miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / WW2 Bruņutehnika
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 241 . 242 . >>
Autors Ziņa
Sovka



# Nosūtīts: 26 Jūl 2005 11:43:24
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Ja piemēram uz IS-2 uzliktu to pašu stroķi kurš bija uz CY-100 paaugstinātos gan skarastreļnosķ gan broņebojnosķ.Bez tam-IS`am bija modernizācijas rezerves,Pz`škām-nomodernizēts bija viss pa maksimumu,cīnīties ar pieaugošo artilērijas jaudu jamie nevarēja.Ceru,ka nav jāskaidro kāpēc.




Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Jūl 2005 07:09:51
Atbildēt 


Sovka
Un par Ausfiem-pēdējais ausfs bija vājprātīgi ērta mašīna karošanai-tornim nebija eļektroprivods
===
Nu ja, un cik ātri griežas tanka tornis, griezts ar manuālo piedziņu, Tu Salpa līnijā, domājams, redzēji savām acīm

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Jūl 2005 12:45:03 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt 


Links par ISU-122 un ISU-152. Ar visu ISU-152 iekštelpas bildi

Gunman



# Nosūtīts: 28 Jūl 2005 07:35:21
Atbildēt 


Maarrutku Jums
Nu bet Panthera tak pēc būtības bija smagais, nevis vidējais tanks un droši ir liekams vienā klasē ar Tīģeri, KV-1 un IS-2, nevis ar patiešām vidējiem tankiem T-34 un PzIV ar visiem tā n-tajiem Ausfiem!
Mums ar Ali savlaik jau bija diskusija par tēmu T-34 vs Pantēra. Es personīgi nonācu pie secinājuma, ka Pantēra tomēr ir drīzāk štruntīgs vidējais tanks nevis smagais. Lieta tāda, ka tanku klasificēšana pēc massas un stobru kalibriem ir strīdīgs pasākums. 1941. gadā vācieši varētu nosaukt T-34 par smago tanku tādēļ vien, ka tas tobrīd bija smagāks par jebkuru viņējo tālaika sērijas tanku un bruņots ar 76 mm lielgabalu, kas pēc tiem pašiem friču standartiem būtu smagā tanka ierocis (vidējiem tankiem šie izmantoja 37 - 50 mm). Pantēra savukārt pēc massas līdzinājās un vēlās modifikācijās pat pārspēja krievu smagās mašīnas, kamēr šaujamais pēc kalibra drīzāk bija raksturīgs vidējai klasei. Vienīgais daudzmaz objektīvais mašīnas klasificēšanas un novērtēšanas veids varētu balstīties uz attiecīgās klases tanku funkciju definēšanas.
Tā nu piemēram smagais tanks gan pēc vācu gan pēc krievu doktrīnām bija domāts aizsardzības līniju uzlaušanai, pretinieka bruņutehnikas un atbalsta punktu iznīcināšanai pārrāvuma rajonā. No tā izriet, ka dominējošie parametri būs bruņu izturība kā arī šaujamā bruņsitība pie pietiekošas "fugasnoje deistvije" (ja vajag riktīgi spēcīgus fugasus bunkuru graušanai, tad priekš tā ir smagās samahodkas) un ātršaušanas. Mobilitāte, skaits uzturēšanas un apkalpošanas izmakas nostājas otrajā plānā. Te nu jāsaka ka pie mazākracionāla nekā uz IS2 bruņu biezuma un izvietojama un mazāka šāviņu "fugasnoje deistvije" Tīģeris tomēr bija efektīvāks ierocis. Pantēra šajā kategorijā neiekļaujas galvenokārt dēļ sava šauri specializētā 75 mm šaujamā.
Vidējais tanks savukārt atbalsta smagos tankus un attīsta uzbrukumu pēc aizsardzības pārraušanas maksimāli ātriem un dziļiem manevriem virzoties pretinieka aizmugurē un apejot visus pārāk labi nocietinātus atbalsta punktus. Šajā gadījumā mašīnai prasās
1. bruņas, kas spēj pasargāt no vieglās prettanku artilērijas;
2. universāls šaujamais (ieskaitot optiku un šāviņu nomenklatūru), kas spēj:
2.1. veikt gan prettanku funkcijas,
2.2. gan iznīcināt vairākumu vieglo nocietinājumu,
3. augsts ātrums,
4. liels nobrauciens uz vienas zapravkas;
5. caurbraucamība dažādos apvidus apstākļos (dubļi, sniegs, nelīdzens reljefs, u.t.t.)
Mašīnai jābūt arī:
6. salīdzinoši viegli un lēti remontējamai,
7. kā arī viegli un salīdzinoši lētai ražošanā, kas nodrošinātu masveida ražošanu.
Pēc šiem punktiem skatoties redzam, ka pantēra izceļas ar ļoti izturīgu priekšējo bruņu un šauri specializētu prettanku lielgabalu. Visos citos parametros tā maigi izsakoties smagi atpaliek no tā paša T-34-85. Un te nu rodas jautājums, vai bija jēga ražot tik smagu, dārgu, un degvielas rijīgu prettanku pašgājējlielgabalu? Vai nebija vairāk jēgas saražot kuplākā skaitā T IV un jagdpanzerus ar to pašu 70 kalibru 75 mm šaujamo?
Galu galā zīmīgi ir arī tas, ka paši vācieši konstruējot savu pirmo pēckara tanku Leopard 1 acīmredzami bija atteikušies no pārlieku smagās vidējo tanku koncepcijas.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 28 Jūl 2005 07:41:59
Atbildēt 


Gunman
Te nu jāsaka ka pie mazākracionāla nekā uz IS2 bruņu biezuma un izvietojama un mazāka šāviņu "fugasnoje deistvije" Tīģeris tomēr bija efektīvāks ierocis.
===
Un tas galvenokārt dēļ vipendrona - 122 mm lielgabala ar atsevišķo lādēšanu. Par pārējo, protams, priekrītu.

Bez tam, tanka masa atsaucas arī uz tā materiālietilpību un, secīgi, izmaksām.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 09:16:17
Atbildēt 


Gunman

Pantera ir pārbarots vidējais

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Sovka



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 09:19:29
Atbildēt 


Viena Pantēra maksāja tikpat cik 6 T-IV...Viela pārdomām,vai ne?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 09:23:16
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Pantera ir pārbarots vidējais
===
Kurš drusku nedoel, lai tiktu līdz smagajam Katrā ziņā jau ar 88 mm pušku jams varētu tikt uzskatīts par pilnvērtīgu smago tanku, 75 mm tomēr ir bikuc par maz, it īpaši, ja to attiecinām uz 1943. gadu.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 09:34:52
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Uz kara beigām bija gatavi rasējumi ar 8.8cm stobru "šaurajā tornī" (Schmallturm).

Sovka

Boriss Špakovskis (vēl viens interesenc, Tankomaster autors) pirms gadiem 10 apskatīja iespēju pārapbruņot Pz.IV ar garāku stobru, varbūt ne īsti L70 un pastiprināt bruņas, uzliekot priekšā slīpas kā T-34.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.





Sovka



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 09:43:39
Atbildēt 


JgdPz IV 70

Un sanāktu pavisam cits tanks.Lugu par T-34-100 esi lasījis?Hadene atļāva,tikai tornis bija jātaisa ļoti liels...Par 8.8:manuprāt vācieši pārāk aizrāvās ar "krāniņa pagarināšanas" teoriju,respektīvi,to garo maiksti nekādi nevarēja nobalansēt līdz ar to,Tīģerim pagriezt ar roku torni nebija iespējam kad tanks stāvēja 5% slīpumā uz jebkuru pusi.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 10:37:53
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Boriss Špakovskis pirms gadiem 10 apskatīja iespēju pārapbruņot Pz.IV ar garāku stobru, varbūt ne īsti L70 un pastiprināt bruņas, uzliekot priekšā slīpas kā T-34.
===
PzIV vēlajām modifikācijām, šķiet, jau bija virsū L48 stobrs. Nekas jau daudz pa vidu līdz L70 tur vairs nepaliek.
A PzIV ar slīpu bruņu priekšā jau būtu nedabaroc PzV

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 11:27:07
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Vspār bija vēl stobri ar konisku kanālu, bet ar tiem ātri pārtrauca jākstīties, jo prasījās pēc šāviņiem, kas saturēja volframu, bet volframs - yok

Secinājumi: steidzīgi kara laikā pārbruņojot panzerwaffi, no sākumā blickrīgam piemērota instrumenta uz beigām palika pāri vieni vienīgi ņedokormiši un perekormiši, bet Maus vispār izskatās pēc Ginesa rekordu kataloga pasūtījuma

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Sovka



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 11:28:14
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Principā-uzliekot pa virsu esošajai bruņai kaut vai 20-25mm plāksni ar atstatu no galvenās bruņas 75-100mm dabūtu lielisku aizsardzību ne tikai pret kumu bet arī pret podkaļiberkām.Piemēram uz T-72 pēc Libānas kara uzlika 16mm plāksni ar atstatu 30mm no galvenā korpusa un uzreiz atrisināja visas problēmas ar NATO lādiņiem.Irākieši gāja tālāk-30mm ar tādu pašu atstatu.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 11:34:44
Atbildēt 


Sovka
Principā-uzliekot pa virsu esošajai bruņai kaut vai 20-25mm plāksni ar atstatu no galvenās bruņas 75-100mm dabūtu lielisku aizsardzību ne tikai pret kumu bet arī pret podkaļiberkām
===
Tad atkal jautājums, kāpēc krievi WW2 kara laikā par neko līdzīgu nedadomājās. Ir gan lasīts par trofeju matraču karināšanu un tanku bortiem, bet tas jau ir 1945. gada ziema-pavasaris un pasākumi selektīvi pret `Panzerfaustiem` un visai improvizētā formā.

Sovka



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 11:36:53
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Alimentāri-kā Tu nodrošināsi mehvodam redzamību?
pasākumi selektīvi pret `Panzerfaustiem` un visai improvizētā formā.
Kuri deva ĻOTI labus rezultātus.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 11:46:05
Atbildēt 


Sovka
kā Tu nodrošināsi mehvodam redzamību?
===
Neviens jau nespiež tās pievienotās plāksnes montēt virsū tieši mehvoda vizoriem
===
Kuri deva ĻOTI labus rezultātus.
===
Par to jau neviens nestrīdās

Sovka



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 11:53:46
Atbildēt 


Maarrutku Jums

Tātad-pievienotās plāksnes ir at atstatu no korpusa 25-50mm.Ko redz mehvods?Neko,tikai šauriņu un mazītiņu spraudziņu,bez tam-kā atvērt lūku?Ja atstāsi lūku nebruņotu-na ščot raz no 1000 metriem jebkurš iznesīs tavu tanku kā miskasti.Tātad-lūka jātaisa tanka bruņas augšpusē(ptursi kuri māk ļetaķ gorkoi toreiz nebija).Lai uztaisītu lūku augšpusē-....turpināt?

Sovka



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 11:59:13
Atbildēt 


Oi,turpat-arī tanka mehvodam pribori jāpārnes uz augšējo VLD lai saglabātu pieņemamu redzamību.Bez tam-konstruktīvi jāuzlabo piekare,jāforsē dzinējs,jāmaina tanka gareniskais balasējums.....

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 12:00:23
Atbildēt 


Sovka
- Lūku pārcelt uz augšu - tas jau ir pavisam konstrukcija. Bet pieskrūvēt plāksnes tur, kur tās nekam netraucē - esošās upgreic. Tak jau tanks ar 45 mm biezu lūku pierē un tikpat biezām bruņām tai apkārt ir drusku mazāk aizsargātāks par tanku ar 45 mm biezu lūku un 45 + 15 mm biezām bruņām tai apkārt
- Sānos un gar bortiem jau gan droši varēja likt, tur nekādu lūku nebija, un masas rezerve, it īpaši T-34-76 gadījumā vēl bija pamatīga.

Sovka



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 12:04:14
Atbildēt 


Maarrutku Jums

TU nesaprati-runa iet nevis par 45+15 bet gan par to pašu,+50-75mm gaisa slāni starp bruņu.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 12:07:08
Atbildēt 


Sovka
Nu jā, +50-75 mm protams uz T-34 esošās konstrukcijas tik tiešām nevar uzlikt, taisnība. Biju pārpratis

Gunman



# Nosūtīts: 29 Jūl 2005 13:39:17
Atbildēt 


JgdPz IV 70
Ar koniskiem stobriem beidza ņemties tādēļ ka stobra resurss bija nekāds, un tad vēl speciālā šāviņa konstrukcija, kas ļautu tam sašaurināties "po hodu stvola". Ar volframu kā tādu tam visam vispār nebija sakara. Savukārt volframa serdes bija tiem 75 un 88 mm bruņsitējiem, kas deva tās rekordlielās bruņsitības.

Sovka



# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 07:45:59
Atbildēt 


Gunman

Un tādas pat serdes bija krieviem uz 20mm stroķa kurš stāvēja T-60.Tikai šķiet,ka tur bija karbīda-volframa serdenis.

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 15:26:14
Atbildēt 


Viena Pantēra maksāja tikpat cik 6 T-IV

Vienas Pantēras vidējā cena bija 117 000 RM un uz augšu (M.Svirins "Tjažolij tank Pantera"), neticu , ka viena Pz-IV (pieņemsim ka A) izmaksas bija tikai 19 500 RM. Te biedri prasītos pēc avota, no kura paņemts šāds apgalvojums.

p.s. iespējams malciņa nāk no forumiem...Это абсолютно не означает, что на производственных мощностях, выпускавших один Tiger II, можно было выпустить 6 Pz IV....

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 15:38:45
Atbildēt 


Главное средство борьбы

Зенитки и корпусные пушки играли важную роль, но только в первых столкновениях с «Т-34» и «KB» летом 1941 г. Основным средством борьбы с новыми советскими танками в начальном периоде войны у немцев была 50-мм пушка «ПАК-38». Такое название орудие получило, так как разрабатывалось фирмой «Рейнметалл-Борзиг» с 1938 г. На вооружение оно было принято в 1940 г., а не 1938 г. Бронебойный снаряд «ПАК-38» пробивал 78 мм гомогенной брони на дистанции 500 метров и позволял поражать танки «KB» и «Т-34» в благоприятных условиях. Основной проблемой было поражение лобовой брони танка «Т-34», от которой снаряды «ПАК-38» просто рикошетировали. Пробитие брони было возможно только при попадании под определенным углом вследствие движения танка по неровностям местности. Штатно орудия «ПАК-38» получили роты противотанковых орудий пехотных полков пехотных дивизий 1-й, 2-й, 5-й, 6-й, 7-й, 8-й и 11-й волн и горнострелковых дивизий. Новыми орудиями вооружался один из четырех взводов роты, роты состояли из 2-х 50-мм орудий «ПАК-38» в 4-м взводе и 9-ти 37-мм орудий «ПАК-36/37» в 1–3 взводах. [77– С.606–625] Всего в пехотной дивизии такой организации было соответственно шесть 50-мм и шестьдесят шесть 37-мм противотанковых пушек. В вермахте в целом на 1 июня 1941 г. было 1047 орудий этого типа. По мере увеличения производства «ПАК-38» эти пушки стали получать и противотанковые дивизионы (моторизованная часть, находящаяся в подчинении командира дивизии].

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 15:40:21
Atbildēt 


В этом случае 50-мм противотанковыми орудиями перевооружалась одна из рот дивизиона. В итоге вместо тридцати шести 37-мм пушек противотанковый дивизион насчитывал двадцать четыре 37-мм и девять 50-мм противотанковых орудий. Несмотря на то что «ПАК-38» было не так уж много, они играли важную роль в борьбе с «Т-34» и «KB», все возраставшую в первый год войны. По данным НИИ-48, датированным 1942 г., попадания в «Т-34» распределялись по калибрам следующим образом. 54,3% попаданий приходилось на калибр 50 мм, 10% — 37 мм, 10,1% — 75 мм, 4,7% — 20 мм, 3,4% — 88 мм, 2,9% — 105 мм. Если считать только опасные попадания, то таковых 51,6% (от общего числа попаданий] калибра 50 мм, 7% — 37 мм, 7% — 88 мм, 2% — 105 мм. Большая часть попаданий — 81 % — пришлись на корпус исследованных НИИ на рембазах танков. Статистика также отразила весьма показательное соотношение между ракурсами, с которых поражались «Т-34». Больше всего попаданий было в борта корпуса (50,5%), на лоб корпуса приходилось более чем в два раза меньше попаданий (22,65%), и в башню попало всего 19,14% снарядов. Башня — это вращающаяся часть танка, и инженеры НИИ справедливо предположили, что разделение попаданий между лбом и бортами башни особого смысла не имеет. Цифры на самом деле весьма красноречивые. Половина попаданий, пришедшихся на борта корпуса, означают тактические просчеты в боевом применении исследуемых подбитых танков. Именно они были основной причиной поражений.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Sovka



# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 18:47:49
Atbildēt 


Citēsim visu:
Читаю я про применение немцами своих железяк в последнем периоде ВОВ и везде, в принципе, одна и таже картина:
Обороняет железяка какую-нибудь деревушку. Встала на хорошей позиции и колошматит. Подбила несколько танков (без разницы, американских или наших или английских. Потом события развиваются так:
1. Железяку просто угробили авиацией.
2. Железяку просто угробили огнем массы танков и артиллерии
3. Железяку метким выстрелом в зад спалили бравые пехотинцы, просочившиеся в деревушку.
4. Деревушку просто обошли и экипаж бросил свою железную каракатицу. Потому что на ней без рембата и колонны топливозаправщиков далеко не уедешь.

Когда СССР потерял почти все свои довоенные бронетанковые войска, ставка была сделана на массовый выпуск дешёвых машин. Когда сходная проблема возникла у немцев - они сконцентрировались на выпуске дорогущих образцов, пытаясь решить проблему не количеством, а качеством. Вроде как на первый взгляд, если исходить из результатов ВОВ, немцы ошиблись. Но с другой стороны... А что им оставалось делать-то? Пытаться на Pz IV противостоять ИС-2, ИСУ-152, СУ-100 и нашей артиллерии с её убийственными количеством и калибрами? А с запада англо-американские войска, тоже не обделенные в плане технического оснащения.

Sovka



# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 18:52:22
Atbildēt 


Половина попаданий, пришедшихся на борта корпуса, означают тактические просчеты в боевом применении исследуемых подбитых танков. Именно они были основной причиной поражений.

Respektīvi-ja gadījumā tanku bataljona flangā stāv labi nomaskēta baterija ar tiem 50mm stroķiem un sāk bliezt,sašaujot kādus 5-7 tankus tas ir drausmīgs taktisks provals.Tad jau Kurskas kaujā friči izgāzās vispār kur vien var- čut ne puse zaudējumu uz mīnu rēķina.Aber nē-gudri un progresīvi,tikai mīnu laukus nepamanīja:tongue:

Sovka



# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 18:54:44
Atbildēt 


Un vēl-painteresējies cik ilgs laiks bija vajadzīgs lai izgatavotu vienu Pz-VI B un cik ilgs laiks lai to sašķiltu...Ja nemaldos-vienu koenigstigeru taisīja 14 dienas.Cik pa to laiku varētu izlaist T-4?

Sovka



# Nosūtīts: 30 Jūl 2005 20:11:15
Atbildēt 


...turpat...

Германия смогла выпустить лишь 477 Королевских Тигров, в то время как СССР выдал 3475 ИС-2 до июля 1945. Конечно в комплект Pz VI Ausf. B входили и подкалиберные снаряды с вольфрамовым стержнем - Pzgr. 40/43. с бронебойностью на 1000м - 193мм. Но из-за острого дефицита вольфрама в боекомплекте их было лишь 4 - 6 штук (полагалось 8) и хранились они на чёрный день если на узкой дорожке повстречается ИС или ИСУ-152. А шансы танка Тигр I подбить в лоб ИС образца 1944 со спрямлённым носом из его пушки 88 мм KwK 36 L/56 вообще равнялись нулю.

<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 241 . 242 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / WW2 Bruņutehnika
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.092
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024