| Autors |
Ziņa |
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 20:39:55
Atbildēt
Kverkagambo
Žēl ka neredzi tās kartes, jo tur ir rakstits 11-13.gs
latvijā militārā darbība beidzas, Lietuvā apaļos vairogus izmanto vismaz pusi13.gs!!!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 20:57:35 - Laboja Atis
Atbildēt
Quoting: Elendil Damazcēts tērauts ir sevišķi apstrāats!Nosukums cēlies no Damanskas!!! Tas nav ieroču veids, daži kuršu zobeni esot bijuši damazcēti, bet drošu avotu nezinu!
Latvijā ir atrasti Damascēti zobeni. Daži varētu būt ievesti, bet tiek pieļauta doma, ka tos vaŗeja ražot arī uz vietas. Damascētus šķepu galus noteikti ražoja uz vietas līdz pat 14gs. Tiek pieļauta doma, ka no rietumeiropas varēja importēt damascētus zobena šķeltņus un vietējie meistari, tiem izgatavoja rokturi, pogu un šķērsi, kaut gan ļoti iespējams, ka arī vietējie meistari mācēja izgatavot damascētus zobenus.
Zobenus no Damaskas tērauda taisīja līdz kādam 9-10gs. Pēc tam pamazām atgriezās pie parastiem dzelzs zobeniem. Ļoti iespējams diezgan dārgo izmaksu dēļ. Zobena stiprība samazinājās, bet toties tas bija krietni lētāks.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 21:24:46
Atbildēt
Quoting: Atis Damascētus šķepu galus noteikti ražoja uz vietas līdz pat 14gs.
Kaut kur,kaut kas bija teikts par kušrsu zobeniem, bet es nezinu avotu un nostāsti ir tikai nostāsti!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 21:53:23
Atbildēt
Elendil
Quoting: Elendil 13.gs latvijas teritorijā nav pat istu vietējo karotāju
??? un !!!
Damascēts tērauda zobens, cik saprotu, tika sakalts kopā itin kā pinums, no vairākām atsevišķām tērauda sloksnēm, un tāpēc kļuva neparasti, nepārspējami atsperīgs. Kaujā tas nelūza. Es, protams, piekritīšu tiem, kuŗi uzskata, ka mūsu senči mācēja kalt tādus asmeņus. Seno rotkaļu apbrīnojamie darbi arī dot pamatu uzskatīt, ka mūsu senie kalēji bija izcili savā arodā.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 21:55:37 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Neainars cik saprotu, tika sakalts kopā itin kā pinums, no vairākām atsevišķām tērauda sloksnēm
Nez vai kā pinums. Drīzāk kā plēksnītes viena uz otru un tā vairākās kārtās, kas radīja to elastības un ļoti lielās izturības efektu.
Tādam tēraudam ir interesants raksts(musturs) virsū.
Bet varbūt kļūdos...
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 21:58:27 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Rekur var apskatīt-> URL
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 22:02:22
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Nez vai kā pinums. Drīzāk kā plēksnītes viena uz otru un tā vairākās kārtās, kas radīja to elastības un ļoti lielās izturības efektu.
Damaskas tērauda ieročus gatavoja no daudzām metāla plāksnītēm, dažādi metāli tika sakalti kopā un tādējādi izveidojās ļoti izturīgs un elastīgs asmenis. Un tiešām uz metāla virsmas veidojās īpatnējs ''raksts''.
Par šādiem zobeniem ir diezgan daudz liecību dainās. ''Izrakstītie zobentiņi'', tāpat kā '' zobentiņš no deviņiem tēraudiem'' parasti tiek saistīti tieši ar šādiem damascētiem zobeniem.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 22:07:01 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Damaskas tērauds- sens augstvērtīgs tērauds, kas iegūts no kalējmetināšanas, parasti sametinot vienā stienītī dzelzs un mazoglekļa tērauda plātnītes, lentas vai stieples. Izkalto stienīti savērpj vai saliec ap garenasi, dažreiz arī gareniski pārliec; pēc kodināšanas uz izstr. izveidojas īpašs raksts.
Baltijas jūras baseina zemēs damaskas tērauda izstr. (zobeni, vēlāk šķēpu gali un naži) lietoti jau no 3. gadsimta.
Atis
Bet vai Latvijā viņu tiešām ir vairāk kā citur?
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 22:15:25 - Laboja Atis
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Bet vai Latvijā viņu tiešām ir vairāk kā citur?
Nebūt nē! Latvijā vispaŗ ir atrasti diezgan maz kārtīgi divasmens zobeni un no tiem tikai neliela daļa ir damascēti. Ciparus no galvas nepateikšu. Šādi zobeni bija ļoti dārgi un tikai ļoti turīgi karotāji varēja tādus atļauties.
Tieši tāpēc arī 10-11gs. pieaugot militāro konfliktu intensitātei pārgāja atpakaļ uz vienkāršiem dzelzs zobeniem, tie bija krietni lētāki un jau bija pieejami plašākam karavīru slānim. Līdz ar to vairāk labi bruņotu karavīru un lielākas iespējas sekmīgi stāties pretī visādiem staiguļiem.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 8 Jūl 2008 22:24:54
Atbildēt
Quoting: Atis ''Izrakstītie zobentiņi'', tāpat kā '' zobentiņš no deviņiem tēraudiem''
Man liekas ka tas ir nopietns arguments, patiesībā esmu rakstijis darbu(videnē ) un sastapos ar dainu slepto informāciju!!!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 09:34:48
Atbildēt
Quoting: Kverkagambo Apaļos vairogus tradicionāli saista ar kājnieku karaspēku
Mongoļu tatāriem bija apaļie vairogi, bet viņi nebija kājnieki.
Quoting: Elendil Apaļos vairogus tradicionāli saista ar kājnieku karaspēku
Drīzāk saistu ar kaujām ne pārāk ciešā ierindā tā sacīt dinamiskā cīņā. Ar apaļo vairogu, tā simetriskuma dēļ (ērti grozāms ap savu asi) tiek panakts lielāks egonomiskums un individuāli ir vieglāk darboties.
Četrstūrainie vairogi ir labi ciešai slēgtai ierindai atklātā kaujas laukā, kad viņi kalpo kā aizsargsiena.
Quoting: Elendil A. Kirpičņikovs par apaļajiem vairogiem raksta, ka Senajā Krievzemē šī forma izzuda ap 12. gs. un no jauna parādījās 14.-15. gs
Pazuda periodā, kad parādījās regulārās karadraudzes (družīnas) un parādījās atkal tatāru laikos kad cīņas kļuva daudz mobilākas.
Quoting: Atis Pamata ierocis bija šķeps. Tas pēc būtības ir ideāls kavalērijas ierocis. Arī ar cirvi var it veikli rīkoties zirga seglos. Galu galā viduslaiku jātnieki itin labi izmantoja arī zobenus. Tādi smagi kavalērijas ieroči kā pīķi, manuprāt mūs interesējošajā laika periodā vēl nebija populaŗi.
Kavalērijā ļoti būtiski ir kāpšļu esamība sedliem. Bez kāpšļiem ir daudz grūtāk operēt ar ieročiem. Rietumnieki kāpšļus pārņēma no austrumuniekiem. Neatceros kad tas notika. Varbūt 13.gs. mūsu senči kāpšlus nepraktizēja un tādēļ cīnījās kājniekos? Varbūt kaujas lauks bija piemērotāks kājniekiem?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 09:38:39 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Ļoti interesanta diskusija par seno baltu apdzīvotājām teritorijām...
http://www.kyrgyz.ru/forum/index.php?showtopic=2068
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 09:41:22
Atbildēt
Quoting: Haso Varbūt 13.gs. mūsu senči kāpšlus nepraktizēja un tādēļ cīnījās kājniekos?
Kāpšļi mums bija...
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 09:44:51
Atbildēt
Quoting: Haso Kavalērijā ļoti būtiski ir kāpšļu esamība sedliem. Bez kāpšļiem ir daudz grūtāk operēt ar ieročiem. Rietumnieki kāpšļus pārņēma no austrumuniekiem. Neatceros kad tas notika. Varbūt 13.gs. mūsu senči kāpšlus nepraktizēja un tādēļ cīnījās kājniekos?
Antīkajā laikā kāpšļu nebija, jātnieks sēdēja zirgā ar sakļautām kājām diezgan virs zirga muguras. Kāpšļi esot pārņemti no austrumniekiem, tas tiesa, it kā ap krusta kara laiku, mājās varu precizēt.
________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 09:56:33
Atbildēt
Haso
Quoting: Haso Mongoļu tatāriem bija apaļie vairogi, bet viņi nebija kājnieki.
Iemet bildes ar mongoļu vairoga uzbūvi!Izmēriem.
Iespējams , tad varēšu pateikt atšķirību!
Quoting: Haso Drīzāk saistu ar kaujām ne pārāk ciešā ierindā tā sacīt dinamiskā cīņā.
Pilnīgi noteikti!
Quoting: Haso tā simetriskuma dēļ (ērti grozāms ap savu asi)
Pastāsti, priekškā???
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 10:02:52
Atbildēt
Igauņi mums radi?
Zinātniskajā literatūrā ir iesakņojies priekšstats par neolīta ķemmes un bedrīšu keramikas kultūras ciltīm kā igauņu senajiem priekštečiem. Taču minētie somugri pēc antropoloģiska pazīmju kompleksa (galvas, sejas izmēri un forma) krasi atšķiras no mūsdienu igauņiem. Tādēļ no antropoloģiskā viedokļa starp ķemmes un bedrīšu keramikas kultūras ciltīm un mūsdienu igauņiem nevar saskatīt tiešo paaudžu pēctecību. Tas liecina, ka igauņi no minētajām neolīta ciltīm varēja pārmantot galvenokārt valodu, taču viņu antropoloģisko tipu laika gaita stipri ir ietekmējušas citas izcelsmes ciltis.
Par to interesantus datus sniedz mūsdienu Baltijas tautu antropoloģiskā izpēte. Šie dati liecina, ka igauņu antropoloģiskais tips (matu un acu krāsa, galvas un sejas izmēri, augums) ir ļoti līdzīgs latviešiem un īpaši tiem, kuri apdzīvo seno zemgaļu teritoriju. Turpretī latgaļu antropoloģiskais komponents igauņos gandrīz nav pārstāvēts. Tas saskatāms tikai vietumis Igaunijas dienvidos. Ja noliedzam baltu cilšu ietekmi uz igauņu antropoloģiska tipa veidošanos, tad minētajai līdzībai nav iespējams rast izskaidrojumu.
Tādējādi, balstoties uz antropoloģiskajiem un gs. arheoloģiskajiem datiem, šo parādību var skaidrot ar baltu cilšu iespiešanos minētajā laika posma Igaunijas teritorijā, kur tās laika gaitā, stājoties laulību sakaros, stipri iespaidojušas vietējo somu antropoloģisko tipu, kā arī viņu kultūru.
Diemžēl 1. g.t. kranioloģiskie materiāli (galvaskausi) Igaunijas teritorijā pagaidām nav atrasti, jo te apbedīšanas tradīcijās pārsvarā bija kremācija. Taču minētās problēmas pētniecībā svarīgus datus sniedz 11.-13. gs. Igaunijas iedzīvotāju kranioloģiskais materiāls, kurš jauj spriest arī par šīs teritorijas iepriekšējā perioda iedzīvotāju antropoloģisko sastāvu.
Jau 50. gados Igaunijas antropoloģe K.Marka ir konstatējusi 11.-13. gs. igauņiem tādu pazīmju kompleksu (masīvas uzbūves un iegarenas formas galvaskauss ar šauru un augstu seju), kam ir pilnīga līdzība ar zemgaļu antropoloģisko tipu. Nesen izpētītais 11.-14. gs. kapulauks Igaunijas ziemeļaustrumos pilnībā apstiprina zemgaļiem līdzīga antropoloģiskā tipa klātbūtni ari šajā Igaunijas apvidū (Virumaa).
Par iespējamo baltu cilšu migrāciju 1. ga. otrajā puse ziemeļvirzienā netieši liecina arī kranioloģiskie dati no Vidzemes ziemeļiem. 13.-14. gs. galvaskausiem no Alūksnes rajona Annas Bundzēnu kapulauka ir raksturīgs zemgaļiem līdzīgs pazīmju komplekss. Taču īpašu interesi izraisa iegūtais kranioloģiskais materiāls no Alūksnes rajona Asaru kapulauka. Šeit tika atsegti tikai daži apbedījumi9, kuri tiek datēti ar 7.-8. gs. Kapulauks atrodas senā somu cilšu teritorijā un attiecas uz laiku līdz latgaļu ienākšanai Ziemeļvidzemē. Šeit iedzīvotāju antropoloģiskajā tipā atkal saskatām līdzību ar zemgaļiem. Tātad, ari antropoloģiskie dati liecina par baltu cilšu virzīšanos 1. g.t. otrajā puse caur Vidzemes vidieni ziemeļvirzienā.
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 10:06:36
Atbildēt
Neainars
Quoting: Neainars ??? un !!!
Ņemu savus vārdus atpakāļ.kļūdijos!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 10:11:18
Atbildēt
Quoting: Elendil Pastāsti, priekškā???
Apaļajam, grozot ap asi ir mazāks inerces moments (skatīt fiziku: rotācijas kustības inerces moments).
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 10:17:53 - Laboja Elendil
Atbildēt
Haso
Vai tu esi turējis tādu vairogu rokās?
Vai esi pilnās bruņās mēģinājis viņu grozīt?
Ā tu domā tās virtuškas -Troya?
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 10:32:29 - Laboja Elendil
Atbildēt
Cerams labāk var redēt!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 10:54:08 - Laboja Haso
Atbildēt
Quoting: Elendil Vai esi pilnās bruņās mēģinājis viņu grozīt?
Cik daudz senlatvieši karoja pilnās bruņās?
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:01:26
Atbildēt
Quoting: Haso Cik daudz senlatvieši karoja pilnās bruņās?
Ok,pieņemu!
Bet tāpāt, apaļā vairoga priekšrocības tu jau aprakstiji, vienīgi tai brīdī,kad pretinieka zobens ir iecirties vairogā, to var pagriest,citādāk tādai griešania nav jēgas,pats galvenais plus ir pilas rokas izstiepiens!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Haso
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:08:39
Atbildēt
Quoting: Elendil Bet tāpāt, apaļā vairoga priekšrocības tu jau aprakstiji, vienīgi tai brīdī,kad pretinieka zobens ir iecirties vairogā, to var pagriest,citādāk tādai griešania nav jēgas,pats galvenais plus ir pilas rokas izstiepiens!
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:16:23
Atbildēt
URL
Mongoļu vairogs!
Paskaties kas pa izmēru,materiāls, protams koa to var griest un virpināt kā ienāk prātā!
Pilnīgi cita kavalērijas taktika!
Baltiem pretīm stājās rietumu kavalērija ar atstrādātām niansēm, baltu apaļais vairogs jātniekam ir pārāk nestabils,tad ir jāliek divas sprādzes, bet mums bija rokturis pie umbona,tas nozīmē ka trieciens vienā vai otrā sānā vairogam to nošķiebtu un kur ietriektos šķēps,grūti pateikt!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:25:02
Atbildēt
Quoting: Elendil Baltiem pretīm stājās rietumu kavalērija ar atstrādātām niansēm, baltu apaļais vairogs jātniekam ir pārāk nestabils
Vai tad balti cīnījās zirgu mugurās?
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:33:23
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Kāpšļi mums bija...
Bija gan! Par agrākiem laikiem man ziņu nav, bet 10-13gs. noteikti kāpšļi bija, ir arheoloģiski atrastas vairākas kāpšļu paliekas, kas datējamas ap šo laiku.
Quoting: kurlandlegionar Igauņi mums radi?
To jau tagad ļoti daudzi pētnieki cenšas noskaidrot! Principā pēc pašlaik pieejamajiem datiem, igauņi mums gandrīz sanāk tuvāki radi nekā leiši un paši latvieši ir lielāki somugri nekā igauņi. Būtībā nekas pārsteidzošs tur nav Latvija un Igaunija veidoja robežšķirtni starp baltu un somugru etnosiem un līdz ar to protams, ka savstarpēji būs ļoti radniecīgas nekā tālakā, ''tīri'' baltiskā Lietuva. Mēs esam vai nu stipri somiskoti balti, jeb igauņi ir ļoti baltiskoti somi.  Katrā ziņā mums ar igauņiem ir lielāka radniecība nekā mēs līdz šim esam spējuši iedomāties!
Quoting: Haso Cik daudz senlatvieši karoja pilnās bruņās?
Ko vispār saprot ar pilnām bruņām?? Plākšņu bruņas?
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:42:05
Atbildēt
Lūk priekšrocība izstieptai rokai, pretinieka vairogs ir ar diviem stiprinājumiem,viņš nevarētu tik tālu atvirzīt vairogu un tulit viņš norausies pa savu izstiepto grābekli!
"'sadus izmantoja balti!
Quoting: Maarrutku Jums Vai tad balti cīnījās zirgu mugurās?
Jāpalasa hronikas,bet ne tākā iebrucēji,vairāk manevrējot un tāds puspartizānu kariņš!
Quoting: Atis Ko vispār saprot ar pilnām bruņām?? Plākšņu bruņas?
Ja pieņemam ka šjā likaposmāOrdeņbrālis bija terpies pilnā abbruņojumā!
Kājsargi ar ceļgala bļodiņām,bruņukreks,plecu bruņas,ķivere ar aubi,aproces(jau no dzels),varbūt kautkas vel,bet nenāk prātā!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:44:30
Atbildēt
Quoting: Elendil Kājsargi ar ceļgala bļodiņām
Vot man vienmēr interesējis, tiešām ir skaidri zināms, ka balti tādas lietojuši??
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Elendil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:49:39
Atbildēt
Quoting: Atis Vot man vienmēr interesējis, tiešām ir skaidri zināms, ka balti tādas lietojuši??
Es runāju par sliktajiem!!!
Baltiem nav atrasti, drošības pēc vel pazondēšu,bet nav dzirdēts.
Tos kurus var redzēt vidusliku festivālos,tie ir priekš drošibas prasībām!
________________________
Lai izdzīvotu, vienmēr parūpējies par plānu B.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 9 Jūl 2008 11:51:06
Atbildēt
Quoting: Atis igauņi mums gandrīz sanāk tuvāki radi nekā leiši un paši latvieši ir lielāki somugri nekā igauņi.
Uz ko tas balstās? Vai pēc valodas, vai arī pēc antropoloģiskiem datiem to var pateikt?
Šeit jau vienreiz rakstīju, ka bija DNS salīdzināšana veikta pirms dažiem gadiem un izrādījās, ka latviešiem raksturīgās iezīmes bija raksturīgas tām iezīmēm, kas bija vērojamas igauņiem nevis lietuviešiem
11. klasē bija jāraksta par kādu tēmu zinātniski pētniecisakis darbs. Nopietni jau mēs ar kompanjonu nerakstījām(pēdējā dienā tapa mūsu darbs ), bet mēs pētījām arheoloģiskos izrakumus Tukuma rajonā. Ļoti interesanti sanāca, ka Tukuma tirgus laukumā atrastajā kapu laukā (30. gados atrasts smilšu vālus izlīdzinot, lai veidotu jauno tirgus laukumu) ugunskapi mijās ar somugriem raksturīgajiem apbedījumiem, tāpat arī Tukuma pilskalnā veiktajos izrakumos(šajā gadsimtā) vērojams tieši tas pats, ka somungru un baltu elementi mijās, citās vietās ir atkal atrasti noteikta etnosa apbedījumi. Tukums jau pēc nosaukuma ir somugru vārds, kas būtu apmēram tulkojams kā smilšu vāli(kaudzes).
Šadas vārdu paliekas nav iespējamas, ja šeit būtu ienākušus tautas izspiežot pirms viņiem šeit mītošos, sanāk, ka lielākā daļa no šeit mītošajiem lībiešiem tika asimilēti???
|
