| Autors |
Ziņa |
uldis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2007 21:44:07
Atbildēt
JgdPz IV 70
....You, Jūs neatceraties vienu prikolu kā grādīgais....viņi visi bija apdzērušies un bija jau ar iemesls svinībām....tik ilgu laiku džeki stāvēja aizsardzībā..........
....skatījos National Geongraphic un tieši rādija par Troju.....pilsēta patiešām ir bijusi milzīga ar grandioziem mūriem.....
....
|
uldis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2007 21:47:56
Atbildēt
ā un ķipa tie kuri bija zirgā viņiem bija jānovērtē situācija un pēc tam džeki apskatījās pa lūciņu, izlīda ārā, novāca apdzērušos sargus, atblieza durvis un aidā.......killerēšana varēja sākties pilnā sparā....
|
Wallersteins
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Apr 2007 13:17:58
Atbildēt
Tas kaut ko liecina par nebrīvo zemnieku stāvokli Spartā, ka spartieši nebaidījās dot viņiem ieročus un kaujā likt sev aiz muguras kā pastiprinājumu.
Spartiessiem taa bija kara prakse, izmantot helotus, kuriem par piedaliissanos ir apsoliita briiviiba. Ir gan atsskkiriiba starp Lakonijas un Messinas helotiem, no kuriem peedeejie bija iipassi naidiigi Spartiessiem, jo tie vinnus bija paverdzinaajussi. Spartiessi regulaari, sakraalu sveetku ietvaros, nogalinaaja speeciigaakos Messinas helotus (vienreiz gadaa). Spartiessu vairogiem "miera laikos" vienmeer bija nonnemti metaala rokturi, lai vairogus nevareetu izmantot Heloti. Arii biezzaas sacelssanaas neliecina par lloti apmierinaatajiem Messinas Helotiem. Lielais vairums helotu, kas devaas liidzi spartiessiem bija Lakoniessi, paarsvaraa visi briivpraatiigie. Protams Spartas norieta laikaa (karss ar Theebaam) briiviiba tika apsoliita visiem, kas ciiniisies. Pieteicaas ap 6000. (Xenophons). Pie Termopilaam Heloti gan vairaak izmantoti kaa kalpi. Herodots raksta par vienu Spartieti, kuru Leoniids atbriivoja no ciinnas, acs iekaisuma deell. Taccu spartietis lika savam helotam sevi ieggeerbt brunnaas. Helots to arii izdariija, un tad aizbeega.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Apr 2007 19:55:06
Atbildēt
JgdPz IV 70
Grieķiem sanāk ap 3000, no kuriem spartiešu ir trešā daļa, ieskaitot nebrīvos zemniekus.
===
Bet ir arī citādas versijas, re kur viena:
Tautas no grieķu puses pie Temipilām tautas bija ne mazāk par 12 000. Tiee 300 bija tikai spartiešu kēniņa Leonīda personīgā miessardze. Paši spartiešu galvenie spēki vēl nebija ieradušies kaut kādu reliģisku svētku dēļ. Bet bija spēki no citām grieķu pilsētvalstiņām. ... . Persieši precīzi savu skaitu nemaz nezināja. Grūti bija aprēķināt. Uztaisīja aploku un pēc kārtas dzina iekšā kareivju pūlīšus. Izrēķināja, cik aplokā varētu cilvēui saiet, un pareizināja ar aizpildīto aploku skaitu.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 15 Apr 2007 00:10:02
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tak šumeri jau operēja ar tādiem skaitļiem, kas dajebkuru mūsdienu matemātiķi novedīs ārprātā.
Armijas senatnē dalījās desmitos, simtos, tūkstošos un desmittūkstošos, katrs koms iesniedz atskaiti par saviem padotajiem un vyss, armija tak sastāv no apakšvienībām, ne pūlīšiem.
Puslīdz reāli skaitītāji Dārijam III nedod vairāk par 80 - 120 000 pie Isas un Gaugameliem, nez vai uz Grieķiju aizsūtīja vairāk. Varētu vēl pieņemt, ka Delbrīka 30 000 visi ir kombatanti, jamiem tak vajadzēja visu Grieķiju iekarot, bet papildspēkus viņiem kā aizsūtīt?
Kaut kas iznāca no pašas Persijas un kaut ko pieķēra klāt ejot cauri provincēm līdz Grieķijai. Pie Platejas cīnījās apvienotie persiešu/ziemeļgrieķu spēki pret dienvidgrieķiem.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2007 21:43:52
Atbildēt
Zinājāt, ka savdabīgs holokausta vilnis eiropu pāršalca jau 14.gs, kad žīdus vainoja pie lielā mēra izraisīšanas un daudzivet eiropā sākās ebreju grautiņi un nabaga peisainie pat tika uz sārta dedzināti un spīdzināti ar inkvizīcijas metodēm. Tā lūk interesants fakts!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2007 21:49:46
Atbildēt
kad žīdus vainoja pie lielā mēra izraisīšanas
Tagad mēs zinām, ka mēri pārnēsā žurkas. Toreiz nezināja, bet tā kā semīti bija lielie pasaules staigātāji, tad domāja, ka viņi ...
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Apr 2007 21:50:49
Atbildēt
Atis
Zinājāt, ka savdabīgs holokausta vilnis eiropu pāršalca jau 14.gs, kad žīdus vainoja pie lielā mēra izraisīšanas un daudzivet eiropā sākās ebreju grautiņi un nabaga peisainie pat tika uz sārta dedzināti un spīdzināti ar inkvizīcijas metodēm.
===
Jā. Šamējos jau riktīgi sen katoļu baznīca pasludināja par `dieva Jēzus slepkavu tautu` (atveram bībeli un lasām par pūli, kurš pieprasa sist Jēzu krustā un brēc `lai viņa asinis nāk pār mūsu galvām`, un minam 3x, kādas tautības pūlis varēja prevalēt Jeruzālemē?. Tālāk atceramies, ka bībeles kanonisko tekstu apstiprināja kaut kādā 4. vai 5. gs., un nebūt ne Vijolniekstānā).
Bez tam, te jau ļaudis bija postējuši par to lietu ar augļošanu.
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Apr 2007 11:15:19 - Laboja vieux fusil
Atbildēt
Intresentiem par kareivīgo maiju civilizāciju, saitē imejetso VIDEO, diskusija - "Maiji. Civilizācijas bojāeja":
http://www.365days.ru/496/?id=185
otrs raidījums "Krusta kari. Uz austrumiem." :
http://www.365days.ru/496/?id=184
________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mai 2007 16:19:33 - Laboja Elendil
Atbildēt
Labs forumiņš,tikai šrifts manam kompim nepatīk!
www.vesture.sauc.lv
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 2 Mai 2007 16:25:19
Atbildēt
http://www.liis.lv/kultvest/kultura/vidlaik/www.htm
Te ari ir visadas infas!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 22:23:37
Atbildēt
Smic_
Ja skatāmies pēc vēstures - buņnieciskums beidzās Simtgadu kara otrajā pusē. Kad karā devās vienkāršie angļu lokšāvēji.
===
Vai tad tāda lieta kā bruņnieciskums maz kādreiz ir pastāvējusi? 
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 22:27:40
Atbildēt
Vai tad tāda lieta kā bruņnieciskums maz kādreiz ir pastāvējusi
kautkas lidzigs bruninieciskumam bija kautkaadi goda kodeksi
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 22:39:35
Atbildēt
che_guevara
kautkas lidzigs bruninieciskumam bija kautkaadi goda kodeksi
===
Kuri attiecās tikai uz sagūstītajiem pretinieka bruņinikiem, nevis uz jebkuru karakalpu...
|
saiba
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 23:03:02
Atbildēt
Maarrutku Jums
Kuri attiecās tikai uz sagūstītajiem pretinieka bruņinikiem, nevis uz jebkuru karakalpu...
Ir lasīts un redzēts ekranizējumos par cieņas izrādīšanu pret ienaidnieku kurš saņemts gūstā pēc niknas cīņas kā vienīgais vai kaut kā savādāk un tad tam izrādītas īpašas privilēģijas. Bet domāju, ka tā arī varētu būt, sava veida propoganda lai izrādītos pret saviem kareivjiem( lai nepadotos) no oficieru puses.- Redz kā jācīnās ! un mēs viņu saudzēsim!
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2007 23:16:52
Atbildēt
Vai tad tāda lieta kā bruņnieciskums maz kādreiz ir pastāvējusi?
Ir ir! Krusta karu laikā tika izstrādi speciāli bruņinieku uzvedības kodeksi, it īpaši garīgajiem bruņinieku ordeņiem, kā Templieši, Hospitālieši arī Vācu(Teitoņu) ordenis. Un 14-15 gs. karu bruņinieku kaujas bija sava veida goda divcīņas kur svarīgākais bija cieņa pret pretinieku un pret pašam sevi. Bruņinieku turnīros tika izkoptas daudzas tradīcijas kuras ievēroja līdz pat eiropas bruņniecības galam.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 12:55:15
Atbildēt
Maarrutku Jums
Atkarībā no tā, kas un ar ko karoja. Simtgadu kara laikā bruņinieki bez traucējumiem ieradās uz turnīriem ienaidnieka kontrolētajā zemē. Bet tajā pašā karā Žanna d' Arka izdeva pavēli gūstekņus neņemt vispār. Zinātāji saka, tādas pavēles esot bijušas necilvēcīgas pat viduslaikos.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Kas
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 19:56:54
Atbildēt
nu tie potenciālie gūstā neņemamie, ka tik nebija tie paši angļu longbovmeni, kuru cīņas veida morālais statuss attiecīgajā periodā bija ļoti divdomīgs, lai neteiktu nepieņemams.
________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 20:57:21
Atbildēt
Nekā īpaši nepieņemama viņu kaujas spējās nebija, pastāv viedoklis, ka arī viņu slava ir tikai nejaušās Kresī uzvaras uzpūsta.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 21:41:47
Atbildēt
Nekā īpaši nepieņemama viņu kaujas spējās nebija
Nu līdz ar lokšāvēju parādīšanos strauji izmainījās karadarbības raksturs. Sākās karš uz iznīcināšanu nevis kā agrāk uz pārsvara iegūšanu. Līdz ar to lokšāvējus vecie bruņinieki necienīja, jo nogalināt no attāluma jau nav liela māksla. Pie tam arbaletus vispaŗ uzskatīja par masu iznīcināšanas ieročiem, jo ar vienu bultu principā bija iespējams nogalināt vairākus.
Līdz ar to ir saprotama veco aristokrātu bruņinieku, kas vienmēr ir pieraduši pie godīgām divcīņām, nepatika pret strēlniekiem, kas apšauj visus vīrus vēl sēžot uz zirgiem!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 22:11:08
Atbildēt
Kas
nu tie potenciālie gūstā neņemamie, ka tik nebija tie paši angļu longbovmeni, kuru cīņas veida morālais statuss attiecīgajā periodā bija ļoti divdomīgs, lai neteiktu nepieņemams.
===
Ja jau tā, tad varam atcerēties ar vācu bruņinieku aizvainojumu par zemgaļiem un žemaišiem, kuramējie Saules kaujas laikā ievilinājuši bruņiniekus purvā... `kas tad tā karo!?` ©
Bulšits visa tā bruņinieku būšana. Šamējā varbūt patiešām pastāvēja tikai attiecībā pret savas kastas pretinieku gan divcīņā, gan kaujā, kā arī pret `sirdsdāmām`, ne vairāk.
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 22:40:25
Atbildēt
Pie tam arbaletus vispaŗ uzskatīja par masu iznīcināšanas ieročiem, jo ar vienu bultu principā bija iespējams nogalināt vairākus.
Arbalets pret garo loku gan bija kā kramenīca pret automātu. Gan darbības attālums, gan ātršaušanas spējas, gan nāvējtspēja.
To pašu garo loku šāvēju dēļ arī Viljams Volles ar saviem skotiem sakauts tika...
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 22:42:12
Atbildēt
gan nāvējtspēja.
Par to gan šaubīšos, arbalets spēj izsist cauri plākšņu bruņām un koka vairogiem! Loks iespējams tikai no neliela attāluma!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 22:44:15
Atbildēt
Šamējā varbūt patiešām pastāvēja tikai attiecībā pret savas kastas pretinieku gan divcīņā, gan kaujā, kā arī pret `sirdsdāmām`, ne vairāk.
Protmas, ka tas attiecās tikai uz tādiem pašiem bruņiniekiem nevis uz kautkādiem sveštautiešu karavīriem par kuru dzimtām nekas nav zināms un vēl jo vairāk pagāniem.
Viss kodekss jau pārsvārā attiecās tiaki uz bruņiniekiem, visi pārējie neskaitās!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 22:45:27
Atbildēt
Par to gan šaubīšos, arbalets spēj izsist cauri plākšņu bruņām un koka vairogiem! Loks iespējams tikai no neliela attāluma!
Ja ne labāka tad vismaz tāda pati gan tā bija.
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 23:05:46
Atbildēt
Atis
Viss kodekss jau pārsvārā attiecās tiaki uz bruņiniekiem, visi pārējie neskaitās!
===
Nu bet par ko tad es visu laiku daudzinu...
|
Kas
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 23:12:50 - Laboja Kas
Atbildēt
Fiška ar arabaletu esot bijusi tāda, ka to varēja dauuudz vieglāk apgūt, kamēr ar garajiem lokiem bija ilgi un dikti jātrenējas.
Par to bruņinieciskumu tikai savas kastas ietvaros piekrītu, bet tā jau bija, ka diezgan ilgu laiku viņi bija vienīgie/ galvenie karotāji tāpēc var teikt, ka šādi principi tika ievēroti praktiski visās/ lielākajā daļā karadarbību, kamēr neparādījās visādi longbovmeni, algotņi, landsknehti utt.
________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 23:14:12
Atbildēt
Nu bet par ko tad es visu laiku daudzinu...
Nu pareizi ir, bet tomēr starp bruņiniekiem pastāvēja goda kodekss, kas tomēr +/- tika ievērots cīņās pret tādiem pašiem bruņiniekiem. Uz pagāniem un vienkāršiem karakalpiem kā jau minēju nekādi likum neattiecās!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 23:14:42
Atbildēt
Kas
Par to bruņinieciskumu tikai savas kastas ietvaros piekrītu, bet tā jau bija, ka diezgan ilgu laiku viņi bija vienīgie/ galvenie karotāji tāpēc var teikt kā šādi principi tika ievēroti praktiski visās karadarbībās, kamēr neparādījās visādi longbovmeni, algotņi, landsknehti utt.
===
Ne gluži tā. Visu laiku jau bez bruņiniekiem bija vienkārši karakalpi, aka kājnieki, kuri tieši tāpat piedalījās visās kaujās. Bruņinieks - tā bija elite, triecienspēks. Tajā pašā Saules kaujā tak bez bruņiniekiem krustnešiem šķiet bija arī vieglā infantērija?
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2007 23:21:38
Atbildēt
ajā pašā Saules kaujā tak bez bruņiniekiem krustnešiem šķiet bija arī vieglā infantērija?
Bija gan vieglie vācu karakalpi, gan arī iekaroto zemju sabiedrotie, Latgaļi, Igauņi, Lībieši pat krievu algotņu daļas. Vācu bruņinieku bija labi, ja ducis apmēram tik daudz jau arī uz to brīdi ietilpa zobenbrāļu ordenī, mestru Folkvīnu ieskaitot!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
