Autors |
Ziņa |
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Nov 2009 23:51:25
Atbildēt
Quoting: Sturmgevers Esot bijis aprēķins, ka karš beigtos ap 1947 gadu Pirms Teherānas 1943. gada angloameru štābu apspriedēs Vašingtonā šamie kara beigas plānoja uz 1948. gadu.
________________________ Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
indy
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Nov 2009 11:19:09
Atbildēt
Par aziātu tēmu runājot. Ķīniešu nesen uzņemta filmu par Nankinas krišanu un varonīgo japāņu nelietībām.
Skatpunkts pārsvarā no japānas kareivju redzesloka, līdzigi kā K. Īstvuda "Letters from Iwo Jima".
Kopā 14 daļas
1. daļa http://www.youtube.com/watch?v=rfm3graENB4&feature=related
Pārējās pie related video.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2009 13:21:16
Atbildēt
Quoting: Maschinengewehr 42 Ļaunas mēles melš, ka bumbas nomestas tikai tādēļ, lai sovokiem parādītu, kas ir amerikāņiem...un lai tie pārāk nelektos... Jo Japāna jau faktiski karu tāpat bija zaudējusi un kapitulācija bija tikai laika jautājums...
Šādi to interpretēja paši krievi(konkrētāk-Staļins). Toreiz amerikāņi vēl necentās demonstrēt spēku esošajiem sabiedrotajiem.
Turklāt, Japāna negrasījās padoties. Japāņu salās tika formētas zemessargu vienības (vai tik nebija 22 miljoni šo (?)) un arī masveidā gatavotas cilvēku(kamikadzes) vadāmās torpēdas-laivas. Paši amerikāņi rēķināja ka viņu zaudējumi varētu būt mērāmi ap 1 miljonu
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Derevjanskis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 29 Nov 2009 18:25:58
Atbildēt
Quoting: motors Turklāt, Japāna negrasījās padoties. Japāņu salās tika formētas zemessargu vienības (vai tik nebija 22 miljoni šo (?)) un arī masveidā gatavotas cilvēku(kamikadzes) vadāmās torpēdas-laivas. Paši amerikāņi rēķināja ka viņu zaudējumi varētu būt mērāmi ap 1 miljonu Pie tam amīši uztraucās par to, cik tas karš vēl izmaksās, cik resursu būs jāiztērē. Rūpniekiem kara aizņēmums jau ar bija piegriezies. Visi no kara noguruši. Vieglāk takš nobumbot.
________________________ Latviešu karavīrs anno 1915 - tā ir vienīgā augstas klases kvalitātes zīme, kas raksturo latviešus jau vairāk nekā 100 gadu.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Dec 2009 23:38:03
Atbildēt
Quoting: Derevjanskis Pie tam amīši uztraucās par to, cik tas karš vēl izmaksās, cik resursu būs jāiztērē. Rūpniekiem kara aizņēmums jau ar bija piegriezies. Visi no kara noguruši. Vieglāk takš nobumbot.
Nezin vai tiem rūpniekiem kādreiz vispār ir gana ? Katrā ziņā, šīs divas bombardēšanas ir ārkārtīgi pretrunīgas savā būtībā un te varētu domāt vai nav tas vis jāklasificē kā kara likumiem neatbilstoša rīcība
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Dec 2009 23:43:16
Atbildēt
motors
Quoting: motors Katrā ziņā, šīs divas bombardēšanas ir ārkārtīgi pretrunīgas savā būtībā un te varētu domāt vai nav tas vis jāklasificē kā kara likumiem neatbilstoša rīcība Hmm, ta jau sanak, ka Vacijas bombardēšana ar...
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2009 22:53:49
Atbildēt
Quoting: Stuka Hmm, ta jau sanak, ka Vacijas bombardēšana ar...
Pilnīgi noteiki, protams! Es domāju pienāks kādreiz laiks, kad tiks tiesāti arī uzvarētāji. Tikai tas nedrīkst notikt kā zaudētāju reabilitācija un revanšs pār uzvarētājiem, bet gan kā taisnības uzvara pār visiem kas pārkāpa likumus!
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Yojimbo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 9 Dec 2009 23:23:11
Atbildēt
Quoting: motors Es domāju pienāks kādreiz laiks, kad tiks tiesāti arī uzvarētāji.
Ko tad tu tiesāsi? Sen jau visi līder karotes nolikuši. Var tikai notiesāt tīri tādā nosodīšanas līmenī.
________________________ Visu ar mēru!
http://www.thereligionofpeace.com
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Dec 2009 08:33:07
Atbildēt
Quoting: motors Katrā ziņā, šīs divas bombardēšanas ir ārkārtīgi pretrunīgas savā būtībā un te varētu domāt vai nav tas vis jāklasificē kā kara likumiem neatbilstoša rīcība NU Japānai tas tomēr izmaksāja lētāk nekā ja viss tur tiktu pāris gadu laikā ''iebombardēts atpakaļ akmens laikmetā''. K.Vonnegūts.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
andzs
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Dec 2009 12:07:48
Atbildēt
Quoting: Arbalets ...un daudz beigtu japāņu...un kas zina, kas būtu bijis ar imperatoru, kurš pēc 1945.gada kapitulācijas palika nevainīgs....lai gan bija japāņiem Dieva vietā... Japāna 2.pk bija ironiska diktatūra, imperators ir dievs, viss ir pakļauts viņa dievišķai gribai, karavīri gāja kaujā imperatora dēļ, ierēdņi pirms darba godina imperatoru, bet imperators negrib valdīt un nodarbojas ar savu hobiju- preparēšanu, tādēļ imperators nenosaka valstī neko bet viss tiek darīts viņa vārdā, viņa dēļ
________________________ paraksta nav! piekāst ! esiet laimīgi !
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Dec 2009 18:49:31
Atbildēt
Quoting: Yojimbo Ko tad tu tiesāsi? Sen jau visi līder karotes nolikuši. Var tikai notiesāt tīri tādā nosodīšanas līmenī.
Arī tas nav maz.
Quoting: Sturmgevers NU Japānai tas tomēr izmaksāja lētāk nekā ja viss tur tiktu pāris gadu laikā ''iebombardēts atpakaļ akmens laikmetā''. K.Vonnegūts.
To jau jāaprēķina ekonomistiem- Daudz nianšu zaudējumu aprēķināšanā
Quoting: andzs Japāna 2.pk bija ironiska diktatūra, imperators ir dievs, viss ir pakļauts viņa dievišķai gribai, karavīri gāja kaujā imperatora dēļ, ierēdņi pirms darba godina imperatoru, bet imperators negrib valdīt un nodarbojas ar savu hobiju- preparēšanu, tādēļ imperators nenosaka valstī neko bet viss tiek darīts viņa vārdā, viņa dēļ
Taču pašās beigās viņš pieņēma lēmumu par kapitulāciju, ne?
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Dec 2009 23:20:20
Atbildēt
Quoting: motors Taču pašās beigās viņš pieņēma lēmumu par kapitulāciju, ne? Īsts valdnieks ir tomēr TĒVS savai tautai...... pārējais pēc tam.
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Dec 2009 02:07:33
Atbildēt
Nesen kā lasiju par amerikāņu/britu desantu Sicīlijā 1943.gadā. Izrādās galvenā problēma Ass valstu BS bija slikta savstarpēja sadarbība, jo slikto sakaru dēļ vācu un itāliešu vienības nespēja līdzdarboties. Nav taisnība ka visi itāļi uzreiz kapitulēja. Vairākas vienības aktīvi pretdarbojas.
Lielu efektu uz pretinieku atstāja amerikāņu/britu gaisa desantnieki. Kaut arī desantnieki nosēdās pavisam tālu no noteiktām vietām un viņu planieri bieži vien nosēdās neveiksmīgi (nositās), šī darbība demoralizēja vāciešus/itāļus un tie aprēķināja ka šo desantnieku ir ap 15 000, kaut arī reāli to skaits nepārsniedza 5 000.
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2009 21:49:19
Atbildēt
Hемецкий архиепископ, кардинал Фаулхабер (Faulhaber) из Мюнхена, сообщил американцам что при бомбардировке Мюнхена в сентябре 1944г. погибло 30 тыс. людей. Он попросил власти кремировать трупы в крематории в Дахау, но ему было сказано, что это невозможно, т.к. в крематории была всего лишь одна печь, и там просто невозможно столько сжечь трупов. Как же тогда там можно было сжечь 238 тысяч трупов убитых евреев, которые, как поначалу утверждалось, были там убиты? URL
________________________ Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Georgy
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Dec 2009 22:12:26
Atbildēt
Quoting: motors Nesen kā lasiju par amerikāņu/britu desantu Sicīlijā 1943.gadā. Izrādās galvenā problēma Ass valstu BS bija slikta savstarpēja sadarbība, jo slikto sakaru dēļ vācu un itāliešu vienības nespēja līdzdarboties. Nav taisnība ka visi itāļi uzreiz kapitulēja. Vairākas vienības aktīvi pretdarbojas. Galvenā problēma gan bija itāliešu kaujasspējas. Kaut kur lasīju, uz kaut kādas salas bija nezcik tūkstoši itāļu kareivju un daži desmiti vāciešu. Itāļi - bezmazvai orķestrim skanot sagaidīja sabiedroto karaspēku paceltām ķepām, kamēr vācieši atšaudījās.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Dec 2009 15:48:31
Atbildēt
Quoting: Georgy Galvenā problēma gan bija itāliešu kaujasspējas. Kaut kur lasīju, uz kaut kādas salas bija nezcik tūkstoši itāļu kareivju un daži desmiti vāciešu. Itāļi - bezmazvai orķestrim skanot sagaidīja sabiedroto karaspēku paceltām ķepām, kamēr vācieši atšaudījās.
Tas bija itāļiem raksturīgi. Ģen. Fīlera 2.PK analīzē pieminēja faktu, ka sabiedrotie, kamēr koncentrēja desantlīdzekļus desantam, viņi bombardēja ar stratēģiskiem bumbvedējiem itāļu fortus/nocietinājumus. Tika nomesti nenormālākie tūkstoši tonnas, bet itāļu zaudējumi bija tikai 3% no personālsastāva. Tiklīdz sabiedrotie tuvojās, visi aizstāvji padevās.
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Dec 2009 16:24:41 - Laboja Tofiks
Atbildēt
Sicīlijas kampaņas laikā itāļu divīzija "Livorno" nikni uzbruka sabiedroto placdarmam un cieta ievērojamus zaudējumus . Tā gan bija vienīgā itāļu mobīlā divīzijas Sicīlijā.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Dec 2009 16:32:38
Atbildēt
Quoting: Tofiks Sicīlijas kampaņas laikā itāļu divīzija "Livorno" nikni uzbruka sabiedroto placdarmam un cieta ievērojamus zaudējumus . Tā gan bija vienīgā itāļu mobīlā divīzijas Sicīlijā.
Bija daži mēģinājumi, kuri tika atsisti ar kuģu artilēriju
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 11:52:15
Atbildēt
Gribētu pieskarties tēmai, par sabiedroto puses izvērsto stratēģisko bombardēšanu pret Vāciju.
Kādas, ir jūsu, kungi domas par šo neviennozīmīgi vērtēto karadarbības daļu ?
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Bombensturm
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 13:18:39 - Laboja Bombensturm
Atbildēt
Par tiem pašiem itāļiem: O.Perro grāmatā "Neuzvarēto traģēdija" parādījās šāda tabula:
Nav gan skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tabula ir veidota, taču itāļu vērtējums ir visai kliedzošs.
Tiesa, cik objektīvs ir šis rādītājs, par to varētu diskutēt. Krieviem ir visai augsts vērtējums, lai gan, manuprāt, visa viņu drosme izskaidrojama ar bruņotu poļitruku aizmugurē.
|
uusainis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 13:44:43 - Laboja uusainis
Atbildēt
Quoting: Bombensturm Tiesa, cik objektīvs ir šis rādītājs, par to varētu diskutēt. Krieviem ir visai augsts vērtējums, lai gan, manuprāt, visa viņu drosme izskaidrojama ar bruņotu poļitruku aizmugurē.
Nu, nevar noliegt to, ka ivani izstrādāja pietiekami daudz brīnumus, lai saņemtu šādu novērtējumu, šajā gadījumā šādas rīcības motīvs (varonība, poļitruki, stulbums) ir mazsvarīgs. Par itāļiem ir jāpiekrīt- izņemot pāris divīzijas un daļēji arī gaisa spēkus un dažas flotes vienības- pārējie izrādīja acīmredzamu vēlmi dzert vīnu un spaidīt sievišķus, nevis iet šaut britus un pārējos...
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 14:03:01 - Laboja Stuka
Atbildēt
uusainis
Quoting: uusainis Nu, nevar noliegt to, ka ivani izstrādāja pietiekami daudz brīnumus, lai saņemtu šādu novērtējumu, šajā gadījumā šādas rīcības motīvs (varonība, poļitruki, stulbums) ir mazsvarīgs. Par itāļiem ir jāpiekrīt- izņemot pāris divīzijas un daļēji arī gaisa spēkus un dažas flotes vienības- pārējie izrādīja acīmredzamu vēlmi dzert vīnu un spaidīt sievišķus, nevis iet šaut britus un pārējos...
Piekrītu! es gan augšminēta tabulā somus ierindotu aiz vāciešiem...
|
Bombensturm
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 14:08:38
Atbildēt
Nu nez, man gan šķiet, ka vidusmēra krievu karotājs būtu krietni zemāk liekams. Protams, vienmēr gadās izņēmumi.
Quoting: uusainis Nu, nevar noliegt to, ka ivani izstrādāja pietiekami daudz brīnumus Kas ar šo domāts? Operācijas vai arī konkrēti kaujas ieroči? Jebkurā gadījumā, tam varētu būt visai mazs sakars ar vidusmēra kareivi.
Quoting: Stuka es gan augšminēta tabulā somus ierindotu aiz vāciešiem... Man arī gribētos somiem augstāku vērtējumu.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 17:09:22
Atbildēt
Quoting: motors Gribētu pieskarties tēmai, par sabiedroto puses izvērsto stratēģisko bombardēšanu pret Vāciju. Kādas, ir jūsu, kungi domas par šo neviennozīmīgi vērtēto karadarbības daļu ? Gan jau ka tā bija diezgan veiksmīga no militārā viedokļa, jo vācu rūpniecības un infrastruktūras objektus diezgan labi pagrāva un Reiham gana nepatikšanu tādā ziņā sagādāja.
Tam līdzi gan nāca tādi nesmukumi kā Drēzdene...
________________________ Židoģitļerovci.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 17:31:30
Atbildēt
Maschinengewehr 42
Quoting: Maschinengewehr 42 Tam līdzi gan nāca tādi nesmukumi kā Drēzdene...
Nu tolaik, tādā veida bumbojot varēja trāpīt tādos mēŗķos kā pilsēta, ne mazāk. Līdz ar to pāarsvarā cieta civiliedzīvotāji. Rūpniecība cieta mazāk, ko varam redzēt pēc izlaistās produkcijas skaita, kurš , pie tam, tikai palielinajas.
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 5 Feb 2010 17:51:45
Atbildēt
Quoting: motors Gribētu pieskarties tēmai, par sabiedroto puses izvērsto stratēģisko bombardēšanu pret Vāciju. Kādas, ir jūsu, kungi domas par šo neviennozīmīgi vērtēto karadarbības daļu ? Efektivitāte ir visai zema, lai gan jāatzīst, ka vācieši nepārtraukti bija spiesti ieguldīt visai lielus resursus, lai uzturētu rūpnīcas pie dzīvības. Cēloņi šai kampaņai bija vairāki: 1) ilgu laiku britiem un amerikāņiem šī bija vienīgā iespēja likt manīt vāciešiem, ka notiek karš, 2) pirmskara britu politika atstāja sauszemes karaspēku novārtā un ļoti koncentrējās uz floti un aviāciju, īpaši - bumbvedēju aviāciju, tā ka varbūt viens no kampaņas iemesliem bija attaisnot sabiedrībai, valdībai u.t.t. resursus, kurus ieguldīja bumbvežu ražošanā. Ja tie bija, tad nedrīkstēja stāvēt uz zemes. Galvenokārt bombardēja pilsētas, lai gan vienmēr tika atrasta kāda noliktava vai rūpnīca, kas it kā bija oficiālais mērķis, taču tam reti kad izdevās trāpīt. Parasti noteica arī sekundāro mērķi, ja nu pirmo nevar atrast.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2010 00:00:03
Atbildēt
Rihards
Ļoti labs materiāls ir vienas amerikāņu pārvaldes analīze par stratēģisko bombardēšanu "Eiropas karš", ko publicēja 1945.gada 30.septembrī Londonā.
Kopumā, stratēģisko Vācijas un to okupēto teritoriju bombardēšanu var sadalīt divās daļās. 1) briti bombardēšanu veic vieni paši 2) britiem pievienojās ASV aviācija. Arī stratēģiskie mērķi visu laiku mainījās. Zīmīgi, ka vēl Čerčils tālajā 1917.gada 21.oktobrī savā memorandumā izteicās, ka pretinieka teritorijas bombardēšana pati par sevīm nenesīs uzvaru karā. Tā pat, arī civiliedzīvotāju bombardēšana diez vai dos kādu efektu. Gluži pretēji, lielas nācijas iedzīvotājus tas pamudinās uz turpmāku pretošanos vēl vairāk un neliks tās valdībai kapitulēt. Tā pat kā vāciešu veiktā Londonas bombardēšana saliedēja angļus, lieki domāt ka vācieši būs savādāki. Tādēļ bumbvedēju uzbrukumus jākoncentrē pret komunikācijām, bāzēm un citiem svarīgiem objektiem, bet kaitējumu kas tika nodarīts civilajiem, jauzskata par neizbēgamu un nejaušu.
turpinājums
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Rihards
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2010 00:07:28 - Laboja Rihards
Atbildēt
Starpkaru perioda stratēģiskās bombardēšanas teorētiķi izstrādāja koncepcijas, kuras blstītas uz Pirmā pasaules kara un Spānijas pilsoņu kara pieredzi. Tās paredzēja milzīgus civiliedzīvotāju upurus bombardēšanu rezultātā galvenokārt vācu uzlidojuma uz Gerniku iespaidā, neņemot vērā, ka pilsēta bija pilnīgi neaizsargāta pret uzbrukumu no gaisa. Taču jau 1941. gadā, kad Londona un citas Lielbritānijas pilsētas bija pārcietušas bombardēšanu, Vinstons Čērčils rakstīja: Pirms kara mēs bijām kļūdaini novērtējuši potenciālos postījumu apmērus. To lieliski ilustrē apstāklis, ka Londonā cietušo vajadzībgām tika sagatavotas 750 000 gultasvietas, bet realitātē, pat visintensīvāko bombardēšanu laikā, tika izmantoas tikai aptuveni 6000 gultasvietas". Šie maldīgie aprēķini, kā arī Pirmā pasaules kara milzīgo upuru rēgi, lika izdarīt secinājumus, ka bumbvedēji varētu būt salīdzinoši lēts un efektīvs līdzeklis, kā uzvarēt karu, pašiem neciešot nozīmīgus zaudējumus, tāpat pastāvēja viedoklis, ka ar stratēģisko bumbvedēju palīdzību ir iespējams pilnībā izsist no ierindas pretinieka militāro industriju. Lielbritānijā par stratēģiskās bombardēšanas doktrīnas izstrādi bija atbildīgs R.A.F. (Royal Air Force jeb Karaliskie Gaisa Spēki) maršals Hjū Trenčards, kurš vadīja R.A.F.10 gadus, laika posmā no 1920. 1930. gadam. Savu doktrīnu viņš veidoja uz savas parliecības pamata, ka ne armijas, ne flotas sekmīga darbība un uzvara nav iespējama bez bombardēšanas ofensīvas (bombing offensive), kura grautu pretinieka flotes bāzes, noliktavas, rūpniecību un transporta sistēmu, kā arī morāli, sakarā ar neizbēgamajiem civiliedzīvotāju upuriem. Šādas teorijas bija populāras arī A.A.F. (American Air Force jeb Amerikas Gaisa Spēki). Trenčarda ideju iespaidā un ar viņa personīgu gādību nesamērīgi daudz resursu tika novirzīti bumbvedējiem un ar tiem saistītajām nozarēm. Parasti tas tika darīts gan uz iznīcinātāju aviācijas, gan uz pretgaisa aizsardzības sistēmu rēķina. Viņa iesākto politku turpināja arī viņa pēcteči šajā amatā, kā arī jau kara laika bubmbvedēju aviācijas komandieri, kuri bija dienējuši viņa vadībā un pārņēmuši viņa idejas. Faktiski britu teorētiķi sekoja līdzi tā laika modei un pilnībā atbalstīja teorijas par bumbvedēju spēju sakaut pretinieku, tādēļ, kā jau minēts, tajos tika investēts nesamērīgi daudz līdzekļu, arī uz citu aviācijas nozaru rēķina, kas, kā vēlāk redzēsim, varbūt ne pārāk smagi, bet atspēlēsies britiem kara sākumposmā,. Turklāt britu valdība nekādīgi neatbalstīja civilo aviāciju, tādēļ tai nebija pieejamas daudzskaitlīgas pieredzējušu pilotu rezerves kara gadījumā. Taču neskatoties uz to un uz starpkaru perioda britu nācijas pacifistiskajiem noskaņojumiem, un mazo kara vajadzībām atvēlēto budžetu, aviācija veidojās par britu galveno triecienspēku, kuru tie varētu netraucēti izmantot no sava ūdeņiem ieskautā un varenās flotes aizsaargātā nenogremdējamā bāzeskuģa".
Ja ir interese, varu ievietot arī citus fragmentus no viena sava referāta par šo tēmu. Negribās te bezjēdzīgi piesārņot ar gariem palagiem.
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2010 00:20:40
Atbildēt
Quoting: Rihards Ja ir interese, varu ievietot arī citus fragmentus no viena sava referāta par šo tēmu. Negribās te bezjēdzīgi piesārņot ar gariem palagiem. Vari jau kaut kur ielādēt un interesentien linku caur PZ nosūtīt.
Čērčils gan reiz par tiem bombardēšanu upuriem visai ciniski esot izteicies, mēģināšu atrast kādu citātu un atsauci...
________________________ Židoģitļerovci.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2010 00:23:00
Atbildēt
Vēl 1940 Čemberlens parlamentā izteicās, ka kā arī citi nerīkotos, briti nekad nekaros pret sievietēm un bērniem (bombardējot tos). Bet pienāca 10.maijs, un par premjeru kļuva Čerčils. Un briti uzsāka pirmie objektu bombardēšanu Vācijas teritorijā. Drīz vien par stratēģiskajiem mērķiem tika nozīmēta Vācijas militārā rūpniecība, bet šis uzdevums bija neiespējams, ņemot vērā esošos resursus. Tobrīd, Vācijas militārā rūpniecība aizņēma 130 kvadrātjūdzes platību. Ja pat briti veiktu bombardēšanu vairākus gadus, viņiem būtu nepieciešams krietni milzīgāks lidmašīnu skaits, ko britu militārās rūpniecības kapacitāte un resursi neļautu izdarīt. Taču, ja Čerčils jautājumu skatītu savādāk un par mērķiem izvirzītu nevis pašas ražotnes, bet izejvielu ieguves vietas, tad efekts būtu krietni lielāks. Tie būtu ogles un naftas ieguves vietas. Vienīgie pretargumenti kas varētu būt 1) ogļu šahtas grūti iznīcināt no gaisa. 2) naftas ieguves vietās bija nodrošināta pietiekami spēcīga pretgaisa aizsardzībā. Bet šie jautājumi pat netika skatīti...
Kā rāda amerikāņu analītiķu pēckara izpētes rezultāti, britu radītais aviouzlidojumu kaitējums bija tik niecīgs, ka Vācijas rūpniecība to pat neizjuta. Jāpiemin, ka ilgu laiku Vācijas militārā ekonomika un rūpniecība neizmantoja, ja tā var teikt, pilnīgi visu savu potenciālu/kapacitāti/jaudas. Līdz ar to, britu uzlidojumi nedeva pilnīgi nekādu efektu.
Par pārējo uzrakstišu vēl rīt
________________________ Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|