Autors |
Ziņa |
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Sep 2008 11:49:09 - Laboja Alis
Atbildēt
3.diena turpinājums.
Pēc Zēlovas augstieņu muzeja braucam uz Eberswaldi, tur atrodas Finow aviācijas muzejs. Pa ceļam piestājam un iestiprinamies turku imbisā (garšīgi) , ieskrienam makšķernieku veikaliņā un Vieux_fusil aptiekā beidzot nopērk zāles pret vēdergraizēm, tās palīdz un kamrāda sejā beidzot parādās liegs smaids. Iebraucam Eberswaldē, kas ir neliela (?) Austrumvācijas pilsētiņa un ātri atrodam (mazliet gan pamuģījāmies) vajadzīgo muzeju. Nopērkam biļetes, pieaugušajiem 5, studentiem 2.50 (laikam). Muzejs ir izvietots pamestā austrumvāciešu lidlaukā un tajā arī pārsvarā figurē 70-80-90. gadu padomju un nedaudz vācu tehnikas: kura izvietota pa visu lidlauku un angāros. Tā kā muzejs netiek pārāk uzraudzīts no muzeja personāla puses, tad kamrādi ar tehniku iepazīstas tuvāk:
muzejā var apskatīt arī šadas tādas mašīnas un lielgabalus: Apložņājam arī angārus un apskatam uz viena no angāriem esošo radara karkasu (iekšā tukšs) un pamielojamies ar kazenēm, kuras tur saaugušas plantācijās: alejas galā atrodam Ļeņina monumentu un protams safotografējamies pie tā par piemiņu. Austrumvācijā ir diez gan daudz šo ļeņinekļu, par ko mēs vēlāk pārliecināsimies... Sabijām muzejā līdz pat tā slēgšanai un pēc tam devāmies atpakaļ uz kempu, bet pa ceļam piestājot Aldi veikalā lai iepirktu havčegu un bairīti. Vakarā visi atpūšas, peldas, dalās iespaidos un makšķerē - ķeras tikai mailītes. Naktī ezerā tiek noķerts vēzis (vecā bise izceļ ar lukturīša palīdzību) un konstatējam, ka ar ekoloģiju te viss kārtībā. Nāk jauna diena un jauni piedzīvojumi. Turpinājums sekos.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 14 Sep 2008 19:02:57
Atbildēt
Quoting: Alis Tā kā muzejs netiek pārāk uzraudzīts no muzeja personāla puses, tad kamrādi ar tehniku iepazīstas tuvāk Precīzāk laikam būtu teikt - bērni izmēģina jaunās rotaļlietiņas Apsveicami, ka ceļotāji beidzot atsākuši atskaitīties par manevriem.
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 14 Sep 2008 21:50:58
Atbildēt
Nu esmu ieguvis ziņas, ka Vents rakstīs par ceļojumu, nu vispār es to tikko izlasīju avīzes sadaļā, ko internetā parasti ne visai bieži lasu(dažādu ceļojumu apraksti). Tādēļ process rit uz priekšu, ja vajadzēs papildus informāciju, tad noteikti tiks jautāts kamerādiem pa visiem iespējamiem ceļiem
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 14 Sep 2008 21:57:18
Atbildēt
Quoting: puuce Precīzāk laikam būtu teikt - bērni izmēģina jaunās rotaļlietiņas
Nu nav jau tik traki, tu jau arī reiz atbraukusi uz muzeju noteikti vismaz apstaigātu kaut cik to. Vispār todien mēs diez gan daudz braukājām apkārt un šis muzejs bija tieši laikā, jo varējām kārtīgi izlocīt kājas, visur, kur vien vēlējāmies līst iekšā un aiztikt, pētīt un ja sākumā Blokens nedaudz rūca, tad beigās visi bija apmierināti
|
Blokens
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Sep 2008 00:31:01
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Blokens nedaudz rūca vajag kādam ari parukt lai parejie neatslaabinaas
________________________ Katram, kurš piedzimst Latvijā, ir neatņemamas tiesības uz dzīvību, brīvību un savu valsts parāda daļu.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 00:42:35 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Iekustinām publiku
4. diena
Paēdām brokastis, noskalojāmies un nedaudz pāri astoņiem bijām savās vietās busā, lai brauktu uz nākamo apskates objektu. Jau pirms desmitiem ieradāmies Vindsdorfā ( Wünsdorf ). Iebraucot šajā vietā pamanām gan veselu puduri trīsstāvīgu padomjlaika stila virsnieku māju, gan arī Winkelturm(-us), kuru autors ir slavenais vācu inženieris Leo Vinkels ( Leo Winkel ) Noparkojamies un ejam apskatīt apkārtni, jo redzam, ka turpat atrodas virkne veikaliņu u.c. objektu, teritorija patiesi plaša. Pirmais intereses objekts šeit ir Cepelīna bunkuru komplekss (Zeppelin bunker complex). Iebrūkam telpās, kas ir piebāztas ar grāmatām. Šeit pretī durvīm sēž jauna meitene un turpat grozās sirms onka. Jautājam par iespējām aplūkot blakus esošos bunkurus. Abi labi prot angļu valodu un tas mums krietni atvieglo sarunu. Diemžēl vecis paziņo, ka apskatīt Cepelīna kompleksa objektus varam tikai piedaloties ekskursijā. Dalību ekskursijā var pieteikt tikai zvanot. Sākas neliela apspriešanās. Beigu beigās vecais saka, ka varam piebiedroties grupai, kura dosies ekskursijā divos, tomēr āķis ir tāds, ka grupai visu skaidros vāciski. Tiek nospriests, ka apstaigāsim vispirms teritoriju, bet tālāk redzēsim vai būs gribēšana. Blakus vietai, kur tikko skaidrojāmies ar onku, atrodas neliels veikals( Bunker shop ), kas tāpatās piebāzts stāvgrūdām ar grāmatām. Atšķirība no iepriekšējās vietas mūsu sirdis iedegas ar patiesu interesi, jo grāmatas praktiski visas par militāro tēmu(diemžēl angliski un krieviski ir tikai dažas). Papildus tam ir kaskas, formas, cepures, jostas, ieroči, modelīši, kalendāri, attēli utt. utt. par militāro tēmu, tāpēc visi dodas rakšanas un apskates darbos. Kamēr vieni apskata grāmatas un visu pārējo mantību, tikmēr vieux fuisil atrod kopēju valodu ar veikala pārdevēju. Skaidrs, ka abiem interesanti, jo viens ir šejienes iezemietis, bet otrs kādreiz šeit dienējis un zin stāstīt lietas, kas domubiedram raisa neviltotu interesi, abus apvieno interese pret vēsturi... Daži kamerādi svārstās, bet tomēr tiek nopirktas arī dažas grāmatas. Vadonis iegādājas VDR laiviņu, kas viņu droši pavada visu ceļojumu un rada pareizo akcentu pie raibās karavīra formas. Arī PPŠ, kaska u.c. relikti tiek aptaustīt un kamerādi labprāt iemūžina šīs lietas fotogrāfijās. Veikalu šturmgrupa bija ieņēmusi gandrīz stundu, bet kad grāmatas bija izšķirstītas un lietas izrunātas, tad turpinājām ceļu. Dodamies apskatīt vienu no vinkeļtorņiem , kas atrodas turpat. Protams, ka ''betona stabs'' starp daudzdzīvokļu mājām izskatās sirreāli. Tālāk griežam atpakaļ un gar mājas stūri. Daži kamerādi ieskrēja darīšanās un reizē izlūkos restorančegā, kas mums bija ceļā. Tālāk jau bija redzama rinda vienstāvu māju, kas pašas sevi nodeva ar savu izskatu kā kazarmas. Vienai no šīm bijušām kazarmām durvis bija vāļā, bet vispirms devāmies tuvumā apskatīt vēl vienu Vinkelturmu. Pēc tam apskatījām muzeju, kas atradās vienā no bijušām kazarmām Noskaidrojās, ka kazarmas( Zossen Lager ) šeit jau bijušas pirms Pirmā pasaules kara. Muzejs kā muzejs- ieroči, formas utt. Vislielāko sajūsmu izsauca melnais frencītis, kas uz pakaramā karājās skapī, jo tam uz piedurknes bija KURLAND lenta. Ātri izbridām muzeju un devāmies ārā. Tur apspriedāmies un tā kā līdz diviem nebija nemaz tik daudz laika palicis, tad nolēmām doties uz restorančegu iekost un pēc tam pievienoties vāciešu ekskursijai.
Tālāk restorančegs(diskonts, muzejs augšā), ekskursija, teritorija+ļeņineklis, bēgšana utt.
P.S. Lūdzu Ali u.c. pakoriģēt fotkas un, ja kas neprecīzi( rakstu pēc atmiņas).
|
CaMaRo
Foruma sponsors
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 00:52:10
Atbildēt
Vinkels bija vispirms, veikals pēc tam
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 00:53:38 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: CaMaRo Vinkels bija vispirms, veikals pēc tam
Es jau arī tā rakstīju sākumā, bet pēc fotkām izpīpēju(un laboju), ka vispirms bijis Vinkelturms... Ko citi saka?
P.S. Šito laikam labāk apspriest Bāriņā? Ja tā, tad lūdzu pārcelt vēlāk postus.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 10:53:22
Atbildēt
Kad sāksies LM 2009, par šiem būs saņemta beidzot pilna atskaite
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 10:57:36
Atbildēt
Quoting: puuce Kad sāksies LM 2009, par šiem būs saņemta beidzot pilna atskaite
Nesmejies, lais sazortētu tikai bildes vienas dienas atčotam + to bilžu izlikšana uz foto servera ir nepieciešama ~ 1 stunda. Un Kurlandlegionara stāsts par 4.dienu skar TIKAI viena veikala un torņu +kafe apmeklējumu, bet ar to jau vēl 4. tā diena nebeidzas. Nāks vēl "Zeppelin" bunkuri, Wunsdorfas padomju grupējuma štābs utt.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 11:48:37
Atbildēt
Es nesmejos, jums tagad dots laiks līdz nākamā gada jūnijam atskaitīties par LM 2008
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 13:20:40 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Varu pabeigt 4 dienu
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 10 Okt 2008 13:34:27
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Varu pabeigt 4 dienu
Droši, ja kas, tad es papildināšu ar bildēm un textu.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Okt 2008 21:39:57 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Lūk 1. raksts, ko rakstījis mūsu kampfkamerāds Vents
Katram sava Vācija Šī mums redakcijas darbiniekiem bijusi interesanta vasara, kaut vai tāpēc, ka arī mums izdevies izbrīvēt laiku ceļojumiem. Tradicionālā un ģimeniskā redakcijas ekskursija mūs šogad aizveda uz dabas krāšņumiem bagāto un lielāko no Lietuvas pieciem novadiem Aukštaitiju. Savukārt daži no mums ne nu sarunājuši, ne vienojušies bet par sava ceļojuma gala mērķi bija izvēlējušies Vāciju. Kā vēlāk noskaidrojām šī nav zeme, ko iecienījuši Latvijas tūristi, tāpēc pat tūrisma firmas nav īpaši atsaucīgas dažādas informācijas sniegšanā un braucienu organizēšanā, jo neesot pieprasījuma. Tiešām dīvaini... Tik lielā zemē ikvienam ir ko redzēt, sajust, baudīt un uzzināt! Par to arī cenšamies pastāstīt šajā aprakstu sērijā. Sākam ar Rūtas Fjodorovas stāstu par tūrisma firmas organizētu ceļojumu, kas varētu būt katra ziedus, skaistumu un dārzkopību mīloša cilvēka sapnis. Andris Strēlis un nu arī Vents Dubrovskis dalās iespaidos, ko guvuši Vācijā kopā ar brīžam pat visai mežonīgu Otrā pasaules kara tanku kauju izpētes grupu. Kara smakai pa pēdām... Kad jūlija nogalē saņēmu uzaicinājumu kopā ar militārās vēstures izpētes entuziastiem apceļot Vāciju, manī pamodās gēns, kas līdz šim bija ignorējis to pīšļu graboņu, ko varētu saukt par vēstures izzināšanu. Nosacījumi šķita vilinoši brauciens astoņvietīgā busā, nakšņošana teltīs, iztikšana no lielveikalu pārtikas; burvīgs lētā gala piedāvājums ar ekstrēmu izjūtu piešprici. Uzreiz jāsaka apdomāts ceļasomas saturs ir puse no veiksmīga ceļojuma. Kā lietū, tā vējā labi noderēja makšķernieku tipa veste, parocīgs izrādījās armijas katliņš, šķēres un konservu nazis. Organizatoru ieteikums ievietot pārtiku 50 l plastmasas kastē izrādījās visnotaļ praktisks bija kārtība busa bagāžas nodalījumā, i vārīgās mantas nesaspiedās; kastes savu reizi noderēja arī par sēžamajiem&galdiņiem, un saturu nokrišņi nemaitāja. Bet nu atritinām laiku atpakaļ līdz 2. augusta rītam. No Tukuma līdzbraucējos brīvžurnālists Andris, šo rindu autors un topošais jurists Kārlis. Jāteic seši no grupas biedriem līdz šim bija pazinušies vienīgi virtuāli interesēm atbilstošā portālā ar tādiem segvārdiem kā Kurlandleģionārs, Vadonis, Camaro, Pulkvedis(Alis), Blokens un Vieux Fusil. Patiesībā latvju inteliģences zieds pašvaldības darbinieks, datorspeciālists, mūziķis, arhitekts, vēsturnieks un tamlīdzīgi. Šis ceļojums mīļi atklāja, kādi dzinuļi most astoņu vīru kompānijā lēta alus zemēs sadursmē ar svešām kultūrām un divu nedēļu seksuālo atturību. Ceļojuma beigās daži mīti sabruka pēc neveiksmju virknes bija skaidrs, ka šturmgrupas rindās iefiltrējies mossada (Izraēlas specdienesta) aģents un, ņemot vērā visu, kas kopīgās līksmes vārdā sadarīts, labāk pieturēties pie zināmas konspirācijas; tālab šajā stāstā figurēšu kā neatšifrētais poļu specdienesta darbonis Ščebčiks Durovskis. Ceļojums sākas ar karoga glābšanu Kopīgajās atmiņās, kas šur tur piefiksētas, kā pirmais ievērības cienīgais notikums (nelāgā zīme) minēta vienības karoga pazaudēšana uz Salu tilta. Proti, kāds nejauši (?) nospieda automātisko logu atvēršanas pogu, logs atdarījās un līdz tam stikla spiestais vienības karodziņš tilta pakājē aizspurdza pretim Daugavai. Vīriem, kas ciena militāras tradīcijas, tas bija kā pliķis sejā ja karogs nozaudēts, vienība jāizformē, tālab autobuss pirmajā izdevīgajā vietā tika sabremzēts un viens no ceļojuma inicatoriem ar izteiktu ārieša komplekciju (ielīks deguns, augums virs vidējā; paplatie gūžas kauli norāda, ka senči paaudzēs arklam pakaļ staigājuši; nerimstošas rosības un zobgalības ģenerators, tālab turpmāk viņš figurēs ar segvārdu Ansis (izrunāt kā Hansss)) aizdieba pēc svētā auduma gabaliņa. Ansis savās atmiņās raksta, ka paņēmis krosiņu pāri visam tiltam, taču, ja tā tiešām notika, tad mūsu rindās (ņemot vērā, ka viņš atgriezās pēc nepilnām 10 minūtēm) bija īstens ārietis vai nespodrināts olimpiskais zelts. Tālāk krietnie patrioti vienā no Pārdaugavas iecirkņiem nobalsoja par referendumu, smēķēšanas pīppauzē sapazinās un stūrēja tālāk uz Lietuvu. Jāteic iznomātais OPEL markas busiņš kalpoja pārsteidzoši labi, jašu vien Vācijas vējā kādurīt nolūza ar izkārtām apakšbiksēm apgrūtinātais stikla tīrītājs. Nākamā pieturvieta Katiņā kādā Lietuvas miestā, kur guvām divējādu pieredzi: a) lapsenēm nekaiš ceļmalas putekļi, ka tik pamieloties pie uzrūgušiem alus galdiem; b) Bordertauna nav tikai filmās; proti, Ansis kļuva par liecinieku lietuviešu temperamenta izpausmēm: āra terasē drūmākie purni nolasījušies visi pie alus kausiem, un kādā brīdī uzradies aktīvists, kas vienam sēdētājam no mugurpuses uzgāzis spaini ūdens. Nākošā mirklī abiem krēsli rokās, nu tik zvetēsies, taču izsteigusies bārmene kuš, kuš un vēl pēc mirkļa broļukas rimti sūkuši alu tālāk, to darījuši arī tuvāk sēdošie vīri, kam tāpat muguras mitras no izgāztā spaiņa. A kas tur ko? Betona kapeņu valstībā Pirmais apskates objekts Polijā Hitlera mītne «Vilku midzenis» (jeb «Wolfsschanze») Gerložas ciemā netālu no Ketržinas (agrākās Rastenburgas). It kā jau daudzos tūrisma ceļvežos aprakstīta vieta, tomēr tās radīšanā un iznīcināšanā ielikts tik daudz pūļu, ka, šo neaprakstot, fīreru nesapratīsi. Stāsts ir šāds (kompilācija no dažādiem avotiem): Wolfschanze bija vieta, no kuras komandēta Vācijas armija II Pasaules kara laikā. Hitlers tur laikā no 1941. gada jūnija līdz 1944. gada 20. novembrim ar pārtraukumiem uzturējies kopumā 850 dienas; tur arī piedzīvojis neveiksmīgu atentāta mēģinājumu. Wolfschanze piepilsētas mežā izvietota vairāku iemeslu pēc. 1. Tolaik tā bija Austrumprūsijas daļa, kas atradās gana tuvu PSRS robežai. 2. Biezais mežs lieliski noslēpa būves, bet jau esošā dzelzceļa līnija nodrošināja materiālu, tehnikas un cilvēkresursu transportu. 3. Tuvumā esošais purvs un ezers apgrūtināja iespējamos uzbrukumus. 4. Kā drošības garants, tuvumā atradās trīs kara aerodromi. Lai mazinātu aizdomas, vietējiem iedzīvotājiem vēl pirms būvdarbu uzsākšanas pateikts, ka tiks būvēta ķīmiskā rūpnīca. Ceļa malā uz objektu izlikta norāde «Ķīmijas rūpnīca Askanija». Kompleksu būvējusi tā saucamā Todta organizācija (tās dibinātājs bijis bruņojuma un munīcijas ministrs Fricis Todts, kas 1942. gada februārī mīklainos apstākļos gājis bojā aviokatastrofā). Celtnieki, kuru skaists svārstījies no trim līdz pieciem tūkstošiem, dzīvojuši Ketržinas pilsētiņā. Par spīti baumām, neviens pēc celtniecības beigām nav nošauts šie cilvēki esot pārdzīvojuši karu. Wolfschanzes celtniecība sākta 1940. gada rudenī un turpinājusies līdz pat 1944. gada novembrim. Šajā laikā uzcelts vairāk nekā 200 dažādu ēku to vidū biroji, viesnīcas, kino, kazino, saunas, tējnīca, vadības ēkas un tamlīdzīgi, taču pašas pirmās izveidotas dzelzsbetona bumbu patvertnes jeb bunkuri. Sākotnēji tie bijuši krietni mazāki par tiem, kuru drupas redzamas mūsdienās. Gaidot uzlidojumus, 1943. gada vasarā bunkuri piemēroti jaunā tipa sabiedroto bumbām. Piemēram, Hitlera mītnei papildus "apvilkts" 5 m biezs dzelzsbetona '"mētelis"; līdzīgi pastiprināti arī citi svarīgākie bunkuri; turklāt uz jumtiem uzstādīti zenītlielgabali. "Nometni vairs nevarēja pazīt. Mazo, zemo bunkuru vietā starp kokiem slējās betona un dzelzs kolosi. No augšas nebija saskatāms nekas. Uz plakanajiem, ar padziļinājumu veidotajiem jumtiem bija iestādīta zāle un koki, gan īsti, gan mākslīgi tie auga uz betona, un, raugoties no lidmašīnas, bija redzams vienlaidu mežs. Jauno bunkuru telpas bija mazas, un tajās bija tikai pats nepieciešamākais," atmiņās raksta fīrera sekretāre Traudla Junge. Visu bunkuru plānojuma pamatā ir koridors ar vairākām izejām, no kura savukārt atdalīts ar hermētiskām dzelzs durvīm noslēdzams gaitenis uz iekštelpām. Katrā telpā bija elektriskā apkure, ventilācija, kanalizācija un klimata kontroles sistēma. Betona sienas netika veidotas monolīti starp tām bijis ar bazalta šķembām piebērts apmēram pusmetru biezs slānis. Teorētiski šāds bunkurs varējis izturēt 10 t smagas aviobumbas tiešu trāpījumu. Lielākie personīgie bunkuri, neskaitot pašu Hitleru, izveidoti nacistu partijas sekretāram Martinam Bormanam, vērmahta augstākās virspavēlniecības vadītājam, feldmaršalam Vilhelmam Keitelam un kara aviācijas pavēlniekam Hermanim Gēringam. Apmēram 250 ha lielajā teritorijā bijusi arī dzelzceļa stacija ar atzariem, divi aerodromi un pat siltumnīca, kur audzēti dārzeņi Hitlera veģetārajiem ēdieniem. Īpaša vērība pievērsta maskējumam ēku sienas klājis maskējošs apmetums, kas veidots no betona, zaļpelēkas krāsas, skaidu un zāļu maisījuma. Visa platība starp ēkām pārklāta ar maskējošu tīklu (veidots no stieplēm, kam piestiprinātas plastmasas strēmeļu formā); tādējādi ielas kļuvušas par tuneļiem. Ap «Vilka midzeni» 10 km garā un 15 m platā joslā pleties mīnu lauks; stāsta, ka tajā ieguldīts apmēram 55 000 dažādu mīnu. Tomēr, kad savulaik Rastenburgas mežā no vilciena izkāpusi Hitlera sekretāres vietas pretendente Traudla Junge, viņas pirmie iespaidi bijuši pavisam citi: "Mēs izkāpām pie kāda necila stacijas namiņa bez nosaukuma plāksnes. (..) Motorvilciens devās tālāk, bet pārējie viesi, kas bija izkāpuši šeit, nozuda apsnigušajā mežā. Mēs nemanījām ne dzīvokļus, ne mājas, tomēr bijām vadoņa galvenajā štābā." Kapenēm līdzīgo bunkuru sienu biezums bijis 5 līdz 6 m, griestiem 8 m, bet pamatiem 7 m. Hitlera bunkura iekšpusē atradusies sanāksmju telpa, darbistaba un guļamistaba, kā arī vannas istaba, duša, tualete, dažas kalpotāju istabiņas. Aprakstu par Hitlera guļamtelpu atstājusi Traudla Junge: "Mazās bunkura telpas mēbelējums bija visai noplucis. Kaut kas līdzīgs kareivja mītnei kādā kazarmā. Turklāt Hitlera istabā atradās arī milzīga koka kaste, kas bija paredzēta Blondijai (vācu aitu sugas kucītei) un viņas ģimenei, tāpēc vietas palika pavisam maz."
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Okt 2008 21:41:18
Atbildēt
Vairākums fīrera līdzgaitnieku uzskatījuši, ka atmosfēra «Vilku midzenī» bijusi "kas vidējs starp klosteri un koncentrācijas nometni", tomēr Hitleram tur paticis. Savās "kapenēs" viņš sagaidījis 1941., 1942. un 1943. gada Ziemassvētkus un Jauno gadu un mēdzis svinēt arī dzimšanas dienas. Šeit viņš pieņēmis savus sabiedrotos Itālijas duči Musolīni, Rumānijas diktatoru Antonesku un viņa Ungārijas kolēģi admirāli Hortiju, somu maršalu Mannerheimu, Bulgārijas caru Borisu III, Spānijas diktatora Franko pilnvaroto ģenerāli Moskado un citus. Nāvessods par biedinājumu Šeit arī piedzīvojis neveiksmīgu atentāta mēģinājumu 1944. gadā Berlīnē darbojusies grupa augsti stāvošu virsnieku, kas bija neapmierināti ar ieilgušo un, viņuprāt, zaudēto karu. Opozīcijas vadītājs, pulkvedis Klauss Šenks fon Štaufenbergs tolaik bijis kara invalīds bez kreisās acs, labās rokas un diviem kreisās rokas pirkstiem, ko zaudējis cīņās Āfrikā. 1944. gada 20. jūlijā viņš fīrera apspriežu telpā ienesis portfelī paslēptu angļu ražojuma spridzekli, nolicis to zem galda fīrera tuvumā un, aizbildinoties ar steidzamu telefonsarunu, telpu pametis. Bumbai bijis palēninātas darbības ķīmisks detonators, kam vajadzēja eksplodēt pēc 10 minūtēm. Štaufenbergs devies taisnā ceļā uz aerodromu un, jau izbraucot no midzeņa, dzirdējis sprādziena troksni. Pilnā pārliecībā, ka atentāts izdevies, viņš lidojis uz Berlīni, kur kopā ar domubiedriem mēģinājis pārņemt varu, taču tas nav izdevies. Tās pašas dienas vakarā Štaufenbergs kopā ar trim atbalstītājiem nošauts. Bumbas sprādzienā gājuši bojā četri cilvēki, vēl vairāki ievainoti, bet fīrers tikai savainojis labo roku. Kā atbildes reakcija pār Vāciju vēlies arestu un asiņainu represiju vilnis. Iebiedēšanas nolūkos daudzi arestētie, tostarp 29 ģenerāļi pakārti. Nāvessods izpildīts lopkautuvē, pakarot sodāmos klavieru stīgās; šis process nofilmēts un vēlāk par biedinājumu izrādīts publiski. Vēstures baltie plankumi Dīvaini, taču ne Wolfschanze, ne arī kāda cita no Hitlera mītnēm kara laikā nav bombardētas, lai arī sabiedrotie par tām zinājuši. Bumbas kritušas apkaimes miestiņos, tikai ne fīrera štābā. Hitlers bieži atkārtojis: "Viņi skaidri zina, kur mēs esam, un vienreiz sagraus visu ar precīzi mestām bumbām. Katru dienu es gaidu viņu uzbrukumu." Tomēr visa kara laikā virs bunkuriem novēroti tikai daži vientuļi lidaparāti. Dokumenti, kas varētu ko izskaidrot, joprojām ir nepieejami, tāpēc vēsturnieki iztiek ar minējumiem. Dominē divas teorijas: 1. Sabiedrotie, ņemot vērā Hitlera nemākulīgo karaspēka vadīšanas manieri, nemaz nebija ieinteresēti viņu iznīcināt. 2. Padomju izlūkdienestam bija izdevies iefiltrēt savus aģentus visai tuvu reiha augstākajām aprindām, un Staļins bažījies, ka uzbrukums varētu šos aģentus atmaskot. Wolfschanzes gals pienācis bez aviobumbām. 1944. gada novembrī, kad padomju karaspēks jau bija sasniedzis Austrumprūsiju, Hitlers pārvācies uz savu pazemes mītni Berlīnē. Lai nocietinātais «Vilka midzenis» nekristu padomju rokās, ģenerālfeldmaršals Keitels pavēlējis to uzspridzināt. Fantastiska spēka sprādzienu viļņi izlauzuši sienas un pacēluši bunkuru jumtus gluži kā cepures. Tonnām smagi dzelzsbetona bluķi krituši pat 20 metru tālu. Ir aprēķināts, ka viena bunkura uzspridzināšanai izmantots ap 8 t trinitrotoluola. Zemes satricinājuma un triecienviļņa dēļ apkaimes ezeros saplaisājis ledus, bet 10 km attālajā Rastenburgā plīsuši māju logi un biruši jumta dakstiņi. Turpmāk vēl.
1940. gada oktobrī sākas celtniecības darbi objektā «Nord». 1941. gada 24. jūnijā 01.30, lai vadītu uzbrukumu PSRS, objektā «Nord» ar vilcienu ieradās Hitlers. Viens no pirmajiem fīrera darbiem jaunās mītnes nodēvēšana par Vilka midzeni. 1944. gada 20. jūlijā apspriedes laikā vienā no barakām notiek neveiksmīgais atentāts pret Hitleru. 1944. gada 10. novembrī Hitlers dod pēdējo pavēli no Vilka midzeņa uzbrukt sabiedroto spēkiem Ardenos. 1944. gada 20. novembrī 15.15 Hitlers specvilcienā «Brandenburg» uz visiem laikiem atstāj Wolfschanzi. 1945. gada 23. janvārī operācijā «Inselsprung» Wolfschanzes bunkuri tiek saspridzināti. 1945. gada 27. janvārī Rastenburgu un «Vilka midzeņa» apkaimi bez kaujas ieņem padomju armija. 1955. gadā pabeigta apkaimes atmīnēšana. 1958. gadā Polijas amatpersonas nolemj atvērt Wolfschanzi tūristiem.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 17 Okt 2008 22:10:03
Atbildēt
hei vai tik tas naf mehaniskais mulis ????
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 17 Okt 2008 22:11:17
Atbildēt
Kara smakai pa pēdām II (Sākums 11. oktobra laikrakstā) Pirms ekskursijas Hitlera «Vilku midzenī» bija iespēja izvēlēties izstaigāt maršrutu ar vai bez gida. Lai nu kolektīvs sliecās taupīt naudiņu un nestaigāt gida pavadā, taču Pulkvedis viedokļu apmaiņai pielika punktu, nosakot, ka ekskursiju izmaksās no savas kabatas (nevar liegt cilvēkam izmaksāt šis bauslis radies vēl pirms Ādama un Ievas grēkā krišanas). Jāteic puiši nevīlās, jo gids (pensijas vecuma vīrs) bija savas lietas entuziasts, kas ieinteresētu klausītāju priekšā burtiski atplauka i rādīja plašāk neredzētas bildes no personiskā albuma, i ierādīja, kurā vietā labāk uz bunkura uzrāpties, i ar savādu garšu stāstā par Štaufenberga atentāta mēģinājumu piebilda, ka sazvērnieki klavieru stīgās pakārti... Vēl gids atklāja, ka netālu Martinai ciemā, ceļa malā, nesagrauts vācu bunkurs aplūkojams, un tas, protams, tika iekļauts maršrutā. Lai nu diena uz vakarpusi sliecās, nebija lāgā ēsts, tomēr vēl kāds darbiņš bij` jānodara turpmāk starp citiem grafiti uz kāda bunkura sienas kvēlos uzraksts «Panzerkampf». Bet Martiani ciemā vajadzīgā privātīpašuma saimnieks vien noprasīja divus zlotus no sejas, un bunkurs bija apskatāms pēc viņa teiktā, nopircis īpašumu 60. gados kopā ar visu bunkuru; apkārtnē tas vienīgais tāds saglabājies, jo kara gados nomaskēts par siena šķūni; pārējie gar ceļa malu sabombardēti. Arī šeit iz katra kakta dvesa dzīvā vēsture, un varēja vien brīnēties, kāpēc saimnieks biznesu neizvērš būtu kaulu zāģi lūkā ielicis, vēl kādus manekenus uzskatāmībai, un būtu tā-ā-āds objekts! A tagad vairāk pārsteidza ligzda ar putnēniem, kur mazuļi uz cilvēka tuvošanos reaģēja ar vienādiņ paģēroši ieplestiem knābjiem. Par nakts vietu kempingu Dobā un pirmās dienas noslēgumu īsi un tautiski izteicies Blokens (pie šādas iesaukas ticis, kad nez kur Latgalē no siena panta noripojis un draugs viņu par blokenu nosvētījis): "Kemps pārliecina un uzrunā ar turpat esošo ezeru, biljarda zāli, cērtamu polieti recepcijā, vientulīgām atejām un diezgan padārgām alus cenām. Latviešu rubļos ap 1.40. Bet kemps ir skaists, sakopts, glauni kaimiņi; silts laiks, pirmās vakariņas svešzemē visi ir apmierināti kā ziloņi. Pasmidzina sīks perdelis no debesīm; labi, ka teltij, kuru paņēma tēvocis Alis (Pulkvedis), ir liela priekšnojume uzslienam un rapsodiju noslēdz kontrabandas cigarete (pīpētāju izpildījumā). Dialogs ar dušu, podu un krītam miegā." Godu var atgūt ar «Melno balzāmu» un stāstiem par studentiem Kilometri ripo: Olština Toruņa Poznaņa, līdz beidzot šķērsojam robežupi Oderu vietā, kas poļu pusē Keterica, bet vācu Kestrina. Polijā dienasvidū piestājām vien tik, lai kādā ceļmalas krogā ieturētos (atminos tomātu zupu no izsmalcinātās ēdienkartes dabā izrādījās vārīti makaroni ar mazumiņu ūdens un ketčupa; ēstuvē uzradās arī kaķis ar peli zobos, un tikai tagad novērtēju sakarību ēstuvē, kur kaķi paši maizi pelna, uz pavāru dāsnumu neceriet). Vācijas pusē pārticība ceļa malās negozējās tāpat i pamestas mājas, i fermas varēja manīt. Otrās dienas noslēgums kempingā pie Lebusas ciema, ko komanda vēlējās ieņemt ar viltu: saimniekam apaļam sārtvaidzim tika iegalvots, ka busā esam vien seši (pa tam divi jaunekļi nesvarīgā solī iesoļoja kempinga dziļumos), taču priecāties nesanāca nākamajā mirklī saimnieks jau velosipēdā joņoja abu puišu virzienā, un viss beidzās kā parasti ar visnotaļ stulbu sajūtu; bijām izgāzušies, vēl pa vārtiem neiebraucot. Zaudētā goda (taču goda) vārdā Pulkvedis šķīrās no Melnā balzama pudeles; skaidroja kaut ko par studentiņiem, kam naudas nebij`, un labi, ka saimnieks lāga dvēsele, saprata... Šai vietā pavadījām divas naktis. Kempings daudzos aspektos bija lielisks ar omulīgu peldvietu un gadu desmitos veidotu mazdārziņu teritoriju. Mazdārziņi vāciešu izpratnē nozīmē pāris kvadrātmetrus zemes, kur puķes audzēt vai krēslā zvilnēt, un treileri ar dzīvokļa cienīgām labierīcībām. Kā nopratām dzīve kempingā (kur arī kopīga duša, veļas mazgātava, autostāvvietas un kafejnīca) atspoguļo vāciešu izpratni par dzīvi laukos. Turpmāk vēl.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 17 Okt 2008 23:50:32
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar brīžam pat visai mežonīgu Otrā pasaules kara tanku kauju izpētes grupu.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 18 Okt 2008 12:16:52
Atbildēt
Jā, jā, par to mežonību arī, lūdzu, atskaitīti
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 21 Okt 2008 19:13:21 - Laboja Moderators
Atbildēt
Latviskas pārdomas vāciskā vidē
http://www.ntz.lv/portals/celojumi/raksts.html?xml_id=8445
______ Ceļu stāvokli un Vācijas - Latvijas atšķirības apspriežam Politikā, šeit tikai par braucienu. M.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 19:26:21
Atbildēt
Kara smakai pa pēdām III (Sākums 11. oktobra laikrakstā) 4. augusts pirmdienas rīts, kad muzeji slēgti. Līst. Izstaigājam kādas pilsēteles baznīcu, kur vienā pusē II Pasaules karam veltīta fotoizstāde, taču vairāk par to mani uzrunā senie akmens mūri, kapi baznīcas pagalmā un lietus atdzīvinātās krāsas... Oh, senatnes dvesma! Stilīgā hotelī (Seehotel Luisenhof) ar saimnieku Hajo Šūmaheru sarunājam ekskursiju uz Falkenhāgenu, uz bijušo zarīna gāzes rūpnīcā. Lietus ar vēja brāzmām tāds, ka esam spiesti bēgt iekštelpās. Hajo telefoniski nokārto, ka tiksim ielaisti Zēlovas kara muzejā, un ap to laiku, kad nonākam Zēlovā, lietus ir mitējies. Muzejs vairāk kā memoriāls zemnīcas tipa ēka slīgst raženu skujeņu un rožu apstādījumos; starp tiem laukums krievu kara tehnikai, bet augstākajā vietā memoriāls ar kapu plākšņu rindām. Taču šķietamajā zemnīcā daudz stikla un ir sava kinozālīte. Priekštelpā līdzās fotogrāfijām no sagrautās Berlīnes daži skaitļi: I Pasaules karā bojā gāja 9 737 000 cilvēki, no tiem 500 000 civilie iedzīvotāji; II Pasaules karā 55 293 500 cilvēki, no tiem 24 475 800 civilie iedzīvotāji. Ir ko padomāt.... Turpat kareivju vešiņas, goda mundierīši, šaujamie, mīnas un lādiņi puiši ap vitrīnām lodā kā kāpuri ap ēsmu; taču vēl vairāk sirdis kustina dokumentāla filma (izvēlamies krieviski ieskaņoto) par kaujām Zēlovas augstienēs. Detalizētāks apraksts literatūrā atrodams angļu vēsturnieka Antonija Bīvora (arī latviskotajā) grāmatā «Berlīnes krišana 1945»), vēsturnieka Ineša Feldmaņa publikācijās un vēl dažviet interneta resursos. Maršals «miesnieks» Lūk, neliels faktu un atmiņu ieskicējums: Zēlovas augstieņu ieņemšana tiek uzskatīta par vienu no lielākajām II Pasaules kara kaujām. Trijās dienās 1945. gadā, no 16. līdz 19. aprīlim, tur savas dzīvības zaudēja 30 000 līdz 38 000 padomju (pēc dažādiem avotiem) un 12 000 vācu puses karotāju. "Padomju militārā stratēģija un taktika bija lielā mērā balstīta uz nerēķināšanos ar karavīru dzīvībām un orientēta uz milzīgiem upuriem. Kaujas lauki bija burtiski "nosēti" ar krievu karavīru līķiem. Ar īpašu nežēlību pret padotajiem un karavīru tīšu un veltīgu dzīšanu nāvē izcēlās slavenais krievu maršals Georgijs Žukovs. ()... Krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs rakstā «Georgijs Žukovs: tautas maršals vai maršals cilvēkēdājs?» apraksta kādu interesantu un zīmīgu epizodi. Neraugoties uz to, ka padomju artilērija nebija iznīcinājusi vācu ugunspunktus, kāds bataljona komandieris bija spiests (citādi draudēja nošaušana) vest uzbrukumā savus karavīrus vienā no Zēlovas augstienes sektoriem. Kad viņš gribēja dot pavēli atkāpties, jo no bataljona 800 vīriem dzīvi bija palikuši ne vairāk kā simts, vācu dzots negaidīti apklusa. Vēlāk izrādījās, ka vācu ložmetējnieks bija sajucis prātā, redzot savā priekšā tādus līķu kalnus... Uzvara Otrajā pasaules karā Padomju Savienībai maksāja tik tiešām dārgi tajā PSRS zaudēja 43,5 miljonus cilvēku, no tiem 26,4 miljoni militārpersonas," tā I. Feldmanis rakstā «Staļina kļūdainie lēmumi». Pēc kara veterānes Ingrīdas Sokolovas atmiņām maršalu Žukovu frontinieki saukuši par "miesnieku", un viņam piedēvēts arī plaši zināmā paruna: "Nekas, krievu sievas vēl piedzemdēs." Žukova kritiķi min arī kādu taktisku neveiksmi Zēlovas kaujā; par to vairāk stāstīts vācu dokumentālajā filmā «Sterben an der Ost front» proti, Žukovs iecerējis apžilbināt pretinieku, izmantojot prožektorus, taču tā izrādījusies smaga kļūda pēc trīs dienu kaujām ap katru no gaismekļiem (un to bijis simtiem) sakritušas prāvas līķu kaudzes lielākoties sievietes, kas bija nozīmētas staru virzīšanai uz pretinieku. Taktika, kas citkārt nostrādājusi, šoreiz izgāzusies divu iemeslu pēc biezajā miglā prožektoru stari atstarojušies uz pašu uzbrūkošajiem tankiem; otrkārt tanku saceltais putekļu mākonis tikai pastiprinājis miglas efektu, kad gaisma pietuvinās gaismas avotam; vācieši šo iespēju nesaudzīgi izmantojuši... Lētās labās iespējas Izstaigājam arī memoriāla terasveidīgās āres sabildējamies pie kara tehnikas. Sūnains (aizsargkrāsas!) skats uz šiem sastingušajiem pagātnes lieciniekiem katjušas kabīnei logi ar metāla aizvirtņiem (laikam taču domāts, lai iekšā sēdētājos paliktu vēl kas no cilvēka pēc tam, kad šī elles mašīna iet vaļā); daži katjušas BM - 13 lielumi: kalibrs 132 mm, 16 raķetes izšauj 7 līdz 10 sekundēs; katra raķete sver 42 kg un bišku tā kā uz dullo (gadoties, ka gaisā saskrienas) labā laikā aizlidinās līdz pat 8 470 m tālu. Iespringuši uz Lebusa ezera daudzsološajām dzīlēm mūsu kompānijas čadīgākie copmaņi vietējā pilsētiņā sapērk ekipējumu i sev, i sievām, kas mājās makšķeri rokās nav turējušas; vienkārši cenas tādas cik pie mums latos, šeit eiro, i saimnieks vēl atlaidi uzmet. Pat es "noraujos" un medniekbodē iegādāju Victorinox zīmola nazi, ar kuru ceru konservus civilizēti atdarīt. Turpat iemēģinām laimi turku imbisā ēstuvē, kur melnīgsnēji puiši vairāk ar žestiem, piesaucot internacionālas frāzes: "Cola? Kofī? Ais tī?", saveido dāsnas (3 līdz 4 eiro robežās) girosa, salātu un frī kartupeļu porcijas... Protams, pēc pusdienām skats uz dzīvi uzlabojas, jašu vien Ansis aizspurdz uz krustojumā pamanītu aptieku. Tur viņš tiek pie vācu aktīvās ogles, ko vēlāk nodēvē par Ebersvaldes brīnumtabletēm. Citādi možajam vīram, kas ne mazumu pasaules valstu apceļojis, Polijā allaž piemetoties "žiglo kāju" lieta. Kāds vairs ceļojuma prieks, kad pats esi kā staigājoša mīna?! Lidotāju piemiņai Iepriekšējā vakarā sarunā ar kempinga saimnieku noskaidrots, ka Ebersvaldes tuvumā apskatāma Finovas aviācijas izstāde. 1996. gadā no Lebusa ezera izceltas vācu lidmašīnas «Fw 190A4» atliekas; lidmašīnā atradies arī pilots, kas 1945. gadā gājis bojā gaisa kaujā pēc diviem tiešiem trāpījumiem nu vraks apskatāms Finovas ekspozīcijā. Turp arī stūrējam, un izrādās no iedomātās necilas Luftvaffes (vācu gaisa spēku) filiāles ne vēsts. Smārdes lidlaukam līdzīgā teritorijā apkopoti dažādi padomju aviācijas eksemplāri un arī šis tas no vācu tehnikas; kam vēlēšanās, var iznomāt arī kvadraciklus un citus braucamrīkus; jau padomju laikā lidlauka teritorijā glabāti atomieroči. Runājot par Luftvaffes dižākajiem pagātnes mirkļiem, gribas pieminēt kādu epizodi no A. Bīvora grāmatas: "Pārsteidz ziņas par kamikadžu eskadriļas izveidošanu vācu aviācijā. To bija paredzēts izmantot, lai apturētu padomju spēku pārcelšanos pār Oderu. Luftvaffē parādījies jauns termins "pašuzupurēšanās misija". Šīs speciālās eskadriļas bāzes vieta nosaukta par «Leonidas», atradās Juterborgas aerodromā. To komandēja apakšpulkvedis Hainers Lange. Visiem lidotājiem, kas iestājās eskadriļā, bija jāparaksta dokuments, kas beidzās ar vārdiem: "Es pilnībā apzinos, ka operācijai, kurā piedalos, jābeidzas ar manu nāvi." 1945. gada 16. aprīļa vakarā pilotu eskadriļai tika sarīkotas dejas, uz kurām bija uzaicināts aerodroma sieviešu personāls un sakarnieces. Pasākuma beigās izskanēja atvadu dziesma. Ģenerālmajors Fukss atbildīgais par operācijas vadīšanu, ar pūlēm valdījis asaras." Jau nākamajā rītā izlidojusi pirmā lidotāju grupa, kas devās operācijā «Totālā misija». Tās uzdevums bijis iznīcināt 32 tiltus pār Oderu un, lai gan vācu izlūkdienests ziņojis par 17 iznīcinātiem tiltiem, šodien vēsturnieki kā ticamu min tikai viena objekta Kestrinas tilta iznīcināšanu. Gaisa kaujās bojā gājuši 35 piloti pašnāvnieki, un no šodienas militāro speciālistu viedokļa tā esot bijusi pārāk dārga maksa par iespēju uz neilgu laiku apturēt sabiedroto spēku virzīšanos... Turpmāk vēl.
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:00:53
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Protams, pēc pusdienām skats uz dzīvi uzlabojas, jašu vien Ansis aizspurdz uz krustojumā pamanītu aptieku. Tur viņš tiek pie vācu aktīvās ogles, ko vēlāk nodēvē par Ebersvaldes brīnumtabletēm. Citādi možajam vīram, kas ne mazumu pasaules valstu apceļojis, Polijā allaž piemetoties "žiglo kāju" lieta. Kāds vairs ceļojuma prieks, kad pats esi kā staigājoša mīna?! Taisnība - bija tāda lieta "plūtons", bet melots ir ar tabletēm - friču ogle ior tieši tik pat neefektīga kā mūsējā...atšķiras tikai efektīgais iepakojums un 10x ( !!!) lielāka cena...bet GLĀBĒJZĀLES BIJA TĀS OTRĀS...baltas kapsulas mīkstā apvalkā.... ar 2reiz 2 pietika lai visa katastrofa beigtos.... Bayer....made in Germany.... aptieķniece man teica - "tev pietiks ar vienu iepakojumu"...bet es bezcerības apņemnts uzstāju -"Dodiet vien visas 2 pakas".... un kas - noderēja atpakaļceļā ...jo 2 citiem manevrantiem arī nobrieda ātrās kājas.......lieki teikt - pēc procedūras arī šamiem viss normalizējās.... Morāle - braucot ceļojumā nekad nepaļaujieties tikai uz ogli .....ir vērts iepaz'\ities arī ar turienes aptieku piedāvājumu....aptieķniecei vnk. jāpasaka kodētētā frāze : "my stomak is pļļfrrr...!" ...viņa sapratrīs....
________________________ "Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:14:02
Atbildēt
Lielo manevru `2008 ( un pārējo forumantu) zināšanai - pašlaik notiek video materiāla kompilācija par tēmu "carinhall". Iecerētā izvietošana - Youtube. nekas nebūs jāvelk. Paldies kurlandlegionārām par atbalstu . Proces pašlaik notiek brīvajos brīžos. Apkopoju. Montēju. Veidoju. pirmizrādes Treileru nebūs.... ...paralēlui 2. filmenieks top ar nosaukumu "Šturmgrupa ".....
________________________ "Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:32:37
Atbildēt
Quoting: vieux fusil friču ogle ior tieši tik pat neefektīga kā mūsējā Ogle jālieto pareizi - viena tablete uz 10 Taviem kilogramiem, jums tak mediķis bija līdzi...
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:36:34
Atbildēt
Quoting: puuce Ogle jālieto pareizi - viena tablete uz 10 Taviem kilogramiem, jums tak mediķis bija līdzi... Stipra kapija arī der tālos braucienos...
________________________ Židoģitļerovci.
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:41:02
Atbildēt
Quoting: puuce Ogle jālieto pareizi - viena tablete uz 10 Taviem kilogramiem, jums tak mediķis bija līdzi...
....ja Tu zinātu realitāti....es, man liekas, izriju 3X devu uz katriem saviem 10 kg, visas savas 3 pakas 3 piegājienos un ....pat iztīrīju visus Kurlandlegionāra un Venta ogles krājumus...bet rezultāta nebija....eh - nevaru atrast kā tās vācu` Bayer `brīnumzāles saucās....( slēpta, neieinteresēta reklāma...)...Alis arī deva savas ripas no viņa medkita somiņas, bet - bez rezultātiem.... Mosads maitas ir stipri....bet doiču ` Bayer `koncerns ir STIPRĀKS...
________________________ "Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:43:12
Atbildēt
Tātad visvienkāršākās zāles jums nebija līdzi - šnabis ar pipariem... Te nu bija, šturmgrupa un mašķernieki
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:47:20 - Laboja vieux fusil
Atbildēt
Quoting: puuce Tātad visvienkāršākās zāles jums nebija līdzi - šnabis ar pipariem... Te nu bija, šturmgrupa un mašķernieki
...nu beidz ...Es Lebusas kempā, ceļot teltis, šamo viens ,bezcerības apņemts, gandrīz vienpersoniski ar visiem mellajiem pipariem 0,3 ielēju iekšā...poļu šnabis, pirkts pēdējā pierobežas tipa superneto... daži kamrādi palīdzēja 0,2 l pieveikt...lai nav melots- viņi apstiprinās to šamanisma procedūru ...pat atturībnieks Alis teica - veci, tev vajag šnabi ar pipariem.......bet bija par vāju ( par maz ?)
________________________ "Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:49:23
Atbildēt
Slikts šnabis bija, poļu šnabis
Quoting: vieux fusil bezcerības apņemts, gandrīz vienpersoniski ar visiem mellajiem pipariem 0,3 ielēju iekšā Vai šitāds kadrs arī tajā voyage trillerī būs?
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Okt 2008 20:52:58
Atbildēt
Quoting: puuce Vai šitāds kadrs arī tajā voyage trillerī būs?
Nebūs. Kad operātors dzer ( lasi - ārstējas,cīnās ar sevi)...tad kamera ir izslēgtra....
________________________ "Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|