| Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Dec 2006 21:08:52
Atbildēt
Atis
Šis laikam domāts biezums. Platumā diezvai būs platāki par 20 cm!
===
Skatāmies puuces augstāk dotajā linkā. Vairoga diametrs = 85 cm, es uz aci saskaitīju 7-8 dēlīšus. Tātad, viena dēlīša platums sanāk ~10 cm...
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Dec 2006 21:29:06
Atbildēt
Nu man atliek piekrist,nekad nesmu aris lauku ar arklu,kadus 4hektarus,bet trenins mAN BIJa diezgan intensivs,laikam par maz!
Intresanti ir ari tas ka letinu apalos vairgus var istiept lidz rokas garumam kas dod lielaku aizsarglauku,domaju ka krusta peleciem tas ne mazums raizes sagadaja!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Dec 2006 22:11:36
Atbildēt
Man pašam Z-eiropas apaļie vairodziņi patīk vislabāk. Parocīgi, salīdzinoši viegli un pietiekoši labi aizsargā.
Romiešu metru garie vairogi protams deva labu aizsardzību, bet par viņu ērtumu vēl varētu strīdēties.
Starp citu spriežot pēc hronikām tad kuršiem vēl esot bijuši pretbultu aizslietņi katram karavīram, kurus izmantoja pie pilsētu aplenkšanas(Šinī gadījumā uzbrukums Rīgai 1210. gadā). Tas gan nav nekas jauns, jo tādus lietoja arī citās eiropas zemēs.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Dec 2006 22:21:11
Atbildēt
Man intrese ka isti notika sirojumi uz daniju(piem)!Tur tak noteikti aizsargpilis bija un pie pasas juras tik tadi ciemati,visu vertigo tak viena mirkli dabon prom!Varbut nakti?Nu neseddeja tak svesa zeme aplencot pili!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Dec 2006 23:27:45
Atbildēt
Man intrese ka isti notika sirojumi uz daniju
Ja ir domāti kuršu sirojumi, tad kurši visdrīzāk piekopa parasto vikingu taktiku. Uzrodas nez no kurienes un tikpat pēkšņi nozūd nezināmā virzienā.
Toreiz Dānijā vēl nekādu vērā ņemamu akmens nocietinājumu manuprāt vēl nebija, un pēkšņs uzbrukums(arī naktī) tuvējos ciematus parasti pārsteidza pilnīgi nesagatavotus. Ja arī cilvēki bija paspējuši aizmukt, tad mantas reti kad bija paspējuši paņemt līdzi.
Ja palasa kaut vai to pašu ''Indriķa hroniku'' par latgaļu iebrukumiem Igaunijā, tur ir redzama tā pati parādība, cilvēki ir iebēguši mežā, bet mantas nav paņēmuši.
Pēkšņs uzbrukums no jūras varētu būt vēl briesmīgāks!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Dec 2006 00:18:18
Atbildēt
Esmu lasijis indriki(es nevaru lepoties ar labu atminu),pasaki ko var panemt no piekrastes zveinieku ciema!???Ja iet dzilak ,jaatystaj laivu sargi!Plus risks ka sie savaksies,kadu sabiedroto paker un atpakalcela pa d...!Jabut skaitliski liekai armijai!Cik apule varetu but iedzivotaju!?
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Dec 2006 00:52:16
Atbildēt
Elendil
Ir jau ko ņemt, kaut vai tie paši vergi un sievietes.
Laivu sargus arī atstāja praktiski vienmēr, kad devās dziļāk zemē.
Vecā zviedru hronika ''Svētā Ansgara dzīve'' apgalvo, ka kuršu pilsētās Jūrpilī un Apūlē esot bijuši attiecīgi 5000 un 10000 karotāju. Šis skaitlis gan noteikti ir pārspīlejums, jo Apūles pilskalns nav nemaz tik liels, lai izvietotu tādu cilvēku skaitu, ja nu vienīgi trijos līmeņos!
Katrā ziņā mūsdienās Apūles iedzīvotāju skaitu ar visu senpilsētu rēķina ap pāris tūkstošiem. Pašā pilskalnā atradās pilskunga karadraudze pārsimts vīru, kara gadījumā no apkārtējiem ciemiem varēja ierasties vēl apmēram tik pat. Rupji rēķinot var teikt, ka Apūles pilskalnu sargāja ap 1000 karotāju. Jūrpilī(Grobiņā) attiecīgi nedaudz vairāk, kā lielākajai kuršu pilsētai!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 15:04:34
Atbildēt
Izsakatās, ka 1.janvāris no laika gala ir bijis veltīts labiem darbiem...1874.gadā Krievijas impērijā karadienesta laiks ticis samazināts no 25 uz 6 gadiem...var iedomāties, kā toreiz priecājās jaunekļi...varbūt oftops, bet ar šodienu mūsdienu Krievijas impērijā karadienests tiek samazināts no diviem līdz pusotram gadam...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Zigo
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 16:00:03
Atbildēt
Arbalets
Njaa, 25 gadi nav nekaads cukurs. Bet vai tik nebij taa, ka vinji skaitiijaas dienestaa, bet bij jaaierodas tikai uz karagaajieniem? Negribas ticeet, ka shamie visus 25 gadus seedeeja kazarmaas. Kas tad dariija ikdienas darbus un ceela ekonomiku?
________________________
Jedem das Seine
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 16:05:41
Atbildēt
Zigo
Toreiz nebija vispārējās karaklausības, daži dienēja 25 gadus, citi nedienēja nemaz.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 17:07:48
Atbildēt
Toreiz nebija vispārējās karaklausības, daži dienēja 25 gadus, citi nedienēja nemaz.
Bet tiem kas nodienēja, valsts piešķīra zemīti un mājiņu, tāpat arī vēlāk turku kara veterāniem.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 17:10:40
Atbildēt
JgdPz IV 70
Toreiz nebija vispārējās karaklausības, daži dienēja 25 gadus, citi nedienēja nemaz.
===
Tad rodas jautājums, kā tad tika komplektēts karaspēks? Tipa tā, ka virsnieks ar pāris seržantiem apstaigā ģerevņu un salasa tos, kurus var dabūt, vai vnk piestāda muižniekam pavēsti, ka no muižas jādod n dzimtļaudis 25 gadus ilgam dienestam armijā?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 17:47:35
Atbildēt
Maarrutku Jums
vai vnk piestāda muižniekam pavēsti, ka no muižas jādod n dzimtļaudis 25 gadus ilgam dienestam armijā?...laikam bija tieši tā, un tad nu barons varēja izvēlēties kuram bauram ieriebt, lai gan bija arī lozēšanas sistēma...bija laikam arī vēl pēc principa, ka no vairākiem, dēliem ņēma tikai vienu...ar jau minēto 1874.gadu cars Aleksandrs III ieviesa vispārējo karaklausību...un tad visi puiškani gāja atdienēt sešus gadus...traks var palikt...un flotē noteikti, ka bija vairāk...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 18:09:47 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Maarrutku Jums
Bija gan pavēstes, gan lozēšana, gan vienkārši izķēra, ko varēja.
http://www.roots-saknes.lv/Army/military_service_.htm#Recruiting
Tāpat varēja atpirkties no dienesta, par tiem laikiem briesmonīgu summu, 300 - 500 sudraba rubļu. Varēja arī salīgt citu savā vietā dienēt, par to viņam samaksājot.
1797. gadā no Latvijas iesauca 3 vīrus no katriem 500 pieaugušajiem, 1978. gadā vienu, bet 1800. un 1801. gadā iesaukumu vismaz no Latvijas nebija.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 18:17:21
Atbildēt
Līdzīga izķeršanas sistēma pastāvēja arī angļu flotē (vai arī tirdzniecības kuģa jūrnieku piedzirdīja līdz baltajām pelītēm un atskurbis nabags atklāja, ka ir parakstījis līgumu par dienestu flotē un jau atrodas uz kuģa 
Napoleona Francijā arī pastāvēja iesaukumi-loterijas un atpirkšanās, piedāvājot aizvietotāju. Tikai atpirkās ne no dienesta vispār, bet no konkrētā iesaukuma (nākamajā loterijā viss sākās no gala...)
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Jan 2007 18:30:42
Atbildēt
JgdPz IV 70
1797. gadā no Latvijas iesauca 3 vīrus no katriem 500 pieaugušajiem, 1978. gadā vienu, bet 1800. un 1801. gadā iesaukumu vismaz no Latvijas nebija...plašajā Krievzemē ir bijuši dažādi modeļi...vēl 19.gadsimta sākumā esot bijusi norma, ka iesauca 7- 10 no 1000 vīriem...Наборы в армию не всегда производились ежегодно, а объявлялись по мере надобности. Исходя из необходимости в определенном количестве РЕКРУТОВ, производилась их разверстка по губерниям, уездам, волостям. Кому конкретно идти в рекруты, определяли городские или сельские общины. При крепостном праве в помещичьих селах кандидатов утверждал сам барин.
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jan 2007 22:45:25
Atbildēt
bija laikam arī vēl pēc principa, ka no vairākiem, dēliem ņēma tikai vienu
Cara armijā, kazaku daļās tam kazakam, kas bija pēdējais vai vienīgais dēls un mātes apgādnieks, ausī ticis ielikts auskars un tādus sotņiks centies pietaupīt un pēc iespējas nesūtīt ļoti bīstamos uzdevumos.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
courlander
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Jan 2007 06:50:03
Atbildēt
Es uzlikšu uz manam lapām Latviešu vēsturi par lidošanu par Latviju 1923-1940 lidošanu vēsturi.
http://www.latvietislatvija.com/SPARNOTA_LATVIJA.htm
Labu lasīšanu.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 13:50:23 - Laboja Alis
Atbildēt
courlander
Perfekts darbs, paldies.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 14 Jan 2007 21:37:16 - Laboja Moderators
Atbildēt
Šamējā žurnālīša vadonis pulkvedis J. (Jāzeps?) Baško ir tas pats lidotājs, kurš lidojis ar pasaulē 1. smago bumbvedēju <Iļja Muromec> un pilsoņkarā karojis sarkano pusē?
_____
Nezinu kā tas ir gadījies, bet kamerādi ir iebraukuši galīgā offtopā. Lūgtum turpināt atbilstošās tēmās.
M. 
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 17:26:17
Atbildēt
Kolēģim StuG paturpinot par sievietēm karā!
Mandomāt, labākais piemērs - Žanna d`Arka, kura laikam te arī kādreiz tika apspriesta. Visiem labi zināmi fakti - karaļi, prinči, grāfi un hercogi simts gadus bija karojuši un nokarojušies tik tālu, ka Francijas bija palicis visai maz, Francijas karalis nebija karalis oficiāli, jo nebija kronēts (Reimsa bija angļu rokās), lielu daļu Francijas kontrolēja angļi, un pastāvēja iespēja, ka tā turpinot karu, Simtgadu karš Francijai beigtos bēdīgi. Un tad nāca meitene, vienalga, zemnieku meitene vai karaļa ārlaulības meita, bet sieviete, nostājās armijas priekšā, atkaroja Orleānu, kronēja karali, panāca lūzumu karā un ar to arī sākās Francijas uzvara šajā karā.
Pēc tam moris savu bija padarījis un moris varēja iet. Vienalga, vai Žannu sadedzināja vai viņa nodzīvoja līdz sirmam vecumam kādā pilī, karalis viņai nenovēlēja uzvaru līdz galam.
Fakts tikai ir tāds, ka Žanna izveda Franciju no krīzes un mēs nezinam, kāda būtu Francijas vēsture bez viņas. Vai šajā gadījumā viņai arī būtu bijis labāk piedzemdēt duci mazu zemnieciņu nekā nostāties armijas priekšgalā?
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 17:38:47
Atbildēt
ka kuršu pilsētās Jūrpilī un Apūlē esot bijuši attiecīgi 5000 un 10000 karotāju.
Ir tāda nesen uzrakstīta grāmata : Kuršu vikingi. Kā reiz par to laiku.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 17:40:03
Atbildēt
Žanna d`Arka, kura laikam te arī kādreiz tika apspriesta.
Baidos, ka tā ir tikai skaista pasaka, gluži kā Romeo un Džuljeta.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 19:43:49 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Izklausītos pilnīgi pēc akordeona, bet cilvēki, kas bijuši tur klāt, apstiprina. Razins savā 5 sējumu karu vēsturē citē Dragomirova kreo, kur atkal citēts Alansonas hercogs, un tas saka apmēram tā (pēc atmiņas): ''visi bijām pārsteigti, redzot šai zemnieku meitenei prātu un apķērību, kāda vīram rodas pēc 20 kauju laukos pavadītiem gadiem". Jautājums jāatstāj atklāts pagaidām.
Versijai par karaļa ārlaulības meitu 2 galvenie mīnusi: 1) Kārlim VII pie rokas jau bija vesels bataljons prinču, hercogu 2) ne jau izcelšanās padara par varoni. Bet versija ir izstrādāta sīki, ieskaitot Žannas izglābšanos no sārta, mierīgu dzīvi, otru militāro karjeru (neveiksmīgu) un vecumdienas.
Pāris mīnusu Žannas biogrāfijā, kurus oficiālajās versijās nepiemin:
- pavēle neņemt gūstekņus (bija vēl pārītis kompāniju, kas tādā veidā cēla kaujas garu, kā biedri taborīti un šveiciešu kājnieki, bet kaut ko tādu minēt oficiālā pavēlē armijai bija par traku pat viduslaikiem).
- slikti draugi (Francijas maršals Žils de Recs ar iesauku Zilbārdis, tiesāts inkvizīcijas tiesā par sātanismu un pedofiliju ar nolaupītiem bērniem, kurus pēc tam nogalināja, pats atzinis 100 epizodes, bet to bija ap 300).
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 21:13:10
Atbildēt
Žannas d`Arkas eksistēšanu var apšaubīt var ticēt, taču eksistē viņas tiesas prāvas materiāli, pratināšanas protokoli utt.
Vai tad tie no gaisa grābti ar domu, ja nu kādam pēc 500 gadiem iedomāsies apšaubīt Žannas eksistenci?
Kāpēc karalim vai hronistiem 14kurostur gados bija jāizgudro pasaka par Žannu, ja tikpat labi tas varēja būt Žans, turklāt vēl nevis ar zemnieku izcelsmi, bet kāds grāfa dēls?
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 21:56:27
Atbildēt
puuce
Ir tāda versija, ka Žanna ieradusies pie Kārļa VII nevis pati savā vārdā, bet kopā ar tēvu, kādu tur senjoru d'Arku (jams bijis jau krietni gados un pa ceļam miris). Sākās domstarpības, kuram tagad būtu tiesības komandēt, un Žanna prasījusies amatā. Atļāvuši, domājot, ka ilgi jau meitēns neizturēs.
Panākumus pie Orleānas var daļēji izskaidrot spēku pārsvars, kas frančiem bija no 3:1 (''Bruņinieki - pēdējās kaujas'') līdz 6:1 (neatkarīgie eksperti, nepajautāju no kurienes, bet viņi datus no gaisa negrābj). Lauka kaujās Žanna nav piedalījusies, ja neskaita Patē, kur vadīja citi un visu izšķīra straujais uzbrukums, negaidot, kamēr angļu strēlnieki nocietināsies.
Žannu var kritizēt par to gūstekņu būšanu un draudzību ar de Recu un citiem tādiem, bet karalim sabiedrisks fui par to, ka neļāva viņai atbrīvot Parīzi, pārtraukt sturmēšanu procesa vidū var vai nu idioti, vai kaitnieki 
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 21:58:24
Atbildēt
JgdPz IV 70
Žannu var kritizēt par to gūstekņu būšanu
===
Kas tur ir ar to gūstekņu būšanu?
===
pārtraukt sturmēšanu procesa vidū var vai nu idioti, vai kaitnieki
===
`Vi duhak ili vheditel'?` ©
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 21 Jan 2007 22:05:12
Atbildēt
Maarrutku Jums
Žanna izdeva oficiālu pavēli gūstekņus neņemt. Bioja vēl citi, kas neņēma (husītu radikālais spārns Čehijā, šveiciešu kājnieki, uzvarētāji kaujā pie Kurtrē un vēl šur tur), bet noteikt tādu cūku būšanu ar armijas pavēli tomēr bijis par traku pat viduslaikos.
Būšana varēja traucēt arī vēlāk, ja angļu sabiedrotais Burgundijas hercogs gribētu pāriet franču pusē (tas arī notika jau pēc Žannas sadedzināšanas). Rastos jautājums, kā tad mēs iesim pie tādiem, kas mūs par cilvēkiem netur?
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 22 Jan 2007 20:12:02
Atbildēt
Starp citu, ko nozīmē - neņemt gūstekņus? Nesaņemt gūstā vispār vai nogalināt, lai nav jāņem gūstā un sevi jāapgrūtina? Tas ir kaut kāds reliģisks aizliegums vai bruņniecisks cildenums?
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 22 Jan 2007 20:18:37
Atbildēt
puuce
Tas nozīmē kurš grib padoties, to durt nost. Tur jau sāk parādīties naida pazīmes, tikai nav skaidrs kāda - reliģiskā, sociālā vai asins atriebības. Bruņinieki tā nedarīja, vismaz vairums.
Bruņinieka cildenums bija piebeigt nāvīgi ievainoto, lai nemokās (ar īpašu duncīti, ko tā arī sauca - mizerikordija).
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
