Nu tad iesaki savu līdzekli, kā šoferu bezatbildību uz ceļiem mazināt !

Šobrīd radari piefiksē auto tikai tad, ja ir pārkāpums.

Arī katru jaunu parādījušos netrafarēto ātri atšifrēs un nodos ziņas tālāk uzreiz..

Vairāk policistu uz ceļiem nevis tikai ar radariem kāst naudu, tad arī raustīsies vairāk.

Ir speciālas grupas Watsapos un tmldz.

Kopumā - jā, proporcionāli maz. Bet nomaļos pagastos tas procents varētu būt (ir) ļoti liels.

Vairāk policistu uz ceļiem nevis tikai ar radariem kāst naudu, tad arī raustīsies vairāk.

Esmu strādājis nomaļā pagastā. Ja kādi neadekvātie parādījās, tad pašvaldības policija zināja kuru ņemt priekšā.

Mums policistu jau tā salīdzinoši daudz.

Mēs gan jau neatrisināsim problēmu 100%, bet mēs varam dabūt negadījumu statistiku vismaz vidējā Eiropas līmenī.

Un vēl - visa ažiotāža ar nogāžamām un izlaupāmām bankām, okey.......tik jautājums - no kurienes tām bankām tādi miljoni iekšā? Tiešām no mūsu nabagiem un viņu depozītiem? Tiešām tie ir tik lieli, lai tur tāda līmeņa rosība notiktos?

Mums policistu jau tā salīdzinoši daudz.

Vai kāds zina paskaidrot?

Kad pēdējo reizi kāds ir redzējis ceļu satiksmes regulātoru sastrēgumos?

Ir pašvaldības (nevis pagasti), kur pat nav tādas opcijas, kā pašvaldības policija. Nav vienkārši naudas noalgot nopietnu šerifu, kurš kā Mežonīgajos Rietumos 24 ha diennaktī būtu gatavs 00.23. naktī celties augšā no gultas un visādus pridurkus iet savaldīt. Iet, jo nav ne mašīnas, ne benzīna.

Ko Tu te sarakstīji tagad? Svarīgāka ir statistika, nevis problēmas atrisināšana? Tevi taču tūlīt apēdīs kamerādi par tādu domu gājienu.

Vai kāds zina paskaidrot?

Jā, daudz sēž kabinetos, bet viņiem vajadzētu patrulēt ielās. Kad pēdējo reizi kāds ir redzējis ceļu satiksmes regulātoru sastrēgumos?

Ir, bet viņus ne vienmēr intersē ar kaut kādām figņām nodarboties.

Cik ir tādu sastrēgumu, kad tāds regulators var kā palīdzēt ?

1. Vairāk radaru saliktu ar advancēto funkcionalitāti, kas pamana ne tikai ātruma pārkāpšanu, bet arī braukšanu uz sarkano gaismu, neapturēšanu pie STOP zīmes, nepārtraukto līniju šķērsošanu utt.

7. Rūpīgāk pieietu pirmās palīdzības apmācībai. Eksāmenā simulētu situācijas ar manekeniem, kur asinis šķīst, jāvelk manekens no degošā auto, jādzēš un jāsniedz palīdzība.

cik redzēti krustojumi ar sabojātiem luksoforiem, tad nevienā regulētājs netika manīts.

cik redzēti krustojumi ar sabojātiem luksoforiem, tad nevienā regulētājs netika manīts.

Tu, iespējams, nezini, bet, piemēram, tas "sarkanās gaismas radars" nemaz tik krietns praksē nav. Ārkārtīgi palielinās avāriju skaits, kurās kāds distances neievērotājs ietriecas priekšā strauji bremzējošajā, jo tas ir strauji bremzējis, lai nedabūtu sodu par iespējamu iebraukšanu krustojumā pie nepareizā signāla.

Par 7. punktu - nav jēgas. Viena lieta ir kaut ko imitēt kabinetā žāvājoties, otra - darīt ko tādu reāli tad, kad vēl ir liels satraukums. Man pašam ir nācies secināt, ka brīdī, kad cilvēkam tiešām ir slikti un jāsauc ātrie, tā racionālā domāšana pazūd. Tur pat nebija ne asiņu, ne kā tāda. Jā, ja tas būtu noticis jau 10. reizi, gan spētu domāt racionālāk, taču nevienam parastam cilvēciņam jau 10 reizes nekas tāds negadīsies.

Cik ļoti cilvēkiem reizumis patīk sevi ierobežot un uzlikt papildus slogu, lai tikai it kā dzīve taptu labāka.

Ārkārtīgi palielinās avāriju skaits, kurās kāds distances neievērotājs ietriecas priekšā strauji bremzējošajā, jo tas ir strauji bremzējis, lai nedabūtu sodu par iespējamu iebraukšanu krustojumā pie nepareizā signāla.

Drošas braukšnas distanci vel neviens nav atcēlis.

Un kāds ir risinājums? Krustojumi bez luksofora?

Jā, skat mūsu negadījumu statistiku ar pārējo Eiropu.

Un no kurienes statistika ?
Drošas braukšnas distanci vel neviens nav atcēlis.

Tie paši esošie luksofori. Varbūt nefunkcionē perfekti, bet kāpēc to visu vēl sabojāt?

Vai tieksmei pēc kaut kādas zviedru "nulles vīzijas" vajadzētu visiem sabojāt dzīvi?

Viens ir iemidzis, otrs braucis pālī, trešais līkumā apdzinis, ceturtais vēl kaut ko.

Par to praktisko pusi man šaubu nav, jo pietiek ar parastajiem stacionārajiem radariem, kur pietiek vienam aunam 90 km/h vietā nezin kāpēc nomest ātrumu līdz 70 un sākas... apdzīt neviens īsti tur nekāro un pēc radara sākas stihiska dzīšana. Drošība... Nezinu kā citiem, bet man ļoti bieži gadās situācijas ar tiem ļoti drošajiem.

Kāpēc bojāt, tikai uzlikt kameru pret tiem, kuri skrien pāri uz sarkano, neievēro līnijas, griežas kur nav atļauts utt.

Dzīve netiks sabojāti, bet tieši otrādi padarīta drošāka. Ja Tu neko nepārkāpj, tad kā Tev papildus pasākumi traucēs?

1. Pālī braucējiem jākonfiscē auto, dabūt tiesības varēs pēc 5 gadiem un vēl 5 gadi būs jābrauc ar telemetriju auto, lai precīzi fiksē katru Tavu kustību. Pa vidu vēl būs jāpastrādā dienestā, kas vāc līķus pēc auto negadījumiem.
2. Automatizētai kamerai jāfiksē, ka konkrētais šoferis aizdomīgi brauc, kas varētu norādīt uz to, ka pārguris, alkohola vai narkotiku reibumā. Policijas patruļa saņems signālu pārbaudīt šo auto.
3. Šoferu sagatavošanas laikā jā jāpraktizē uz simulatora, kur skaidri tiks parādīts cik bīstama ir apdzīšana nevietā.
4. Šoferu kursos ir jārada sekas, ko izraisa avārijas ar foto un video.
5. Šoferu kursos ar manekeniem jāimitē situācijas ar visām asinīm un iekšām. Lai redz sekas.

2018.gadam noslēdzoties, ceļa posmos, kuros ir uzstādīti un darbojas fotoradari, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 43 %, salīdzinot ar to skaitu pirms fotoradaru uzstādīšanas (pirms fotoradaru uzstādīšanas – 1 084, pēc – 613). Savukārt, šajos ceļa posmos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits samazinājies par 87 % (pirms uzskaites periodā bojā gāja 32 cilvēki, fotoradaru darbības periodā - 4). Valstī kopumā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits kopš 2014.gada samazinājies no 184 līdz 148, t.i. par 20 %. Šajā laikā valsts autoceļu tīklā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 15-20%. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) uzskata, ka fotoradaru tīkla izveide visā Latvijā ir efektīvs rīks, kā ikdienā ierobežot ātruma pārsniegšanu, tādējādi sekmējot arī satiksmes drošības situācijas uzlabošanu. LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka 30% autovadītāju, kuri tendēti pārsniegt ātruma ierobežojumu, pirms fotoradariem to samazina. Jāatzīmē, ka fotoradaru ieviešana nav vienīgais faktors, kas pozitīvi ietekmē satiksmes drošības stāvokļa izmaiņas.

2) ja ievieš pilnīgus vai daļējus autopilotus - tas samaitā visu braukšanas prieku, kas daļai cilvēku pilnīgi noteikti ir.

3) lai arī cik apzinīgs cilvēks nebūtu, pilnīgi bez pārkāpšanas braukt nez vai izdosies. Brauks kombains ar 35 km/h un vilksies n-tos km aiz viņa? Noteikumi nepārtraukto līniju šķērsot ļauj vien, ja jāapdzen technika braucoša ar max 30 km/h. Kā apdzīt tādu ar 80 km/h braucošu? Ar 10 km/h pārsvaru pagaru posmu vajag, tāpēc nereti pat apzinīgi autovadītāji šajā brīdī uzspiež vairāk. Ar vareno kontroli tas viss būs vai nu noliegts, vai arī sodiņš.

Kas tad, ja pēkšņi jāveic kaut kāds neatļauts manevrs, lai izvairītos no briesmām?

Ļauj minēt, Tev auto nav vai vismaz ar tādu nebrauc.

Šādas atziņas kā 3. punkts ir vienkārši smieklīgas. Kurš tad to nezina?

Kaķiem tas viss. Ar skaitļiem spēlēties var ļoti labi un pierādīt visu ko. Uzskatāmākais piemērs - CSDD un tehniskās apskates.

1) ceļu atklāja 2013. gadā. Tā ka principā nekādas statistikas par avārijām nav un nevar būt. Pie kam, šādās jaunu ceļu/ceļu mezglu vietās labais tonis ir pirmos 2-3 gadus statistikā neiekļaut, jo autovadītāji vēl nav pieraduši pie jaunā objekta (to varēja praktiski novērot, ka pirmajos gados tur bija padaudz avāriju, bet tagad ziņās faktiski nedzird).

2) uz šī ceļa 2 radari izvietoti ļoti skaistās divlīmeņu mezglu vietās ar garām ieskriešanās un bremzēšanas joslām. Lieliski mezgli bez problēmām, bet kāpēc tur tie radari? Šo ceļu bieži izmantoju, bet NEKAD neesmu redzējis problēmas šajās vietās. Kopš radari parādījās, tās uzradās. Ātrums kā tāds jau nav liela nelaime, ir cita problēma - dažādi ātrumi plūsmā. Ne tikai tas viens skrējējs, bet arī viens bremze čakarē dzīvi citiem un liek apdzīt. Gan pie šiem radariem, gan citur.

Beigu beigās kāpēc tad fotoradarus lielā daļā pasaules izmanto un uzskata par efektīvu līdzekli? Ne jau priekš kaķiem.

Valsts pārvaldei jādomā uzņēmēja vietā ?

jo sāk darbību BEZ skaidra plāna ko & kā darīs

LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka 30% autovadītāju, kuri tendēti pārsniegt ātruma ierobežojumu, pirms fotoradariem to samazina.

Kas ta to pārvaldi baro eņģeļi, mistiskā valsts?