| Autors |
Ziņa |
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:14:35
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Šodien aprunājos ar kādu vīru, kuŗš 1982. gadā pabijis Pleskavas mūzejā. Mūzeja darbiniece, senlietas rādot, teikusi, ka tās jau Jums (tas ir, latviešiem) vajadzētu pazīt: un tās bijušas saktas un citas senlatviešu senlietas, kas izraktas Pleskavā... Neapšaubāmi, ka savos sākumos Pleskava bija latgaļu pilsvieta, tāpat kā Austrava un Polotuska jeb Paltpils.
Lietuviešu kņazam Daumantam, kuŗš 13. gs. valdīja Pleskavā, sieva bijusi latgaliete. Tāpat vien tas nenotika, ka augstas kārtas dižciltīgais apņemtu sievu, kas neatbilstu viņa stāvoklim. Daumants saradojās ar kādu latgaļu valdnieku dzimtu.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:20:50
Atbildēt
Quoting: Neainars Mūzeja darbiniece, senlietas rādot, teikusi, ka tās jau Jums (tas ir, latviešiem) vajadzētu pazīt: un tās bijušas saktas un citas senlatviešu senlietas, kas izraktas Pleskavā... Neapšaubāmi, ka savos sākumos Pleskava bija latgaļu pilsvieta
Nav nemaz tik neapšaubāmi. Iespējams, krievi (pleskavieši) tās ir sirojumos salaupījuši vai kā meslus no pakļautajiem latgaļiem ievākuši.
Quoting: Neainars Neapšaubāmi, ka savos sākumos Pleskava bija latgaļu pilsvieta, tāpat kā Austrava un Polotuska jeb Paltpils.
Par to, ka tagadējā Ostrovā (ja tā ir tā Austrava) ir dzīvojuši latgaļi, es nešaubos.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:27:19
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Iespējams, krievi (pleskavieši) tās ir sirojumos salaupījuši vai kā meslus no pakļautajiem latgaļiem ievākuši.
Nu nē. Archaiologi saprot, kuŗas senlietas piederējušas tiem, kuŗi dzīvojuši uz vietas, un kuŗas bijušas imports.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:27:57
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Par to, ka tagadējā Ostrovā (ja tā ir tā Austrava) ir dzīvojuši latgaļi, es nešaubos.
Neviens daudzmaz zinošs cilvēks par to nešaubās, bet kas no tā?
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:32:19 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Neainars Nu nē. Archaiologi saprot, kuŗas senlietas piederējušas tiem, kuŗi dzīvojuši uz vietas, un kuŗas bijušas imports.
Daudzos Austrumlatvijas kapulaukos atrastās senlietas arī var likt domāt par jauktu etnisko sastāvu, vai vismaz kādu kaut vai kriviču klātbūtni vai ietekmi...
Un tad pēc Jūsu teorijas sanāk, ka tā bija kriviču zeme.
Quoting: Neainars Archaiologi saprot, kuŗas senlietas piederējušas tiem, kuŗi dzīvojuši uz vietas, un kuŗas bijušas imports.
Novaja Ladogā ir daudz skandināviem piederīga atrasts...
Bet vairums atradumu tomēr ar slāviem saistās.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:44:34
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Daudzos Austrumlatvijas kapulaukos atrastās senlietas arī var likt domāt par jauktu etnisko sastāvu, vai vismaz kādu kaut vai kriviču klātbūtni vai ietekmi... Un tad pēc Jūsu teorijas sanāk, ka tā bija kriviču zeme.
Nē. Pēc manas teõrijas nesanāk, ka tur, kur Latvijā arabu nauda atrasta, tur dzīvojuši arabi vai arī senlatvieši bijuši islamticīgie.
Polītika, polītika... Tā traucē patiesībai.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:48:26
Atbildēt
Neainars
Tas, ka Pleskavā netiktu atrastas kādas latgaļu saktas vai pie mums - pareizticīgo krustiņi, tas gan būtu dīvaini.
Protams, ka savā starpā gan karoja, gan tirgojās, gan droši vien arī radojās...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 22:51:37
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Pleskavu dibināja latgaļi. Punkts. Ja kāds latvietis domā citādāk, tad, protams, tās ir viņa tiesības, - domāt citādāk, bet - tas arī kaut ko par viņu liecina...
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:02:38 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt
Quoting: Neainars Pleskavu dibināja latgaļi. Punkts.
Nu, ja Jums tā patīk, lai jau.
Re, ko krievu Wikipedia raksta - "название происходит от слова piskawa (по-ливски ) , pihkwa, piskwa (по-эстонски ) , означающих «смолистая вода» и отражает полиэтничность раннего населения города.
Krievi jau arī nenoliedz pilsētas nosaukuma cittautu izcelsmi -
"есть прибалтийско-финский словообразовательный суффикс, имеющий даже, вероятно, общефинно-угорское происхождение."
Tas tā, Jums par prieku.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:04:26
Atbildēt
Piļskolns - pļskolns - pleskova - pskova. Apmēram tā.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:23:28
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 "есть прибалтийско-финский словообразовательный суффикс, имеющий даже, вероятно, общефинно-угорское происхождение."
..bet somugri jau nebija balti
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:31:02
Atbildēt
Quoting: Arbalets ..bet somugri jau nebija balti
Nebija gan.
Kaut gan es arī tiešām drīzāk Pleskavu ar somugriem, ne baltiem saistītu tās pirmsākumos.
________________________
Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:32:23
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Kaut gan es arī tiešām drīzāk Pleskavu ar somugriem, ne baltiem saistītu tās pirmsākumos
... un krievi no tā nemaz nekaunas un netaisa traģēdiju...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:35:00
Atbildēt
Quoting: Arbalets ... un krievi no tā nemaz nekaunas un netaisa traģēdiju...
Nu bet nelaime jau ir tā, ka tie krievi neparko negrib latviešu/latgaļu nopelnus Pskovas dibināšanā atzīt, bet atdod tos somugriem...
________________________
Židoģitļerovci.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:37:21
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Nu bet nelaime jau ir tā, ka tie krievi neparko negrib latviešu/latgaļu nopelnus Pskovas dibināšanā atzīt, bet atdod tos somugriem...
...nu un netālo lielo ezeru arī šamo vārdā nosaukuši - Čudskoje...baigi šiem latvieši(latgaļi) senos laikos laikam ierieba...nu tā, ka pat atminēties negrib...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Robert27
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 18 Dec 2008 23:50:34
Atbildēt
Quoting: Neainars Maschinengewehr 42 Pleskavu dibināja latgaļi. Punkts. Ja kāds latvietis domā citādāk, tad, protams, tās ir viņa tiesības, - domāt citādāk, bet - tas arī kaut ko par viņu liecina...
Tieši tā, ja kāds domā citādāk vien liecina ka viņam "visi ir mājās". Baltu ciltis nedzīvoja tik augstu uz ziemeļiem (ap Pleskavu) , pat 13. gs mūsdienu Latvijas teritorijas ziemeļus apdzīvoja igauņi. Gadsimtu gaitā valodas robeža ir pārvietojusies uz tagadējo Latvijas Igaunijas robežu.
Un par to Daumanta sievu latgalieti nav nekādu pierādījumu, ja nu vienīgi kāds alternatīvās vēstures rakstnieks tādu izgudroja.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 00:16:49 - Laboja Neainars
Atbildēt
Robert27
Divdesmitseptītāroberta kungs, es līdz Pleskavai varu ar riteni vienā dienā aizbraukt. "Tik augstu uz ziemeļiem"... Tas ir tepat pie tagadējās robežas. Un Pleskavas ezeru sauca par Tālavas ezeru. Tam, ja gribēsit, pierādījumus atradīsit.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 00:20:36
Atbildēt
Pleskavas katedrālē esot viena kapa vieta uz kuras rakstīts senkrievu valodā - ''te Dieva mierā dus labticīgais leišu kņazs Daumants (Doumonts), kas sv. kristībā dabūjis Timoteja vārdu, bijis Pliskavas valdnieks un Pliskavai darījis daudz laba ...» ...nu bet ar to sievu latgalieti ir tā, leišu kungs Daumants ir dzimis Viļņas apgabalā, Ašmanes apriņķī un viņš bija radinieks Mindaugam, kas ar izmanību 13.gadsimtā bija kļuvis par Lietavas lielkungu...šamie bija visai interesanti radinieki, jo bija aprecējuši māsas - Mindauga sieva bija Marta, bet Daumanta sieva bija Baņuta...nu pēc Martas nāves 1262.gadā Mindaugs atņēma Daumantam Martu...pakarojis ar Mindaugu 1266. g. Daumants ar saviem karavīriem sasniedza Pliskavu, pieņēma pareizticību un dabūja Timoteja vārdu...pliskavieši piešķīra Daumantam kņaza tituli, un tā Daumants sāka uzticīgi kalpot Pliskavai......
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 00:22:49
Atbildēt
Arbalets
Man šķiet, ka latgaliete bij otrā Daumanta sieva.
Quoting: Arbalets pieņēma pareizticību un dabūja Timoteja vārdu.
Pamats pārdomām, vai līdzīgi nav rīkojies kāds senlatviešu dižciltis.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 00:39:59
Atbildēt
..man tante jau teica, ka viņiem Alūksnē esot Pleskavas iela...un līdz Krievijas robežai vien ir 23 kilometri...un man Alūksnes tante vēl man teica, ka Alūksne pirmo reizi rakstos esot minēta Pleskavas I un II hronikās 1284. gadā ar nosaukumu "Alyst" un "Volyst".... un vēl viņa man teica, ka Alūksnes pilsētas teritorija bijusi apdzīvota jau 2.gadu tūkstotī pirms Kristus dzimšanas - Pilssalā konstatēta sena somugru apmetne...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 00:41:07
Atbildēt
Quoting: Neainars Man šķiet, ka latgaliete bij otrā Daumanta sieva.
...šķiet, vai bija?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 09:38:06
Atbildēt
Quoting: Robert27 Un par to Daumanta sievu latgalieti nav nekādu pierādījumu
Quoting: Arbalets 1266. g. Daumants ar saviem karavīriem sasniedza Pliskavu, pieņēma pareizticību un dabūja Timoteja vārdu...pliskavieši piešķīra Daumantam kņaza tituli, un tā Daumants sāka uzticīgi kalpot Pliskavai...... Quoting: Neainars sieva bijusi latgaliete
Tad jau laikam tas leišu kunigaitis, pa ceļam uz Pliskavu ar savas karadraudzes palīdzību, būs nolaupījis kādu latgalieti. Vai tā kļuva par likumīgu sievu vai bija tikai klātgulētāja, to varam tikai minēt.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 09:51:08
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Quoting: Neainars Pleskavu dibināja latgaļi. Punkts. ... "название происходит от слова piskawa (по-ливски ) , pihkwa, piskwa (по-эстонски ) , означающих «смолистая вода» и отражает полиэтничность раннего населения города.
Domāju ka Pliskavu kā apmetni tiešām dibināja sumugri. Par pilsētu tā izauga pateicoties tirdznicības ceļiem no kuriem liela nozīme bija Veļikajas upei. Kas kontrolēja sos ceļus tos arī jāsauc par pilsētas dibinātājiem.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 11:38:42
Atbildēt
Quoting: Haso Vai tā kļuva par likumīgu sievu vai bija tikai klātgulētāja, to varam tikai minēt.
Gan Jums, gan pie reizes Arbaleta kungam atbildot par Daumanta (otro) sievu - Divdesmitseptītāroberta kungs raksta, ka neesot pierādījumu. Tad kāpēc vēsturnieku grāmatās tomēr raksta par šo sievu un viņas izcelsmi? Nav laika meklēt, kur tas rakstīts. Bet - nav dūmu bez uguns.
Varam nešaubīties, ka pierādījumu nav arī lietuviešiem par šo un to no viņu vēstures. Tās visas ir vairāk vai mazāk, labāk vai sliktāk pamatotas hipotezes. Mēs pat par vakarējo dienu nespējam visu nekļūdīgi atreferēt, kur nu vēl par seniem laikiem.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 11:40:29
Atbildēt
Haso
Veļikajas upe (Mude) bija robežupe starp Tālavas un Pleskavas valstīm. Ja Pleskavas mūzejā ir daudz latgaļu senlietu, kas izraktas pašā Pleskavā, tad tā ir droša liecība par baltu, nevis somugru apmetni.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 12:31:26
Atbildēt
Quoting: Neainars tad tā ir droša liecība par baltu, nevis somugru apmetni.
Tas var liecināt par aktīvu tirdzniecību.
Neainars
Gudrība nebīstas neziņas, nebīstas šaubu, darba, pētījumus, tā baidās tik viena: apgalvot, ka zina to, ko nezina.
Tolstojs[i][/i]
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 12:48:16
Atbildēt
Quoting: Neainars Nav laika meklēt, kur tas rakstīts
...bla,bla, bla...vai tad Acta Latgalica par to vēl neraksta?...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 12:54:33
Atbildēt
Arbalets
Nav nekāds bla, bla, bla, bet A. Švābes "Straumju un avotu" 2. sējumā. Jāpabrīnās, ka Jūs kā mācīts vēsturnieks prasiet man, lai pasaku Jums priekšā to, ko vajadzēja zināt pašam.
Elendil
Kā Jūs domājat, vai vilkači bija īstenībā, vai nebija?
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 13:34:57
Atbildēt
Quoting: Neainars Kā Jūs domājat, vai vilkači bija īstenībā, vai nebija?
Man negribas atbildēt , jo liekas ka šis jautājums ietver sevī kādu zemūdens akmeni.
Skandināviem bija ulfsarkeri , kapēc mums nevarēja būt vilkači - Te raksts -
Esam daudz domājuši un diskutējuši par šo, grūti aptveramo, tēmu, taču diskusijas līdz šim nav nesušas pietiekamu rezultātu, lai mēs nonāktu pie kopsaucēja, kas tad īsti ir Vilkatis (vilkacis) latviešu un līvu tradīcijās un reliģijā. Esam vienisprātis, ka Vilkatim, mūsu senču izpratnē, piemīt sakrāla(svēta) nozīme, taču esam šo izpratni pazaudējuši pateicoties" kristīgās baznīcas pūlēm, apspiežot mūsu krīvu krīvus, zintniekus, gudros un vecajos, pievēršot ar viltu un varu savai baznīcai, sakropļojot un pārveidojot mūsu senču svinamās dienas par baznīcas svētkiem, mūsu senču Dievus aizstājot ar kristiešu svētajiem un ģimenēm aizliedzot godināt savu senču Dievus, tos pasludinot par nelabajiem un vēl dažādiem dēmoniem. Tā arī radies kristīgais mīts par vilkati kā ļaunuma iemiesojumu. Mēs nezinām to, kas bija zināms mūsu senčiem, taču, analizējot un pētot, varam atjaunot, mūsuprāt patiesas garīgās vērtības.
Vilkacis, vilkats, vilkateks (dialektā - kadars), latviešu mitoloģijā ar īpašām maģiskām izdarībām par vilku pārtapis viena vai otra dzimuma cilvēks. Pirmie rakstītie avoti par vilkačiem ir Senās Romas vēsturnieka Hērodota darbi, kuros viņš nosaucis neiru apdzīvoto zemi par "vilkaču zemi" respektīvi apvidu, kur vilkaču ir ļoti daudz. Profesors Šmits Hērodota minētos neirus uzskata par senajiem baltiem. Cik pamatota ir neiru saistība ar senajiem baltiem nezinām, taču pinīgi droši zinām, ka Hērodota izpratne par vilkačiem bija citāda kā vēlākajai kristīgai baznīcai. Ja mēs pieļaujam domu, ka Hērodots par neiriem sauc senos baltus, tad varam arī loģiski izprast kristiešu nepatiku pret vilkača tēlu, jo tas jau izsenis darīja slavenas baltu ciltis citu tautu vidū kā varenas burvju un zintnieku ciltis. Nākamie rakstītie avoti par vilkačiem Latvijā ir sastopami
Viduslaikos. 16. un 17.gs. par tipisku vilkaču darbības zemi tiek dēvēta Livonija, arī Lietuva un Prūsija. Ticība vilkačiem viduslaiku Eiropā pielīdzināta gara slimībai - mānijai. To nereti izmantojušas slepenas cilvēku apvienības, domājams, lai iebaidītu un sociāli pakļautu visus sabiedrības locekļus. Šeit, manuprāt, mēs varētu rūpīgi pievērsties vienas no vilkaču tēla hipotēzēm. Manuprāt šīs slepenās cilvēku apvienības varēja būt divu veidu :
1) jezuīti centās iebiedēt cilvēku masas tēlojot vilkačus, lai cilvēki novērstos no senču kultiem un nonicinātu vilkača tēlu; 2) latviešu un līvu dumpinieki (mežos sabēguši lauku ļaudis), kas nepakļāvās vācu baznīcas varai un dzīvoja mežos, ik pa laikam postot muižkungu, baronu, garīdznieku un bruņinieku tīrumus, radīdami par sevi vilkača mītu (viņu izskats, dzīvojot šādos mežonīgos apstākļos varēja būt visnotaļ līdzīgs cilvēka un vilka krustojumam, par kādu tika uzskatīts vilkatis). Par šī pieņēmuma, manuprāt, mēs varētu pieturēties, jo arī Latviešu buramo vārdu izdevumā varam atrast liecības no tā saucamajām viduslaiku Vilkaču" prāvām, kur tiek liecināts, ka vilkači lielākos pulkos savācas Jēzus tā kunga dzimšanas dienā un posta muižkungu tīrumus...Vai tad ar to viss nav pateikts? Kāpēc tad tieši Jēzus dzimšanas dienā un kāpēc tieši muižkungu tīrumus? Tātad šāds aspekts parāda, ka Vilkatis mūsu tautas verdzības laikos ir bijis brīvības un nesalaužamas cīņas simbols.
Mums pieejamos rakstītajos avotos buramos vārdos, Vilkaču" prāvu liecībās, tautasdziesmās un pasakās pieminēti dažādi cilvēka pārvēršanās veidi par vilkaci, kuros nereti ir manāma pārlieku lielā kristīgā ietekme. Te daži piemēri:
Pārtapšana notikusi vai nu pēc paša šā cilvēka brīvas gribas, vai arī kāds cits cilvēks (pats būdams burvis vai vilkacis) šo spēju tam iedod (visvairāk ar apvārdotu dzērienu, sevišķi alu), sacīdams šādus vārdus: "Tādas pašas drēbes tev kā man, pelēki svārki, gara aste," - vai arī īsāk: "Kas man, lai notiek tev." Ticība šādas pārtapšanas iespējai senatnē bijusi ļoti izplatīta ne vien Eiropā, bet arī Āzijā un Āfrikā. Tā piemitusi ne tikai vienkāršajai tautai, bet arī dižciltīgajiem un izglītotajiem sava laika sabiedrības locekļiem.
Baltijas vācu zinātnieki, garīdznieki, juristi savā laikā, rakstos un runās apkarodami vilkaču māniju tautā, atzina, ka cilvēks iztēlojas sevi par vilkaci, paši atrazdamies dziļā miegā. Citiem vārdiem - cilvēka gars, dvēsele iet vilkaču ceļu, bet miesa paliek uz vietas. Garīdznieki un juristi (P.Einhorns, H.Samsons u.c.) ir viduslaikiem raksturīgajā pārliecībā, ka visi vilkači ir arī burvji, kas atrodas gan fiziskā, gan garīgā saistībā ar Velnu. Apsūdzētos vilkačus tiesā tanīs pašās prāvās un ar tādām pašām metodēm kā burvjus un raganas. Šeit noteikti jāpiemin otrā hipotēze, kura arī ir ļoti pamatota un, kura sniedzas daudz senākā pagātnē. Visās tautu zintnieki vienmēr ir uzturējuši ciešas saites ar dabu zāļu novārījumi un tējas ar pareiziem vārdiem ir spējušas darīt lielus brīnumus, zintnieki un mūsu krīvi ir pratuši ieiet dzīvnieka ķermenī, paši paliekot savā fiziskajā veidolā, bet transa stāvoklī. Kāpēc viņi to darīja? Tā ir mums zudusi atklāsme. Iespējams viņi to darīja, lai iegūtu kāda dzīvnieka spēku, veiklību, aso redzi, dzirdi, viltību vai gudrību. Zintnieki to prata pielietot gan pašu vajadzībām, gan palīdzēt citiem cilvēkiem savienoties ar dzīvnieka garu. Tā nu cilvēka gars nereti varēja iemājot dzīvnieka ķermenī un darīt sev vajadzīgas lietas vai arī nonākt pie vajadzīgām atklāsmēm. Līdz mūsdienām visuzskatāmāk šī cilvēka gara iemājošana dzīvniekā sastopama Dienvidamerikas indiāņu, Austrālijas aborigēnu, Āfrikas nēģeru, u.c. mežonīgajās, civilizācijas neskartajās vai minimāli skartajās ciltīs, jo tās vēl nav pazaudējušas maģisko saikni ar dabu vienīgo patieso starpnieku starp augstākajiem spēkiem un mums...
Vilkacis manās acīs vienmēr ir bijis vai nu cilvēka gars, kurš iemājojis dzīvnieka ķermenī, lai smeltos tā spēku, izveicību, viltību, gudrību, u.c.
Vilkacis arī ir varējis būt cilvēku neatpazīts, mežonīgs senču brīvības cīnītājs, kurš nav varējis samierināties ar vācu kungu miesas un gara jūgu, tāpēc vardarbīgi pretojies un slēpies mežā, vācu muižniecībai un lielai daļai ļaužu liekoties pus cilvēks, pus vilks esam.
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 19 Dec 2008 13:42:35 - Laboja Elendil
Atbildēt
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
