| Autors |
Ziņa |
Sovka
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 13:04:32
Atbildēt
Kā tur rēķināja ekvivalentu?120mm pie 60% leņķa ,ja nemaldos deva 235mm.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 13:07:23
Atbildēt
Alis
1. Izmantoja 17 mārciņu stobru uz 25 mārciņu haubicas lafeta. 25 mārciņu haubica ja nemaldos bija 82 vai 88 mm. Sākumātrums lādiņam visai zems, kā arī bruņsitība. 17 mārciņas bija gana labas, tomēr bruņsitība šķiet bija zemāka nekā krievu 85 mm (varbūt kādam tabula pieejama par 17 mārciņu stobru?). Ja tas 17 mārciņu stroķis bija tāda superpuška, ka visus Tīģerus svilināja, kā tur stāv rakstīts, tad T-34-85 vispār butu bijis Vundervaffe. 
Tiesa, ja tas APDAS bija volframa podkaļiberka tad tas varēja būt jau gana labs. Vismaz uz pirmajiem Centurioniem 76 mm stroķi bija jaudīgs šaujamais.
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 13:16:06
Atbildēt
Alis
Panzergranate 39 67мм 57мм 44мм 34мм 26мм
Panzergranate 40 130мм 72мм 38мм 0мм 0мм
Starpcitu, a kakogo x podkaļiberņikam tāds bruņsitības kritums pēc 1000 m? Sanāk ka uz 1500 metriem pat trāpījuma gadījumā šis pat BT nevarētu sašaut, kautgan no tuvas distances paņemtu T34.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 13:22:28 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Mēģinām vēlreiz iekraut KV-1 bilduku, inbox chota čakarējas 
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 13:26:41
Atbildēt
Starpcitu, a kakogo x podkaļiberņikam tāds bruņsitības kritums pēc 1000 m?
Ja es to zinātu?
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 14:11:47
Atbildēt
Alis
Ja es to zinātu?
Rakstīju par šito lietu.Pirmkārt-kinētika tolaik bija visai liela kalibra,otrkārt-ātruma kritums uz katriem 1000m bija ~100m/s(ja ne vairāk) un treškārt-par stabilizāciju tik lielos attālumos tolaik varēja tikai sapņot...Tur tā problēma.
|
AKM
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 14:24:27
Atbildēt
Par stabilizāciju ir viens citātiņš 
Внезапно , горизонт расширился вверх облако пыли и не иначе . Характерная примета приближения скопища двуногих оседлавших четвероногих
Пока он щурил глаза , поручик Хлынов уже успел разбить об казенник шестидюймовки свой бинокль , нюхнуть кокаина , разматерить окружающее пространство и собрать всю прислугу бронеплощадки . Облако приближалось
- Х%я ты там стоишь ?! ,- заорал поручик , матросу .
Железняк врезал бы ему в морду за такую «фамильярность» , но только и успел подумать о том , как глушит выстрел из корабельного орудия
К концу мысли он оглох . Медленно , как в неисправном киноаппарате , 125 мм «чемодан» кувыркаясь в воздухе врезался в середину конной лавы . Откуда - то появился Махно
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 14:33:18
Atbildēt
Sovka
Rakstīju par šito lietu.Pirmkārt-kinētika tolaik bija visai liela kalibra,otrkārt-ātruma kritums uz katriem 1000m bija ~100m/s(ja ne vairāk) un treškārt-par stabilizāciju tik lielos attālumos tolaik varēja tikai sapņot...Tur tā problēma.
Nu bet kapēc tad parastais bruņsitējs saglabāja rādītājus virs 1000 m?
Tipa tolaik teču podkaļibernijs vēl nebija tas pats, kas mūsdienās, t.i. tā nebija volframa vai urāna adata atdalāmā apvalkā? Tolaik tāču vrode tā bruņsitēja serde lidoja līdz galam ar visu apvalku, t.i. airodinamika nevarētu būt sliktāka par parasto bruņsitēju?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 14:37:04
Atbildēt
Gunman
Mosh masas starpība? Podkaļibernijam tomēr bija cita forma (ar visu apvalku) nekā kaļibernijam...
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 11 Apr 2005 14:46:02
Atbildēt
Cik saprotu bija tā pati forma. Būtībā volframa serde (gana smaga) ar salīdzinoši metāla apvalku un kādu smagu bet mīkstu pildījumu starp serdi un apvalku, nu kautvai svina. Koroče formaj būtu jābūt viegli pilnveidojamai, a masai uz volframa un pildījuma rēķina bija jābūt pieņemamai. Vai arī es ko jaucu ar tā lādiņa konstrukciju?
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 12 Apr 2005 09:31:33
Atbildēt
A vot problēma jamajam ir tajā apstāklī,ka podkaļibernajai kinētikai toreiz lika mazākus sprāgstvielu lādiņus.Savādāk tas podkaļibernijs varēja pamest stobru pa gabaliem.Pat tagad,kad materiāli ir KRIETNI VIEN pilnveidojušies un kinētikas serdenis ir urāns/volframs,reti kurš taisa vairāk par 1:20....Tā man liekas
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 12 Apr 2005 09:42:40
Atbildēt
Sovka
Mūsdienu podkaļibernikam cita konstrukcija. Serde atrodas apvalkā, kas atdalās uzreiz pametot stobru. Savukārt WW 2 laiku podkaļiberka, ja es pareizi saprotu, ir vienkārš lādiņš ar podkaļibernuju volframa serdi. Šajā gadījumā serde no apvalka atdalās tikai trāpījuma brīdī. T.i. tipa apvalks ar "pildījumu" paliek uz bruņas, bet serde iet tālāk. Koroče konstrukcija apmēram tāda pati, kā mūsdienu bruņsitēju lodēm. Diez vai šādam lādiņam draudēja sadalīšanās gabalos.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 12 Apr 2005 10:11:01
Atbildēt
Te ir mūsdienu 115mm podkaļibernijs...Jebkurā gadījumā man šķiet,ka švakā bruņsitība bija saistīta ar lidojuma stabilizācijas problēmām uz attālumiem kuri lielāki par 1000m...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 12 Apr 2005 12:09:13
Atbildēt
Izsmeļoša infa: links... 
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 13 Apr 2005 10:06:45
Atbildēt
Maarrutku Jums
Te gan runa par 60 - 70 gadiem, bet visumā verētu domāt, ka vācieši izmantoja kautko līdzīgu podkalibernij snarjad s otdeljajemim poddonom stabilizirujemij vraščenijem.
Te gan rodas otrs jautājums. Skaidrs ka friču šāviņi bija ar augstāku bruņsitību, bet kā tur īsti bija ar "zabroņevoje deijsvije"? Vai nesanāks tā, ka teiksim vācu 75 vai 88 mm podkaliberka izbliezīs bruņā akurātu caurumu, bet netrāpot tieši pa bojezapasu, MTO vai bākām, nenodarīs nekādu sevišķu postu, tai laikā, kad krievs ar savu 76 vai 85 mm kalibra bruņsitēju bruņu neizsitīs, bet ātlūzas, kas veidosies bruņu plāksnes otrā pusē padarīs darbu tīri labi? Galu galā šāds šķembu kūlis ar lielāku varbūtību aizķers ekipāžu vai bojezapasu. Kāds ir sastapies ar statistiku ar to, kāda veida bojājumi un kāda tieši munīcijas iedarbība izraisījuši vislielākos bruņutehnikas zaudējumus WW2 laikos?
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 13 Apr 2005 13:54:00
Atbildēt
Pamatotas aizdomas,ka tas pats zemkalibra lādiņš ņemot priekšā T-34 un iztaisot akurātu caurumu bruņās sadalās gabalos.Kaut kur lasīju tankistu atmiņas kur bija stāstīts,ka pēc kaujas viss lauks ir bijis pilns ar tām pļockām no podaļiberniem,vienam KV ir bijuši 2 cohumi pierē a jamais turpinājis kustību...
Tam labajam darbam noteikti pietrūks tās pašas kinētiskās enerģijas,vismaz no ~1000 līdz 1500 metri točna.
|
AKM
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Apr 2005 18:50:30 - Laboja AKM
Atbildēt
Pie sarunas par prettanku lielgabaliem un kalibra/stobra garuma attiecībām:
... стоит упомянуть и еще об одной интересной грабинской работе 85-мм противотанковой пушке ЗИС-23 с длиной ствола 96,6 клб (то есть 8,2 метра ) и начальной скоростью калиберного снаряда 1115 м/с. В этой пушке новый длинный ствол был наложен на лафет 107-мм пушки М-60. Работы над системой велись с начала 1941 года, но до конца года Грабину так и не удалось изготовить ствол с такой баллистикой.
- sanāk, ka mēģināts uztaisīt stobru ~96,5 kalibru garumā, a' nihrenā! Grabins ir slavenā 100mm prettanku lielgabala autors
- 96,6 клб nav kandidāts uz terminoloģijas vārdnīcu?
Mārrutku katram
- šeit atkal minēts 1944. nevis 1943.g.
Полевая пушка БС-3, принятая на вооружение Красной Армии в мае 1944 года, использовалась в основном в качестве мощного противотанкового орудия. В частности, с помощью пушек БС-3 был остановлен прорыв немецких танков у озера Балатон в марте 1945 года.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 13 Apr 2005 19:31:42
Atbildēt
AKM
96,6 клб nav kandidāts uz terminoloģijas vārdnīcu?
===
Domāju, ka ne - tas tak stobra garums kalibros. Ja nu vienīgi var uzrakstīt kā tādu aksiomātisku frāzi: lielgabala stobra garumu mēra kalibros!!! 
|
AKM
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Apr 2005 19:36:10
Atbildēt
Maarrutku Jums
- es jau domāju tieši pašu mērvienību  ,nu jā,- principā jau to var arī loģiski izsecināt
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Apr 2005 16:48:12 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Tātad, par tankiem: cik, kādi un kāpēc tie bija katrai pusei kara sākumā.
Par tēmu: pliks tanku skaita pārsvars vēl neko nedod, jāskatās, kur tie atradās kara sākumā (kāda jēga no moderna tanka, kurš kara sākuma momentā atrodas 1000 km no frontes līnijas), un pac galvenais, atšķirības taktikā. Ja es pareizi atceros, tad vācieši bija izstrādājuši progresīvu bruņutanku kaujas stratēģiju, tanku spēkus apvienojot specializētās tanku divīzijās, kuru uzdevums bija ne tikai frontes pārraušana, bet arī tai sekojoša ielaušanās pretinieka aizsardzībā. Man nav pārliecības, ka arī Sovoks uz kara sākumu savā militārajā doktrīnā bija iekļāvis šo stratēģiju (briti un pindosi točna vēl nebija, jo jamo tanku izmantošanas koncepcija tolaik vēl negāja tālāk par tanku izmantošanu par atbalsta vienībām kājniekiem frontes pārraušanā).
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Apr 2005 19:48:59
Atbildēt
Tātad Džordžs Fortis savā grāmatā "Vācijas bruņutehnika 2PK" uz 1939.g. 1.sept. vāciešiem bijuši 3195 tanki:
PzKpfw-I -->1445
PzKpfw-II -->1226
PzKpfw-III -->98
PzKpfw-IV -->211 + visu tipu komandiertanku 215 gb. *
---------------------------------------------------------------------- --
* - Richard Ogorkiewicz "Armour, the development of mechanised forces and they equipment"
Poļi iznīcināja 217 tankus - 89 Pz-I; 83 Pz-II; 26 Pz-III un 19 Pz-IV *
---------------------------------------------------------------------- ---------------
* - Cipari ņemti no vācu komandziņojuma: Report of the Heereswaffenampt, pt IU H 15/40.
1940.g. maijā vāciešiem jau bija 3379 tanku.(329-Pz-III un 280-Pz-IV)
22.06.1941.g. vāciem bija 5264 tanku ieskaitot trofeju (čehu, poļu), bet neieskaitot fraņču, kuri vismaz pašā sākumā netika izmantoti austrumfrontē (izmantoja objektu apsardzei un policejiskām f-jām).
Operācijā "Barbarosa" piedalījās TIKAI 3350 tanku!
Sovjetiem uz to momentu bijuši ~20 000 tanku (tanku skaits bijis 22600 visu veidu no kuriem 3900!!! nav bijuši tehniskā kārtībā, vai ar ierobežotu resursu).Pie kam T-34 bijuši 1225 gb., bet KV-1/ 2 --> 636 gb.
Pēc M.,Vojenizdat, 1993. 357. lpp. sovjeti zaudējuši 20 500 tankus, kamēr vāči tikai 2700 gb.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Apr 2005 22:05:02
Atbildēt
Alis
Operācijā "Barbarosa" piedalījās TIKAI 3350 tanku! (...) Sovjetiem uz to momentu bijuši ~20 000 tanku
===
- Nu te tomēr ir jāskatās uz šo tanku izvietojumu Sovdepijas teritorijā - kā zināms, Sovdepijā bija tā dēvējamie kara apgabali un milzīgais tanku skaits bija izdalīts pa visiem un te atkal arguments par tanku, kurš atrodas ~1000 km no frontes līnijas (un Tu noteikti labāk par mani zini, kad vācieši pirmo reizi satikās ar T-34 vai KV-1).
- Lielo zaudējumu īpatsvaru vairāk gan nosaka vairāki faktori - vāciešu absolūtā kundzība gaisā, razveddanniju trūkums padomju štābos, piegādes ceļu pārrāvumi (tb no tanku armādas maza jēga, ja nav zināms, kur atrodas pretinieks, kur tam uzbrukt un ja nav diezko lielu cerību uz degvielas un munīcijas papildinājumu).
Pēc M.,Vojenizdat, 1993. 357. lpp. sovjeti zaudējuši 20 500 tankus, kamēr vāči tikai 2700 gb
===
Par kuru gadu iet runa?
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 14 Apr 2005 22:46:39
Atbildēt
vāciešu absolūtā kundzība gaisā
Tu smejies, tā tikai liekas, ka bija kundzība. No vācu puse piedalījās ap 2000 lideņu (visu), sovjetiem bija ap 6000. Tad lūk jau uz 08.41. vāčiem bija baigie lidmašīnu zaudējumi, VISĀ frontē bija palikušas ~900 visa veida lidenēm...jūti kādi zaudējumi?
Par kuru gadu iet runa?
Cik saprotu tad par 41.g.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Apr 2005 23:16:08
Atbildēt
Alis
VISĀ frontē bija palikušas ~900 visa veida lidenēm...jūti kādi zaudējumi?
===
Nu bet ar to pietika, lai iegūtu момент неожиданности un pašā kara sākumā padarītu sovku pretestību minimālu (no organizētības viedokļa, protams).
Mosh Tu zini, kā tur ir to padomju tanku pielietošanas doktrīnu, vai jamiem tā bija a ļa vāci vai a ļa briti/pindosi?
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 15 Apr 2005 09:05:32
Atbildēt
Spriežot pēc izpildījuma, a ļa "sāks un tad jau redzēs" 
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Apr 2005 09:07:30
Atbildēt
JgdPz IV 70
Tā nav atbilde, jautājums ir par to, KĀ sāks
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 15 Apr 2005 09:20:52
Atbildēt
Maarrutku Jums
Teorētiski bija "dziļā operācija" drīzāk uz vācu pusi. KAS no tā iznāca praksē, bija redzams 41-tā vasarā.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Apr 2005 09:26:43 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
JgdPz IV 70
Man kaut kā liekas, ka mēs runājam par mušām un kotletēm vienlaicīgi, mēģināšu jautājumu noformulēt vēlreiz: vai kāds zin, kāda bija padomju WW2 sākuma laika tanku izmantošanas principiāla koncepcija:
1) tiešs kājnieku atbalsts frontes pārraušanai;
2) patstāvīga frontes pārraušana un tai sekojoša ietiekšanās dziļā pretinieka aizmugurē.
Jautājums ir par taktiku, KĀDĀ VEIDĀ izlietot tankus, nevis KAM un KAD uzbrukt!
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 15 Apr 2005 09:42:19
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tanku izmantošanas koncepcija bija tāda pati kā britiem un frančiem, tobiš kājnieku atbalstam un viss.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Gunman
|
# Nosūtīts: 15 Apr 2005 09:56:17
Atbildēt
1. Runājot par tanku skaitu nedrīkst aizmirst arī tādu apstākli kā tanku nodrošinātība ar daudzmaz apmācītām ekipāžām. Ar to pēc višam čistkām u.t.m.l. varētu būt problēmas. Un jēgas no tanka bez ekipāžas, vai ar vakardienas traktoristu pie kloķiem nav daudz.
2. Kas attiecas uz pieeju tanku pielietošanai, tad mehkorpusus cik atceros sāka veidot jau kara laikā. Pirms kara, ja tādi arī bija, tad tos paspēja izformēt. Visumā gan krieviem pirms kara pastāvēja zināma blickrigveidīga kara koncepcija ar tanku vienību un gaisa desantu izmantošanu, tomēr ar visiem 37. gada priekiem to salaida galīgā dēlī.
|
