miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
<< 1 ... 171 . 172 . 173 . 174 . 175 . 176 . 177 . 178 . 179 . 180 . 181 ... 340 . 341 . >>
Autors Ziņa
saiba
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2009 10:05:42
Atbildēt 


Quoting: Atis
Ap to laiku arī Prūsijā izzūd pēdējie Prūsiski runājošie iedzīvotāji!

Man kautkā likās, ka pēdējās prūšu paliekas tika noslīcinātas Baltijas jūrā zem ledus krievu aviācijas uzlidojumu laikā kad tie atstāja Kenigsbergu, izmisīgi bēga no PSRS karaspēka pa jūru uz lielo Vāciju.




Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2009 10:20:47
Atbildēt 


Quoting: Haso
Tas jau vēlāks perods. Par kazaku pirmssākumiem nav skaidri zināms. Pats nosaukums kazaks ir tatāru izcelsmes vārds, kas nozimēja kautkādus izlūkus vai citādas īpašas vinības karotājus. Kāpēc gan kādos juku laikos Maskava nebūtu viņiem meslus maksājusi,


Kazaki nekad nav bijusi kautkaada centralizeeti organizeeta struktuura. Ok veelaak jau centralizeetas Krievijas laikos - jaa. Bet tais bardaka laikos - vienkaarshi snumbzhli....

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2009 12:02:48 - Laboja Haso
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Bet tais bardaka laikos - vienkaarshi snumbzhli....

Nu, protams, bardaka laikos kāds tatāru hans savāca snumbžļus un noliek Maskavu uz ceļiem un šamējie maksā jasaku hanam, bet savāc tās nodevas kazaki - krievu tatāru jaukteņi.

Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2009 12:46:13
Atbildēt 


Quoting: Haso
Nu, protams, bardaka laikos kāds tatāru hans savāca snumbžļus un noliek Maskavu uz ceļiem un šamējie maksā jasaku hanam, bet savāc tās nodevas kazaki - krievu tatāru jaukteņi.


Nuss... Taa shaubiigi izklausas.. Ok, Maskava pati hanu vaardaa kaadu laiku vaaca meslus.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2009 13:30:33 - Laboja Haso
Atbildēt 


Quoting: Smic_
Ok, Maskava pati hanu vaardaa kaadu laiku vaaca meslus

Vēlāk jau bija tas tatāru uluss sadalījās divos, no kuriem viens bija Maskavai draudzīgs, bet otrs naidīgs. Un iespējams, ka tas otrais vāca ne no pašas Maskavas, bet kādas mazākas kņazistes, kas līdz tam maksāja moskāļiem.
Un vispār jau mēs bieži lasām to, kas ir kāda autora hipotēze, kas balstīta uz nedrošiem avotiem

kurlandlegionar



# Nosūtīts: 7 Feb 2009 02:57:01 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Interesants raksts par Krievu-čukču karu

URL

Čukču karš ar krievu koloniālo karaspēku turpinājās gandrīz 150 gadus. Vairākos etapos čukči pat guva uzvaru šajā karā. Krievu karaspēka zaudējumi viesa bailes iekarotājos un kādā dokumentā pat bijis teikts, ka "jāieskaidro visiem Lejaskolimas krievu iedzīvotājiem, ka tie nekādā ziņā nedrīkst sadusmot čukčus, atbildot pat kara tiesas priekšā".

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Feb 2009 09:15:43 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
Interesants raksts par Krievu-čukču karu

...krievu avotos ir pieminētas Ziemeļu tautu sacelšanās pret boļševikiem...1925.gadā, kā arī 1927.-1928.gadā notika vairākas jakutu sacelšanās...to apspiešanā piedalījās arī mūsu zemļaks no Ludzas Ivans Strods...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


CaMaRo
Foruma sponsors




# Nosūtīts: 7 Feb 2009 10:20:17
Atbildēt 


Folklorā čukču iznīcināšana parādās kā krievu pašmērķis. Kaut kādus racionālus konflikta iemeslus čukči nav varējuši atrast. Kazaka tēls vispār raksturojams ar pilnīgu pozitīvu iezīmju trūkumu. Par čukču folkloras galveno ļauno tēlu ir kļuvis majors Pavluckis.

Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Feb 2009 10:24:39
Atbildēt 


Quoting: CaMaRo
Folklorā čukču iznīcināšana parādās kā krievu pašmērķis.

Kādu laiku atpakaļ biju izlasijis šo rakstu, vispār dikti patikās, tāds saistoš ,maz jau infas mums par to pusi, takāautoram!

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.





Elendil
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Feb 2009 10:31:47
Atbildēt 


Starpcitu izziņai!
URL
Svastika

________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu „B”.


Ahmeds
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Feb 2009 13:13:42
Atbildēt 


Quoting: kurlandlegionar
Interesants raksts par Krievu-čukču karu

Patiešam interesants!!!!

Čukču modernais bruņojums (tie regulāri šķērsoja Beringa jūras šaurumu, iepērkot Aļaskā ne tikai vinčesterus, bet pat ložmetējus) ļāva tiem saglabāt faktisku autonomiju līdz pat XX gs. Tikai XX gs. 30. gados PSRS režīma spēka struktūrām izdevās salauzt čukču pretestību.
ARĪ Centrālāzijā vietējos pilnīgi nepakļāva līdz pat 30.gadiem

________________________
Dievs radīja cilvēkus, bet Kolts viņus padarīja vienlīdzīgus


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Feb 2009 13:29:53 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Grāmatu sadaļā reiz biju iepostējis linku uz grāmatu "Vojennoje delo čukčei"...
Tā gan par agrākiem laikiem bija...

________________________
Židoģitļerovci.


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 7 Feb 2009 18:20:37 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt 


Nu par šī teksta pārtulkošanu jāpateicas wikipēdijas lietotājam Kikosam

*************

Latvijas ebreju minoritātes attēlojums parlamentārisma posma satīriskajā presē (1920–1934)

http://www.lu.lv/studiju-centri/jsc/pilsetas/vidzeme/karikaturas.html





jankels



# Nosūtīts: 7 Feb 2009 18:50:54
Atbildēt 


kurlandlegionar
Mjā, interesanti palasīt!!!

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 7 Feb 2009 19:03:01
Atbildēt 


Quoting: Elendil
Starpcitu izziņai!


Tie jau ''manējie'' Ugunszīme!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Feb 2009 21:11:43
Atbildēt 


Kur varētu atrast informāciju par iespējamo senbaltu rakstību, kura bijusi līdzīga skandināvu rūnām?

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Feb 2009 23:10:56
Atbildēt 


Quoting: divplaksnis
Kur varētu atrast informāciju par iespējamo senbaltu rakstību, kura bijusi līdzīga skandināvu rūnām?


Ir viena grāmatele ''Tas jāzin katram Latvietim'', ko sarakstījis kāds pašpasludināts vēstures ''pētnieks'' mācītājs Andrejs Kavacis. Tur kaut kas par kautkādām pseido rūnām ir.

Protams ar zinātniskumu tai grāmatai ir tikpat daudz sakara kā čigāniem ar ungāriem!

Ja gribas ko nopietnāko var palasīties Urtānu. Bet es gan nekādu nopietnu darbu par šo tēmu neesmu redzējis, tikai atseviški raksti vai pētījumi!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 8 Feb 2009 23:22:47
Atbildēt 


Quoting: Atis
Ir viena grāmatele ''Tas jāzin katram Latvietim'', ko sarakstījis kāds pašpasludināts vēstures ''pētnieks'' mācītājs Andrejs Kavacis. Tur kaut kas par kautkādām pseido rūnām ir.

Nu vēl te kokles vai kāda cita devaisa zīmējums ar it kā senajo rakstu zīmēm/rūnām reiz šajā tēmā bija iepostēts...

________________________
Židoģitļerovci.


divplaksnis
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2009 15:44:50
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Nu vēl te kokles vai kāda cita devaisa zīmējums ar it kā senajo rakstu zīmēm/rūnām reiz šajā tēmā bija iepostēts...


Es pats to biju iepostojis, tagad gribu skolā projektu nedeļā uzrakstīts par iespējamo senlatviešu rakstību, un gribu uzzinātr vai ir vērts rakstīt un vai būs pietiekami informācijas.

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2009 16:23:37 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: divplaksnis
Es pats to biju iepostojis, tagad gribu skolā projektu nedeļā uzrakstīts par iespējamo senlatviešu rakstību, un gribu uzzinātr vai ir vērts rakstīt un vai būs pietiekami informācijas.

Bija agraak taads "Dabas un veestures kalendaars", tajaa atceros vairaakus rakstus par sho teemu redzeejis (senajo ziimes akmenjos un alaas, to noziime u.tml)...
Bet konkreeti to kalendaaru gadus nezinu (1988. - 1993. vareetu buut), un kalendaari tie man laukos atrodas, kur tuvaakajaa laikaa netaisos braukt...

Kaadaa biblioteekaa jaaprasa...

Vēl kas varētu būt "Arturs Goba. Ceļš uz Bitarīnu. Rīgā: Sprīdītis, 1990. 368 lp. ", bet tā jau ir nezinātniskā fantastika imho...

Vēl šur tur par senajo zīmēm šis tas ir periodikā redzēts, bet speciāli slinkums meklēt...

________________________
Židoģitļerovci.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 12 Feb 2009 20:08:24
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Bija agraak taads "Dabas un veestures kalendaars", tajaa atceros vairaakus rakstus par sho teemu redzeejis (senajo ziimes akmenjos un alaas, to noziime u.tml)...

Jā, bija tāds kalendārs un bija tādi raksti, kādā brīvā brīdī mēģināšu pameklēt un varbūt darbā ieskanēt.
Varbūt varēs arī būtiskākās atziņas te iepostēt.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 12 Feb 2009 20:15:57
Atbildēt 


Quoting: puuce
Jā, bija tāds kalendārs un bija tādi raksti, kādā brīvā brīdī mēģināšu pameklēt un varbūt darbā ieskanēt.
Varbūt varēs arī būtiskākās atziņas te iepostēt.

Jā, tur pat bija skaidrojumi un arī kritisks vērtējums, cik atceros...
Nu un tur bija gan entuziastu/amatieru, gan arheologu/vēsturnieku raksti, cik atceros, tā ka bija gan "par" gan "pret" viedokļi...

________________________
Židoģitļerovci.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Feb 2009 11:06:49 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Ķīmiskos ieročus pirmie lietojuši persieši.

Lesteras universitātes (Lielbritānijā) vēsturnieks Saimons Džeimss uzskata, ka pirmoreiz ķīmiskie ieroči lietoti nevis Pirmajā pasaules karā, bet gan mūsu ēras 256. gadā Duras pilsētā tagadējās Sīrijas teritorijā, ko tolaik no romiešiem centās atkarot persieši. Uzbrucēji lietojuši samērā primitīvus ķīmiskos ieročus.

Ar savu pētījumu S. Džeimss iepazīstinājis Amerikas Arheoloģijas institūta ikgadējās sanāksmes dalībniekus, vēsta BBC. Vēsturnieks pastāstījis, ka šīs pilsētas drupās pazemes ejā atrastas vairāk nekā 20 romiešu karavīru mirstīgās atliekas un ka veiktās analīzes liecina – viņi miruši, jo saelpojušies bituma un sēra kristālu degšanas rezultātā radušos tvaikus. S. Džeimss uzskata, ka šādas indīgas gāzes pazemes ejā ieplūdinājuši persieši.


URL

________________________
Židoģitļerovci.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 19 Feb 2009 19:48:29
Atbildēt 


Vienu Dabas un vēstures kalendāru izskatīju (palika otrs ar Eniņa rakstu):
Dabas un vēstures kalendārs, 1988.gadam. Rīga, Zinātne. 1987.
Raksts Vai te nav sudraboto gaiļu atminējums. O.Ozoliņš. 208.-213.lpp. īsumā:
Vēstures amatieris, novadpētnieks Ojārs Ozoliņš apraksta, kā LU (LVU) Ģeogrāfijas fakultātes ekonomiskās ģeogrāfijas pasniedzējs Zigrīds Dzenis 1954.gadā Valkas rajona Vijciemā atradis akmeņu izkārtojumu, pie kura atrasts zirga apbedījums tādā veidā, ka liek domāt par kulta vietu. Zirga ķermenis bija ievietots kapā skrējiena pozā ar galvu, kas atliekta tā, ka purns pieskaras mugurai. Zirgs bijis novietots uz akmens gandrīz bedres vidū. „Pēc tam, redzams, zirgam virsū kurta uguns, tas daļēji sadedzis, un bedre aizbērta. Tās malas apliktas ar 15-20 cm lieliem akmeņiem." 208.lp. Pēc tam, kad novadpētnieki bija zirga skeletu apskatījuši"Sakarā ar senlietu atrašanas iespēju tālāk netika rakts, bet viss atstāts speciāliem izrakumiem." 208.lp.
Lai pamatotu domu par kulta vietu, pieaicināts arheologs Juris Urtāns, kurš apliecinājis šādu pieņēmumu. Rakstnieks un novadpētnieks Artūrs Goba secinājis to pašu. Piesauktas arī dainas, kas varētu tikt pieskaitītas mitoloģiskajām vai kosmoloģiskajām dainām, tātad sena slāņa dainas, lai pamatotu šīs kulta vietas (akmeņu izvietojumu) saistību ar kalendāru utt, saistot atrasto gaiļu attēlus ar Ūsiņu, Māru, gadskārtu ieražām utt.
Akmeņi turpat Vijciemā „Sila Bitaros", kas izkārtoti īpašā rindā, esot rotāti ar zīmēm, kas līdzīgas rūnām. „Zīmes akmeņos daudz ko pastāsta. Arī tie šķietamie ķeburi Bitarīna centrālā akmens rietu sānā." Aurors salīdzina akmens rakstus ar zīmējumiem uz vecām pūra lādēm, akmeņiem pie Vaidavas pilskalna un citās vietās utml.

Replika uz šo rakstu
„Sudraboto gaiļu" noslēpums paliek! Andris Caune. 213.-215.lpp.

Autora uzdevums ir mazāk apgāzt vai apstiprināt O.Ozoliņa rakstā izteikto hipotēzi, bet vairāk izvirzīt jautājumu – „vai iespējams pierādīt, ka īpatnējos akmens krāvumus noteiktos virzienos likušas cilvēku rokas." 213.lp. Respektīvi – meklēt saistību ar kalendāru.
1986.gadā LPSR ZA Vēstures institūta arheologu grupa apskatīja O.Ozoliņa aprakstīto Bitarīna kalnu Vijciemā un akmeņu krāvumu pie Vaidavas ezera. Arheologs J.Apals veica pārbaudes izrakumus Vaidavas pilskalnā un tuvumā esošajā akmeņu laukā. Ģeodēzists J.Klētnieks veica lauka precīzu uzmērījumu.
Arheologs secināja, ka cilvēka rokas iedarbība (aizbēruma bedres) minētajā vietā nav atrodama. Arī arheologiem apzīstama iekaluma tehnika Bitarīna kalna akmeņos netika novērota. „Vismaz dzelzs darbarīkus šo akmeņu virsma nekad nav redzējusi." 214.lp.
Pats interesantākais atradums – zirga skelets. „Fakts te it kā tika konstatēts, taču lai šādu atradumu izskaidrotu, ir nepieciešams izrakumu gaitā savākt un fiksēt visu iespējamo, pat vissīkāko informāciju. Bet vispusīga zinātniskā fiksācija nozīmē gan aprakstu, gan precīzu uzmērījumu vertikālā un horizontālā plaknē, atseguma vispārējus un detaļu zīmējumus, slāņu stratigrāfijas attēlojumu, vairākkārtēju izrakumu gairtā veiktu fotofiksāciju utt. Visa tā rezultātā paliek zinātniska dokumentācija – atskaite, kas kalpo par pierādījumu atklājumam un kuru var vēlāk dažādi tulkot un izskaidrot. Šoreiz nu varbūt ziņkārība ir tikusi apmierināta, bet zinātnei un senvietas iespējamai turpmākai izpētei nodarīts nelabojams ļaunums." 215.lp.
Arheologi secināja, ka nav iespējams pateikt, ka tie būtu īpaša saules novērojumu vieta.

Ar rakstu zīmēm šim atradumam maza saistība, ar kalendāru, acīmredzot, vēl mazāka.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 19 Feb 2009 19:53:18
Atbildēt 


puuce
Kritiķi par rakstiem akmeņos saka, ja kāds labi gribot, jebkurā laukakmenī atradīšot kādu rievu, kuru par senajo rakstu zīmēm uzdot...
Tāpat arī ar akmeņu izvietojumu...
Nu, tas tā...

________________________
Židoģitļerovci.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 19 Feb 2009 19:57:21
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Kritiķi par rakstiem akmeņos saka, ja kāds labi gribot, jebkurā laukakmenī atradīšot kādu rievu, kuru par senajo rakstu zīmēm uzdot...

Katra rieva arī nav rakstu zīme.
Rievu rinda, vēlams nevis vienā akmenī, bet daudzos, un vēlams vismaz 10 dažādu rievu izskatā, jau būtu uzskatāmas par rakstu zīmēm, tā, ka var skarības sākt saskatīt, bet tā - viena rieva uz akmens ir labākajā gadījumā robežas zīme starp diviem īpašumiem.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2009 10:33:18 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Quoting: Haso
Pois, ko tu runa. Lībieši nokāva pirmo bīskapu un padevās tikai ordenim, bet tie tumie nerseles kurši vēlāk parakstīja padošanas līgumu ar neapbruņotu bīskapu.

Nu palasies vēl par to laiku smalkāk. Vai tik lībieši nebija tie, kas parakstīja līgumu, kas atļāva vāciem celt Rīgu. Vai tik lībieši kopā ar latgaļiem nepalīdzēja vācu ordenim nopostīt Kursu un uzcelt pili Kuldīgā, par ko ordenis atļāv lībiešiem Kursā apmesties. Kurši vismaz uzbruka Rīgai 1210. gadā, bet ne sarunātie lībieši, ne latgali, ne zemgaļi palīgā neatnāca, tikai kristītie lībieši atskrēja palīgā bīskapam ar visu Kaupo pa priekšu. Pēc tam 1228. gadā šamiem izdevās vismaz Daugavgrivas klosteri nopostīt. Jā arī kurši paraksta līgumu ap 1230. gadu, bet pēc tam vēl divreiz pamatīgi saceļas 1242. gadā un laikam 1260. gadā pēc Durbes kaujas, bet beigās nespēj pretoties vācu ordenim ar milzīgo algotņu, nosodīto, lībiešu un latgaļu karaspēku. Vismaz Zemgaļi turpina partizančinu sadarbojoties ar žemaišiem.

Brēmenes Ādams par kuršiem (ap 1080)

"... no salām lielākā ir tā, kas saucas Kurzeme (Churland). Ceļš līdz tai ir astoņu dienu garš; kurši ir visnežēlīgākā cilts, un visi no tās bēg. Tur ir daudz zelta (t.i. nospodrināta bronza) un vislabākie zirgi. Visas viņu mājas ir pilnas ar priesteriem un burvjiem, kuri pat ietērpti mūku apģērbā (sk. Rucavas kurša attēlu). No visas pasaules tur nāk prasīt atbildes, bet visvairāk no spāņiem (t.i. Spānijas arābi) un grieķiem (t.i. Krievzemes pareizticīgie)."

Indriķa hronika par kuršiem

"Tas bija bīskapa divpadsmitais gads, un baznīca nedaudz dienu vadīja mierā, jo, kad bīskaps, atstājis Līvzemē savus vīrus un dažus krustnešus, ar saviem krustnešiem atradās atceļā uz Vāciju (Lieldienās 1210.gada 18.aprīlī) Zundā (kuģu ceļā starp Gotlandes ziemeļu smaili un tai priekšā esošo Fores (Fårö) salu (Johansen 1951, 76). Šim pieņēmumam par labu liecina tas, ka tieši gotlandieši savāc kritušo vāciešu līķus.) jūras krastā pēkšņi parādījās kurši, Kristus vārda ienaidnieki, ar astoņiem sirotājkuģiem. Tos ieraudzījuši, krustneši no kogām (kuģiem) iekāpa mazākos kuģos (Naves minores, - laivas, ko ņēma līdzi kuģos) un traucās pretī pagāniem, taču nepietiekami piesardzīgā steigā ik kuģis centās citus apdzīt, lai pirmais sasniegtu ienaidnieku. Bet kurši, atslogojuši savu sirotājkuģu priekšgalus, pacēla tos virs pretimbraucējiem un vienlaikus izkārtoja kuģus pa pāriem ar brīvu telpu starp ik pāri. Tāpēc krustneši ar pirmajām divām laivām jeb mazākajiem kuģiem iebrauca šajā brīvajā telpā starp sirotājkuģiem, bet, tā kā viņi atradās mazākajos kuģos, nevarēja aizsniegt ienaidnieku, kas slējās augstu virs viņiem. Kad ienaidnieki tāpēc dažus no viņiem ar šķēpiem nogalināja, bet daži noslīka un citi tika ievainoti, pārējie atgriezās pie kogām (kuģiem) un izglābās. Tad kurši, savākuši nogalināto līķus, izģērba tos un sadalīja savā starpā drēbes un pārējo kara laupījumu. Taču Gotlandes pilsoņi vēlāk līķus salasīja un bijīgi apglabāja. Bet nogalināti tur tika ap trīsdesmit bruņinieku un citu. Bīskaps par viņiem sēroja vairākas dienas, bet viņš zināja, ka vajāšana ir noderīga tam, kas to cieš, tāpēc, ka ir svētlaimīgi, kas taisnības dēļ top vajāti, jo, tāpat kā podnieka traukus pārbauda krāsns, tā taisnīgos pārbauda ciešanas."

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2009 11:52:19 - Laboja Derevjanskis
Atbildēt 


Publicēts: Tēvijas Sargs. 2000., Nr.7. 29.lpp.

Kuršu loma Durbes kaujā

Šogad aprit 740 gadi kopš Durbes kaujas, kas uzskatāma par vienu no lielākajām viduslaiku kaujām un katrā ziņā par lielāko XIII gadsimta kauju tagadējā Latvijas teritorijā. Durbes kauja notika 1260.gada 13.jūlijā starp Vācu ordeņa Prūsijas un Livonijas atzaru apvienotajiem spēkiem, no vienas puses, un lietuviešu karaspēku, no otras puses. Šī kauja ievērojama gan ar izraisītajām politiskajām sekām, gan ar krustnešu karaspēka dzīvā spēka zaudējumiem, kas ir milzīgi salīdzinot ar citām viduslaiku kaujām Baltijā. Pēc krustnešu sakāves cīņu par savu neatkarību atsāka pakļautie kurši, prūši, kā arī Sāmsalas igauņi. Krustnešiem bija nepieciešami gadu desmiti, lai atkal pakļautu minētās tautas.

Par Durbes kaujas militārajām un politiskajām sekām nevienam vēsturniekam šaubu nav. Taču pretrunas rada kuršu lomas izvērtējums kaujas norisē. Daudzi vēsturnieki apgalvo, ka kurši kopā ar lietuviešiem ir piedalījušies krustnešu sakaušanā pie Durbes.

Plašākas ziņas par Durbes kauju atrodamas divās viduslaiku hronikās. Pirmkārt, jāmin vecākā un tātad notikumiem tuvākā XIII gs. beigās sarakstītā Atskaņu hronika. Otrkārt, minama XIV gs. sarakstītā Dusburgas Pētera hronika, kas galveno uzmanību pievērš Vācu ordeņa Prūsijas atzara darbībai. Atsevišķas detaļas par Durbes kauju sniedz arī XIV gs. sarakstītā Ērika hronika un citi viduslaiku rakstītie avoti, kuros atrodamās ziņas par kauju ir atvasinātas no pirmajām divām hronikām.

1260.gada vasarā Klaipēdā tika sapulcināts ievērojams krustnešu karaspēks. Bez Vācu ordeņa Prūsijas un Livonijas atzaru brāļiem-bruņiniekiem un karakalpiem tajā ietilpa arī no Rietumeiropas atbraukušie piligrimi, Dānijas karaļa bruņinieki no Ziemeļigaunijas, prūši, kurši, igauņi. Kad karaspēka vadībai - Vācu ordeņa Livonijas atzara mestram Burhardam no Hornhūzenas un Prūsijas atzara maršalam Heinriham Botelam - izlūki paziņoja, ka lietuvieši iebrukuši Kurzemē, tika nolemts tiem sekot.

Krustnešu un lietuviešu karaspēki sastapās 13.jūlijā pie Durbes. Tieši no šī mirkļa sākas pētnieku domstarpības par turpmāko notikumu gaitu. To cēlonis meklējams avotu pretrunā, kuru dažādi autori saprot savādāk. Dusburgas Pētera hronika liecina, ka kurši, būdami krustnešu sabiedrotie, kaujas laikā uzbruka ordeņa spēkiem no mugurpuses. Savukārt, Atskaņu hronika vēsta, ka kurši pametuši krustnešu karaspēku pirms kaujas.

Tātad avoti sniedz divas principiāli atšķirīgas notikumu versijas. Diemžēl pētnieki ignorēja acīmredzamo avotu pretrunu un pieņēma, ka hronikas viena otru papildina. Par šo secinājumu kritēriju bija kalpojis nevis pretrunīgo avotu izvērtējums, bet gan vēlme saskatīt kuršus starp Durbes kaujas uzvarētājiem.

Apmēram 60 gadus pēc notikumiem sarakstītā Dusburgas Pētera hronika stāsta, ka kurši pirms kaujas mēģināja panākt, lai pēc kaujas lietuviešu sagūstītie kuršu ciltsbrāļi nonāk viņu rīcībā. Ordeņa karotāji tam piekrituši, bet pret to iebilduši prūši un livonieši (acīmredzot, letgaļi, lībieši). Tieši tāpēc, sākoties kaujai, kurši uzbrukuši krustnešu karaspēkam no aizmugures, kas pilnībā izšķīris kaujas gaitu.

Savukārt, aptuveni 30 gadus pēc kaujas sarakstītās Atskaņu hronikas autors stāsta, ka kurši slepus atkāpās no kaujas lauka īsi pirms kaujas. Viņu piemēram sekojuši arī igauņi. Atkāpšanās notikusi tik pēkšņi, ka krustneši kuršu un igauņu aiziešanu pamanījuši tikai pēc kaujas uzsākšanās.

Atrisināt pretrunu var vienīgi cenšoties noskaidrot, kurš avots ir patiess. Izvērtējot dažādus faktorus, jāsecina, ka lielāku uzticību vieš Atskaņu hronika. Tās anonīmais autors Livonijā ieradās apmēram 20 gadus pēc kaujas un bija notikumu un to dalībnieku laikabiedrs. Atskaņu hronikas autora darbs bija veltīts Livonijas ordeņa cīņu slavināšanai, tāpēc šķiet dīvaini, ka hronists būtu nepieminējis faktu, kas ļautu izskaidrot krustnešu sakāvi kaujā. Turklāt nepieminētais fakts bija tik klaja sabiedroto nodevība - "uzbrukums no aizmugures", ko hronikas autors nebūtu atstājis bez ievērības. Atskaņu hronikas autors atsaucas tikai uz to, ka kurši nodevīgi aizgāja no kaujas. Hronists vēsta, ka kurši vēlāk pat prasīja atbalstu no lietuviešiem, apelējot pie tā, ka "laicīgi pametuši" krustnešus, ļaujot lietuviešiem tos sakaut.

Savukārt, Dusburgas Pēteris savu hroniku bija rakstījis vēlāk, tātad viņš bija tālāks no Durbes kaujas notikumiem. Nevar apšaubīt Dusburgas Pētera hronikas vispārīgo patiesumu, bet attiecībā uz Durbes kauju hronikas sniegtās ziņas ir pārvērtējamas. Šķiet dīvaini, ka kurši aiz naida pret prūšiem un livoniešiem, kas pretojās gūstekņu atgūšanai, būtu nostājušies pret ordeņa bruņiniekiem, kas bija gatavi atdot kuršiem gūstekņus. Turklāt, kurši ar to būtu nostājušies savu ciltsbrāļu gūstītāju - lietuviešu - pusē. Situācija ar kuršu gūstekņiem ir tik neadekvāta, ka tā, acīmredzot, ir jau vēlāku laiku uzslāņojums.

Reālākais iemesls, kāpēc varēja rasties Dusburgas Pētera kļūda, ir vispārinājums, kas iespējams radās no kaujai sekojošajiem notikumiem. Uzreiz pēc Durbes kaujas kurši uzsāka cīņu pret ordeni, nogalināja brāļu-bruņinieku garnizonus Kurzemes pilīs un stājās cīņas savienībā ar lietuviešiem. Iespējams tas lika Dusburgas Pēterim "apvienot" lietuviešu un kuršu nopelnus krustnešu sakāvē 1260.gadā. Savukārt, stāsts par kuršu gūstekņiem ir "sīkums", kas atbilst viduslaiku hronistu kazuistiskam izklāstam.

Tātad objektīvs avotu izvērtējums liecina par to, ka kurši kaujas lauku pameta pirms kaujas un kaujā nepiedalījās. Nenoliedzami, kurši bija naidīgi noskaņoti pret krustnešiem, bet nevar piekrist neobjektīvajam vēsturnieku spriedumam par kuršu piedalīšanos kaujā. Nav vēsturiska pamata uzskatīt, ka kurši bija tik zemu krituši, lai nodevīgi uzbruktu no aizmugures lai arī netīkamiem, bet tomēr sabiedrotajiem.

Durbes kauja bija izcila lietuviešu karaspēka uzvara pār Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem. Kaujā krita vairāki tūkstoši krustnešu karaspēka karotāju, tajā skaitā karaspēka vadoņi - mestrs Burhards no Hornhūzenas un maršals Heinrihs Botels, 150 ordeņa brāļi-bruņinieki, zviedru princis Karls. Savukārt, kurši demonstrēja savas kaujasspējas un varonību uzreiz pēc kaujas, uzsākot cīņu pret krustnešiem. Kuršu cīņas par neatkarību ilga 7 gadus (1260. - 1267.), kurās kurši izcīnīja daudzas uzvaras. Kurši bija cildeni un drošsirdīgi karotāji, kas vairākkārt sakāva Vācu ordeņa bruņiniekus, tāpēc viņu cīņas slavai nav nepieciešami nepatiesi Durbes lauri.

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2009 11:57:10
Atbildēt 


Quoting: Derevjanskis
Tātad objektīvs avotu izvērtējums liecina par to, ka kurši kaujas lauku pameta pirms kaujas un kaujā nepiedalījās.

Kā to saukt?
Par nodevību?
Bet tas jau tam laikam bija diezgan raksturīgi. Arī zemgaļi kaujā pie Aizkraukles (?) mūsējos pameta likteņa (leišu ordu) varā...

________________________
Židoģitļerovci.


Derevjanskis
Lietotājs




# Nosūtīts: 20 Feb 2009 12:19:02
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Kā to saukt?
Par nodevību?

Nu priekš Jūsējiem tā ir nodevība, priekš mūsējiem viltība, lai vēlāk iedotu aubē Jūsējiem. Bet nu Jūsējie jau vismazāk varētu runāt par godaprātu un taisnīgumu

________________________
Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.


<< 1 ... 171 . 172 . 173 . 174 . 175 . 176 . 177 . 178 . 179 . 180 . 181 ... 340 . 341 . >>
Panzerkampf Forums / Par visu, kas nepalien zem citām tēmām / Vēsture (kultūra, zinātne, māksla, sabiedrība, tehnika) līdz 20.gs.
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.125
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2021