miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 337 . 338 . >>
Autors Ziņa
janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2007 23:58:54
Atbildēt 


Atis
Mūsu senči dzīvoja tākā viņi uzskatīja par pareizu

Nu par to es arī runāju. Mūsu senču civilizācija agresīvo dzīves telpas paplašināšanu neuzskatīja par savu mērķi. Savukārt ģermāņi un slāvi šādu politiku bija pārņēmuši no Romas.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!





Kas
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2007 23:59:26 - Laboja Kas
Atbildēt 


Maarrutku Jums
A pēc tam jau bija tikai un vienīgi tīrās šīs neveiksmes sekas, kuras mūs ir novedušas tur, kur esam tagad.

Par šo piekrītu.
Bet vispār tēmas izpratnei interesanti būtu uzzināt piemēram kā senajiem baltiem salīdzinoši ar ģermāņiem un slāviem bija ar dzimstību/ demogrāfiju un kaut kādu slāvu/ ģermāņu/ baltu cilšu iedzīvotāju dinamiku - piem. cik kuru bija 1500 g.p.m.ē., 1000, 500, 1, 500 gadā. Tas tomēr arī ir svarīgs faktors, kas nosaka kādas kopības izdzīvošanu/ norietu/ uzplaukumu.

________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:00:49
Atbildēt 


che_guevara
bija gan sakari, dzintara ceļš ja nemaldos
===
Vot vot, lokāli sakari ar tobrīd nebūt ne advancētakajiem kaimiņiem, pie kam tikai uz austrumu pusi. Nav nekas dzirdēts, ka balti būtu dibinājuši intensīvus tirdzniecības sakarus ar rietumu pusē aiz jūras dzīvojošajiem - tur prevalēja sirojumi tirdzniecības vietā, no kuriem nekāda dižā draudzība vai mainīšanās ar kultūras, zināšanu un tehnoloģiju sasniegumiem nenotika.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:06:07
Atbildēt 


janis17ais
Mūsu senču civilizācija agresīvo dzīves telpas paplašināšanu neuzskatīja par savu mērķi. Savukārt ģermāņi un slāvi šādu politiku bija pārņēmuši no Romas.
===
Teiksim tā, mumsie līdz tam nebija paspējuši izaugt. Leiši arī sākumā nepaspēja, bet tamdēļ, ka atradās dziļāk iekšzemē un vāčiem pret jamiem dēļ tālās Rīgas ostas bija problemātiski mest lielus bruņinieku spēkus, šamie pārgrupējās, piepūta vaigus un, lai arī novēloti, tomēr kopā ar poļiem (kuri gribot negribot kopā ar prūšiem un jātvingiem šamos visu laiku bija pieseguši no rietumu flanga) lielvalsti uzblieza...

Kas
Bet vispār tēmas izpratnei interesanti būtu uzzināt piemēram kā senajiem baltiem salīdzinoši ar ģermāņiem un slāviem bija ar dzimstību/ demogrāfiju un kaut kādu slāvu/ ģermāņu/ baltu cilšu iedzīvotāju dinamiku - piem. cik kuru bija 1500 g.p.m.ē., 1000, 500, 1, 500 gadā. Tas tomēr arī ir svarīgs faktors, kas nosaka kādas kopības izdzīvošanu/ norietu/ uzplaukumu.
===
Tādus ciparus Tu diez vai dabūsi, tolaik tak tautas uzskaites nebija nekādas un rakstības ar ne. A izpīpēt nevar - nav pie kā pieķerties. Var mēģināt netieši izspriest no tālaika pilskalnu skaita, pieņemot, ka katru pilskalnu vidēji statistiski varēja apdzīvot tik un tik rumpīšu...

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:06:48
Atbildēt 


Kas

Es pieļauju, ka tur ir liela daļa taisnības, bet slāviem, baltiem ģermāņiem man liekas bija diezgan līdzīgi apstākļi. Tad kāpēc tāda atšķirība?


Kā jau teicu tam var būt 100 + 1 iemesls. Kā jau te teica Ģermāņi bija tuvāk akntīgajām civilizācijām, tāpat ar slāviem. Mēs bijām nostāk un stap šiem diviem spēkiem. Ja pāpētītu jautājumu tuvāk nešaubos ka spētu nosaukt vēl daudz iemeslu, bet ar ģenētiku kautkādu tam nav ne mazākā sakara...

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:08:25
Atbildēt 


Nav nekas dzirdēts, ka balti būtu dibinājuši intensīvus tirdzniecības sakarus ar rietumu pusē aiz jūras dzīvojošajiem

Visplašākie tirdznieciskie sakari bija prūšiem, viņu ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ! Prūsu osta Truso bija diezgan pazīstama!
Latvijā jau arī Daugmales pilskalns skaitījās liels tirdzniecības centrs uz kuru brauca cilvēki no visām pusēm.
Kurši arī diezgan bieži tirgojās ar skandināviem!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:15:16
Atbildēt 


Kas
Dzīvošana tuvāk dienvidiem ļāva slāviem un ģermāņiem vairoties ātrāk un iespiesties uz ziemeļiem. Tāpat kā latvieši lēnām asimilēja līvus.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:16:35 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


janis17ais

Pie tam tas ļāva viņiem daudz ko derīgu pārņemt no Romas un Bizantijas impērijām....

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:18:58 - Laboja Atis
Atbildēt 


Tāpat kā latvieši lēnām asimilēja līvus.

Ne tikai Līvus! Tad kad Balti ienāca pašreizējās teritorijās viņi atspieda un asimilēja šeit dzīvojošās somugru ciltis. Balti vēlajā akmens laikmetā un bronzas laikmetā bija ļoti attīstīta un moderna kultūra, kas viegli pakļāva vai atspieda citas mazāk attīstītās kultūras, bet vēlākajos laikos Baltu straujā attīstība nedaudz samazināja tempus un pārejie etnosi mūs panāca un dažās jomās pat pārspēja!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:21:16
Atbildēt 


Kas
Te izkristalizējās doma par slāvu/ ģermāņu agresivitāti un baltu miermīlīgumu. Vai šādas atšķirīgas īpašības tādiem lieliem kolektīviem nosaka kādi īpaši vides apstākļi, kas transformējas par sociāliem apstākļiem vai jau piesauktā ģenētika?
===
Nu sāksim ar banālu lietu - Lēbensraumu
Mums šiten visnotaļ auglīgajā mērenajā joslā nebija nekādas vajadzības kooperēties, dzīvot kopienās, pilsētās utml., kā to jau pirms mūsu ēras praktizēja Vidusjūras tautiņas savu ne pārāk jauko dabas apstākļu dēļ. T.i. kamēr balti sēdēja savās naturālajās saimniecībās, audzēja labību un ganīja govis, tikmēr dažnedažādie Vidusjūrieši meklēja citus eksistences veidus, jo jamiem naturālā saimniecība īsti nederēja. Dzīve jamos (grieķus, ēģiptiešus) piespieda attīstīt tehnoloģijas un sabiedrības formācijas, īsāk sakot, civilizāciju. Viņi savādāk nevarēja!

Atcerēsimies vēl vienu lietu, dienvidnieki ir temperamentīgāki, kaislīgāki, tātad var vilkt zināmas paralēles arī ar aktīvāku vairošanos. Saliekam to kopā ar lielas tautas varzas pabarot nespējīgu (sausuma un augsnes dēļ) vidi, iegūstam nepieciešamību pēc iekarošanas kariem banālai Lēbensrauma paplašināšanai...

Protams, ka paaudžu laikā, kopā ar civilizācijas esamību tas ienes korekcijas arī ģenētiskajā materiālā. A mēs tikmēr mierīgi ganām govis, un bez dižām izmaiņām tās ganītu arī šodien - zeme mums auglīga un arī ziemas nav polārās...

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:22:24
Atbildēt 


Atis
Tad kad Balti ienāca pašreizējās teritorijās viņi atspieda un asimilēja šeit dzīvojošās somugru ciltis. Balti vēlajā akmens laikmetā un bronzas laikmetā bija ļoti attīstīta un moderna kultūra, kas viegli pakļāva vai atspieda citas mazāk attīstītās kultūras,

Tāpēc, ka nesen bija atnākuši no civilizācijas šūpuļa.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:29:11
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Mums šiten visnotaļ auglīgajā mērenajā joslā nebija nekādas vajadzības kooperēties, dzīvot kopienās, pilsētās utml., kā to jau pirms mūsu ēras praktizēja Vidusjūras tautiņas savu ne pārāk jauko dabas apstākļu dēļ. T.i. kamēr balti sēdēja savās naturālajās saimniecībās, audzēja labību un ganīja govis, tikmēr dažnedažādie Vidusjūrieši meklēja citus eksistences veidus, jo jamiem naturālā saimniecība īsti nederēja. Dzīve jamos (grieķus, ēģiptiešus) piespieda attīstīt tehnoloģijas un sabiedrības formācijas, īsāk sakot, civilizāciju. Viņi savādāk nevarēja!

Es gan vairāk pieturos pie citas teorijas. Tur bija pārāk labvēlīgi apstākļi un cilvēki vairojās uz nebēdu tādos tempos, ka pārvērta par tuksnešiem milzīgas teritorijas. Labi apstākļi veicināja iespēju nodarboties ar zinātnēm, tāpat liels iedzīvotāju blīvums (dēļ labiem apstākļiem) radīja nepieciešamību pēc kaut kādas sabiedrības organizācijas. Nu un tad straujā dabas noplicināšana radīja problēmas (tuksneši) un bija jāsāk karot par palikušiem dzīves pleķiem lai izdzīvotu.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:31:41
Atbildēt 


Te jau mēs nonākam pie jautājuma par dzīves mērķi. Kas ir laime un tautas mērķis: iekarot visus parējos ar jaudīgākām cruise missilem un neitronu lielgabaliem vai mierīgi audzēt labību, slaukt govis un dejot Jāņos ap ugunskuru?

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:36:21
Atbildēt 


janis17ais
Tādus ciparus Tu diez vai dabūsi, tolaik tak tautas uzskaites nebija nekādas un rakstības ar ne. A izpīpēt nevar - nav pie kā pieķerties. Var mēģināt netieši izspriest no tālaika pilskalnu skaita, pieņemot, ka katru pilskalnu vidēji statistiski varēja apdzīvot tik un tik rumpīšu...
Jqaveic katra pilskalna izrakumi ar visu pils stu un tad var rekinat!Pec kvadratmetriem!
Man zinamais vienigais zinamais veids!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:37:00
Atbildēt 


janis17ais
Tur bija pārāk labvēlīgi apstākļi un cilvēki vairojās uz nebēdu tādos tempos, ka pārvērta par tuksnešiem milzīgas teritorijas. Labi apstākļi veicināja iespēju nodarboties ar zinātnēm, tāpat liels iedzīvotāju blīvums (dēļ labiem apstākļiem) radīja nepieciešamību pēc kaut kādas sabiedrības organizācijas. Nu un tad straujā dabas noplicināšana radīja problēmas (tuksneši) un bija jāsāk karot par palikušiem dzīves pleķiem lai izdzīvotu.
===
Teorija dedzina un stūrē ar to niansi, ka vismaz Z-Āfrikā un Palestīnā tuksneši/pustukneši ir bijuši vienmēr un tur neko diži nevarēja noplicināt. Par Apenīnu pussalu un Grieķiju grūtāk spriest, tur drīzāk vairošanās faktori nostrādāja vieni paši (plus vēl viena BŪTISKA lieta - gan Roma, gan Grieķija bija iebāzta relatīvi nelielās teritorijās!!!).

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:37:09
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Dzīve jamos (grieķus, ēģiptiešus) piespieda attīstīt tehnoloģijas un sabiedrības formācijas, īsāk sakot, civilizāciju. Viņi savādāk nevarēja!


Nebūs gan taisnība, nīlas ielejā raža ienāca 3 x gadā, kamēr pie mums tiki vienu reizi gadā. Līdz ar to varēja rasties vairāk cilvēku un tālāk kā Jānis mums aprakstīja....

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:39:29
Atbildēt 


Tofiks
Nebūs gan taisnība, nīlas ielejā raža ienāca 3 x gadā, kamēr pie mums tiki vienu reizi gadā. Līdz ar to varēja rasties vairāk cilvēku un tālāk kā Jānis mums aprakstīja...
===
Nu pareizi, bet ņem vērā, ka Nīlas ielejā (ierobežota teritorija) tusēja praktiski visi ēģiptieši, kuri, kā janis17ais pareizi atzīmēja, bija spiesti veikt sabiedriskus pārkārtojumus aka dibināt tādus vai savādākus sociumus. Kamēr mums teritorija bija praktiski neierobežota, nebija nekādas vajadzības dzīvot un strādāt plecu pie pleca.

Kas
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:41:32
Atbildēt 


Varētu piekrist, ka grieķiem savos kalnos bija švaki ar lauksaimniecību, bet Itālijā man liekas bija diezgan piemēroti apstākļi lauksaimniecībai.

________________________
Ar labu vārdu un B-52 panāksi vairāk nekā ar labu vārdu un AK-47


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:42:01 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt 


janis17ais
Te jau mēs nonākam pie jautājuma par dzīves mērķi. Kas ir laime un tautas mērķis: iekarot visus parējos ar jaudīgākām cruise missilem un neitronu lielgabaliem vai mierīgi audzēt labību, slaukt govis un dejot Jāņos ap ugunskuru?
===
Laime ir emocionāls stāvoklis... Tautas mērķis ir banāli vienkāršs - izdzīvot un attīstīties.

Man negribas to teikt, bet izskatās, ka etnoģenēzē un etnodinamikā (atvainojos par terminoloģiju, neko labāku nevarēju izdomāt) diemžēl valda tie paši likumi, kas biosfērā - apēd vai arī tiec apēsts. Personīgi es pieturos pie uzskata, ka Cilvēka pienākums būtu pacelties šiem likumiem pāri...

Kas
Varētu piekrist, ka grieķiem savos kalnos bija švaki ar lauksaimniecību, bet Itālijā man liekas bija diezgan piemēroti apstākļi lauksaimniecībai.
===
Itālija = teļu zeme (tā esot radies jamās nosaukums).
Bet teritorija vienalga ierobežota.

Tofiks
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:42:51 - Laboja Tofiks
Atbildēt 


Kas

Tāpēc jau grieķi kļuva par meisterīgiem jūrniekiem un kuģubūvētājiem uz kā arī balstjās viņu civilizācija ka nebija piemērotu zemju lauksaimniecībai...

janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:48:41
Atbildēt 


Maarrutku Jums
eorija dedzina un stūrē ar to niansi, ka vismaz Z-Āfrikā un Palestīnā tuksneši/pustukneši ir bijuši vienmēr un tur neko diži nevarēja noplicināt.

Nu es lasīju nopietnus pētījumus, ka Sahāras tuksneša vietā bijušas savannas un tuksnesis ir cilvēku darbības rezultāts (process turpinās joprojām).

Tofiks

Nebūs gan taisnība, nīlas ielejā raža ienāca 3 x gadā, kamēr pie mums tiki vienu reizi gadā.

Maarrutku Jums
Nu pareizi, bet ņem vērā, ka Nīlas ielejā (ierobežota teritorija) tusēja praktiski visi ēģiptieši

Nu viss saskan. Pacik ražas 3 reizes gadā, tad varēja pabaroties un savairoties liels džoriku bars, kurš dzīvoja diezgan saspiesti un bija spiests kaut kā organizēties un bija iespēja ātrāk pārņemt jauninājumus. Mūsu klimatā pie to laiku tehnoloģijām tik liels skaits cilvēku vienuviet izdzīvot nespētu, līdz ar to dzīvoja reti un nošķirti, jauninājumus pārņēma viens no otra lēni un organizēties nebija nepieciešamības.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:49:30
Atbildēt 


janis 17ais

Laime ir mieriigi razhot arvien jaudiigaakas cruise missiles, cerot, ka NEVIENS idioc NEKAD neuzprassies uz to lietosanu

Ja gribi dziivot mieriigi, turi kabataa parabellumu
(seno romiesu paruna)

Muus neaiztiec-pretii nedabuusi
(padomju paruna)

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:52:28
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Kamēr mums teritorija bija praktiski neierobežota, nebija nekādas vajadzības dzīvot un strādāt plecu pie pleca.

Es domāju, problēma ir tomēr klimats, kas neļāva ātri vairoties un ātri jaunas teritorijas apgūt.

ka etnoģenēzē un etnodinamikā (atvainojos par terminoloģiju, neko labāku nevarēju izdomāt)

Man liekas to sauc par sociālantropoloģiju.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:55:29
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Laime ir mieriigi razhot arvien jaudiigaakas cruise missiles, cerot, ka NEVIENS idioc NEKAD neuzprassies uz to lietosanu

A ja tev neatstāj izvēli - vai nu uzbruksi pirmais vai tiksi sakaut? Tad vēl vājākiem jāpalīdz. Citādi stiprākais viņus uzveiks visus pa vienam un tad ķersies tev klāt?

Maarrutku Jums

Personīgi es pieturos pie uzskata, ka Cilvēka pienākums būtu pacelties šiem likumiem pāri...

Cerēsim. Attiecībā uz mūsu tautu tad, ja tai ļaus to darīt.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 13 Feb 2007 00:56:05
Atbildēt 


janis17ais
Nu viss saskan. Pacik ražas 3 reizes gadā, tad varēja pabaroties un savairoties liels džoriku bars, kurš dzīvoja diezgan saspiesti un bija spiests kaut kā organizēties un bija iespēja ātrāk pārņemt jauninājumus. Mūsu klimatā pie to laiku tehnoloģijām tik liels skaits cilvēku vienuviet izdzīvot nespētu, līdz ar to dzīvoja reti un nošķirti, jauninājumus pārņēma viens no otra lēni un organizēties nebija nepieciešamības.
===

Vyss, eju gulēt, paldies par diskusiju, šī saruna ir reti interesanta un auglīga, bet organisms prasa miegu...


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 13 Feb 2007 01:02:29
Atbildēt 


janis17ais

Ja ir reali draudi, tad jakaro... visiem vel nau pielecis, ka visjaukakie kari ir uz CC5 modiem...
Valdniekam ir tiesibas karot ari par sabiedrotajiem, to atzina jau 16. gadsimta.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 01:26:33
Atbildēt 


Nu tad bernus taisam sovakar un vairakus,celsim demografiju,es ar no irijas busu atpakal un saksim macities ,lai apietu germanus un sarazotu nukus!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 08:28:10
Atbildēt 


Elendil



________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 09:10:02
Atbildēt 


Baltu senči ja karoja, tad karoja tikai par mantu un retos gadījumos par necilvēkiem (vergiem).

Bet baltiem/senajiem latviešiem bija vergi, man liekas, ka te daži idealizē senlatviešus, ka viņi bijuši maigi un cēlsirdīgi, lai gan tajos laikos tāda tauta tiktu izkauta vienā mirklī.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 13 Feb 2007 09:31:48
Atbildēt 


Es šeit nerakstu kā LPP aizstāvis vai pārstāvis, nekādā gadījumā, taču par to var nešaubīties, ka it visu, tai skaitā arī cilvēku, ir radījis Dievs. Nevis izplatījums vai visums (krieviski runājot, kosmoss). Un Dievs radīja visādus cilvēkus, tai skaitā gan baltus, gan dzeltenus, sarkanus un arī zilganbrūnus jebšu melnus. Tie visi ir Dieva bērni. (Putins ir Velna bērns.)

Pūce kā tuvredzīga Kremļa aģente (c) tomēr paliek pie savā laikā skolā apgūtiem darvinisma pamatiem, jo tie pūcei šķiet ticamāki par tukšiem un ne uz kādiem pamatiem nebalstītiem apgalvojumiem, ka it visu, tai skaitā arī cilvēku, ir radījis Dievs.
Darvinisma un evolūcijas teoriju vismaz pamato arheoloģskie izrakumi, Līkija u.c. paleonantropologu izraktās fosolijas, un tām es ticu vairāk nekā Muldašovam un viņam līdzīgiem, kas BEZ PAMATA un PIERĀDĪJUMIEM saskata visur atlantīdiešus, piecas civilizācijas, no kurām cilvēki ir vājākie un muļķākie utt. Es kā Staņislavskis saku - NETICU!

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 337 . 338 . >>
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.265
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2020