miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
<< 1 ... 189 . 190 . 191 . 192 . 193 . 194 . 195 . 196 . 197 . 198 . 199 ... 340 . 341 . >>
Autors Ziņa
Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 20:09:08
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Austrumslaavu ordas jau labu laiku tad bija daudz senaakai un veesturiskaakai kristietiibai piesleejushaas


Bizantijas jau turpat vien aiz stūra bija. Bet, runājot par tautu "vecumu", par to, cik ilgi konkrētās tautas apdzīvoja tās zemes, tad mēs smagi ieliekam gandrīz visai Eiropai

Quoting: Maschinengewehr 42
Es personīgi Dievam neticu, bet pret tradicionālajām konfesijām man iebildumu nav.


Par to tev demokrātiskā Latvijā neviens neko nedarīs. Sarkano paradīzē gan uzslavētu. Dvielistānas gadījumā nekomentēšu.

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com





Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 20:12:01
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Bet nedrīkstēja arī pieļaut, lai kāda Polocka vai Pskova vai Novgoroda te visus tirdzniecības ceļus pārņem...


Tas gan nebija iemesls iebrukumam, bet, vērtējot vēsturi, jāsaka, ka labi vien, ka ģermāņi atlīda. Lai piedod man senči

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 20:45:10
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
Bizantijas jau turpat vien aiz stūra bija. Bet, runājot par tautu "vecumu", par to, cik ilgi konkrētās tautas apdzīvoja tās zemes, tad mēs smagi ieliekam gandrīz visai Eiropai


Khm... Tas FIZISKI nebija iespeejams... Jo Latviju ledus klaaja, kad eiropaa piipls jau dziivoja ...

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 21:15:45
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Jo Latviju ledus klaaja, kad eiropaa piipls jau dziivoja


Es runaju par jau mūsdienu Eiropas tautām, kas te sāka veidot civilizētas apmetnes. Ne jau par kaut kādiem kromaņoniešiem un ledus laikmeta ieklīdeņiem.

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Robert27
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 22:13:39
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Nebija gan atrauti.
Bet nedrīkstēja arī pieļaut, lai kāda Polocka vai Pskova vai Novgoroda te visus tirdzniecības ceļus pārņem...

Kāpēc lai ne? Varbūt tad Polocka, Pleskava vai Novgoroda kļūtu striprākas un varētu pretoties Maskaviešu uzbrukumiem.

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 22:19:09
Atbildēt 


Quoting: Robert27
Kāpēc lai ne? Varbūt tad Polocka, Pleskava vai Novgoroda kļūtu striprākas un varētu pretoties Maskaviešu uzbrukumiem.

Varēja saukt palīgā Ordeni cīņā pret moskovītiem...
Bet katrs vilka deķi uz savu pusi...
Rezultātā Ivans Bargais pašus novgorodiešus un polockiešus un smoļenskiešus un citus ne mazāk baisi apslaktēja, kā livoniešus...

________________________
Židoģitļerovci.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 22:43:54
Atbildēt 


Vispār jau JŪSĒJIE kopš seniem laikiem darbojas labākajās "žmoņu"tradīcijās

Livonijas un Novgorodas-Pleskavas attiecībās nozīmīga vieta bija Hanzas tirgotājiem. Novgoroda jau 12. gs. beigās noslēdza līgumu ar vācu tirgotājiem, bet Novgorodas attiecības ar Hanzu noteica 1263. g. un 1269. g. noslēgtie līgumi. Novgorodā darbojās Hanzas tirgotāju kantoris. Lai saglabātu savu monopolu tirdzniecībā ar Novgorodu, hanzieši centās nepieļaut krievu tirgotāju aktivitātes sakaros ar Livoniju un Rietumeiropu, tāpēc 14. gs. Hanza bieži organizēja Novgorodas tirdznieciskās blokādes. Līdzīgus atbildes pasākumus vācu tirdzniecības ierobežošanai Novgorodā veica arī krievi. Tomēr abpusējās blokādes nebija izdevīgas nevienai no pusēm, tāpēc 1392. g. Hanzas pilsētu delegācija Lībekas rātskunga Johana Nībura vadībā Novgorodā noslēdza ar krievu tirgotājiem t. s. "Nībura līgumu" par ''mūžīgu mieru'' un savstarpēju vācu un krievu tirgotāju braucienu brīvību. Tirdzniecības normalizēšanās ar Novgorodu sekmēja Livonijas pilsētu uzplaukumu nākamajā gadsimtā. Šajā laikā tirdzniecisko monopolu ar Novgorodu, neraugoties uz Lībekas pretdarbību, savā rokās pakāpeniski pārņēma Livonijas pilsētas.

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 23:12:43 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Vispār jau JŪSĒJIE kopš seniem laikiem darbojas labākajās "žmoņu"tradīcijās
Livonijas un Novgorodas-Pleskavas attiecībās nozīmīga vieta bija Hanzas tirgotājiem. Novgoroda jau 12. gs. beigās noslēdza līgumu ar vācu tirgotājiem, bet Novgorodas attiecības ar Hanzu noteica 1263. g. un 1269. g. noslēgtie līgumi.


Tas 1263.g. bija jau pēc tam, kad MŪSĒJIE šeit ieradās snumbžļus pievērst Eiropas kultūrai...Un baidos, ka tad, kad MŪSĒJIE te ieradās, arī Hanzas savienības vēl nebija...

Un kāds sakars Ordenim ar tirgotāju savienību? Nebija jau Hanza vienīgā to laiku tirgotāju apvienība; pilna Eiropa ar tām bija...Hanza bija nopietnākā...Mūsu reģionā nākamā nozīmīgākā laikam bija Švābijas - Reinas savienība, ja atmiņa neviļ...

________________________
Židoģitļerovci.


Bandava
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 23:24:45
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Un kāds sakars Ordenim ar tirgotāju savienību


Nu tad atvaino, nebiju domājis, ka tik šauri uztver savējos...

Vispār melš, ka arī Vācijas teritorijā vairāk vai mazāk centralizētas valstis sākušas veidoties ap 14.gs, pirms tam bijušas dažadas tur pilsētu savienības ar sīkiem feodālīšiem...




Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Jūl 2009 23:33:27
Atbildēt 


Quoting: Bandava
Vispār melš, ka arī Vācijas teritorijā vairāk vai mazāk centralizētas valstis sākušas veidoties ap 14.gs, pirms tam bijušas dažadas tur pilsētu savienības ar sīkiem feodālīšiem...

Vispār Vācija ir slavena ar savu sadrumstalotību...
Pat t.s. absolūtisma laikmetā Vācijas īpatnība bija tas, ka tur bija n-tais skaids dažādu firstu un kūrfirstu, kas savā sādžā bija absolūtais monarhs...
To monarhiņu skaits dažādos laikos svārstījās...bija pat vairāk par 100 vienu laiku...
Pēc 1871.gada beidzot apvienoja 22 monarhijiņas un 3 brīvpilsētas, bet tāpat laiku šām saglabājās dažādas privilijēģijas...
Reicha vēsture vispār jau ir interesanta...

________________________
Židoģitļerovci.


Robert27
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 00:37:08 - Laboja Robert27
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Un kāds sakars Ordenim ar tirgotāju savienību?

Vistiešākais, - tieši vācu tirgotāju intereses bija galvenās kāpēc te Baltijā notika krusta kari. Pie tam viņi tos finansēja un beigās kontrolēja visu Baltijas austrumkrasta tirdzniecību.

Quoting: Maschinengewehr 42
Vispār Vācija ir slavena ar savu sadrumstalotību...

Vācijas politiskā karte Baltijas krustu karu laikā 12/13 gs. Kā redzams pilna ar vietējo lauku komandieru (kā dažam labam patīk izteikties :biglol valstiskiem veidojumiem.
http://www.maproom.org/00/08/present.php?m=0026

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 00:46:56
Atbildēt 


Quoting: Robert27
Vācijas politiskā karte Baltijas krustu karu laikā 12/13 gs. Kā redzams pilna ar vietējo lauku komandieru (kā dažam labam patīk izteikties

Karte ir krietna...es jau to nenoliedzu, ka Vācija bija faktiski sadrumstalota...
Pretējā gadījumā jau kādā X.gadā būtu Vācu Nācijas Svētās Romas Impērija no Atlantijas okeāna līdz Urlu kalniem!
Un vēlākos Reihus pat vairs nebūtu nepieciešamības veidot!

________________________
Židoģitļerovci.


andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 08:21:21
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Pēc 1871.gada beidzot apvienoja 22 monarhijiņas un 3 brīvpilsētas


jā, piemēram, līdz 1919. gadam Bavārijā atradās citvalstu vēstniecības, Bavārijas Karaliste tika uzskatīta par Reiha impērijas padotu starptautisko attiecību subjektu

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 11:22:03 - Laboja Atis
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
nebija gadījumā tas par latgaļiem? Esmu gan lasījis, ka latgaļi bija attīstīti vistālāk priekš valstiska veidojuma. Lai gan sadrumstalota, tomēr kārtība tur esot bijusi labāka


Vistālāk varas centralizācijā bija tikušu tieši zemgaļi. Latgaļiem bija interesanta konfederatīva struktūra. Arī tai bija savas priekšrocības, bet krusta karu laikā tā pierādīja savu vājumu. Galvenais ''valdnieks'' nebija pietiekoši spēcīgs, lai saturētu sev pakļautās zemes kopā un tās piekopa visai neatkarīgu politiku, piemēram slēdzot aizmuguriskus līgumus ar ordeni. Šo var attiecināt galvenokārt uz Tālavas valstisko veidojumu, Jersika šķiet bija drusku vairāk centralizēta, bet tajā pašā laikā iespējams atradās zināmā atkarībā no Polockas.

Quoting: Maschinengewehr 42
.Bet tā nu sanāca, ka tas notika komplektā ar kristianizāciju, jo tāda nu tolaik bija civilizētajā Eiropā valdošā reliģija...


Kristietība jau nekur nebūtu pazudusi. Tolaik tā vairs nebija apturama un šajās zemēs būtu izplatījusies tā vai tā. Aristokrātija pati bija ieinteresēta viņu pieņemt, lai kaimiņi ar viņiem rēķinātos. Piemēram Lietuvas piemērs, kur Mindaugs pats labprātīgi kristījās, pamatā tieši, lai stiprinātu savu varu un ietekmi.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Wehrwolf
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 12:08:09
Atbildēt 


Quoting: Atis
Vistālāk varas centralizācijā bija tikušu tieši zemgaļi. Latgaļiem bija interesanta konfederatīva struktūra. Arī tai bija savas priekšrocības, bet krusta karu laikā tā pierādīja savu vājumu. Galvenais ''valdnieks'' nebija pietiekoši spēcīgs, lai saturētu sev pakļautās zemes kopā un tās piekopa visai neatkarīgu politiku, piemēram slēdzot aizmuguriskus līgumus ar ordeni. Šo var attiecināt galvenokārt uz Tālavas valstisko veidojumu, Jersika šķiet bija drusku vairāk centralizēta, bet tajā pašā laikā iespējams atradās zināmā atkarībā no Polockas.


Zemgaļiem bija fantastiski laba centralizēta militārā organizācija, kura bija izveidojusies cīņās ar leišiem. (Ar žemaišiem šķiet bijušas labas attiecības) un valsts jau tolaik lielā mērā bija militārā organizācija. Notikumi ap Mežotni tikai parāda to kā Viestarts spēja nodrošināt savu varu visā Zemgales teritorijā.

Savukārt latgaļiem militārā organizācija bija ļoti vāja vai Jersikas gadījumā nepastāvēja vispār. Šķiet Visvaldis savu varu gan iekšienē, gan uz āru nodrošināja ar saradošanos, pareizticības pieņemšanu un meslu maksāšanu spēcīgākajiem kaimiņiem.

Atšķirības īpaši labi ir redzamas, ja paceļo apskatot pilskalnus. Piemēram Zemgalē Mežotni, Tērveti, Dobi, Dobeli. Tad salīdzinājumam Jersika un citi pilskalni gar Daugavu ir tikai vāji nocietinātas apmetnes.

________________________
Uzskatu, ka ienaidnieku Latvijai nav, ja neskaita Kolorādo vaboles... (Māra Zālīte, 2011. gads)


Robert27
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 12:40:17
Atbildēt 


Quoting: Wehrwolf
Zemgaļiem bija fantastiski laba centralizēta militārā organizācija, kura bija izveidojusies cīņās ar leišiem. (Ar žemaišiem šķiet bijušas labas attiecības) un valsts jau tolaik lielā mērā bija militārā organizācija. Notikumi ap Mežotni tikai parāda to kā Viestarts spēja nodrošināt savu varu visā Zemgales teritorijā.

Viestarts nevarēja nodrošināt varu visā Zemgalē. To vien parāda fakts Indriķa hronikā kad gatavojoties kopīgam karagājienam ar Z.B. Ordeni - Viestarts savāca savu karaspēku tikai no Rietumzemgales.

Bet par Zemgales valsts, ja tāda pastāvēja, militāro organizāciju mēs neko diemžēl nezinam sīkāk.

Pie tam Viestarta vara nebija mantojama, salīdzinājumā ar Latgaļu valstīm Tālavu un Jersiku, kas ir mīnus, jo pēc viņa nāves vairs nebija kas vienotu ievērojamu zemgaļu daļu.

Wehrwolf
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 13:08:13
Atbildēt 


Quoting: Robert27
Viestarts nevarēja nodrošināt varu visā Zemgalē. To vien parāda fakts Indriķa hronikā kad gatavojoties kopīgam karagājienam ar Z.B. Ordeni - Viestarts savāca savu karaspēku tikai no Rietumzemgales.


Precīz citāts: "..zemgaļi viņus ļoti laipni uzņēma. Tie apziņoja visu savu zemi un savāca lielu karaspēku." Kur šeit ir runa par to, ka Viestarts savāca karaspēku tikai no Rietumzemgales?

Quoting: Robert27
Bet par Zemgales valsts, ja tāda pastāvēja, militāro organizāciju mēs neko diemžēl nezinam sīkāk.


Mēs zinām ļoti daudz - visas zemgaļu cīņas. Lai nodrošinātu tik ilgstošu un sīvu pretošanos ir jābūt ļoti labai organizācijai. Pie tam zemgaļu valdnieki nepameta savas zemes pilis nelaimē. Kad 1219. gadā Mežotnieši uzsāk separātas darbības viņš ir klāt un tās pārtrauc. Pēc tam viņš ar saviem vīriem palīdz nocietināt Mežotni, jo ir skaidrs, ka vācieši atgriezīsies. Kad 1220. gadā vācieši uzbrūk Mežotnei, viņš ir klāt un cenšas mežotniešus glābt. Cilvēkus tiešām izglāba.
Kad 1280. gadā vācieši uzbrūk Dobelei, Nameisis dodas tai palīgā.
Arī tas, ka viņi pēc vienas pils zaudēšanas var pārcelties uz citu, liecina par organizētību. Utt. utjpr.

Quoting: Robert27
Pie tam Viestarta vara nebija mantojama, salīdzinājumā ar Latgaļu valstīm Tālavu un Jersiku, kas ir mīnus, jo pēc viņa nāves vairs nebija kas vienotu ievērojamu zemgaļu daļu.


To nu gan mēs nezinām. Taču mēs zinām, ka arī nākamie Zemgales valdnieki rīkojās kā tādi. 1259. gadā pēc zemgaļi pēc Šabja rīkojuma izdzen vāciešu no visām savām pilīm. nav gan teikts kas viņš tāds bija, bet tā kā viņam pakļāvās, tad acīmredzot valdnieks. Savukārt Nameisis tiek dēvēts par Zemgales karali (rex) un kā tāds arī rīkojās.

________________________
Uzskatu, ka ienaidnieku Latvijai nav, ja neskaita Kolorādo vaboles... (Māra Zālīte, 2011. gads)


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 13:16:26 - Laboja Atis
Atbildēt 


Quoting: Wehrwolf
Atšķirības īpaši labi ir redzamas, ja paceļo apskatot pilskalnus. Piemēram Zemgalē Mežotni, Tērveti, Dobi, Dobeli. Tad salīdzinājumam Jersika un citi pilskalni gar Daugavu ir tikai vāji nocietinātas apmetnes.


Tas tiesa, nezinu vai Latvijā ir vēl kāds iespaidīgāks pilskalns par Tērveti. Kaut gan, ja viņš būtu apaudzis ar kokiem tad uzreiz zaudēto savu izcilo vietu apkārtnes reljefā.


Quoting: Robert27
Viestarts nevarēja nodrošināt varu visā Zemgalē. To vien parāda fakts Indriķa hronikā kad gatavojoties kopīgam karagājienam ar Z.B. Ordeni - Viestarts savāca savu karaspēku tikai no Rietumzemgales.


Līdz 1219.gadam viņa varā tiešām bija visa Zemgale izņemot tās austrumu daļu Upmali (ar centru Mežotnē). Tomēr pēc 1219.gada notikumiem, vāciešu un mežotniešu līguma par karaspēka izvietošanu Mežotnē un sekojošā Viestarta uzbrukuma Mežotnei, kas beidzās ar pārliecinošu Zemgaļu uzvaru, šķiet, ka arī Mežotne nonāca Viestarta varā.

Quoting: Robert27
Pie tam Viestarta vara nebija mantojama, salīdzinājumā ar Latgaļu valstīm Tālavu un Jersiku, kas ir mīnus, jo pēc viņa nāves vairs nebija kas vienotu ievērojamu zemgaļu daļu.


Nu zemgaļiem visticamāk valdnieks tika vēlēts, līdzīgi kā daudzās ģermāņu tautās. Tomēr arī nākamie gan hronikās vārdā minētie (Šabis, Gailis, Nameisis) gan neminētie (Zemgaļu vadonis, kas krita kaujā pie Garozas) savas ietekmes ziņā bija līdzīgi Viestartam, tātad zināma varas pārmantojamība tomēr pastāvēja.
Un arī par latgaļu mantoto varu šobrīd noris diskusijas.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 14:52:21
Atbildēt 


"Lietuvai tūkstoš gadi" – ar šādu devīzi mūsu kaimiņvalsti šogad pāršalcis svinīgu pasākumu vilnis, veltīts pirmajai reizei, kopš tās vārds minēts vēstures annālēs...

Sarežģītajos ar Polijas vēsturi cieši saistītajos likteņa pavērsienos Lietuvai bijis vairāk nekā divdesmit karaļu, četras galvaspilsētas, bet pati lielhercogiste pletusies no Baltijas līdz Melnajai jūrai...

Par savas vēstures sākuma punktu lietuvieši tomēr uzskata 1009. gadu. Toreiz Harca kalnu pakājē izpletušās miegainās Kvedlinburgas pilsētiņas (Centrālvācijā) hronists savā pergamentā ierakstīja vārdu Lituae, nemaz nenojauzdams, ka nosaucis vārdā jaunu zemi...

http://www2.la.lv/lat/majas_viesis/jaunakaja_numura/vesture/?doc=57486

________________________
Židoģitļerovci.


Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 15:58:12
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
"Lietuvai tūkstoš gadi" – ar šādu devīzi mūsu kaimiņvalsti šogad pāršalcis svinīgu pasākumu vilnis, veltīts pirmajai reizei, kopš tās vārds minēts vēstures annālēs...


Pārpoļojušies klauni. Nekas vairāk. "Varenās" Lietuvas veikali Latvijā ekspluatē strādniekus, pazemo un apsmej strādniekus, kas strādā zem minimālās. Atradušies brāļu tauta...

"Mēs, lietuvieši, Eiropā vislabāk spēlējam basketbolu, mums ir Kuršu Nerija, kas līdzīga Āfrikas kāpām. Tikai mēs apturējām mongoļu-tatāru gājienu viduslaikos. Zinātnieki atzinuši lietuviešu valodu par arhaiskāko no dzīvajām indoeiropiešu valodām. Mums ir sena universitāte. Mums ir Ģedimina – Jagaiļa dinastija, kas 200 gadus valdīja ne tikai Polijā, bet kādu laiku arī Viduseiropā, konkurēdama ar Habsburgiem,"

Gadījumā latv. val nav arhaiskāka, jo lietuviešu val. ir ļoti daudz pāproļota. Reizēm sajūta, ka lasu poļu valodu...

Latvieša ausij daudz tīkamāka ir leģenda par karalieni Martu, kas it kā bijusi Latgales Madelānu pilskunga meita. Aglonas apvidū vēl šodien var atrast šo pilskalnu ar senpilsētu. Iespējams, senatnē tur patiesi bijis ievērojams politisks un saimniecisks centrs, tomēr citādi pieņēmums par latgalieti – Lietuvas karalieni – diemžēl neapstiprinās nekādos vēstures avotos.

Par šo jau forumā vienojāmies, ka tā ir tikai izdomāta stabule

Lietuviešu vēsturnieki un valodnieki vēl šodien uzskata, ka zemgaļi, kurši, sēļi ir veidojuši ne tikai nākamo latviešu, bet arī lietuviešu nāciju.

Un latgaļi.

Arī, ja runājam par mūsdienām, mums tā iepriekšējos gados ir bijusi krietni vājāka un alkatīgāka nekā lietuviešiem.


Jāpioekrīt. Par to nu gan atbildīgi vācieši. Jo taisni viņu muižniecība bija augstprātīga un skatījās uz latvieti kā uz viszemāko būtni pasaulē. Tas arī pārdzimis uz dažu labu latvieti mūsdienās, kas tiek pie medus poda. Foruma vāciešu adorētāji protams to neredz

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 16:22:56
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
Gadījumā latv. val nav arhaiskāka, jo lietuviešu val. ir ļoti daudz pāproļota. Reizēm sajūta, ka lasu poļu valodu...


Tā nu gan nebūs. Valoda gan leišiem ir visai tīra un tā tiešām pēc savas uzbūves ir arhaiskāka un senatnīgāka nekā latviešu. Latviešu literārā valoda principā ir 18-19. gs. produkts un līdz ar to ir visai moderna, daudzi senie arhaismi ir izmesti, gramatika modernizēta un padomju gados vēl krietni vienkāršota.

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Kverkagambo
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 17:19:33
Atbildēt 


Īstenībā jaunlatvieši daudzus arhaismus atgrieza dzīvē, izmesti tika tautā lietotie ģermānismi. Ir arī lietas, kuras latviešu valodā ir senākas par leišu, p.p., "esmu".

________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 20:41:32
Atbildēt 


Davai centieties bez spama, a to man katrs otrais posts jāpārvieto uz 179. topiku.

Robert27
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 21:10:14
Atbildēt 


Quoting: Yojimbo
Jāpioekrīt. Par to nu gan atbildīgi vācieši. Jo taisni viņu muižniecība bija augstprātīga un skatījās uz latvieti kā uz viszemāko būtni pasaulē. Tas arī pārdzimis uz dažu labu latvieti mūsdienās, kas tiek pie medus poda. Foruma vāciešu adorētāji protams to neredz

Pilnīgas muļķības.
Pat ja vēsture būtu savādāka un kāda no Latvijas baltu tautām - kurši, zemgaļi vai latgaļi apvienotu zem savas varas visu Latvijas teritoriju viduslaikos, tad dzimbtūšana tik un tā tiktu ieviesta zem "latviešu" muižniekiem, kā tas notika lielā daļā austrumeiropas. Dzimbtūšanai pamatā ir ekonomiskie nosacījumi nevis starp etniskie.

Yojimbo
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 21:26:50
Atbildēt 


Quoting: Robert27
tad dzimbtūšana tik un tā tiktu ieviesta zem "latviešu" muižniekiem, kā tas notika lielā daļā austrumeiropas. Dzimbtūšanai pamatā ir ekonomiskie nosacījumi nevis starp etniskie.


Tad tā vismaz būtu izslimota toreiz, nevis tagad. Tā lūk! Lietuvieši izslimoja savu pārpoļotās valsts dzimtbūšanu, un tagad viņiem nacionālisms stiprāks par mūsējo.

________________________
Visu ar mēru!

http://www.thereligionofpeace.com


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 22:07:16
Atbildēt 


Quoting: Robert27
Pat ja vēsture būtu savādāka un kāda no Latvijas baltu tautām - kurši, zemgaļi vai latgaļi apvienotu zem savas varas visu Latvijas teritoriju viduslaikos, tad dzimbtūšana tik un tā tiktu ieviesta zem "latviešu" muižniekiem, kā tas notika lielā daļā austrumeiropas. Dzimbtūšanai pamatā ir ekonomiskie nosacījumi nevis starp etniskie.


Daljejas, ne pilniigas mulkjiibas ... Jaa, ekonomiski arii tad buutu dzimtbuushana. Bet tomeer kungu sveshtautietiiba un attieksme pret aborigeeniem, kaa dazham labam kamraadam pret Aafrikas iemiitniekiem , dzimtbuushanas slogu padariija smagaaku.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Jūl 2009 23:37:22
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Daljejas, ne pilniigas mulkjiibas ... Jaa, ekonomiski arii tad buutu dzimtbuushana. Bet tomeer kungu sveshtautietiiba un attieksme pret aborigeeniem, kaa dazham labam kamraadam pret Aafrikas iemiitniekiem , dzimtbuushanas slogu padariija smagaaku.

Tas varēja būt, bet feodālismā lielāka nozīme bija piederībai kādai kārtai, nevis tautībai...
Ostlandē diemžēl tā sanāca, ka latvieši lielākoties kļuva par zemnieku kārtu...Bet ne visi 100%, tāpat kā arī ne visi vācieši 100% automātiski kļuva par kungiem...

Bet šeit dzimtbūšana tomēr bija nedaudz skarbāka, un pastāvēja ilgāk, nekā citviet Eiropā...

________________________
Židoģitļerovci.


Imants
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūl 2009 16:13:11
Atbildēt 


Quoting: andzs
18. gs Rietumeiropas armiju normatīvi lika šaut nevis durt, durkļu cīņa bija kaut kas ārpus normas esošs.


Lasīju vēl par 1.p.k. kādus komentārus par militāro stratēģiju, ka vēl tad durkļu cīņa bija ne mazākas nozīmes par šaušanu. Pārliecība bija, ka ja tiks līdz durkļiem, tad jau vinnēs. Tāpēc jau 19.gs. beigās, kad jau bija ložmetēji likās, ka kari vairs nav iespējami, jo durkļu cīņa "atcelta" - ložmetēju dēļ tuvcīņa ir neiespējama. Protams, iespējams ka kādu laiku jaunajos laikos likās, ka šaujamajiem esot tik skaļiem, durkļi tiešām nav īpaši svarīgi un pēcāk varbūt viņu nozīme atkal pieauga.

andzs
Lietotājs




# Nosūtīts: 10 Jūl 2009 16:44:57
Atbildēt 


durkļu cīņai bija nozīme arī 2pk tikai īpašos apstākļos- pilsētās, ierakumu sistēmās, bet ne standarta kaujaslaukā durklis kopš 18. gadsimta šaujamieroča ir palīglīdzeklis, ja durklim būtu kaut nedaudz lielāka nozīme par palīglīdzekli tad turpinātu pastāvēt 16 -17. gadsimta reitumeiropas armijas modelis ar bruņās tērptiem pīķnešiem kuri lietoja 4-6 m garu pīķi kas tuvcīņā bija daudzkārt efektīvāks par kareivi ar uz musketes uzmauktu durkli,
piemēri; 18. gadsimta pašā sākumā ,kad zviedru armija vēl izmantoja jaukto kaujas ierindu -muskešu strēlnieki kurus piesedz pīķneši, sastapās ar krievu "jauno" armiju kura pilnībā bija pārgājusi uz muskešu strēlniekiem, taču viņi vēl nebija iemācījušies 18. gadsimtā tik pazīstamo dzelžaino3- 5 ierindu šaušanas disciplīnu, rezultātā krievi sākumā guva panākumus skaitliskā pārākuma un ugunsspēka dēļ (visiem kājniekiem bija musketes) taču pārrāvuši pirmās zviedru ierindas atdūrās pret pīķnešu kolonām, nespēja pietiekami ātri pārlādēt un tika sakauti.
tad kad 18. gadsimta labi trenēti kājnieki bija apguvuši šaušanas un ierindas mācību sakaut armiju bruņotu ar aukstajiem ieročiem bija nieks. tādēļ jau tika kareivji tik nežēlīgi trenēti laikus ierindā pārlādēt nomērķēt un šaut , ka durkļu cīņa tika uzskatīta par izmisuma soli

________________________
paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Jūl 2009 12:29:15
Atbildēt 


Vēsture fotogrāfijās - Kurzeme, 20.gs sākums...

http://www.diena.lv/lat/politics/foto/vesture/vesture-fotografijas-kur zeme

No militārām lietām gan tikai viena bilde ar soda ekspedīcijas dalībniekiem 1905.g.

________________________
Židoģitļerovci.


<< 1 ... 189 . 190 . 191 . 192 . 193 . 194 . 195 . 196 . 197 . 198 . 199 ... 340 . 341 . >>
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.123
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022