miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 342 . 343 . >>
Autors Ziņa
che_guevara
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 20:30:48
Atbildēt 


Pie tam šamo rakstību izveidoja vācietis Godfrīds Frīdrihs Stenders, neviz līdz tai aizdomjās paši izcili gudrie latvieši ...
pag bet cik tad tajos laikos bija pietiekami izglītotu latviešu, izglītoties neļāva krievi un muižnieiki




Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 20:32:12
Atbildēt 


pag bet cik tad tajos laikos bija pietiekami izglītotu latviešu, izglītoties neļāva krievi un muižnieiki

Būtībā jau viņi darīja pareizi (priekš sevis), jo kā panesās tā izglītošanās, tā sākās visādas revolūcijas un nemieri.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


Kas
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 20:33:36
Atbildēt 


pag bet cik tad tajos laikos bija pietiekami izglītotu latviešu, izglītoties neļāva krievi un muižnieiki

Stendera laikā man liekas krievu ietekme Latvijā bija minimāla, par muižniekiem gan taisnība.

________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47


Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 23:19:20 - Laboja Elendil
Atbildēt 


puuce Ja vien ieskatisies barona lades atradisi kaudzem,sis tautenes versiju!vina nevar but vecaka par valmieru!!!!!!Nakamais skatas un salidzina valodas stilus!Tautenes par tupeniem (kartupeliem),nevar but vecakas par17.gs!!!kad ieveda,kartupelus????

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 23:26:00
Atbildēt 


Elendil
puuceja vien ieskatisies barona lades atradisi kaudzem,sis tautenes versiju!vina nevar but vecaka par valmieru!!!!!!nakamais skatas un salidzina valodas stilus!tautenes bpar tupeniem ,nevar but vecakas par17.gs!!!kadieveda,kartupelus????

Un kur lūdzu tulkojums latviešu valodā?

Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 23:29:50
Atbildēt 


Stuka
nesapratu!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 23:35:00
Atbildēt 


Elendil

Labi, kas ir "puuceja"
kas ir "tautenes"
kas ir "bpar
kas ir 'tupeniem",

par stilu paklusēšu

Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 23:43:29
Atbildēt 


piedod,man temperatura!svaki jutos,acis ari bukse!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 23:47:02
Atbildēt 


Elendil

Tā gadās




Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Feb 2007 09:02:37
Atbildēt 


Elendil
Ko lej?
Viena meita riga dzied ,
otra valmiera,
Pastarite setina.
Cik veca?

===
Adnaznačna šitā daina ir radusies pēc tam (bet nevar pateikt CIK pēc tam), kad dibināta Valmieras pilsēta...

Bet mums te kamerāds janis17ais bīda teorijas par to, ka no dainām var smelties diži daudz infas par latviešu dzīvesziņu pirmskrustnešu laikā...

puuce
Moderators




# Nosūtīts: 14 Feb 2007 09:06:24
Atbildēt 


Elendil, MJ, man jau nu šķiet, ka tā daina Viena meita riga dzied,
otra valmiera, Pastarite setina.
ir vienkārša kā ielas stūris (c) - viena meita aizprecēta uz Rīgu, otra uz Valmieru, trešā vēl nekur nav aizprecēta un vyss. Nevajag te izdomāt nezin ko un atklāt amerikas, līdz ar to diskusija par dainas vecumu/jaunumu atkrīt, jo laikmets, kad vienas ģimenes meitas aizprecējās tik tālu, bija iespējams, ātrākais, 19.gadsimtā, tā teikt, sākoties globalizācijai.
Ģimenes vēstures pasniegšana šādā formā - dainā, vienkārši apliecina tautas poētisko izteiksmes veidu, neko citu.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Feb 2007 09:10:04
Atbildēt 


puuce

puuce kā parasti dedzina un stūrē

Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Feb 2007 15:35:08
Atbildēt 


Es tikai gribeju teikt ,ir iespejams noteikt dainu vecumu!Dazam ari pirmskrustnesu ienaksanas!Bet skiet vinas sastadis 2%!Tur ir ipasi panemieni,paris gadus atpakal lasiju par kadu amiti kas piekeries dainam,nerealos vecumus rekinaja-43 000gadu vecas!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 14 Feb 2007 19:48:23
Atbildēt 


Par dainu vecumu, man šķiet, šodien zinātnieki vairs šķēpus nelauž un ir secinājuši, ka daļa dainu (piemēram, t.s. saules dainas) noteikti attiecināmas uz pirmskristietības laikmetu, ka tās atspoguļo seno indoeiropiešu uzskatus par pasaules rašanos un kārtību, par lietu kārtību, ģimeni, senām tradīcijām utt.
Par dainu vecumu gan neko konkrētu nevar teikt, tikai to, ka tās laika gaitā variējušās, ka vienai dainai var būt vairāki varianti, bet senāko noteikt ir gandrīz neiespējami.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Feb 2007 21:05:13
Atbildēt 


Nu tu pateici to ko aizmirsu piebilst!Pirmskristietibas dainas parsvara ierindo pie mitalogiskajam!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Sturmgevers
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Feb 2007 10:24:57
Atbildēt 


Jebšu līdzīgi ar Rietumromas Impēriju, šamā ar iebremzēja ar pāreju no vergturu iekārtas uz ko augstāku un tika iznīcināta. Kaimiņu Austrumromas (Bizantijas) Impērija laicīgi nomainīja ādiņu un noturējās gadus 500 ilgāk virs ūdens.

Šito atļaušos apšaubīt. Nu nav nekādi 1000 gadi starpā starp ROMAS IMPĒRIJU UN PIEMĒRAM fRĪDRIHU bARBAROSU. iEDOMĀJIES TĀ LAIKA rOMU AR VISU INFRASTRUKTŪRU, SPOŽAJĀM LIETĀM, VARENO ARMIJU UN VĒL UN VĒL, UN TAD PASTĀSTI MAN, KA PĀREJA NO ''SLIKTĀ'' vergu laikmeta būtu baigi labā un attīstītā feodālismā novedusi. Sanāk tāds kritiens atpakaļ , ka maz neliekas. Nemaz nerunāšu par to, ka pa starpai bija arī republika, kurai pēc visiem likumiem vajadzētu vainagot visas sistēmas.

________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 20 Feb 2007 09:37:45
Atbildēt 


Neainars
Mūsu karaļi saucās ķēniņi. Un uzticamie pavalstnieki gūlās arī pie viņu kājām, kā jau tas tajos laikos bija pieņemts
===
Baidos, ka ne gluži. Jamie saucās nevis ķēniņi, bet pilskungi un pārzināja tikai katrs savu pilskalnu un kaut kādu teritoriju ap to. Līdz ar mums Latvijā bija tik valstu, vai pareizāk sakot, feodālo apgabalu, cik pilskalnu.
Līdz ar to par kaut kādu vienotu valsti runāt nav pamata. Maz ka kurši un zemgaļi bija katri par sevīm - arī kuršiem nebija savas kuršu valsts, un tiem pašiem zemgaļiem bija vesela čupa pilskungu. Lībiešiem un latgaļiem tieši tāpat...
===
Tas nu gan nebija galvenais, kas valstij 13. gs. būtu vajadzīgs. Robežas un kaŗavīri, tas gan.
===
Baidos, ka robežas un karavīri nav gluži tas, kas raksturo valsti, bet gan vienota un ciknecik centralizēta pārvaldes sistēma. Tādas nebija bikuc augstāk uzskaitīto iemeslu dēļ.
Robežas un karavīri arī nav rādītājs, pie kam pēdējie pakļāvās katrs savam pilskungam jamā karadraudzes ietvaros un, pilskungiem nevienojoties, `joint` operācijās piedalīties nevarēja.
===
Turklāt, rakstība mums bija, taču tā bija priesteŗu māka, kas citiem nepienācās.
===
Diez vai kaut kādu simbolu un ornamentu sistēmu, kurai kaut kāda jēga neapšaubāmi bija, var saukt par rakstību. Vismaz kamēr tā nav atstrādāta līdz ķīniešu/japāņu/korejiešu hieroglifu līmenim.
===
Jo īpaši ne Zemgales valsti.
===
Vai Jūs gadījumā nejauciet kaut kādus 2 individuālus pilskalnus ar dumpīgiem pilskungiem ar veselu `Zemgales valsti`?


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 20 Feb 2007 09:40:25
Atbildēt 


Pirmkārt, tās bija valstis, nevis "veidojumi".

Atradu, mandomāt, labu rakstu www.historia.lv - tur pārpublicēts A.Šnē raksts Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem? (Diena, 2003.gada 9.februāris) un atļaušos uz Neaināra ne ar kādām atsaucēm nepamatotajiem saukļiem citēt šo rakstu -

Izveidojoties Latvijas valstij, radās nepieciešamība pārrakstīt Latvijas vēsturi, un šoreiz tas, protams, tika darīts nacionālā garā, reizēm tam upurējot pat arheoloģiskās liecības. Pirmajā Latvijas arheoloģiskos materiālus apkopojošajā darbā latviešu valodā (Latvijas archaioloģija, 1926) sociālo attiecību raksturojums nav atrodams. Vienīgi, raksturojot vēlā dzelzs laikmeta sabiedrību, tiek uzsvērta tās demokrātiskā uzbūve, visi latvieši bija brīvi ļaudis, vienlīdzīgi gan mantiski, gan sociāli. Tiesa, bija jau izdalījies dižciltīgo labiešu slānis, kuriem piederēja lielāki zemes īpašumi, pilis un vara un kuri pulcināja ap sevi karadraudzes. Runājot par politisko struktūru Latvijas teritorijā pirms krusta kariem, starpkaru periodā dominēja tikai viens viedoklis - valsts organizācijas ir bijušas. Gan izcilais vēsturnieks A.Švābe, gan viens no tā laika vadošajiem arheologiem F.Balodis, sekojot sava laika garam, atzina valsts pastāvēšanu ar mantojamu valdnieka varu latgaļu sabiedrībās, par neapšaubāmāko piemēru izvirzot Jersiku, bet Tālavu un Koknesi traktējot kā sava veida bufervalstis, ko izveidojis Jersikas valdnieks ar Polockas kņazu atbalstu.

Būtībā valstu (jeb kā tās tika dēvētas padomju historiogrāfijā - valstisko veidojumu) pastāvēšana latgaļu sabiedrībās tika pārņemta no bijušās nacionālās arheoloģiskās tradīcijas pirms II pasaules kara, tikai šoreiz valstis bija nepieciešamas, nevis lai apliecinātu nacionālo pašlepnumu, bet gan pierādītu šķiru sabiedrības un feodālo attiecību noformēšanos. Mūsdienu vēsturnieku vidū nostabilizējies viedoklis (tas pats, ko nu jau pirms vairāk nekā 50 gadiem izteica H.Moora), ka Jersika un Koknese ir vietējo latgaļu iedzīvotāju valstis ar vietējas izcelsmes valdniekiem, kas gan atradās vasaļatkarībā no Polockas. Vēl pēdējos gados izdotajos apkopojošajos pētījumos, Latvijas aizvēstures sabiedrību attīstību skaidrojot kā augšupejošu līniju ar loģisku valsts izveidošanos aizvēstures beigās, tiek izdalītas kuršu un latgaļu agrās valstis, pie tam pēdējās veidojušās pēc senkrievu kņazistu parauga.
Tādējādi pat atšķirīgu politisku uzskatu pārstāvji pauduši kopumā līdzīgus viedokļus par latgaļu sociālpolitisko organizāciju aizvēstures beigās, pieņemot valsts sabiedrības veidošanos latgaļu apdzīvotajā teritorijā.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 20 Feb 2007 09:45:55 - Laboja puuce
Atbildēt 


Mūsu karaļi saucās ķēniņi. Un uzticamie pavalstnieki gūlās arī pie viņu kājām, kā jau tas tajos laikos bija pieņemts

Folklorā - pasakās - pilnīgi noteikti mums ir ķēniņi un dzīvo viņi zelta pilīs, viņu meitas nolaupa pūķi, bet izglābj govju gani, un pieļauju, ka pavalstnieki šiem ķēniņiem tiešām varētu gulēt pie kājām (kur gan paliek mūsu kolēģa proponētais latvju lepnums un pašapziņa?), ak nē, drīzāk pavalstnieki sēž un daiņo zelta troņa pakājē

Ja nopietni, tad citēšu atkal historia.lv - Arī Indriķa hronikā vairākas reizes pieminētais Visvaldis no Jersikas, kurš hronikā nosaukts pat par Jersikas karali (...) drīzāk bija tikai viens no latgaļu vadoņiem. Tieši viņam, vērojot 1209.gada krustnešu uzbrukuma laikā aizdedzināto Jersiku, Indriķis savā hronikā liek teikt vārdus par Jersiku kā viņa tēvu mantojumu un Jersikas iedzīvotājiem kā viņa tautu, kas vēlāk ne reizi (līdz ar 1209.g. Jersikas zemes izlēņošanas grāmatu) izmantoti argumentācijai par labu mantojamas varas pastāvēšanai latgaļu sabiedrībā. Acīmredzot Visvaldis, kurš, spriežot pēc šīs emocionālās frāzes, tāpat kā viņa vecāki, bija dzimis un audzis Jersikā, bija pietiekami veiksmīgs politiķis, lai krusta karu apstākļos un ārējo draudu spiests spētu apvienot vairākus latgaļu vadoņus un izvirzīties to priekšgalā, tomēr viņa vara drīzāk balstījās uz viņa radnieciskajiem sakariem ar Lietuvu un paša personību. Arī neviena arheoloģiskā liecība neapstiprina spēcīgu un mantojamu varu latgaļu zemēs, ikviens vadonis, lai cik ietekmīgs viņš vai viņa arī būtu, vienmēr palika tikai viens no daudziem citiem sev līdzīgiem.
Arī pretrunīgi vērtētais (baltvācu apoloģētiski slavinātais, bet latvju bāleliņu tikpat dedzīgi peltais un tautas nodevībā apvainotais) viens no Gaujas lībiešu vadoņiem Kaupo, kurš Indriķa hronikā pat ticis nodēvēts par «it kā karali», galu galā bija tikai viens no aktīvākajiem tā laika indivīdiem, kas mēģināja salauzt pastāvošās varas struktūras un palielināt savu varu un ietekmi. Jau Indriķa dotais Kaupo statusa apzīmējums (pūce atgādina šo apzīmējumu - quasi rex - tulkojumā no latīņu valodas 'it kā karalis') norāda uz viņa neskaidro izpratni par Kaupo ietekmi un varu sabiedrībā, un Indriķim kā viduslaiku hronistam nav adekvātu apzīmējumu, lai raksturotu mainīgās un nestabilās pozīcijas tālaika vadonības sabiedrībās. Tāpēc viņš mēģina piemērot sev zināmos apzīmējumus (tos bieži arī mainot) situācijām un indivīdiem, kuri tiem būtībā neatbilda. Viens no pirmajiem pieņēmis kristietību (jau 1191.g.), apmeklējis Romu un saticies ar pāvestu, Kaupo mēģināja izmantot jauno politisko spēku kristietību un krustnešus savās interesēs, tomēr, Turaidas lībiešu sacelšanās rezultātā zaudējis savus īpašumus, bija spiests pārbēgt pie krustnešiem. Pēc piedzīvojumiem pilnās dzīves 1217.gadā kādā kaujā Kaupo tika nāvīgi ievainots un mirst, taču viņa ķermenis pēc nāves tika kremēts atbilstoši pagāniskajām tradīcijām kristīgās Livonijas garīgo un laicīgo pārstāvju klātbūtnē. Tādējādi, neapšaubot varas koncentrācijas mēģinājumus, izmantojot mūsdienu pētnieka rīcībā esošās aizvēstures liecības un modernās teorijas, nav pamata uzskatīt, ka Austrumlatvijā vēlajā dzelzs laikmetā veiksmīgi risinājās varas centralizācija un veidojās valstis, drīzāk pretēji - vadonība saglabājās kā alternatīva valstij.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2007 15:23:02
Atbildēt 


Atradu, mandomāt, labu rakstu www.historia.lv - tur pārpublicēts A.Šnē raksts Senlatvijas valstiskums: vai viens no mītiem? (Diena, 2003.gada 9.februāris)
Mūsu pasniedzējs raksta visai pareizi! Šur tur viņam nepiekrītu, bet principā lielos vilcienos tieši tā tas arī bija!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2007 21:30:37
Atbildēt 


puuce
Vai nepielauj iespeju ka jersika tomer vareja but dinastija ,varbut 2. paaudze!Mani us to vedina starpnovadu precesanas un radnieciba ar augstsaisiem?!
Par zegaliem, skiet tur viesturs bija apvienojis visu zemgali,mezotne no vina atkrita ,par ko dargi samaksaja!Namejam pectam kads vareja ari nepaklauties!Ta nu es saprotu tas hronikas!
Lasiju pirms oparis kadiem,varbut kas piemirsies!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2007 21:40:04
Atbildēt 


Par Jersiku nemāku skaidri atbildēt neesmu šo jautājumu vēl pietiekoši pētījis.
Hronika tiešām min, ka Viestartam klausījusi visa zemgale izņemot Mežotni, kas aizmuguriski noslēgusi mieru ar vāciešiem. Tad Viestarts esot uzbrucis Mežotnei un sakāvis tur esošo vācu karaspēku, pēc kā Mežotnieši piekrituši atkal pakļauties Viestartam. Nameisis vispār ir tāda pusleģendāra persona, jo vienīgais zināmais fakts par viņu ir, tas, ka viņš esot miris Prūsijā, cīņās pret vācu ordeni.
Pilnīgi droši gan ir zināms, ka ap 1270tajiem gadiem zemgaļiem parādījās kāds jauns spēcīgs līderis, iespējams tas bija Nameisis!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 21 Feb 2007 01:00:39
Atbildēt 


puuce

Paskatāmies uz Vāciju vēl pat 19. gs. vidū, laikā, pirms Bismarku Oto bija to apvienojis. Valstisko veidojumu ieskaitot sīkās vienības tā ap 300.

Agrajiem viduslaikiem nemaz nevajadzēja ķēniņus, nemaz jau nerunājot par ķeizariem. Pilnīgi pietika ar vadoni vai zemes kungu, kas dzīvo pilī, pat koka. Vēl 15. gs., viduslaiku norietā, hercogs Kārlis Drošsirdīgais leca acīs pašam Francijas karalim un monarhs neko citu nevarēja izdomāt kā ņemt palīgā šveiciešus, kuri jamo drošsirdi ar trešo piegājienu arī nobeidza.

Pasaku sižeti par varoņiem, kas ceļo pāri trejdeviņām ķēniņvalstīm, ir pilnīgi patiesi. Un ne tāpēc, ka jamie tālu ceļoja. Valstis toreiz bija maziņas.

Vienotas valsts Latvijā nebija, bet ap to laiku lamās nekur nebija modē, visur tie paši cilšu vadoņi ar vietējām karadraudzēm.

Bet ar zeltu agrajos viduslaikos bijis pavisam čābiski, viss pārdots uz Austrumiem vēl romiešu laikos un tāpēc naudiņas nebija pat karaļiem...

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 21 Feb 2007 01:01:49
Atbildēt 


Nestabilas pozīcijas toreiz arī bija dabiskas, kur katram ķēniņa dēlam savu valsti ņemt? Nācās drusku pazūmēt brāļukus...

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 21 Feb 2007 09:41:17
Atbildēt 


J IV, es ceru, ka Tu saprati manu ironu, jo attiecībā uz vienu mūsu saŗŗunbiedŗu es neko citu kā ironiju vairs nevaru lietot

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 21 Feb 2007 09:51:21
Atbildēt 


Elendil, es paprātoju par to, ko Tu teici par dinastiju Jersikā (tikpat labi arī Mežotnē, Tērvetē, Turaidā uc) un ielūkojos historia.lv (konkrētāk Latvju enciklopēdija), jo nekā cita labāka man pa rokai nav.
Par Nameisi tur rakstīts, ka viņš bijis zemgaļu lielkungs un Chronika titulē N-i par karali (kunic) un kaŗaspēka pavēlnieku, bet protokols - par karali jeb lielkungu (rex sue dominus) un viņa valsti par Zemgali (Semigalia). Jāpieņem, ka N. valdīja pār visu Zemg., izņemot vācu okupēto Mežotnes valsti, un bij viens no tiem “zemes vecajiem”, kas 6.7.1272 Zemg. vārdā noslēdza mieru ar Livonijas ordeni un Rīgas archibīskapu..
Par Viesturu - zemgaļu dižciltis, kas vēstures avotos dēvēts par “Zemgales augstdzimušo” (maior natu de Semigallia), “zemgaļu vadoni” (dux Semigallorum), “zemgaļu vadītāju” (Semigallorum princeps), “zemgaļu vecāko” (senior…Semigallorum), kā arī “karali” (Den konic Vesters). Viestarda rezidence bija Tērvetes pils un, domājams, viņš bija visas Rietumzemgales valdnieks.

Tātad tituli dažādi, bet, ja padomā, ka hronisti bijuši vācieši un zemgaļu vai Jersikas uc liekungus salīdzināšanas pēc titulējuši pēc vāciešu vai Rietumeiropas sistēmas (daudzmaz), tad var pieņemt ar pat diezgan lielu varbūtību, ka Visvalža dzimta Jersikā vai Viestura dzimta Tērvetā bijušas jau mantotas. Ja dux, kunic vai rex sue dominus tā laika vācu zemēs bija mantoti tituli, tad kāpēc hronisti tādus pašus titulus piešķīra zemgaļu kungiem? Varbūt tāpēc, ka viņiem bija analogs statuss (ieskaitot mantotu stāvokli sabiedrībā)?

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 21 Feb 2007 11:05:09
Atbildēt 


Vēl 15. gs., viduslaiku norietā, hercogs Kārlis Drošsirdīgais leca acīs pašam Francijas karalim un monarhs neko citu nevarēja izdomāt kā ņemt palīgā šveiciešus, kuri jamo drošsirdi ar trešo piegājienu arī nobeidza.

Burgundijas hercogi no laika gala lekuši acīs Francijas karaļiem, tas viniem vienkārši bija asinis. Kad pārējie hercogi jau sen bija Filipiem un Kārļiem puslīdz zem tupeles, tad tikai burgundieši sevi uzskatīja par kaut ko īpašu.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Feb 2007 00:20:16
Atbildēt 


Man tikai skiet ka lv teritorija ,dazam polisem bija agra feodala iekarta!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Feb 2007 23:52:23
Atbildēt 


Maarrutku Jums
janis17ais bīda teorijas par to, ka no dainām var smelties diži daudz infas par latviešu dzīvesziņu pirmskrustnešu laikā...

Viņam ir taisnība. Ja lasa tās vissenākās.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 22 Feb 2007 23:54:13
Atbildēt 


puuce
jo attiecībā uz vienu mūsu saŗŗunbiedŗu es neko citu kā ironiju vairs nevaru lietot
Bet ar iŗŗoniju iŗŗ tā, ka to vajjag māccēt liettot!

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 342 . 343 . >>
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 1 [ Alis ]
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.112
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024