miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
<< 1 ... 288 . 289 . 290 . 291 . 292 . 293 . 294 . 295 . 296 . 297 . 298 ... 340 . 341 . >>
Autors Ziņa
Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jan 2013 11:49:18
Atbildēt 


Quoting: Armands
Njā, bāleliņi gan tik kautrīgi nav - šis teksts pat esot skanējis no Augstā nama tribīnes:

No Pokaiņiem aizbrauca dieviete Lēto uz Grieķiju, dzemdēja dēlu Apollonu un vēl vienu augstu grieķu dievu,


Ko tik tauta nesakoklē...

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.





Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 10:28:15
Atbildēt 


Tagadiņās lasu fon Fēgezaka "Senčus un pēctečus". Tur vienā vietā pie dzimtbūšanas atcelšanas laika senču un pēcteču dzīves notikumiem top vēstīts, ka Veselavas (Vidzemē) muižā brīvlaistie zemnieki esot sirsnīgi lūguši kungu pagaidām visu atstāt pa vecam, t.b. kā pirms dzimtbūšanas atcelšanas.

Nez' tas tāds vienas muižas padoto sindroms (neziņa, ko darīt ar jauniegūto brīvību), jeb šādai reakcijai bija plašāka izplatība?

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 15:40:36
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
šādai reakcijai bija plašāka izplatība?

Aizdomas, ka tas arī šobrīd darbojas, tb brīvībā no valsts aizgādības visi bij nadzīgi, aber kā pie daktera jāiet vai skolā bērnus jāsūta, tā piepeši atceras, ka agrāk tak kungs/valsts to visu apmaksāja, un tad nu atskan aicinājumi, lai kungs turpina uzturēt kā iepriekš.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 15:55:20
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
ez' tas tāds vienas muižas padoto sindroms (neziņa, ko darīt ar jauniegūto brīvību), jeb šādai reakcijai bija plašāka izplatība?


Varbūt daļēji skaidrojams ar to, ka oficiālā dzimtbūšanas atcelšana zemnieku stāvokli uzlaboja pavisam minimāli. Vairāk tāds ķeksīša pasākums. Jā, zemnieki ieguva personīgo brīvību un vairs nebija muižnieka īpašums, bet visa zeme tāpat palika muižniekam, mājas un liela daļa iedzīves tāpat arī klaušas saglabājās un zemnieku pārvietošanās brīvība joprojām bija stipri ierobežota.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 16:53:32
Atbildēt 


Quoting: Atis
visa zeme tāpat palika muižniekam, mājas un liela daļa iedzīves


Ne tikai. No minētajā grāmatā norādītā var spriest arī par zināmu psiholoģisku neziņu, ko darīt ar brīvību, pie kuras "vajagot pieradināt pamazām".

Quoting: Atis
klaušas saglabājās


"Senčos un pēctečos" kā reizi bija minēts, ka paši zemnieki lūguši sākotnēji klaušas ar renti neaizstāt, no kā vismaz es secinu, ka teorētiski rentei vajadzēja aizstāt klaušas akurāt ar dzimtbūšanas atcelšanas brīdi. Vai tas saskan ar citos avotos atspoguļoto, to gan nemāku teikt.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 19:18:29
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
klaušas ar renti neaizstāt


un kaada buutum fundamentaalaa atskiriiba starp 2 jeedzieniem?

Es to lietu saprotu taa - pirms briivlaisanas, bauri straadaaja kunga labaa un/vai maxaaja naudaa un graudaa, jo kungs, kungs buudams, taa lika.

Peec briivlaisanas, bauri straadaaja kunga labaa, jo dziivoja uz kunga zemes, kungam piederosaas maajaas, gaadaaja malku kungam piederosaa mezaa, elpoja kungam piederoshu gaisu, utt utml.

Un par 'klaushu laikiem" kaa reiz arii sauc to laika periodu peec nominaalaas briivlaishanas, kad vieniigaa iespeeja noreekinaaties par augstaak mineetajiem 'pakalpojumiem' ar vakareejo kungu bija iet tais klausaas..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Wiking
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 20:19:36
Atbildēt 


Der eiserne Soldat

Tas Veselavas barons drošvien būs bijis labs, krietns un gādīgs kungs saviem bauru zemniekiem, līdzīgi kā lielākā daļa to laiku krietno vāciešu!

________________________
Antisemītismu apkarot iespējams tikai likvidējot tā galvenos cēloņus! (waffen ss)


Etanols
Lietotājs


# Nosūtīts: 10 Jan 2013 21:22:44
Atbildēt 


Sveiki,taisu pētniecisko darbu par Livonijas iedīvotājiem 14.-16. gs. varbūt kāds ko zin par vietējo un vācu sadzīves,ekonomiskajām u.c. attiecībām,neskaitot "ļauno" friču apspiedēju un nabaga zemnieka bēdas.

Rihards
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 22:26:32
Atbildēt 


Lielos vilcienos tā dzimtas būšana tīri laba lieta bija tajos apstākļos. Tā kā labklājības valsts mūsdienās. Barons vis kaut ko tev deva, sākot no mājas, beidzot ar sievu, ja vajadzēja. Protama lieta, ka tur ar bija nodokļi tuvu 40% vai vairāk. Un par to brīvlaišanu - ko tad tam zemniekam bija darīt - ne viņš pasauli zina, ne saprot kā lietas pašam kārtojamas un īpašums tak ar palika pie barona. Vispār sūdīgi. Sūdīgi.




buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 22:27:08
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
un kaada buutum fundamentaalaa atskiriiba starp 2 jeedzieniem?

Klaušas ir daļa no feodālo attiecību sistēmas, kurā zemes kungs uzņēmās rūpes un aizbildniecību pār atkarīgajiem (nodrošināja tos ar veselības aprūpi, darba inventāru, neražas gados ar pārtiku un sējmateriālu, celtniecības materiāliem, tiesu, maksāja valstij par tiem nodokļus utt.), savukārt atkarīgie ļaudis atdarīja ar palīdzības darbiem (visbiežāk, zemes kunga saimniecībā).
Savukārt rente jau ir "kapitālistiskas" attiecības, tb zeme tiek izrentēta un rentnieks no sava darba augļiem maksā sarunātu summu (naudā vai graudā, bez tam rentniekam bija nu pašam jāmaksā mācītāja sieku un valsts nodokļus). Citu savstarpējo pienākumu zemes īpašniekam un rentniekam nav - ja viens bankrotē, otram par to nošķaudīties.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas dominēja t.s. atstrādāšanas rente, jo lielākajai daļai māju rentnieku, gluži tāpat kā mūsdienās, nebūt nebija ķēriens uz uzņēmējdarbību, un naudu pelnīt šie neprata. Kam ķēriens bija, tie visai aši izpirka saimniecības un paši kļuva par "pelēkajiem baroniem" priekš bezzemniekiem.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jan 2013 22:39:21
Atbildēt 


Quoting: buks
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas dominēja t.s. atstrādāšanas rente


Lielā mērā rentes nomas ieviešanu kavēja paši muižnieki, jo viņu muižas saimniecības gluži vienkārši vēl nebija gatavas tādām ''kapitālisma'' attiecībām. Beidzoties klaušām beigtos arī zemnieku lētais darbasspēks, līdz ar to muižas bija spiestas būvēt un veidot visu nepieciešamo kalpu un algotu strādnieku infrastruktūru. Arī liela daļa lauksaimniecības inventāra bija jāpērk pa jaunu, jo pārējot uz naudas renti, zemnieki varēja veco inventāru izpirkt.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Der eiserne Soldat
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 09:10:46
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
un kaada buutum fundamentaalaa atskiriiba starp 2 jeedzieniem?


Rente nozīmē norēķināšanos naudā, klaušas ar darbu (reālnastas mūsu Civīllikumā).

Quoting: buks
Klaušas ir daļa no feodālo attiecību sistēmas, kurā zemes kungs uzņēmās rūpes un aizbildniecību pār atkarīgajiem
Jā, arī no minētās grāmatas brīžiem rodas iespaids, ka starp muižu un dzimtļaudīm pastāvēja tādas kā patriarhālas ģimenes attiecības - t.sk. muižnieks rūpējās, lai visiem būtu darbs un maize, t.sk. piešķīra sēklu neražas gados (šis piemērs gan citā avotā bija pieminēts), savukārt dzimtļaudis strādāja kunga ("vecāku") saimniecībā, ja neklausīja - dabūja rīkstes.

Quoting: Dr_Evil
vieniigaa iespeeja noreekinaaties par augstaak mineetajiem 'pakalpojumiem' ar vakareejo kungu bija iet tais klausaas..

Varu piekrist, ka tā droši vien bija pirmajā brīdī jo bauri hatten kein Geld genug, tomēr ilgākā termiņā pāreja no klaušām uz renti nozīmēja arī zināmu pāreju domāšanā un prasmēs, jo nepietika vienkārši atstrādāt tās 40 vai cik dienas ar vai bez saulītes vakarā, bet vajadzēja iemācīties saražot nepieciešamo daudzumu produkcijas saimes uzturam un pārdošanai, kā arī pēdējo pārdot pietiekami izdevīgi, lai renti samaksātu.

Quoting: Wiking
Tas Veselavas barons drošvien būs bijis labs, krietns un gādīgs kungs saviem bauru zemniekiem


Bestimmt!

Quoting: Atis
Lielā mērā rentes nomas ieviešanu kavēja paši muižnieki, jo viņu muižas saimniecības gluži vienkārši vēl nebija gatavas tādām ''kapitālisma'' attiecībām.


Nevaru operēt ar faktiem šajā sakarā, bet subjektīvi man šķiet, ka muižniekam saņemt uzreiz rentes naudu bija pulka vienkāršāk un izdevīgāk.

________________________
Svarīga ir lietu būtība, nevis kā tās sauc.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 09:41:28
Atbildēt 


Quoting: Der eiserne Soldat
bet subjektīvi man šķiet, ka muižniekam saņemt uzreiz rentes naudu bija pulka vienkāršāk un izdevīgāk.


Tikai tādā gadījumā, ja ir jau sagādāti strādnieki, kas aizvietos zemnieku darbasspēku. Tiem strādniekiem jau arī kaut kur vajadzēja dzīvot, tāpēc sāka būvēt t.s. kalpu vai muižas strādnieku mājas. Bieži uz zemnieku māju rēķina, vienkārši nepagarinot rentes līgumu. Tādējādi zemnieks attapās ''uz ielas'' praktiski izputējis un vienīgā iespēja bija doties pie kāda cita zemnieka par kalpu.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 13:51:17
Atbildēt 


Quoting: Atis
ja ir jau sagādāti strādnieki, kas aizvietos zemnieku darbasspēku

Visas muižas bija plaši saimnieciski kompleksi ar muižas ļaužu/strādnieku ēkām jau kopš XVI gs. (tb nevajadzētu stāstīt, ka nu pēc brīvlaišanas "sāka būvēt t.s. kalpu vai muižas strādnieku mājas"). Tikai niecīgs procents zemnieku bija saimnieki gan pirms, gan pēc brīvlaišanas, aber zemnieku pamatmasa bija bezzemes kalpi/gājēji, kas gāja strādāt pie tā, kurš solīja vairāk (un, pēc brīvlaišanas, nevarēdami atrast darbu ne pie saimniekiem, ne muižās, pie pirmās iespējas devās uz pilsētām) - brīva darbaspēka laukos bija daudz vairāk nekā vēlmes maksāt algu un ēdināt. Šis process literatūrā ir gana plaši analizēts, statistikas dati gana precīzi, lai gan ne vienmēr atbilst tautībnieku vēlmei mālēt velnu melnāku, nekā tas bija.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 15:33:58
Atbildēt 


Quoting: buks
brīva darbaspēka laukos bija daudz vairāk nekā vēlmes maksāt algu un ēdināt.

Faktiski jau klaušās gāja saimnieku kalpi - līgumos bija norādīts, cik un kādi strādnieki jāsūta uz muižu katrai saimniecībai, bet jāmaksā kalpiem un arī viņi jābaro saimniekiem uz sava rēķina.

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 19:46:20
Atbildēt 


Strauji tuvojas noslēgumam Lietuvas karalim Mindaugam un viņa latgaļu sievai Martai paredzētā pieminekļa tapšanas pirmā stadija, kurā tas tiks darināts mālā, informē Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Osvalds Zvejsalnieks. Viņš ir arī entuziastu grupas pārstāvis, pateicoties kuras iniciatīvai piemineklis ne tikai praktiski taps, bet arī tiks uzstādīts netālu no Aglonas bazilikas.
Kā liecina pētnieku rīcībā esošā informācija, 1253.gada 6.jūlijā ar Romas pāvesta Innocenta IV svētību Mindaugs kronēts par Lietuvas karali, reizē ar viņu kronēta arī karaliene Marta, kura cēlusies no Latgales ķēniņu dzimtas un bijusi Madalānu pilskunga meita. Marta tika kronēta par Lietuvas karalieni atbilstoši sava laika tradīcijām - ar pāvesta svētību.
Mindaugs 13.gadsimtā apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Pats, ietekmējoties no sievas, pieņēma kristīgo ticību un nokristīja arī tautu. Kā vēsta leģenda, 1263.gadā ceļā uz Aglonu pie sievas radiem Mindaugu un divus viņa mazgadīgos dēlus nogalināja Lietuvas augstmaņi. Karalis turpat Aglonā arī apbedīts.
Tam par labu liecina 17.gadsimta luterāņu mācītāja Rīvija hronikā minētais fakts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta marmora plāksne. Tiesa, līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: "Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta..." Pēc vienas versijas izriet, ka torņa drupas bijušas pie tagadējiem kapiem. Taču pastāv arī tāds uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.
Tālāk - http://nra.lv/latvija/regionos/87043-pie-aglonas-bazilikas-uzstadis-pi eminekli-lietuvas-pirmajai-karalienei-martai-kura-bija-latviete.htm

Neainārs droši vien uzcēlis telti Aglonā un kurina krīvu ugunskurus un upurē jērus.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 19:54:32 - Laboja Atis
Atbildēt 


Kāda vācu muižnieka teiktais par dzimtbūšanas atcelšanas laikiem Kurzemē. Nebija viss tik balti un pūkaini.

''Bet ar nožēlošanu te jāpiemin, ka dažos- diemžēl ne gluži retos- gadījumos muižu īpašnieki pret saviem zemniekiem rīkojas tā, ka visa jauno apstākļu svētība var atkal kļūt apšaubāma. Proti: daži muižu īpašnieki iznomā zemniekiem mājas tikai uz vienu gadu un tad nomu no gada gadā sadzen uz augšu...Citi kungi gan paliek pie sākumā nolīgtās summas, bet ik vienai zemnieku sētai uzliek atkal kādas klaušas, kuras gadu no gada var palielināt.
Vēl citi iznīcina daudz māju, iztaisa no tām daudz blakus muižas un pa daļai izstumj zemniekus no viņu piederuma.
Beidzot daži, vēl nežēlīgāki kā viduslaiku bruņinieki, sagrābuši visu zemi un zemnieku pagastu, kā to mākslīgi apzīmē, uzspridzinājuši. Savus muižu ienākumus viņi tā gan pavairojuši trīskārt un pat četrkārt, bet viņi arī visus zemniekus no dzimtenes kā algādžus t.i. kā nākamos proletāriešus aiztriekuši pasaulē un iegrūduši postā''.
(O. v. Rutenberg, ''Geschichte der Ostseeprovinzen Liv- Est- und Kurland von der altesten Zeit bis zum Untergang ihrer Selbststandigkeit, Bd.2, 1860)

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 20:14:31 - Laboja Armands
Atbildēt 


Quoting: puuce
kurina krīvu ugunskurus un upurē jērus.

Mindaugs jau nebija kāds štrunta labietis, kam ar jēra upuri pietiktu... Senos rakstos dižkungiem daudz skarbāki upuri minēti - kā kalpi un kalpones, sievas un draugaļas, kas savu kungu uz viņu sauli pavadīja, šķiet, pēdējais bija Ķēstutis, Žemaitijas dižkungs, Vitauta tēvs (vai vectēvs - īsti labi neatceros ), kam šādi godu vaideloši rādīja - un arī dažs labs vaidelotis pats brīvprātīgi piebiedrojās savam kungam veļu valstī ceļu rādīt...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 20:49:56
Atbildēt 


Quoting: Armands
arī dažs labs vaidelotis pats brīvprātīgi piebiedrojās savam kungam veļu valstī ceļu rādīt.

Neuzmundrini Neaināru, ja?

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 21:20:55
Atbildēt 


Quoting: puuce
Karalis turpat Aglonā arī apbedīts.


Tam nav neviena paša pierādījuma. Turklāt tas arī būtu pretrunā loģikai. Kārtējā leģenda ar neskaidru izcelsmi.

Tāpat arī tā viņa sieva, iespējams, bija ar latgalisku izcelsmi. Bet tikai iespējams.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 21:22:24
Atbildēt 


Quoting: puuce
Neuzmundrini Neaināru, ja?

Tu domā, ka šis Mindauga vai Ķēstuta pēc nožņaugsies - kā tie vaideloši?

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 21:30:30
Atbildēt 


Quoting: Atis
Kārtējā leģenda ar neskaidru izcelsmi.

Viena leģenda vēstīja, ka Francijas Kapetingu dinastijas pamatlicējs Hugo Kapets bija augstdzimis feodālis, otra leģenda vēstīja, ka Hugo bijis tirgonis, kas tirgojies ne ta ar cūku galvām, ne ta ar cepurēm, no kā arī radusies Hugo iesauka un pēcteču uzvārds. Kapetingi, protams, dedzīgi noliedza otro leģendu un dedzīgi atbalstīja pirmo, bet kā bija patiesībā - nezin neviens

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 11 Jan 2013 21:44:17
Atbildēt 


Quoting: puuce
Kapetingi, protams, dedzīgi noliedza otro leģendu un dedzīgi atbalstīja pirmo, bet kā bija patiesībā - nezin neviens

Pareizais variants laikam ir, ka bija Kārļa Plikpaura mazdēls un īstens Karolings - vismaz viņa pēcteči, kuri joprojām šur tur, piemēram, Spānijā, valda, tās otrās baumas dēvē par masonu izdomājumu franču revolūcijas laikā...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Rihards
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2013 09:03:17
Atbildēt 


Quoting: puuce
Tam par labu liecina 17.gadsimta luterāņu mācītāja Rīvija hronikā minētais fakts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta marmora plāksne. Tiesa, līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: "Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta..." Pēc vienas versijas izriet, ka torņa drupas bijušas pie tagadējiem kapiem. Taču pastāv arī tāds uzskats, ka Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.

Pa ausu galam atceros ko dzirdējis par šo stāstu. Īsā morāle bija tāda, poļi Livonijā bija tā kā drusku pakarojuši un iekarojuši un tad nu pieklājības pēc vajadzēja pastirprināt savas tiesības uz šo teritoriju un tāpēc tur tā plāksne "atradās".
Pie tam, Mindaugs jau no tās kristīgās ticības atteicās un atkal iestājās pagāņos, tā ka diezin vai pagāņi viņam kādu plāksni latīņu mēlē būtu uzlikuši. Un ņemot vērā, ka dzīves laikā Mindaugs bija visai liels maita un tai pašai Martai pirmo vīru nozūmēja, lai tikai Martu dabūtu un vispār visādus varas darbus pastrādāja, nedomāju, ka pēc nāves (kura nebija tā dabiskākā) kāds būtu gribējis viņam pieminekļus kalna galā velts. Vēl kaut kur tālu atmiņās stāv kaut kas par to, ka viņš savu dzīvi beidza grāvī nosists, bet varbūt, ka arī kļūdos.

Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2013 14:46:15
Atbildēt 


Quoting: Rihards
Vēl kaut kur tālu atmiņās stāv kaut kas par to, ka viņš savu dzīvi beidza grāvī nosists, bet varbūt, ka arī kļūdos.

Cik atceros, esot pirtī uz lāvas nozūmēts, bet arī pēc viņa, šķiet, līdz pat Ģediminam, leišu kunigaiši reti kad savā nāvē mira.

Skarbi laiki, skarbi tikumi...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2013 14:48:48
Atbildēt 


Quoting: Armands
Skarbi laiki, skarbi tikumi...


Jo sevišķi Lietuvā. Tur tā visa viņu agrīnā vēsture ir vienu slepkavību, nodevību un sazvērestību virkne.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2013 18:39:29
Atbildēt 


Quoting: Atis
Tur tā visa viņu agrīnā vēsture ir vienu slepkavību, nodevību un sazvērestību virkne.

toties, kad visas tās sazvērestībs gāja mazumā, izrādījās, ka leišu dižkunigaišiem izstrādājusies laba imunitāte - viņi dzīvoja tiem laikiem fantastiski ilgi - Ķēstutis, šķiet, 89 gadus un vēl 70 gadu vecumā vaideloti Birutu par sievu paņēma, par spīti visām pagānu paražām, Vitauts, šķiet, 84 gadus nodzīvoja, arī Jageloņi, ja šamos pavalstnieki laikus nenoindēja, ar garu mūžu izcēlās...

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2013 19:36:37
Atbildēt 


Quoting: puuce
Mindaugs 13.gadsimtā apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij.

Un tā kā nāca regulāri sirot uz Daugavas māmuļas pusi, tad pirmais, ko izdarīja zemgaļi, padzirdot par bruņiniekiem Rīgas ciemā, bija rikšiem uz Rīgu un slēgt savienību pret kopīgo ienaidnieku un tautas slepkavnieku.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


Armands
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2013 19:39:12
Atbildēt 


Quoting: buks
bija rikšiem uz Rīgu un slēgt savienību pret kopīgo ienaidnieku un tautas slepkavnieku.

Šķiet, ka vēlāk itin naski rikšoja arī uz otru pusi - tādu pat iemeslu dēļ

________________________
Brīvība bez sociālisma ir privilēģija. Sociālisms bez brīvības ir tirānija.


buks
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Jan 2013 19:43:10
Atbildēt 


Quoting: Atis
Nebija viss tik balti un pūkaini.

Protams, ka nebija. Cilvēki vien, nevis svētie. Bija tādi muižnieki, ar kuriem apkaimes muižnieki vienā rudzu laukā kopā dirst neietu, nerunājot par rokas spiešanu. Arī mūsdienās, kad tavas un darba devēja attiecības nosaka Darba likums un Civillikums, ir darba devēji, kas godīgi pilda savas līgumsaistības, un ir tādi, kad nepilda (liek strādāt neapmaksātas virsstundas, nesamaksā par darbu, nelaiž atvaļinājumā, morāli pazemo padotos u.tml.), taču saistību pārkāpumi nav norma, bet gan izņēmums.. Runa jau nav par katras personas individuālajām īpašībām un rīcību, bet par tā laika kopīgajiem spēles noteikumiem, kas noteica savstarpējos pienākumus un atbildību.

Protams, ideoloģisku motīvu dēļ katram kārtīgam komunistam visi darba devēji ir ļaunie kapitālisti ekspluatatori, bet katram kārtīgam romantiskajam tautībniekam - visi muižnieki ir elles suņi, kas 700 gadus ko tur verdzinājuši un apspieduši. Taču man šķiet, ka mēs te vairāk par faktiem runājam un patiesās ainas noskaidrošanu, nevis reliģiski-ideoloģisko ticību.

________________________
Zinātne nevērtē - labs vai slikts, - zinātne pēta.


<< 1 ... 288 . 289 . 290 . 291 . 292 . 293 . 294 . 295 . 296 . 297 . 298 ... 340 . 341 . >>
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 5
Lietotāji - 1 [ Vadonis ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.128
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022