| Autors |
Ziņa |
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2007 18:12:05 - Laboja Alis
Atbildēt
No Vācijas puses manuprāt būtu minami H. Guderians, Heinrici, Manteifelis, Hots utt. Seviski jau Guderians, kā teorētiskā pamata un tanka, kā atsevišķa sauszemes spēka veida pamatlicējs, to galveno uzdevumu noformulētājs.
Aizmirsi pieminēt Manšteinu, kurš iesniedza Hitleram alternatīvo plānu "Šlifena" plāna kopijai, kurā bija paredzēts trieciens ar tanku divīzijām caur Ardeniem un, kuru arī spīdoši realizēja Manšteins ar Guderianu.
Vitmans, Kariuss u.c. bija vienkārši talantīgi tankisti/tanku komandieri.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2007 19:41:32
Atbildēt
Graver
Tā kā rakstu kursa darbu par Vācijas un Krievijas tanku armijas militāro attīstību, precīzāk šo abu armiju taktiku, kara teoriju, vēlētos dzirdēt jūsu viedokli šai sakarā, it sevišķi interesētu jūsu viedokļi par Krievijas tanku armijas teorētisko pusi un tās pielietojuma attīstību kaujas laukā
===
Sāksim ar to, ka vācieši pirmie un daudz agrāk izstrādāja patstāvīgo bruņoto apakšvienību stratēģiju (kurā tanku apakšvienības darbojas kā atsevišķa, pašpietiekama ieroču šķira), kamēr PSRS, tāpat kā visas pārējās valstis, pieturējās pie `tanki - kājniekus pavadošais adbalsca ierocis` ©. Tikai pēc vācu panākumiem vainagotajām Polijas un Francijas kampaņām PSRS sāka izstrādāt līdzīgu koncepciju.
Par PSRS bruņutanku karaspēku attīstību WW2 laikā un pirms tam var mēģināt lasīt šeit: http://mechcorps.rkka.ru/
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Mai 2007 20:18:57
Atbildēt
Maarrutku Jums
Par PSRS bruņutanku karaspēku attīstību WW2 laikā un pirms tam var mēģināt lasīt šeit: http://mechcorps.rkka.ru/
...nav tā sliktākā lasāmviela...un bez liekas politikas...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Graver
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 09:43:12
Atbildēt
paldies!
kā uzskatat, uz kuras puses pētijumiem sliekties - rietumu vai austrumu, kad runa iet par skaitlisko sastāvu, gan zaudējumu, gan vispār kaujās iesaistīto, tomēr precīzāki dati nebūtu piemēram Vācijas vēsturnieku darbos, jo cik atceros tad krievi biezi tos skaitlus izmainiija uz augshu, mazaak pasiem kritusie, vairak vaciesiem, nezinu ka tagad literatura atspogulo datus, iespejams ka vairs nev politiskais raksturs vesturnieku petijumiem Krievija. Man gadiijaas vieni dati kur runa gaaja par simtiem tanku Kurskas kaujaa, lai gan reaali piedaliijaas paardesmit tanku, no kuriem vaaciesiem laikam tika iznicinaati kaadi 4-7 tanki, krievam vismaz 20 tanku so so 
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 10:02:23 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Graver
kā uzskatat, uz kuras puses pētijumiem sliekties - rietumu vai austrumu, kad runa iet par skaitlisko sastāvu, gan zaudējumu, gan vispār kaujās iesaistīto, tomēr precīzāki dati nebūtu piemēram Vācijas vēsturnieku darbos
===
Smags jautājums - par pretinieka zaudējumiem akordeonu dzen visi, savukārt par savējiem ir atkarīgs kā skaita.
Pie tam, ko nozīmē `iznīcināts tanks`. Ja tanks pēc sašaušanas (un ekipāžas iznīcināšanas) tiek atremontēts un atgriežas ierindā, jams statistikā iet kā iznīcināts vai neiet? Re ka piemērs ar vācu triecienaviācijas asu Rudelu, kurš bija `iznīcinājis` 600 vai cik tur to sovjetu tanku. Mēs te spriedām, ka no lidmašīnas figu Tu redzēsi faktisko damagi, kas būs nodarīta tankam no 37mm lielgabaliem. Nu, pilots var piefiksēt trāpījumu, bet kur ir teikts, ka tanks patiešām ir neatgriezeniski iznīcināts? Nekur. Tikpat labi šams var būt cietis nenozīmīgus bojājumus, kurus mehbrigāde novērš turpat uz vietas 2-4 h laikā, āber pilots ieraksta savā fraglistē `iznīcinātu tanku`.
Respektīvi, ja divīzijas kaujas ackaitē stāv rakstīts `mēs uzbrukumā zaudējām X daudzumu tanku`, no tā vēl nevar secināt, ka visi šie tanki iznīcināti neatgriezeniski, ja vien tas nav pateikts tiešā tekstā.
Vai vēl piemērs iz Berlīnes operācijas. Ir literatūrā minēti piemēri, kad Berlīnē ar Panzerfaustiem sašauti IS-2 tanki, pie kam, sašaušana izpaudusies tā, ka kumulatīvā strūkla caursitusi bruņu un ar pārspiedienu izraisījusi apkalpes bojāeju, kamēr paša tanka bojājumi aprobežojušies ar ~5mm caurumiņu bruņā. No tanka izvelkot ārā apkalpes atliekas un iesēdinot tur jaunus tankistus, tanks uzreiz atgriezies kaujā. Atkal, retoriskais jautājums, vai var uzskatīt, ka vācu grenadieris/folkšsturmists/hitlerjūgendists, kurš izdarīja liktenīgo šāvienu, ir iznīcinājis tanku?
Tā ka nav tas tik vienkārši, kā izskatās.
|
Graver
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 11:02:23
Atbildēt
mjaa, tur jau tā lieta. Tomēr man domāt, ka ar tiem skaitļiem, piemēram divīzijas vai grupas ietvaros sniegtie ziņojumi par saviem zaudējumiem un pretinieku zaudējumiem, tomēr norāda faktisko skaitu cik ir iznīcināti neatgriezeniski, uz tā pamata varētu domāt, ka lielāka ticība ir prettanku lielgabalu, tanku apkalpju utt. ziņojumiem, tomēr taču var redzēt, kad tanks ir iznīcināts, it sevisķi ja tiek detonēta tā munīcijas krājumi, tanks ir bojāts neatgriezeniski.
Protams tas neskaitas ja tiek sašautas tā ķēdes, iznīcināts stobrs, vai tanks ir padarīts kustības nespējīgs, piemēram apmests otrādi un to kā trofeju nesavāc, tad ir iespēja, ka pretinieks to savāks atpakaļ un atremontēs.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 11:16:53
Atbildēt
Graver
Tomēr man domāt, ka ar tiem skaitļiem, piemēram divīzijas vai grupas ietvaros sniegtie ziņojumi par saviem zaudējumiem un pretinieku zaudējumiem, tomēr norāda faktisko skaitu cik ir iznīcināti neatgriezeniski
===
Ne gluži. Iedomājies situāciju: uzbrukumā dodas tanku divīzija ar 100 tankiem. Pārraujot pirmo aizsardzības līniju, divīzijā paliek 74 funkcionālas mašīnas (kuras turpina uzbrukumu), bet no `zaudētajām` 26 mašīnām 10 ir neatgriezeniskas, bet 16 - remontējamas. Tad nu lūk, atskaitē visdrīzāk stāvēs ierakstīts, ka tanku divīzija tomēr uzbrukumā zaudēja 26 mašīnas (bet var ierakstīt arī 10, ja pa ackaites rakstīšanas laiku šamās ir atremontējusi šīs pašas divīzijas mehbrigāde). A pretinieks, ja būs godīgs, uzrakstīs, ka ir sašāvis 26 ienaidnieka tankus.
===
lielāka ticība ir prettanku lielgabalu, tanku apkalpju utt. ziņojumiem, tomēr taču var redzēt, kad tanks ir iznīcināts, it sevisķi ja tiek detonēta tā munīcijas krājumi, tanks ir bojāts neatgriezeniski.
===
Tas gan drusku piemērs no mūsdienām un šīs tēmas ietvaros neliels offtops, tomēr šķiet 1982. gada arābu-e-breju karā ir bijusi epizode, kur paliela sīriešu T-72 vienība ir uzskrējusi virsū izraēliešu `Merkavām`, kuras bijušas samērā pārsteigtas un nav lāga bijušas spējīgas izrādīt pretestību. Tad nu sīrieši šāvuši un šāvuši un brīnījušies, ka `Merkavas` pretī vairs nešauj, bet nedeg arī. Beigās aizsūtījuši izlūkus apskatīties tuvāk, un tie konctatējuši, ka visas `Merkavu` apkalpes ir beigtas, bet tanki tā arī nav aizdegušies advancēto ugunsdzēsības sistēmu dēļ...
|
Graver
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 11:30:46 - Laboja Graver
Atbildēt
Tas gan drusku piemērs no mūsdienām un šīs tēmas ietvaros neliels offtops, tomēr šķiet 1982. gada arābu-e-breju karā ir bijusi epizode, kur paliela sīriešu T-72 vienība ir uzskrējusi virsū izraēliešu `Merkavām`, kuras bijušas samērā pārsteigtas un nav lāga bijušas spējīgas izrādīt pretestību. Tad nu sīrieši šāvuši un šāvuši un brīnījušies, ka `Merkavas` pretī vairs nešauj, bet nedeg arī. Beigās aizsūtījuši izlūkus apskatīties tuvāk, un tie konctatējuši, ka visas `Merkavu` apkalpes ir beigtas, bet tanki tā arī nav aizdegušies advancēto ugunsdzēsības sistēmu dēļ...
Mjā, tomēr cik literatūrā esmu iepazinies ar karavīru atmiņām, tad tomēr pēc tanka sašaušanas to aplūkot dodas izlūki, kas konstatē, kas ar to ir noticis, protams tais gadījumos, ja tas nedeg.
Pemēram, grāmatā "Plāns Barbarosa" ir daudzviet sniegtas ziņas, ka pēc tanka sašaušanas ja tas nav iznīcināts vēl ar granātu saišķi devās uz tanku un meta tā lūkā, tā detonējot tā munīciju un uzlaižot gaisā visu tērauda monstru, tāda taktika bija vāciešiem pret krievu T-34, KV-1 un KV-2. Jāsaka gan ka tas bija šo tanku parādīšanās kaujaslaukā sākumā, kad vēl nebija advancētas aizsardzības pret šiem tankiem un tie nedarbojās slēgtās vienībās bet izklaidus kopā ar T-24.
par to labošanu....
parasti tehniku labo tas, kas ir palicis uzvarētājs kaujaslaukā un to pārvalda. uzbrukumā uz krieviju visbiežāk kaujalaukā uzvarētājs bija Vācija, pateicoties tās armijas labākai sagatavotībai..
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 11:38:57
Atbildēt
Graver
Mjā, tomēr cik literatūrā esmu iepazinies ar karavīru atmiņām, tad tomēr pēc tanka sašaušanas to aplūkot dodas izlūki
===
Ja vien tas ir iespējams, protams.
===
pēc tanka sašaušanas ja tas nav iznīcināts vēl ar granātu saišķi devās uz tanku un meta tā lūkā, tā detonējot tā munīciju un uzlaižot gaisā visu tērauda monstru, tāda taktika bija vāciešiem pret krievu T-34, KV-1 un KV-2.
===
Arī Kurskas kaujas laikā vācieši esot lietojuši šādu paņēmienu uz lauka stāvošās padomju tehnikas piebeigšanai.
===
Jāsaka gan ka tas bija šo tanku parādīšanās kaujaslaukā sākumā, kad vēl nebija advancētas aizsardzības pret šiem tankiem un tie nedarbojās slēgtās vienībās bet izklaidus kopā ar T-24.
===
Droši vien domāji T-26?
===
parasti tehniku labo tas, kas ir palicis uzvarētājs kaujaslaukā un to pārvalda.
===
Te ir drusku cita lieta. Vācieši ļoti taupīja savu tehniku un centās salabot visu, ko vien bija iespējams, kamēr sovjeti, it īpaši kara sākumā, pret visu šo padarīšanu attiecās nedaudz halātīgi no sērijas `ai, mums ir daudz`.
|
Graver
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 11:49:19
Atbildēt
jā domāju T - 26, vislabākais avots ir Guderiana darbs Karavīru atmiņas, esmu lasījis tikai vācu versiju, ir daudz tādu gadījumu, kas loģiski nava izskaidrojami, pat neiespējami, bet ar II pasaules kara propagandas un ideoloģijas palīdzību viss dīvainais kļuva iespējams, tas pats par to ka Tiger tipa tanks pieveic 10 T - 34 un otrdādi viens KV -1 nsoprosto konvoju un sāk test pa vāciešiem līdz tam beidzas munīcija un ja nav attiecīgu kalibru munīcija un ieroči, tad ir visai čābīgi...!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 11:52:49
Atbildēt
Graver
esmu lasījis tikai vācu versiju, ir daudz tādu gadījumu, kas loģiski nava izskaidrojami, pat neiespējami, bet ar II pasaules kara propagandas un ideoloģijas palīdzību viss dīvainais kļuva iespējams, tas pats par to ka Tiger tipa tanks pieveic 10 T - 34 un otrdādi viens KV -1 nsoprosto konvoju un sāk test pa vāciešiem līdz tam beidzas munīcija un ja nav attiecīgu kalibru munīcija un ieroči, tad ir visai čābīgi...!
===
Cik saprotu, tad tādi precedenti ir bijuši, gan PzVIH vs. 10 gab. T-34-76, gan KV-1 vs. 22 gab. PzIII (Kolobanova slēpnis).
|
Graver
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 11:57:17
Atbildēt
neatceros kur tieši bet bija arī, ka Tigeris stāv uz pakalna un tālāk iet ceļs, pa kuru pārvietojas krievu tehnika, sāk to apšaudīt, krievi klāt nelien, bet sāk izmantot artilēriju un pārējo tehniku, pakalns tika noslaucīts pilnībā no krūmiem un kokiem, tīģerim nekas, beidzās munīcija un apkalpe pameta tanku, krievi pienākot redzēja, ka ķēdes ir pārrautas, tankam ir vairāki desmiti trāpījumi, bet neviens to nevarēja iznīcināt, cik atceros tad krievu rīcībā bija arī T-34, tomēr tie bija neizdevīgākā pozīcijā pret Tiger.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Mai 2007 23:14:55
Atbildēt
Graver
Iesaku Mellentīna ''Tanku kaujas''. Baigi labs darbs. Un ļoti daudz un sīki analizēta karojošo pušu taktika.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 11:01:22 - Laboja divplaksnis
Atbildēt
neatceros kur tieši bet bija arī, ka Tigeris stāv uz pakalna un tālāk iet ceļs, pa kuru pārvietojas krievu tehnika, sāk to apšaudīt, krievi klāt nelien, bet sāk izmantot artilēriju un pārējo tehniku, pakalns tika noslaucīts pilnībā no krūmiem un kokiem, tīģerim nekas, beidzās munīcija un apkalpe pameta tanku, krievi pienākot redzēja, ka ķēdes ir pārrautas, tankam ir vairāki desmiti trāpījumi, bet neviens to nevarēja iznīcināt, cik atceros tad krievu rīcībā bija arī T-34, tomēr tie bija neizdevīgākā pozīcijā pret Tiger.
Bet Tīger I tika saražoti tikai 1,355 un ar tik maz izciliem tankiem nevar uzveikt padomju bezjēgā saražotos un viegli aizvietojamos ne pārāk izcilus tankus.
Vēl Tiger mīnus bija tas ka to nevarēja lauka apstākļos salabot, jo lai tiktu līdz piekarei ( piedodat ja kļīdos bet es īsti neatceros kā sauca to tanka daļu) vajadzēja izņemt visu motoru, ātrumkārbu un sazin vēl ko. Ja tam kaujas laikā aplūstu zobrati piedziņāvai citur tad tanks paliek uz kaujas lauku līdz ko to aizvelk un remont cehu un tad vēl pajiet vēl kāda diena līdz to salabo.
Sabiedroto Shermanam daudzkas bija modulārs un tādēl āti un vienkārši nomainams.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 11:54:47
Atbildēt
divplaksnis
Bet Tīger I tika saražoti tikai 1,355 un ar tik maz izciliem tankiem nevar uzveikt padomju bezjēgā saražotos un viegli aizvietojamos ne pārāk izcilus tankus.
===
Pirms saukt jebkuru tanku par izcilu, neaizmirsīsim, ka nekas nav ideāls uz šīs pasaules un tam pašam Tīģerim bija kaudze trūkumu (piemēram, ar noslāpušu motoru tornis bija jāgriež ar rokas pievadu). Kas attiecas uz padomju tankiem, tad tie paši 1943. un 1944. gada T-34 varbūt nebija gluži izcilas mašīnas, bet jau drošas un uzticamas gan (atšķirībā no agrīnajām 1940. un 1941. gada modifikācijām).
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 12:33:29
Atbildēt
Pirms saukt jebkuru tanku par izcilu, neaizmirsīsim, ka nekas nav ideāls uz šīs pasaules
Par šito arī vienā raidijumā stāstrija. Vācieši visu taisija tik izcilu ka bēz gultņu maiņām un eļošnas tas var iztikt mēnešus, bet pārsvarā tos tankus iznīcināja dažu nedēlu laikā, bet toties krievi tankus taisija tā lai ti var izturēt dažas kauja un protams tādu tanku var ātrāk un vieglāk uztaisīt.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 14:32:02
Atbildēt
divplaksnis
Vācieši visu taisija tik izcilu ka bēz gultņu maiņām un eļošnas tas var iztikt mēnešus
Vai ir arī nojēga par terminiem "slēgtais gultnis" un " eļļas maiņas intervāls"?
bet toties krievi tankus taisija tā lai ti var izturēt dažas kauja
Tehniku taisa ne jau lai varētu "izturēt",bet gan lai tai būtu noteikts resurss.Pz VI piemēram nelika torņa griezes elektromotoru ne jau aiz advancētības,tipa,lai stulbie krievi griež ar elektromotoru,mēs ar hidrauliku,bet gan tapēc,ka bija vara trūkums.Gluži tādas pašas problēmas pēc noraka Pz VI ar diviem elektromotoriem-nebija vara.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 16:55:55
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tanki būtu jādala "iznīcinātajos" (neatgriezeniski) un "sašautajos" (ir trāpīts, bet mašīnu var remontēt un lietot). Tad "sašauto" tanku skaits var būt arī lielāks par saražoto skaitu, ja viens ir remontēts vairākas reizes. Vecajos labajos "Tankomaster" figurē 400 000 kara laikā izdarīti remonti (bet tankus remontē ne tikai pēc sašaušanas).
Gadījums ar faustpatronu ir vēl ķēpīgāks, jo tanku 5mm caurumiņa dēļ var pat neremontēt. Tātad šis tanks neparādās pat remonta statistikā. Vācu faustpatronniekam tad var rakstīt vienu "sašautu" tanku, bet padomju pusē neatgriezenisko zaudējumu nebūs, uzrāda tikai zaudēto apkalpi. Rūdels tiem 500 tankiem var būt trāpījis, bet kādi kuram bojājumi un kā vispār pateikt, kas uz ko šāvis?
Vēl ir trofejas, kas iet no rokas rokā. Pie Balatona ezera trofejās bija arī "pantera" ar zvaigzni, kas nebija aizkrāsota, bet tikai aizsegta ar dēlīti. Tātad šo tanku krievi atņēma vāciešiem, tad vācieši krieviem, un beidzot tas vēlreiz nonāca trofejās.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 18:49:46 - Laboja divplaksnis
Atbildēt
Vai ir arī nojēga par terminiem "slēgtais gultnis" un " eļļas maiņas intervāls"?
Nu labi es īst nepāržinu visus tehniskos terminus, bet stāsta doma bija tāda: Vācieši taisija pārāk kvalitāti un tādēl lēnāk nekā taisot vinkāršākām detaļam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 19:52:31
Atbildēt
divplaksnis
bet toties krievi tankus taisija tā lai ti var izturēt dažas kauja un protams tādu tanku var ātrāk un vieglāk uztaisīt.
===
Nebūs gluži tiesa. Vācieši mīlēja smalkmehānikas un haiteku, kā rezultātā tanki sanāca sarežģītāki un dārgāki (dārdzību vēl saasināja arī tas, ka šamējie bija smagāki par krievu analogiem - materiālietilpība). Savukārt sovjeti producēja tehniku, vienkāršu kā naglas. Kara sākumā tiem pašiem T-34 un KV piekliboja kvalitāte, uz kara beigām tie paši T-34 (1943. un 1944. gada versijas) izturības un drošuma ziņā lika sarežģītajiem vācu tankiem vienos vārtos...
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 20:01:38
Atbildēt
izturības un drošuma ziņā lika sarežģītajiem vācu tankiem vienos vārtos...
Runa gāja par kvalitāti...
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 12 Mai 2007 20:28:53
Atbildēt
Alis
Runa gāja par kvalitāti...
===
Kas tad ir izturība un drošums (reliability), ja ne kvalitāte?
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Mai 2007 20:32:56 - Laboja Moderators
Atbildēt
Zinājāt ka kopš kautkādiem 1990 jiem nav uztaisīts neviens Abram tanks ka tie visi tiek uzlaboti un atjaunoti speciālās rūpnīcās. Abram ir arī vienīgais tanks ar reaktīvo dzinēju.
_____
Lasam tēmu nosaukumus, Mūsdienu bruņutehnikai ir sava tēma!
M. 
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 10:55:27
Atbildēt
divplaksnis
bet stāsta doma bija tāda: Vācieši taisija pārāk kvalitāti un tādēl lēnāk nekā taisot vinkāršākām detaļam.
===
Nu tas, ka vāciešu tehnika bija sarežģītāka, tas ir fakts, un kara sākumā tā bija reāla priekšrocība (sarežģītāks šajā gadījumā nozīmēja arī ar vairāk priekšrocībām, kaut vai tās pašas optiskās ierīces). A vot kad krievi savas vienkāršās kā nagla kaujas mašīnas iemācījās izgatavot gana drošas un uzticamas, situācija drusku mainījās un ne vācu labā.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 13:59:09
Atbildēt
Maarrutku Jums
Katrai valstij bija savi kvalitātes standarti, nu un sovoku tanku kvalitāte neatbilda vācu standartiem, par to taču tu neiesi strīdēties.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 14:05:53
Atbildēt
Alis
Katrai valstij bija savi kvalitātes standarti, nu un sovoku tanku kvalitāte neatbilda vācu standartiem, par to taču tu neiesi strīdēties.
===
Sāksim ar kvalitātes definīciju - kvalitāte ir atbilstība noteiktām, konkrētām prasībām. Un ja tā, tad 1940/1941. gada modeļu tanki T-34 un KV-1 neatbilda pat sovoku kvalitātes standartiem.
Ja skatāmies tālāk, tad tas pats T-34-85 daudz vairāk atbilst 1944. gada frontes (nevis rūpnīcas) prasībām, nekā PzV vai PzVI - šajā gadījumā vācu tanku advancēto optiku un lielgabalu ballistiku kompensē sovjetu tanku mobilitāte, remonta vienkāršība, rezerves daļu masveida pieejamība un visādas citādas lietas. Otros svaru kausos mums ir PzVIH, kurš tiek pāri ne visiem tiltiem, ar pilnu tvertni brauc <200km (vs. 450km T-34-85) un kura ražošanas apjomi rada zināmas problēmas ar rezerves daļu pieejamību...
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 14:13:14
Atbildēt
Maarrutku Jums
Otros svaru kausos mums ir PzVIH, kurš tiek pāri ne visiem tiltiem, ar pilnu tvertni brauc <200km (vs. 450km T-34-85) un kura ražošanas apjomi rada zināmas problēmas ar rezerves daļu pieejamību...
nu tu iebrauci auzaas, PzVIH vainu tu kautko sajauci vai ar tas ir "Tiger". T-34 -85 jau ir videjas svara kategorijas tanks atskiribaa no Tigera kurs ir smagais tanks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 14:17:55
Atbildēt
che_guevara
nu tu iebrauci auzaas, PzVIH vainu tu kautko sajauci vai ar tas ir "Tiger". T-34 -85 jau ir videjas svara kategorijas tanks atskiribaa no Tigera kurs ir smagais tanks
===
Nekur es neiebraucu, PzVIH ir `Tiger` un tieši jamo es arī domāju.
Atšķirīgās kategorijas te neko daudz nemaina, ar to esamību ar `Tiger` bruņotām vācu tanku daļām vieglāk nepalika.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 20:50:13
Atbildēt
Atšķirīgās kategorijas te neko daudz nemaina, ar to esamību ar `Tiger` bruņotām vācu tanku daļām vieglāk nepalika.
Kad vēl palasa to gemoroju, kā tiger bija jānoņem ķēdes un jānoskrūvē ārējie šķīvīši (veltņi), tad jāuzauj šaurās ķēdes un tras viss lai dabūtu šamo virsū uz dzelzsceļa platformas, nu nezinu vai to var saukt par mobilitāti. Kad vēl katra no šīm ķēdēm arī bij jāved līdzi un katrai vajadzēja pa Opel kravas mašīnai.
________________________
mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2007 20:58:12
Atbildēt
Maarrutku Jums
jebkuraa gadijuma tos abus nekaadi nevar salidzinaat tad jau vareji KV-serijas tankus vai IS-serijas tankus likt T-34-85 vietaa
|
