktu iesviesti jūrjā uz skaitli 3).

Savulaik, ilustrējot šo situāciju, Misāns izmantoja alegoriju: atjaunotajā LR Saeimā izveidoja komisiju Čečenijas atbalstīšanai, jo jādraudzējas ar apspiestajiem. Ņemot vērā, ka čečenu ģimenēs vidēji 10 bērni, aritmētiskajai progresijai nemazinoties, pēc 500 gadiem uz Latvijas un Lielčečenijas robežas stāvētu 10 čečenu tanku divīzijas, un bāleliņi raudātu gaušas asaras: kur mūsu senči tik stulbi bija, ka XX-XXI gs. mijā šos briesmoņus atbalstīja? Tā līdzīgi ar tām sabiedroto būšanām XIII gs.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 10:14:20 - Laboja Bandava
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
Kāpēc tad bauri nebija sacēluši uz saviem pilskalniem krietnas mūra piles un cietokšņus, bet turpināja mitināties skalu būdelēs?


Interesanti, kāpēc tas būtu nepieciešams?
Parasti jau izvērtē ieguldīto līdzekļu un sagaidāmā rezultāta attiecību (nu, ja resursi nav neierobežoti). Vai ir kāda informācija par vietējo cilšu masveidīgu izķeršanu un paverdzināšanu no tām pašām "skalu būdiņām" pirms "krietno vācu" ierašanās?

Quoting: buks
Tāpēc, ka nekur to īsti neprata.


Tehnoloģijas kā tādas, bija zināmas jau pasen, arī romieši nebūvēja tikai ar olu baltumiem (tas vairāk kā plastifikators tika izmantots), bet izplatībai tālāk uz Ziemeļiem trūka ekonomiskā pamatojuma.
Sākumā, škiet, tika izmantots pamatā sakrālām būvēm, ko noteica arhektoniskās prasības. Meistaru tiešām bija maz un tiem bija savi noslēpumi.

Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 11:18:32
Atbildēt 


Quoting: buks
krietnie vāči tiktu iesviesti jūrjā uz skaitli 3


Patiesībā jau 12.gs. nogale un 13.gs. sākumā tie vācu valdījumi piedzīvoja labu virkni uzbrukumu, gan leišu, gan polockiešu, gan līvu gan Jersikas un Turaidas (u.c.)latgaļu, kuršu un sāmsaliešu, tai skaitā dažādās pieminēto kombinācijās, tomēr noturējās.
Laikam jau vietējie nibija sevišķi piestrādājuši pie nocietinājumu (to pašu skalu) šturmēšanas stratēģijas tradīciju izstrādāšanas.




Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 11:24:51
Atbildēt 


Quoting: buks
vietējie, kas kādu nezināmu iemeslu dēļ tomēr paši nespēja saorganizēties (te varam tikai minēt), ar lielu atvieglojumu devās pie Daugavas grīvā bāzi ierīkojušajiem vāčiem aicināt sabiedroties


Vispār, tāda kā interesanta situācija vai pat paradokss ir novērojams - vācu vairāk vai mazāk masveida ierašanās mūsu zemē sākās ar aliansi un vietējo aizsardzību pret citiem svešzemniekiem un tādā pat veidā arī noslēdzās viņu vairāk vai mazāk plaša esamība un darbība pie mums - resp. ar landesvēra nodrošinātu aizsardzību un ieguldījumu Latvijas cīņā pret lieliniekiem.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 11:25:57
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Turaidas

Vai tad turaidieši kādā brīdī karoja ar vāciešiem?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 11:41:57
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Vai tad turaidieši kādā brīdī karoja ar vāciešiem?

Nu labi, pārspīlēju
Vācieši ar zemgaļiem sadeva viņiem bietē, tādi kusli protesti pret savu virsvadoni vien bija.

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 11:50:16
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Vācieši ar zemgaļiem sadeva viņiem bietē, tādi kusli protesti pret savu virsvadoni vien bija.


Tb, parakstu vākšana referendumam par Kaupo atlaišanu no virsaiša amata, mūslaiku alegorijās izsakoties? Vari pastāstīt par to ko sīkāk? Tāds interesants moments...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 11:53:51
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
Vai tad turaidieši kādā brīdī karoja ar vāciešie

Laikam bija vienreiz sabuntojušies un Kaupo ar dzelžotajiem sabiedrotajiem dabūja sturmēt savu paša pili.

buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 12:11:52 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Bandava
arī romieši nebūvēja tikai ar olu baltumiem

Ja nemaldos, pēc impērijas sabrukuma Eiropā mūra celtnes savus 500 gadus nebūvēja, attiecīgi, nebija arī meistaru. Man pašam šķiet, ka senaizmirsto mūrēšanas māku gaismā cēla pēc tam, kad kādi gudrinieki sāka visādas ballistas rekonstruēt, pret ko baļķu/zemes valnis īpaši nesargāja.

Quoting: Bandava
vācu valdījumi piedzīvoja labu virkni uzbrukumu

Un cik procentuāli piedalījās šajās, kā te pieņemts apzīmēt, šajās bandformējumu akcijās? Par kustības masveidīgumu it kā nekas neliecina. Tb jau ziņas par pašiem šiem konfliktiem apstiprina, ka tajos piedalījās saujiņa entuziastu - nu tur novada karadraudzes līmenī, - kamēr iedzīvotāju pamatmasa ecēja zemi un spaidīja meitas, tb ignorēja brīvības cīņas. Nav jābūt Dombrovskim exceļa tabulu zīmēšanā, lai aprēķinātu, ka ja ietu visu novadu zemessardze kopā (aber tajos laikos lēdungā gāja katrs vīrs) - ar masu vien (ne)krietnos vāčus nospiestu. Bet tā izskatās, ka konfliktējošo pušu kvantitatīvais lielums bijis daudzmaz līdzvērtīgs (arī karotprasme, cik var spriest no avotiem, daudz neatšķīrās, tb nevar runāt par kādu īpašu atšķirību šajā ziņā).

Quoting: Der eiserne Soldat
ierašanās mūsu zemē sākās ar aliansi un vietējo aizsardzību pret citiem svešzemniekiem

Kā jau minēju, leišu braļukas šurp nāca ne jau kārtis spēlēt ik pa pāris mēnešiem, pie atelpas nelaižot. Un tie paši Gaujas līvi bija viens no viesu galamērķiem. Tā kā šajā gadījumā tādiem zemgaļiem vai līviem tie leiši vai vestfālieši bija vienādi sveši (vēl valodnieki nebija izskaidrojuši, ka brāļu tautas esam, un no "savējiem" pārestību pieciest ir normāli), tb labāk sabiedroties ar švakāko svešinieku pret stiprāko. Aiz kam Kaupo, ņemot vērā visādu tur svēbu un polabu pieredzi (mucā jau nedzīvoja, avīzes lasīja), izvēlējās orientēties uz Romu (tb apejot daudz tuvāk esošo ķeizaru ar tā ambīcijām).

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 12:17:10 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
parakstu vākšana referendumam par Kaupo atlaišanu no virsaiša amata

Normāla tā laika prakse: ja vadonis/kņazs/konungs/firsts nepilda padotoprāt savas funkcijas, viņu atceļ un ievēl jaunu tā vietā. Un šai gadījumā virknei padoto nepatika vadoņa stratēģija, un šie uztaisīja 16. aprīļa puču. Tikai, atšķirībā no krietnā Manteifeļa, pasākums neizvērtās tik veiksmīgs un likumīgi ievēlētais prezidents līdz ar starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem atjaunoja status quo.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 12:51:50
Atbildēt 


Quoting: buks
Ja nemaldos, pēc impērijas sabrukuma Eiropā mūra celtnes savus 500 gadus nebūvēja


Man vēsturi līdz 8.klasei mācīja
Biju iedomājies, ka Austrumu impērijā mūrēšanas tradīcijas saglabājās..., bet manas zināšanas vairāk smeltas no saistvielu ķīmijas kursa. Bez tā, saredzēju vairāku inženiertehnisku risinājumu trūkumu apkurē un mikroklima nodrošināšanā, lai šī štelle strauji attīstītos Z-eiropā.

Quoting: buks
ja ietu visu novadu zemessardze kopā (aber tajos laikos lēdungā gāja katrs vīrs) - ar masu vien (ne)krietnos vāčus nospiestu


Par lielāku laikam uzskatāms tikai kuršu 1210.gada uzbrukums. Kaut kur (bet nevarēšu precizēt) lasīju, ka tie aicinājuši līdz arī zemgaļus un vēl ko, bet pēdējie šamējos uzmetuši.

Quoting: buks
leišu braļukas šurp nāca ne jau kārtis spēlēt ik pa pāris mēnešiem


Tāds viedoklis ir izplatīts, arī hronikās tie leišu banģugāni ir aprakstīti. Tomēr nav skaidrs šo biežo sirojumu ekonomiskais pamatojums,- ja nu vienīgi kā meitās nākšanas tradīcija.
Zelta kalni pie mums nav atklāti, raža ienākas vienreiz sezonā un arī cūkai metiens jāgaida pēc formulas - 3m.,3n.,3d. Jādomā, ka pašiem arī kas mājā būtu jāpadara, lai izvilktu līdz nākamajiem kartupeļiem (tpu-rāceņiem).

Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 13:24:50 - Laboja Der eiserne Soldat
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Tomēr nav skaidrs šo biežo sirojumu ekonomiskais pamatojums


Tā būs tikai mana hipotēze un varbūt arī kļūdaina, bet - vai nav tā, ka līviem un senlatviešu ciltīm pie Daugavas un Gaujas ūdensceļiem dzīvojot nebija lielākas iespējas kādu sidraba ozeringu vai pat zelta dirhemu samangot nekā leišiem 12.gs. beigās un 13.gs. sākumā, kad, ja nemaldos, šie nekontrolēja vēl ne tagadējo Baltkrieviju, nedz Ukrainu un attiecīgi ceļā "no varjagiem uz grieķiem" neko nevarēja ievākt?

Tad droši vien pēc tiem pašiem ozeringiem/dirhemiem braļukas arī nāca, jo pašiem arī to nebija, aber rāceņi, cūkas un meitas auga vienādi lēni vai ātri, kā nu paraugās...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 14:02:46 - Laboja buks
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Austrumu impērijā mūrēšanas tradīcijas saglabājās

Tur jau saglabājās, Domāju, ka kur Itālijā arīdzan. Gluži vienkārši, sākot meklēt materiālus par agro viduslaiku fortifikācijas būvēm (man viena miglaina hipotēze, kuru vēlos vai nu aizmirst kā aplamu, vai atrast tai kādu pamatu), visnotaļ izbrīnījos, ka visur t.s. barbaru karalistēs un pat Franku impērijā līdz pat XII gs. dominēja koka pilis (motes), un pat Anglijā (sic!) pirmās mūra pilis parādījušās tikai XIII gs., tb vienlaikus ar Livoniju.

Starp citu, kaut kur esmu sastapis domu, ka slavenais mēģinājums ar virvēm Ikšķiles(?) pils mūrus apgāzt, neesot nekas smieklīgs, bet visai pierasta tā laika prakse, kad pirmās pilis neesot bijušas uz nopietniem pamatiem būvētas. Šito vēlīnie vikingi piekopuši: ja pietiekams skaits vīru uzmet cilpas un iešūpo sienu, tad to varējuši apgāzt. Tb nekā smieklīga, kaut konkrētais zemgaļu(?) mēģinājums neizdevās. Diemžēl vairs nevaru atrast, kur to lasīju.

Quoting: Bandava
nav skaidrs šo biežo sirojumu ekonomiskais pamatojums

Pie tam dīvaini, ka tik bieži. Jo pat ja kamrāda Der eiserne Soldat minētie ozeringi būtu, tos jau izkratītu pirmajos 2-3 piegājienos, bet tie uzbrukumi ar apskaužamu regularitāti, kā tramvajs nāca. Neesmu nekur literatūrā manījis piedāvātu hipotēzi.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 14:43:30
Atbildēt 


Quoting: buks
ja pietiekams skaits vīru uzmet cilpas un iešūpo sienu, tad to varējuši apgāzt


Tā varētu būt, arī pār tiltiem nemaršē...
Kaļķu javai ir īpatnība, katā turpina cietēt (nosacīti pārakmenoties) nepārtraukti, atšķirībā no portlandcementa sastāviem, kas nozīmē, ka sākotnēji konstrukcijā ir liela nozīme meistara prasmei pareizi sienu "saķīlēt", ir dzirdēti šodienas stāsti, kuros sabūvēta siena "nobrauc" arī ar šodienas jauķi.
Vairāk pats šo zemgaļu Ikšķiles mūra pils gāšanu saistīju ar ierastu praksi pārbaudīt kāda stūra kāķejuma stiprumu, improvizācija uz vietas, tā sakot.

Quoting: buks
Jo pat ja kamrāda Der eiserne Soldat minētie ozeringi būtu, tos jau izkratītu pirmajos 2-3 piegājienos


Jā, negribētos arī ticēt, ka tie ikdienā nēsāti līdzi, jo ikdienas ieskriešanu rimčikā aizvietoja diezgan prognozējami gadatirgi vai autoveikals.
Pie tādas patvaļas noguldījumi būtu zemes bankā. Depozītu atradumi ir, bet par pārlieku bagātību neliecina.
Tas ceļš uz grieķiem arī bija pieklusis, piedevām vēl Pleskavas jumts. Nešķiet, ka leiši izvīrzītu kādas teritoriālas pretenzijas, atnāca un aizgāja...

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 15:03:20
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Tomēr nav skaidrs šo biežo sirojumu ekonomiskais pamatojums,- ja nu vienīgi kā meitās nākšanas tradīcija.
Zelta kalni pie mums nav atklāti, raža ienākas vienreiz sezonā un arī cūkai metiens jāgaida pēc formulas - 3m.,3n.,3d. Jādomā, ka pašiem arī kas mājā būtu jāpadara, lai izvilktu līdz nākamajiem kartupeļiem (tpu-rāceņiem).


A variants - ziema, večiem ko darīt nav (lauku darbu sezona ta beigusies), aiziesim pasirot - nav spēkā ?

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 15:15:54
Atbildēt 


Chronikās ir maz ziņu par leišu sirojumu uzbrukumiem Latgales dienvidu un austrumu daļai. Kaut vai tai teritorijai, ko sauc par Lotigolu.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Lotigola

Nez kāds tam varētu būt iemesls? Kaut kādas radu būšanas augštaišu un dienvidlatgaļu vidū, kad kādas ievērojamas dzimtas saprecējušās?

Jo leišiem par Lotigolu kādu laiku pret Ordeni bijušas teritoriālas pretenzijas.

________________________
Židoģitļerovci.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Nov 2013 15:56:29 - Laboja waffen ss
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Chronikās ir maz ziņu par leišu sirojumu uzbrukumiem Latgales dienvidu un austrumu daļai. Kaut vai tai teritorijai, ko sauc par Lotigolu.


Varbūt tas, ka šamos <krišoja> Polockas un Pliskavas grupējumi no kuriem lieši tā ka bišķi baidījās un negribēja pēc tam uz <strelkām> braukt?

Quoting: Maschinengewehr 42
Jo leišiem par Lotigolu kādu laiku pret Ordeni bijušas teritoriālas pretenzijas.


A pēc tam tak leiši paši zem sevis pavilka Polockas grupējumu nu i sāka izrādīt Ordenim pretenzijas - tjipa tajā teritorijā mēs no tirgus būdām nodokļus ievācam.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 16:19:51 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: waffen ss
A pēc tam tak leiši paši zem sevis pavilka Polockas grupējumu nu i sāka izrādīt Ordenim pretenzijas - tjipa tajā teritorijā mēs no tirgus būdām nodokļus ievācam.

Bet tāpat līdz pat tam 1264.gadam leiši tur faktiski nav veikuši laupīšanas sirojumus, kad tiek tauta izgriezta un zeme izlaupīta, pat kad tā Lotigola ir bijusi "strīdīga" teritorija vai pat faktiski bijusi vācu varā kādu laiku.
Pirmais vācu garnizons tur laikam pirmoreiz bijis jau 1236.gadā Volkenbergā/Mākoņkalnā.

________________________
Židoģitļerovci.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 19:22:55
Atbildēt 


Quoting: Bandava
- kaļķis gatavs, tā tehnoloģija nevarēja būt pārāk slepena.


viena lieta ir mācēt kaļka javu iegūt, aber salipināt kopā ar to kādu masīvu būvi tā, ka tā būve nejūk ārā, tur nu vajag jebnu architektūru/būvniecību paštudierēt vairākus gadiņus, komplektā ar veselu kaudzi 'saskarošos' tēmu, sākot jau ar matemātiku un tās apakšdisciplīnām, kā pudimenti tam visam, jebnu par zelli-mācekli gadu desmitus nokalpot pie mūrniekmeistara, arodu apgūstot <empīriskā> ceļā..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Nov 2013 19:53:50
Atbildēt 


Quoting: buks
Tāpēc, ka nekur to īsti neprata. Arī Rietumeiropā pirmie mūra nocietinājumi parādās tikai kādā X gs. un arī tad retumis, bet kaut kādu izplatību sāka gūt tikai XI-XII gs.


Es gan neesmu īpaši interesējies par arhitektūras vēsturi, taču cik atceros no kādreiz lasītā vismaz Anglijā jau uz VII-VIII. gs. sāka parādīties mūra nocietinājumi un baznīcas. Uz XII. gs. (tb. īsi pirms ANO mandāta izsniegšanas daudznacionālajiem miera nodrošināšanas spēkiem demokratizācijas un bandītisma apkarošanas operācijai Baltijā) mūra piļu celtniecība gāja pilnā sparā.
Būs vēlāk jāpaskatās <Osprey Fortress> sērijas bucenieki, gan jau tur kaut kam jābūt par nocietinājumiem Rietumeiropā.

Kas attiecas uz to, ka krietnais bīskaps Meinhards uz Uexkull uzaicināja mūrniekmeistarus no Gotlandes, tad manuprāt izskaidrojums varētu būt šāds - šamējo transportēšana aizņēma mazāku gabalu un laiku nekā ļamportēt no Reiha un, iespējams, gotlandieši piedāvaja dempinga cenas saviem pakalpojumiem.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 21:39:41
Atbildēt 


Quoting: Smic_
A variants - ziema, večiem ko darīt nav (lauku darbu sezona ta beigusies), aiziesim pasirot - nav spēkā ?


Tas būtu saprotams, kaut kur hronikā bija, ka ierastākais sirojumu laiks sakrita ar lielo gavēni. Bet tika minēts, ka sirots ik pa pāris mēnešiem, tad tas kļūst par smagu fizisku darbu, ne galvas izvēdināšanu.
Vienīgi,- ja tā sirošana tāda simboliska/tradicionāla. Ne pārāk slepkavojot, ne pārāk laupot un varojot ierodas pie kādas zināmas apmetnes (kur tos jau gaida kā nepatīkamu, bet ierasti ikdienišķu parādību) padraud ar sērkociņiem un petroleju (nu cermoniāli draud nodedzināt priekšpili un pieguļošos nekustamos īpašumus). Tālāk iznāk parlamentārietis, kurš cieši sarokojas ar veco paziņu un vienojas par zināmu un ne pārāk lielu samaksu pēc iepriekš zināma cenrāža (kaulēšanas pieder pie lietas).
Tā būtu tāda sarežģīta meslu piedzīšanas metode, kurā tomēr nav pārāk jāiesvīst, un pietiktu ar nelielām dīkām karadraudzēm.
Bet tas no paralēlās vēstures Hronikās tiek minēti leišiem atsisti gūstekņi (ne tikai jaunas sievietes), lopi un mantas.

Quoting: Maschinengewehr 42
Chronikās ir maz ziņu par leišu sirojumu uzbrukumiem Latgales dienvidu un austrumu daļai. Kaut vai tai teritorijai, ko sauc par Lotigolu.


Neņemos spriest, leiši gājuši gan uz kuršiem, gan zemgaļiem, sākotnēji bieži pieminēta Aizkraukle.

Quoting: Dr_Evil
viena lieta ir mācēt kaļka javu iegūt, aber salipināt kopā ar to kādu masīvu būvi tā, ka tā būve nejūk ārā, tur nu vajag jebnu architektūru/būvniecību paštudierēt vairākus gadiņus, komplektā ar veselu kaudzi 'saskarošos' tēmu, sākot jau ar matemātiku un tās apakšdisciplīnām, kā pudimenti tam visam, jebnu par zelli-mācekli gadu desmitus nokalpot pie mūrniekmeistara, arodu apgūstot <empīriskā> ceļā..


Šaubu nav, to izejmateriālu pārpilnību un metodes vienkāršību minēju tik tādā sakarā, ka, uzrodoties meistariem, nekādu citu šķēršļu nebūtu, atšķirībā no citām vietām, kur akmeņu pat vairāk...
Toreiz bez cunftes meistara nekā un zellim bija vairāk jālauž kā cara armijā. Par to matemātiku,- pieļauju, ka mūspusē trūka logoritmisko lineālu (aptuvenā vērtība 2 rbļ. 10kap.), tāpēc vairāk spieda uz empīriju, kontrforsiem un pilastriem.

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Nov 2013 21:50:24
Atbildēt 


Quoting: Bandava
leiši gājuši gan uz kuršiem, gan zemgaļiem, sākotnēji bieži pieminēta Aizkraukle.


Ne tikai. Tie žīdiskie bandīti savos laupīžnošanas pārgājienos esot aizvilkušies až līdz kurrātiem un pat sāmsaliešus apciemojuši pa aizsalušo jūru.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Nov 2013 21:56:47
Atbildēt 


Quoting: Bandava

Neņemos spriest, leiši gājuši gan uz kuršiem, gan zemgaļiem, sākotnēji bieži pieminēta Aizkraukle.

Leiši gāja uz ziemeļiem. Te jau kamerāds pieminēja, ka viņiem gar Daugavu bija tāds kara ceļš, kur šie kursēja regulāri.
Man vienkārši palasot chronikas, ir radies iespaids par to, ka leiši caur sēļu un dienvidlatgaļu zemēm ir gājuši cauri mierīgi, jo viņu sirojuma mērķis vienmēr ir bijis tālāk ziemeļos...

Pie Aizkraukles varēja būt kāds toreiz svarīgu ceļu krustpunkts vai kopš senlaikiem tradicionāla pēckaragājienu sapulcēšanās vieta... Un vācu atbalsta punkts...

________________________
Židoģitļerovci.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 5 Nov 2013 22:05:44
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
palasot chronikas, ir radies iespaids par to, ka leiši caur sēļu un dienvidlatgaļu zemēm ir gājuši cauri mierīgi, jo viņu sirojuma mērķis vienmēr ir bijis tālāk ziemeļos...


Īstenībā jau diezgan dīvaini, ibo man šķiet ka latgaļi kontrolējot <varjagu-grieķu> autobāni bija krietni vairāk sidraba ozeriņus un zelta dirhemus iesituši nekā kādi Gaujas lībieši vai kurrāti, kuri vispār esot bijuši diezgan bomzīgi.

Es tomēr sliecos uz to teoriju ka latgaļi sēdēja zem krievenieku <jumta> un braļukas raustījās no iespējas ka pārestību gadījumā pie šamiem var ierasties polockiešu brigāde un uzrīkot <razborkas>.

A uz to 1260. gadu šamie bija zem sevīm paņēmuši novājināto Polockas bandformējumu un tad sāka bīdīt pretenzijas Ordenim, tjipa tā ir mums piekritīga teritorija.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


<< 1 ... 297 . 298 . 299 . 300 . 301 . 302 . 303 . 304 . 305 . 306 . 307 ... 342 . 343 . >>
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.131
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024