| Autors |
Ziņa |
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Feb 2008 23:51:22
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Не нада их читать...
Nu laikam jau tiešām kāds norūpējies krievs atkal būs netā savus garadarbus palaidis. šo to atradu, līgums paredzēja to, ka trešās puses uzbrukuma gadījumā ne Latvija ne Reihs to neatbalstīs. Par PSRS nekas laikam nebija teikts, kaut gan pilnu tekstu atrast neizdevās.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 14:02:57 - Laboja Tofiks
Atbildēt
Когда после 15 мая Ульманис задумал создать в Латвии новую идеологию, опору режима новый национализм, были открыты двери для сочинения новых мифов: Янис Лапиньш, один из самых усердных пропагандистов "нового национализма", в 1936 году "открыл", что древние балты могли бы быть еще могущественнее, если бы не ограниченность и нежелание соседей, диких финнов , сотрудничать с могучими балтами..
...Когда 7 июня 1939 года оба государства одновременно подписали договор о ненападении с Германией, который установил обязательным соблюдать его правила даже тогда, если они войдут в противоречие с альянсом 1923 года (например, если Германия нарушит договор о ненападении с Латвией, но не с Эстонией, Эстония должна будет соблюдать договор с Германией, а не союзнические обязательства по отношению к Латвии
..Подписав договор о ненападении с Германией, как Рига, так и Таллин посчитали, что их безопасность серьезно повысилась Германия не только пообещала не нападать на них, но даже помочь в случае нападения СССР.Айварс Странга Aivars Stranga. Latvijas un Igaunijas attiecības: 1918 1940. Grām.: Sarunas V: lekcijas un diskusijas sabiedriskā izglītības fonda "Jaunā akadēmija" vasaras nometnē Mazsalacā 2003. gada vasarā. R.: Jaunā akadēmija, 2004.
© Перевод с латышского: Е. Чернов, 2004
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 14:05:14
Atbildēt
Kāds šo grāmatu orģinālā ir lasījis?
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 14:36:03
Atbildēt
Quoting: Tofiks ..Подписав договор о ненападении с Германией, как Рига, так и Таллин посчитали, что их безопасность серьезно повысилась
Tā varēja būt, jo šādu līgumu Latvija un Igaunija sen centās panākt, bet friči negribēja neko par to dzirdēt. Šoreiz piekrita, jo abas puses piedāvāja ļoti izdevīgus ekonomiskos labumus un atkāpšanos no Tautu Savienības 16.(?) paragrāfa, kas bija pēdējā teorētiskā un niecīgā iespēja tajos apstākļos saglabāt neatkarību.
Quoting: Tofiks Германия не только пообещала не нападать на них, но даже помочь в случае нападения СССР
Šis te gan varētu būt bajāns kopā ar akordeonu. Vācija nekad uz to nepiekristu, kas arī pierādījās vēlāk.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 14:41:36
Atbildēt
Quoting: Vadonis Šis te gan varētu būt bajāns kopā ar akordeonu. Vācija nekad uz to nepiekristu, kas arī pierādījās vēlāk.
Nepiekristu PĒC M-R pakta, nevis PIRMS tā.
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 14:42:40
Atbildēt
Vadonis
Domā ka Aivars Stanga neraksta taisnību, vai tulkotajs kautko ne tā satulkojis?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 14:47:01
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nepiekristu PĒC M-R pakta, nevis PIRMS tā.
Neviens jau pat Latviju neņēma vērā un visiem(nu vismaz vāču pusē) bija skaidrs, ka PSRS met acis uz Baltiju un vēl citām teritorijām.
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 14:51:57
Atbildēt
Quoting: Tofiks tulkotajs kautko ne tā satulkojis?
 vai arī nepasaka līdz galam Strangas domu.
Quoting: Maarrutku Jums Nepiekristu PĒC M-R pakta, nevis PIRMS tā.
Arī pirms tā nepiekristu. Vācijai nebija tiešās robežas ar Latviju un igauniju, tāpēc tā arī pēc būtības neko nevarētu uzsākt pret, teiksim PSRS iebrukumu Latvijā un Igaunijā.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 15:31:14 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Tofiks
Hitlers pārliecināja Latviju un Igauniju noslēgt ar to 1939. gada 7. jūnijā Berlīnē Neuzbrukšanas paktu. Hitlera politika šajā brīdī bija stiprināt Latvijas un Igaunijas neitralitāti, lai tās nepieslietos Rietumu- padomju ''Vācijas aplenkšanas'' politikas blokam.
J. Bojārs ''Starptautiskās publiskās tiesības I''.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 15:41:34 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Latvijas okupācija:
vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti
Dr.habil.hist. I.Feldmanis
1939.gada 23.augustā noslēgtais Padomju Savienības un Vācijas neuzbrukšanas līgums un tā neatņemamā sastāvdaļa - slepenais papildu protokols (Molotova Ribentropa pakts) (1) bija prettiesisks un cinisks darījums, izlīgums uz sešu trešo valstu rēķina. Tas sadalīja Austrumeiropu vācu un padomju ietekmes zonās. Protokola 1.pants noteica, ka Latvija , Somija un Igaunija tiek "atdota" Padomju Savienībai : "Teritoriāli politiskas pārkārtošanās gadījumā pie Baltijas valstīm(Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) piederīgos apvidos Lietuvas ziemeļu robeža ir vienlaikus Vācijas un PSRS interešu sfēru robeža." (2) savukārt protokola 2.pants nosprauda abu agresīvo lielvalstu "interešu sfēru" robežas Polijā, kā arī fiksēja tās valstiskuma iespējamo izzušanu: "Jautājumu, vai abu pušu interesēm atbilst neatkarīgas Polijas valsts saglabāšana un kādām jābūt tās robežām, galīgi varēs noskaidrot tikai tālākās politiskās attīstības gaitā". (3) 3.pants akcentēja PSRS intereses Besarābijā un Vācijas pilnīgu politisko neieinteresētību šajā apgabalā. (4)
Padomju vācu neuzbrukšanas līgums, kuru vēsturnieki nereti dēvē par "uzbrukuma paktu" (5), iededza zaļo gaismu Otrajam pasaules karam. Vācija iesāka karadarbību 1.septembrī un kopā ar Padomju Savienību, kura iesaistījās konfliktā septiņpadsmit dienas vēlāk, dažu nedēļu laikā iznīcināja Polijas neatkarību. Kā kara, dalīšanas un iznīcināšanas paktam 23.augusta līgumam nav analoga visā Eiropas 19.un 20.gadsimta vēsturē. (6) Grūti iedomāties vēl rupjāku un noziedzīgāku sazvērestību pret mieru un valstu suverenitāti.
Molotova - Ribentropa pakts nenoliedzami bija pretrunā ar toreiz spēkā esošajām vispārējām starptautiskajām tiesībām, kas " vairs nepieļāva vienošanās uz trešo valstu neatkarības rēķina" (7), kā arī ar PSRS un Vācijas līgumsaistībām. Tas vienpusēji iznīcināja vairs nevajadzīgo abu agresīvo lielvalstu neuzbrukšanas paktu sistēmu Austrumeiropā. (8) Padomju Savienība un Vācija pārkāpa vairākus citus divpusējos, kā arī daudzpusējos līgumus, tostarp 1928.gadā parakstīto Briāna Keloga paktu, jo pretēji šā pakta nosacījumiem slepenais papildu protokols neizslēdza agresiju pret Poliju. (9) Molotova Ribentropa pakts nebija savienojams arī ar Londonas konvenciju par agresijas definīciju ( 1933.g.3.jūlijs). (10)
Slepenais papildu protokols tieši neizmainīja Somijas, Latvijas , Igaunijas un Lietuvas ( tā tika iekļauta padomju interešu sfērā 1939.g.28.septembrī) starptautiski tiesisko statusu. Taču interešu sfēru noteikšana liecināja par minēto valstu suverenitātes nerespektēšanu (11) un neatkarības apšaubīšanu. (12) PSRS ieguva no Vācijas brīvas rīcības iespējas turpmākajiem "teritoriāli politiskajiem pārveidojumiem" padomju ietekmes sfērā. (13) Abas agresīvās lielvalstis 23.augustā bija vienisprātis, ka "interešu sfēra " nozīmē brīvību okupēt un anektēt attiecīgo valstu teritorijas. Padomju Savienība un Vācija dalīja interešu sfēras uz papīra , lai "norobežošanu pārvērstu arī realitātē". (14) Lietojot slepenajā protokolā vienu un to pašu jēdzienu , lai risinātu kā Polijas , tā Baltijas "problēmu", vācieši un krievi skaidri lika saprast, kāda bija šī jēdziena izpratne. (15) Neapšaubāmi, ka bez Molotova Ribentropa pakta nebūtu iespējama desmit mēnešus vēlāk notikusī Baltijas valstu pilnīga okupācija.
Līdz ar Polijas militāro sakāvi bija radīti nepieciešamie priekšnoteikumi PSRS agresīvo nodomu pakāpeniskai īstenošanai Baltijā un šā reģiona valstu okupācijai. Par pirmo soli šajā virzienā Maskava bija ieplānojusi savstarpējās palīdzības līgumu uzspiešanu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kuri paredzētu padomju militāro bāžu izveidošanu šo valstu teritorijā . Sarunā ar Vācijas sūtni Maskavā V. fon der Šulenburgu , kas notika 25.septembrī, padomju diktators J.Staļins ierosināja Vācijai nesaglabāt "kā patstāvīgu valsti apcirpto Poliju" un apmaiņā pret Ļubļinas vojevodisti un daļu no Varšavas vojevodistes atteikties no Lietuvas PSRS labā. Vācijas piekrišanas gadījumā Maskava tūlīt stātos pie Baltijas valstu problēmas atrisināšanas saskaņā ar 23.augusta protokolu un gaida (..) no vācu valdības neapstrīdamu atbalstu". (16)
J.Staļina izteikumi skaidri un nepārprotami apliecināja Molotova Ribentropa pakta tiešu un visciešāko saistību ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas turpmāko likteni. Pirms sarunu sākšanas par savstarpējo palīdzības līgumu noslēgšanu PSRS uz Baltijas valstīm izdarīja lielu diplomātisku un militāru spiedienu. Pie šo valstu robežām bija koncentrētas trīs armijas , kurās ietilpa 10 korpusi un 39 divīzijas un brigādes, kas gaidīja "kaujas pavēli iebrukumam Baltijas valstīs". (17) Maskava izvērsa nervu karu, draudēja lietot spēku un nevairījās arī no atklātu provokāciju īstenošanas. Septembra beigās , kad jau norisinājās sarunas ar Igauniju par bāzu līguma parakstīšanu, Padomju Savienība , lai šantažētu Igauniju (no Tallinas ostas bija aizbēgusi internētā poļu zemūdene" Orzel") un piespiestu to pieņemt tālejošas padomju prasības, "inscenēja vecā padomju tankkuģa "Metalist" nogremdēšanu padomju teritoriālajos ūdeņos Narvas līcī". (18) PSRS ārlietu tautas komisārs V.Molotovs igauņu delegācijai 27.septembrī paziņoja, ka to izdarījusi nezināma zemūdene, un pieprasīja, lai Igaunija uz laiku, kamēr Eiropā norisinās karš , piešķirtu Padomju Savienībai tiesības izvietot tās teritorijā 35 tūkstošus padomju karavīru, lai "novērstu Igaunijas vai Padomju Savienības iesaistīšanu karā , kā arī aizsargātu iekšējo kārtību Igaunijā". (19) Igauņu ārlietu ministra K.Seltera skatījumā šo priekšlikumu īstenošana nozīmētu viņa valsts militāro okupāciju. (20)
Gandrīz vienlaikus Maskavā notika arī PSRS un Vācijas sarunas , kas noslēdzās ar Līguma par draudzību un robežu parakstīšanu, kuru pavadīja vairāki dažādas slepenības pakāpes protokoli. Tiekoties ar vācu ārlietu ministru J.fon Ribentropu, J.Staļins neslēpa agresīvos nolūkus pret Baltijas valstīm, norādot , ka Igaunija ir jau piekritusi noslēgt savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS, bet, ja Latvija pretosies, "sarkanā armija ar to izrēķināsies visīsākajā laikā ". (21) Vācu puse iestājās , lai "Baltijas jautājumu" atrisinātu pakāpeniski, uzreiz tās pilnībā neokupējot. J.Staļins apsolīja īstenot pakāpenisku iespiešanos Baltijā un pagaidām atstāt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai neatkarību, neizslēdzot iespēju, ka nākotnē šīs valstis nonāks PSRS sastāvā. (22)
Savu agresīvo nostāju un apņemšanos neievērot starptautisko tiesību normas un lietot spēku padomju puse apstiprināja arī Maskavas sarunās ar Latvijas pārstāvjiem par savstarpējās palīdzības līguma noslēgšanu, kas iesākās 1939.gada 2.oktobrī. Nākamajā dienā Latvijas ārlietu ministrs V.Munters informēja valdību : J.Staļins viņam teicis, ka "vāciešu dēļ mēs varam jūs okupēt", kā arī piedraudot norādījis uz iespēju PSRS paņemt " teritoriju ar krievu mazākumtautību" (23). Latvijas valdība nolēma kapitulēt un piekrist Padomju Savienības prasībām, ielaižot tās karaspēku savā teritorijā . Izšķirošo lēmumu, kas izrādījās tik liktenīgs Latvijas neatkarībai, Ministru kabinets pieņēma 3.oktobra ārkārtas sēdē. (24) Otra alternatīva bija karot, jo tūlīt sekotu padomju uzbrukums. Par šādu iespēju K.Ulmaņa valdība neizšķīrās tautas dzīvā spēka saglabāšanas interesēs.
1939.gada 28.septembrī Igaunija, bet 5. un 10.oktobrī Latvija un Lietuva parakstīja uzspiestos savstarpējās palīdzības līgumus. Saskaņā ar šiem līgumiem PSRS ieveda Baltijas valstīs noteiktu karaspēka kontingentu, ierīkoja sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes. Ņemot vērā Padomju Savienības agresīvos nolūkus pret Baltijas valstīm, šie līgumi bija nāves spriedums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas suverenitātei. Tie ievadīja šo valstu neatkarības gala sākumu, par ko liecināja arī sasteigtā vācbaltiešu aizbraukšana, (25) un bija 1940.gada jūnija prelūdija, okupācijas patiesais sākums. Līdz pilnīgai okupācijai šīs valstis zaudēja neitralitāti ārpolitikā, nokļuva PSRS varā un būtībā pārvērtās par tās protektorātiem. Neko daudz šajā ziņā nemainīja pieminētajos līgumos uzsvērtā "valstiskās neatkarības atzīšana" vai "neiejaukšanās pretējās puses iekšējās lietās", kā arī atsaukšanās uz 1920. gada miera līgumiem vai noslēgtajiem neuzbrukšanas līgumiem. Latvijas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakta 5.pantā , piemēram, bija pasludināts: šā pakta realizēšana nekādā veidā nedrīkst ietekmēt "līdzēju pušu suverēnās tiesības", it īpaši to "valsts iekārtu, saimniecisko un sociālo sistēmu un militāro rīcību". (26)
No starptautisko tiesību aspekta līgumus, kuri slēgti par savstarpējo palīdzību starp tik nevienlīdzīgi spēcīgām pusēm ( lielvalsti un mazām un vājām valstīm) , grūti ir vērtēt kā leģitīmus. Vēstures un juridiskajā literatūrā ir izteikti vairāki viedokļi , kā varētu raksturot PSRS un Baltijas valstu noslēgtos bāzu līgumus. Vieni autori uzskata, ka šie līgumi atbilstoši starptautiskajām tiesībām nav spēkā no to parakstīšanas brīža, jo tos Baltijas valstīm vienkārši uzspieda ar spēku. (27) Savukārt citi , nenoliedzot un pat īpaši akcentējot līgumu saistību ar PSRS šantāžu un rupjo spēka spiediena politiku, apgalvo, ka tie no Baltijas valstu puses bija apstŗīdami , taču spēkā esoši. (28) Šajā gadījumā būtiski ir pasvītrot, ka Padomju Savienība , parakstot minētos paktus , "uzņēmās divpusējās līgumsaistības", (29) bet Baltijas valstis , atvēlot PSRS pieprasītās militārās bāzes, pilnā mērā respektēja Padomju Savienības drošības vajadzības (vairāk gan iedomātās, nekā reālās), "ciktāl tās varēja būt pieaugušas, sākoties Otrajam pasaules karam". (30)
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Feb 2008 15:43:08
Atbildēt
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības, kas piekāpšanos PSRS uztvēra kā "varmācīgi uzspiestu aktu " (31), tomēr lojāli pildīja bāzu līgumus un naivi cerēja, ka to darīs arī Padomju Savienība. Neraugoties uz simpātijām pret Somiju, pat Ziemas kara laikā (1939.g.30.novembris 1940.g.12.marts) , kuru uzsāka PSRS, kas pēc tam kā agresors tika izslēgta no Tautu Savienības, Baltijas valstis precīzi ievēroja visas saistības, kas izrietēja no bāzu līgumiem. Lietas bija tik skaidras, ka Maskava nevarēja to neatzīt. Uzstājoties 1940.gada 29.martā PSRS Augstākajā padomē ārlietu tautas komisārs V.Molotovs norādīja, ka " līgumu izpilde ar Igauniju, Latviju un Lietuvu norisinās apmierinoši un rada priekšnoteikumus, lai tālāk uzlabotos Padomju Savienības un šo valstu attiecības". (32)
PSRS valdība , kurai savstarpējās palīdzības līgumi ar Baltijas valstīm bija vajadzīgi , lai iznīcinātu šīs valstis, nedomāja apmierināties ar pastāvošo status quo. Tā izmantoja sev izdevīgo starptautisko situāciju, kas izveidojās sakarā ar Vācijas uzbrukumu Francijai, Holandei un Beļģijai, lai 1940.gada jūnijā pilnīgi okupētu Baltijas valstis. Šoreiz par pirmo upuri tika izraudzīta Lietuva. Maskava , lai radītu ieganstu savu agresīvo ieceru īstenošanai, izvirzīja Lietuvas valdībai izdomātu, šodienas skatījumā reti smieklīgu apsūdzību : tā esot sagūstījusi vairākus padomju karavīrus ( viens pat ticis nogalināts), lai izspiestu no viņiem militāros noslēpumus. Pakāpeniski saasinot šo mākslīgi radīto konfliktu ar Lietuvu, PSRS naktī uz 1940.gada 15. jūniju izvirzīja tai ultimātu izveidot Lietuvā jaunu valdību, kas spētu "godīgi pildīt" 1939.gada 10.oktobra Savstarpējās palīdzības paktu un atļautu Lietuvā ieiet jaunām padomju karaspēka daļām. Lai gan šādu prasību izvirzīšanas iespēju minētais līgums neparedzēja , Lietuvas valdība jutās spiesta pieņemt ultimātu bez protesta un pretošanās. Par noteiktu protesta formu gan var uzskatīt Lietuvas prezidenta A. Smetonas lēmumu 15.jūnijā doties trimdā un ar savu palikšanu Lietuvā neatvieglot okupantu rīcību. (33)
1940. gada 15.jūnijā notika PSRS karaspēka vienību uzbrukums Latvijas robežsargiem Masļenkos, kas bija iecerēts vai nu kā provokācija, lai radītu ieganstu Latvijas okupācijai, vai arī kā staļinisma garā izteikts brīdinājums Latvijas valdībai nekādā gadījumā nepretoties. 16. jūnijā plkst. 14.00 padomju ārlietu tautas komisārs V.Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F.Kociņam safantazēto, odiozo un melīgo PSRS valdības ultimātu, kurā bija pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, (34) piebilstot, ja līdz plkst.23.00 netiks saņemta atbilde no Latvijas valdības, padomju bruņotie spēki ieies Latvijas teritorijā un apspiedīs jebkādu pretošanos. (35) Lai gan toreizējās starptautiskās tiesības aizliedza spēka lietošanas draudus bez iepriekšējas līgumā paredzētās strīdīgo jautājumu nokārtošanas mēģinājumiem mierīgā ceļā , (36) PSRS vispār neizmantoja šo iespēju, ignorējot 1932.gada 5.februārī ar Latviju parakstītajā neuzbrukšanas līgumā fiksēto mehānismu līgumslēdzēju pušu nesaskaņu noregulēšanai. (37) Turklāt Maskava rupji pārkāpa minēto līgumu, jo tas nepārprotami un tieši izslēdza spēka lietošanas draudus, kas būtu vērsti pret vienas vai otras valsts politisko neatkarību, paredzot , ka līgumslēdzējas puses atturēsies no jebkādas agresīvas akcijas pret otru pusi. (38)
K.Ulmaņa valdība 16.jūnija vakarā izlēma ultimātu pieņemt un atkāpties. (39) Militāru pretošanos Ministru kabinets noraidīja, jo uzskatīja, ka tā izraisīs asinsizliešanu, bet neglābs Latvijas valsti. (40) K.Ulmanis, kas loloja zināmas ilūzijas par iespēju saglabāt Latvijas suverenitāti ierobežotā formā (41), neizšķīrās arī par simbolisku militāro pretošanos un neriskēja izteikt Maskavai pat diplomātisku protestu, kas neapšaubāmi bija grūti izprotama politiskā tuvredzība. Turklāt Latvijas sūtnis K. Zariņš nesaņēma nekādas konkrētas instrukcijas par 1940.gada 17. maijā viņam piešķirto ārkārtas pilnvaru iedarbināšanu, lai varētu efektīvi politiski un diplomātiski turpināt cīņu par Latviju.
1940.gada 17. jūnijā Padomju Savienība, kura toreiz bija oficiāla nacistiskās Vācijas sabiedrotā, "veica neprovocētu militāru agresiju (42) pret Latviju un to okupēja". (43) Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar Hāgas sauszemes kara reglamenta (1907.g) 42.pantu, ir būtiska okupācijas pazīme.(44) Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā. 18.jūnijā Latvijā ieradās Padomju Savienības oficiālais pārstāvis A. Višinskis, kura rokās nonāca reālā vara valstī. Padomju emisāra nosūtīšana uz Rīgu jaunas valdības sastādīšanai bija klajā pretrunā ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma 5.pantu, kas paredzēja, ka pakta realizēšana nekādā ziņā nedrīkst skart līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības, to valsts iekārtu, ekonomisko un sociālo sistēmu, kā arī militāros pasākumus. (45)
Nelikumīgā un prettiesiskā valdību nomaiņa notika 1940.gada 20.jūnijā. K.Ulmaņa kabineta vietā stājās padomju marionešu valdība ar A.Kirhenšteinu priekšgalā, kuru oficiāli dēvēja par Latvijas Tautas valdību. Šī valdība pārstāvēja PSRS intereses, un tās darbības aizsegā Maskava īstenoja savus plānus un gatavojās Latvijas aneksijai. Padomju puse aktīvi iejaucās Latvijas iekšējās lietās. Padomju iestādes izveidoja spēcīgu drošības aparātu, kurā noteicēji bija no PSRS iebraukušie darbinieki. (46) Viņi pārņēma Latvijas politiskās pārvaldes iestādes un uzsāka iedzīvotāju novērošanu, apcietināšanu un deportāciju. (47) Bezprecedenta iejaukšanās gadījums bija "Baltijas kara apgabala " izveidošana ar centru Rīgā. Attiecīgā PSRS aizsardzības tautas komisāra pavēle datēta ar 1940.gada 11.jūliju. (48) Vēl formāli neatkarīgu valstu teritorijā tika radīta citas valsts Padomju Savienības militāri adminstratīva vienība.
Padomju Savienība pievērsa lielu uzmanību pasaules sabiedriskās domas maldināšanai. Tā centās panākt, lai Latvijas un pārējo Baltijas valstu aneksijas process izskatītos iespējami "leģitīms" un to varētu iztēlot kā "brīvprātīgu pievienošanos". Visām trim mazajām valstīm , pārkāpjot spēkā esošās konstitūcijas un likumus, tika uzspiestas jaunas vēlēšanas , kas notika padomju okupācijas karaspēka klātbūtnē. Latvijā A.Kirhenšteina valdība nevis piemēroja Satversmes sadaļu par Saeimas darbību, kas bija vienīgā konstitucionāli pieļautā iespēja noturēt parlamenta vēlēšanas, bet gan pieņēma jaunu Saeimas vēlēšanu likumu, kas bija pretrunā Satversmes fundamentālajiem principiem. (49)
Vēlēšanās, kas notika 1940.gada 14.un 15. jūlijā, bija pieļauts tikai viens "Darba tautas bloka" izvirzītais kandidātu saraksts. Visi citi alternatīvie saraksti tika noraidīti. Oficiāli tika paziņots, ka par minēto sarakstu nodotas 97,5 % vēlētāju balsis. (50) Vēlēšanu rezultāti bija viltoti (51) un tie neatspoguļoja tautas gribu. Maskavā padomju ziņu aģentūra TASS sniedza informāciju par vēlēšanu minēto iznākumu jau divpadsmit stundas pirms balsu skaitīšanas uzsākšanas Latvijā. (52)
Lai gan publicētā "Darba tautas bloka " vēlēšanu platforma nesaturēja prasību nodibināt padomju varu Latvijā un iestāties PSRS (53) , nelikumīgi ievēlētā Saeima, kas darbojās kā Padomju Savienības aģents (54) , pasludināja Latviju par sociālistisku republiku un iesniedza lūgumu to uzņemt PSRS sastāvā. (55) Bez debatēm pieņemtā deklarācija "Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā" mainīja Latvijas valstisko iekārtu un likvidēja tās formālo neatkarību, ignorējot tautas nobalsošanas nepieciešamību, kā tas ir noteikts Latvijas Satversmes 77.pantā. Līdz ar to deklarācija un tai sekojošā Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā pārkāpa Satversmes 1.,2. un 3.pantus un ir uzskatāma par antikonstitucionālu. (56)
Baltijas valstu inkorporācija PSRS sastāvā noslēdzās 1940.gada augusta sākumā. Tā bija vardarbīga svešu valstu teritoriju piesavināšanās, modernajās starptautiskajās tiesībās aizliegta aneksija. (57) Tā tika īstenota , pārkāpjot daudzus starptautiskus un divpusējus līgumus, nenoslēdzot uz brīvprātību balstītu Savienības līgumu , kā arī ignorējot starptautisko tiesību principus, ieskaitot tautu tiesības uz pašnoteikšanos. Pazīstamais vācu tiesību zinātnieks B.Meisners trāpīgi norāda, ka "Padomju Savienība it kā noslēdza kontraktu pati ar sevi un ar aneksijas aktu viennozīmīgi pārkāpa ne vien Baltijas valstu suverenitāti , bet arī Baltijas tautu pašnoteikšanās tiesības, kas bija 1920.gada miera līgumu pamatā". (58)
Latvijas un citu Baltijas valstu aneksija balstījās uz prettiesiskiem pamatiem intervenciju un okupāciju. Tāpēc tā neizraisīja juridiskas sekas. (59) Izpalika arī suverēnas varas maiņa : anektētā valsts saglabāja savu suverenitāti, un anektētājs to neieguva. (60) Latvijas un citu Baltijas valstu starptautiskā subjektība neizzuda. Latvija, Lietuva un Igaunija turpināja de iure pastāvēt, ko atzina vairāk nekā 50 pasaules valstis. (61) Aneksijas neatzīšana bija ļoti svarīga latviešu, igauņu un lietuviešu tautām. Tā kalpoja par pamatu šo tautu pārstāvju nemitīgai prasībai pēc valstu neatkarības atjaunošanas.
Baltijas valstu iekļaušanas PSRS sastāvā neatzīšanas politikai, kas turpinājās veselus 50 gadus līdz tika atjaunota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarība, nebija un nav precedenta pasaules starptautisko tiesību praksē. Tā liecināja, ka pasaulē jau kopš 20.gadsimta 30.gadiem ("Stimsona doktrīna") nepārtraukti pieauga starptautiska neiecietība pret teritoriālajām izmaiņām, kas panāktas, lietojot spēku vai arī draudot ar spēka lietošanu.
Teksts un atsauces.
|
Aigars_P
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2008 18:53:56
Atbildēt
Interesanta karte par karadarbību Latvijā 1941. gada jūnijā
________________________
Die Straße frei den braunen Bataillonen.
Die Straße frei dem Sturmabteilungsmann!
Es schau'n aufs Hakenkreuz voll Hoffnung schon Millionen.
Der Tag für Freiheit und für Brot bricht an!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2008 18:55:29
Atbildēt
Nu gan ir slikti...lai gan ar to atbrīvošanu bija visai nosacīti, jo pat Imants Sudmalis savā ziņojumā, kas datēts ar 1942.gadu, par 1941.gada jūnijā notikušo Liepājā vērtē kā lielu putru...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Aigars_P
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 13 Feb 2008 18:57:45
Atbildēt
Un tad vēl interesanti, ka dabūjams tāds izdevums par kaujām Baltijās 1941. gadā. Pirmo reizi par to izlasīju: http://www.aviapress.com/viewonekit.htm?FRI-025
________________________
Die Straße frei den braunen Bataillonen.
Die Straße frei dem Sturmabteilungsmann!
Es schau'n aufs Hakenkreuz voll Hoffnung schon Millionen.
Der Tag für Freiheit und für Brot bricht an!
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 20 Feb 2008 18:46:25 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Deutsche Wochenschau No. 566 1941 - Latvia/Libau
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Feb 2008 23:11:39
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Deutsche Wochenschau No. 566 1941 - Latvia/Libau
Diezgan daudz jau redzētu kadru, tikai līdz šim nezināju, ka tie ir no Liepājas.
________________________
Židoģitļerovci.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2008 18:05:45 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Mūsu atbilde Maskavai!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2008 18:21:59
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Mūsu atbilde Maskavai!
Kas tas par vīruku tribīnē?
Vispār jau būtu labāk, ja atbilde Maskavai tiktu dota jau 16. jūnijā, un TIKAI sarkanbaltsarkanu karogu ieskauta... 
|
vieux fusil
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2008 18:30:37
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Mūsu atbilde Maskavai!
viss o.k. , bet ( c) - tobrīd jau arī cita opcija nebija iespējama. Cerības uz TIKAI savu karogu ātri vien aplauza.
________________________
"Ādolfa Hitlera laikā Vācija izskatījās daudz labāk nekā šodien.Tā pat kā visa Eiropa."(L.Rīfenštāle)
Visapkārt atrodam atkritumus, - mēs domājām , ka tos atstājuši tūristi.Mums atbildēja -"tie tūristi te bija pirms 70 gadiem."
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2008 18:34:28 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Kas tas par vīruku tribīnē?
Traģēdija Doma laukumā
Jau pirms mītiņa sākuma Doma laukums bija ļaužu pārblīvēts, vairāki tūkstoši rīdzinieku pat bija piepildījuši apkārtējās ielas. Vienā laukuma malā, netālu no Šķūņu ielas, bija uzcelta koka tribīne, bet aiz tās novietots milzu plakāts ar uzrakstu: "Mūsu atbilde Maskavai ir cīņa!" Laukums bija izrotāts ar sarkanbaltsarkaniem karogiem, visur darbojās skaļruņi. Mītiņa noslēgumā pēc Arodu savienības vadītāja Arvīda Rojas uzrunas neskaitāmi cilvēku tūkstoši trīs reizes nodziedāja latviešu tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!", kam sekoja "Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai" un "Tev mūžam dzīvot, Latvija!". Doma laukumā valdīja nopietns, tomēr pacilāts noskaņojums. Par to, ka pirms dažām stundām šeit bija noticis sprādziens, bija informēti vien nedaudzi. Plašāka sabiedrība par to uzzināja tikai vakarā, klausoties Rīgas radio, vai arī nākamajā dienā izlasot laikraksta "Tēvija" speciālizlaidumu.
http://www2.la.lv/lat/arhivs/vesture/?doc=874
Quoting: Maarrutku Jums Vispār jau būtu labāk, ja atbilde Maskavai tiktu dota jau 16. jūnijā, un TIKAI sarkanbaltsarkanu karogu ieskauta...
Tur jau to karogu ar etnogrāfiskajiem indoāriešu ornamentiem tā pamaz
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2008 18:41:53
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Doma laukumā valdīja nopietns, tomēr pacilāts noskaņojums. Par to, ka pirms dažām stundām šeit bija noticis sprādziens, bija informēti vien nedaudzi.
Nu bet tad jau tas ir kāds 1943. gads, tā atbilde tāda iguāniska sanākusi... 
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2008 20:38:10
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Tur jau to karogu ar etnogrāfiskajiem indoāriešu ornamentiem tā pamaz
...priekš okupētas teritorijas gana...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 23 Feb 2008 23:22:22
Atbildēt
Quoting: Maarrutku Jums Nu bet tad jau tas ir kāds 1943. gads, tā atbilde tāda iguāniska sanākusi...
A ko darīsi, ja pie varas ir tās uzurpātori un Latvijas demokrātisko vērtību noliedzēji? Jākaujās jau zem citu karogiem.
Quoting: Arbalets ...priekš okupētas teritorijas gana...
Par daudz sarkanbaltsarkano karogu priekš okupētās teritorijas
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Feb 2008 16:42:58
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar Par daudz sarkanbaltsarkano karogu priekš okupētās teritorijas
..šoreiz, kamrād, es jums nepiekritīšu, jo mītiņš notika 1943.gadā...pagājis bija 1941.gads, kad augustā bija aizliegti latviešu karogi un friči konsekventi nelietoja terminu Latvija...fričiem bija vajadzīgi latviešu karavīri, un karogu lietošana viņiem netraucēja...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 24 Feb 2008 17:00:14
Atbildēt
Quoting: Arbalets 1941.gads, kad augustā bija aizliegti latviešu karogi
 nezināju.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Feb 2008 17:43:28
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar nezināju.
...bija tāds fakts...bija Ostlande...Rozenbergs, kuram pašam bija baltiešu izcelsme, jau 1941.gada rudenī uzsvēra, ka latviešiem un citeim bal'tiešiem nav savas kultūras, bet ir tikai vācu un krievu kultūras atdarinājums...nedrīkstēja lietot tādus terminus kā Latvijas Republika un Latvijas valsts...bija tikai Baltijas zemes un baltu tautu dzīvestelpa...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 24 Feb 2008 19:23:49
Atbildēt
Quoting: kurlandlegionar nezināju.
..un ielas pārdēvēja, un vācu valodu par galveno ieviesa, un 18.novembri neļāva svinēt...bet to mums neļāva arī pirmie okupanti...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 27 Feb 2008 22:35:29
Atbildēt
URL
Protams plakāts vāciešu, bet nu var jau saprast ar ironiju kā latviešiem veltītu(joks).
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Mar 2008 12:31:08
Atbildēt
1945.gada 8.maijā Kurzemē sākās kapitulācija...krievu noteikumi paredzēja, ka pulksten 23:00 pēc Viduseiropas laika Kurzemē beidzas jebkāda kara darbība...sākot jau no 20:30 līdz 23:00 no Liepājas ostas uz Vācijas rietumu ostām aizgāja četras kuģu karavānas, kopā pāri par 100 vācu flotes peldošu vienību, kam saskaņā ar kapitulācijas noteikumiem, būtu bijis jātiek krieviem...ar šīm četrām karavānām uz Rietumiem evakuvējās apmēr 15 tūkstoši vācu armijas karavīri un civilie bēgļi...jau ātrāk,laikā no 5.-7.maijam , no Liepājas aizgāja apmēram piecesmit vācu flotes peldošās vienības(arī 16 zemūdenes) admirāļa Burhardi vadībā...ja ņemam par pamatu to, ka pirms Burhardi aiziešanas, Liepājā bija apmēram 160 vācu flotes peldošās vienības,tad jāsecina, ka krievi 9.maija rītā Liepājas ostā nedabūja neko...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maschinengewehr 42
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Mar 2008 09:40:57
Atbildēt
Vai neviens Masļenku notikumu aculiecinieks tā arī dzīvs nepalika (es domāju - no aizdzītajiem uz SPSR) un no viņiem vairāk tā arī vairs nebija ne ziņas, ne miņas?
________________________
Židoģitļerovci.
|
