| Autors |
Ziņa |
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūn 2007 22:01:10
Atbildēt
waffen ss
Es labāk painteresēšos vai kādā no Rīgas bibliotēkām nav šī, manis jau minētais grāmata, jeb brošūra uz 68 lapām, par vācu 1. kājinieku divīzijas 43. kājinieku pulka triecienbraucienu uz Rīgu un cīņu par latviešu galvaspilsētu...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūn 2007 22:05:18
Atbildēt
Vadonis
Triecienlielgabalus sašāva padomju prettanku lielgabali no stacijas rajona un uzspridzināja ar granātu saišķiem. ...nu paši krievi gan saka, ka 29.jūnija rīta pusē krievi sasituši tikai divus no pieciem tankiem(?), bet otrā uzbrukuma laikā četrus vai pat sešus tankus....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Vadonis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūn 2007 22:08:46
Atbildēt
Arbalets
Cīņā par Rīgu iesaistījās pulkv. Lasch'a 43./21. kd.
________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūn 2007 22:31:41
Atbildēt
waffen ss
Nez vai, StuGi tomēr bija salīdzinoši iespaidīgas mašīnas, drīzāk par tanketēm varēja noturēt vāču vieglās konzervbundžas PzI/II.
Tādi tur nav bijuši, bet StuGi ar savu neparasto /tanks bez torņa/ izskatu noteikti, ka ir maldinājusi klasificētājus
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 4 Jūn 2007 22:33:01
Atbildēt
waffen ss
Kaut kur tiku lasījis, ka vāčiem Rīgas virzienā nemaz ĪSTU tanku (PzIII/IV, LT-35/38) nemaz nav bijis, tikai StuGi
Jā, šeit: Pulkveža Lasch'a grupā nebija tanku, bet bija 185. triecienlielgabalu divizions
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 5 Jūn 2007 00:45:27
Atbildēt
Labi, ar vāču StuG B/C (citi nevarēja būt) ar īsajiem 75mm L/24 stobriem tikām skaidrībā, bet tie nebija īsti tanku killeri (tikai no tuvas distances), tātad bija jābūt vēl kaut kam nu tipa PzJgd -I ar 47mm stobru. Vāči jau komplektēja savas tanku daļas ar dažādām mašīnām, teiksim trīs rotas StuG un viena rota tanku iznīcinātāji.
________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 20:56:52
Atbildēt
BISMARK
1941. gadā tauta arī nekaroja, neskaitot kaujas pie Liepājas un Rīgas
kas tad tu karoja..............sarkanā metalurga kolekitīvas ar zilcepurno dvāšu pakausī.....................un tie bija ar maz.............pārsvarā jau utaino flotes vīri,kuru kuģi palika degoši Tosmarē...friču spridzināti,gan pašu spridzināti!
===
Šā vai tā, bet kaujas gan Liepājā, gan Rīgā bija. Var strīdēties par šamējo mērogu, bet fakts ir nenoliedzams. Rīgā pat vācu avangardu, kā te jau ir diskutēts, iznīcināja pilnībā...
Btw lai nu kad, bet Liepājas un Rīgas aizstāvēšanā gan nekādu zagradotrjadu nebija, nevienam vēl nebija ienācis prātā tādus izveidot...
|
BISMARK
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 21:05:37
Atbildēt
Liepājas un Rīgas aizstāvēšanā gan nekādu zagradotrjadu nebija
===========================
Jā tā bija................emociju plūdums rakstīja savu 
runājot par kluso karu 41.g. vasarā................tēvs stāstīja 41.g. friči Pāvilostu ieņēmuši....................divi krīgeri uz blaķenes nomaldījušies iemauca Pāvilostā....vietējie pateikuši utaino robiņiem,ka friči klāt pataisno mukuši augšup uz Ventiņiem...nemaz nepārliecinoties par friču spēku!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 12:08:17
Atbildēt
1941. gadā tauta arī nekaroja, neskaitot kaujas pie Liepājas un Rīgas ...nu un paši te diskutējām par Dinaburgas ieņemšanas epizodi...un vēl jau varētu pieminēt arī kaujas pie par pārceltuvēm Jaunjelgavas un Pļaviņām, un arī pie Madonas pusē, kā arī Siguldas pusē...arī Rēzeknes pusē jūlija sākumā esot bijušas kaujas...un pie Gulbenes...un padomju laikos slavenā Liepnas kauja jau nu arī nav galīgi no pirksta izzīsta...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 12:14:39
Atbildēt
Arbalets
Tās tādas atšaudīšanās vien bija, kuŗas par kaujām pārvērta padomju vēsturnieki.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 12:16:23
Atbildēt
Arbalets
1941. gadā tauta arī nekaroja, neskaitot kaujas pie Liepājas un Rīgas ...nu un paši te diskutējām par Dinaburgas ieņemšanas epizodi...un vēl jau varētu pieminēt arī kaujas pie par pārceltuvēm Jaunjelgavas un Pļaviņām, un arī pie Madonas pusē, kā arī Siguldas pusē...arī Rēzeknes pusē jūlija sākumā esot bijušas kaujas...un pie Gulbenes...un padomju laikos slavenā Liepnas kauja jau nu arī nav galīgi no pirksta izzīsta...
'Tauta"?
Ir dzirdēts par Liepājas "strādnieku bataljoniem" , bet par Rīgu nē...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 12:31:41
Atbildēt
Neainars
Tās tādas atšaudīšanās vien bija, kuŗas par kaujām pārvērta padomju vēsturnieki....nu tad jau arī Liepājas, Rīgas un Daugavpils epizodes varam uzskatīt par izmisuma pilnu atšaudīšanos...jo par lieliem friču upuriem ziņu nav...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 12:33:21
Atbildēt
Stuka
'Tauta"?
Ir dzirdēts par Liepājas "strādnieku bataljoniem" , bet par Rīgu nē......Rīgā bija kaujās, jeb apšaudēs ar fičiem, iesaistīti divi strādnieku gvardes bataljoni...nu tos par tautu neviens arī negrasās saukt...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 12:39:00
Atbildēt
Arbalets
Neesmu tuvāk 1941. gada notikumus Latvijā pētījis, taču ir radies iespaids, ka sarkanarmijas rīcību, vāciešiem uzbrūkot, tomēr visatbilstošāk būtu nosaukt par bēgšanu. Un pat ja arī bija atsevišķas kaujas, sadursmes vai atšaudīšanās. Būtībā tā bija bēgšana.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 12:50:33
Atbildēt
Neainars
Tās tādas atšaudīšanās vien bija, kuŗas par kaujām pārvērta padomju vēsturnieki.
Pie Daugavpils gan bija pamatīgas kaujas kur pat vācu SS elites divīzija Totenkopf zaudēja trešdaļu no spēka.
Krievi uzbruka ar 5. gaisa desanta korpusu/ģen.Žadovs/, 21. meh. korpusu/ģen.Ļelušenko/ 8.gaisa desanta brigādi un 61. prettanku brigādi
Placdarmu Daugavpilī aizsargāja no vācu puses vēl 8. tanku div. no Manšteina 56.korpusa
Par kauju spriedzi liecina 74 sašautie krievu tanki un 65 notriektie krievu bumbvedēji
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 13:03:39
Atbildēt
Neesmu tuvāk 1941. gada notikumus Latvijā pētījis, taču ir radies iespaids, ka sarkanarmijas rīcību, vāciešiem uzbrūkot, tomēr visatbilstošāk būtu nosaukt par bēgšanu. Un pat ja arī bija atsevišķas kaujas, sadursmes vai atšaudīšanās. Būtībā tā bija bēgšana.
Nu.. Kaut kas līdzīgs vēlākajiem vācu paziņojumiem par frontes līnijas iztaisnošanu..
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 13:08:57
Atbildēt
Smic_
Nu.. Kaut kas līdzīgs vēlākajiem vācu paziņojumiem par frontes līnijas iztaisnošanu..
Diez vai. Ar iztaisnošanu vācieši centās saīsināt frontes līniju, kā rezultātā bija iespējams saīsināt karaspēka daļu frontes līniju
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 13:27:18
Atbildēt
Diez vai. Ar iztaisnošanu vācieši centās saīsināt frontes līniju, kā rezultātā bija iespējams saīsināt karaspēka daļu frontes līniju
Biežak gan ais iztaisnošanas paziņojumiem slēpās atkāpšanās ar kauju pasākumi..
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 13:30:52
Atbildēt
Atkāpšanās un bēgšana tomēr nav viens un tas pats!!
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Smic_
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 13:38:32
Atbildēt
Atkāpšanās un bēgšana tomēr nav viens un tas pats!!
Jau pieminētās kaujas ir bēgšanas apliecinājums ?
________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 14:20:35
Atbildēt
Smic_
Jau pieminētās kaujas ir bēgšanas apliecinājums ?...nu bet protams, jo
Tās tādas atšaudīšanās vien bija, kuŗas par kaujām pārvērta padomju vēsturnieki....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 14:46:11
Atbildēt
Jau pieminētās kaujas ir bēgšanas apliecinājums ?
Es ticu, ka bija kādas arjegarda kaujas, bet tomēr vācu straujā virzība uz priekšu neļāva krieviem īpaši domāt par lieliem uzbrukumiem.
________________________
Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 18:35:30
Atbildēt
Atis
Es ticu, ka bija kādas arjegarda kaujas, bet tomēr vācu straujā virzība uz priekšu neļāva krieviem īpaši domāt par lieliem uzbrukumiem....Irinarhova grāmatā "Probalķijskij osobij..." publicētie dokumenti liecina, ka krievi ne tikai ir saņēmuši Maskavas genštāba, un vietējās Ziemeļrietumu frontes komandieru pavēles doties pretuzbrukums, bet ir pat gājuši pretuzbrukumos...bet friču uzbrukuma pēkšņums jau bija devis savus rezultātus - laikā no 1941.gada 22.jūnija līdz 9.jūlijam, pēc krievu pašu ziņām, Ziemeļrietumu frontes karaspēks bija zaudējis 2523 tankus, 3561 lielgabalu un mīnmetēju, kā arī 990 kaujas lidmašīnas...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 19:39:30
Atbildēt
Atis
Atkāpšanās un bēgšana tomēr nav viens un tas pats!
===
Nav gan. Tai pašā 1941. gadā RKKA gan bēga, gan atkāpās (atkarīgs no katras konkrētās epizodes). Tieši tāpat, kā vācieši 1944. gada 2. pusē. Teiksim tā, tajā pašā Rīgas `atbrīvošanas operācijā` 1944. gada oktobrī vācu darbība arī vairāk līdzinās bēgšanai, nekā atkāpšanās kaujām.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 19:46:32
Atbildēt
Atkāpšanās un bēgšana tomēr nav viens un tas pats!
Atkāpšanās var būt daļa no kaujas plāna, bet bēgšana ir kaujas plāna iznīcināšana.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 20:19:43
Atbildēt
divplaksnis
Atkāpšanās var būt daļa no kaujas plāna, bet bēgšana ir kaujas plāna iznīcināšana.
===
Ne gluži tā. Atkāpšanās ir ORGANIZĒTA karaspēka atvilkšana no vienas aizsardzības robežas uz nākošo, kamēr bēgšana ir karaspēka NEORGANIZĒTA kustība PROM no frontes līnijas.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 20:21:50
Atbildēt
bēgšana
Varētu teikt dezertēšana
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 20:25:23 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
divplaksnis
Varētu teikt dezertēšana
===
Dezertēšana ir tad, kad karavīrs vai daļa nomet VISUS ieročus, formu un mēģina izlikties par graždanskijiem vai vnk izvairīties no karadarbības. Bēgšana tad ir tuvāka atkāpšanai, tikai ar to starpību, ka slikti organizēta vai vispār neorganizēta.
Ar to arī offtopu beigsim, tas vairs tieši neattiecas uz WW2 Latvijas teritorijā.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 20:27:54
Atbildēt
Ar to arī offtopu beigsim, tas vairs tieši neattiecas uz WW2 Latvijas teritorijā.
Vai tad Frontes linijas posmā kas atradās tagadējās LR valsts teritorijā nenotika bēgšana vai dezertēšana.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 16 Jūn 2007 20:35:02
Atbildēt
divplaksnis
Vai tad Frontes linijas posmā kas atradās tagadējās LR valsts teritorijā nenotika bēgšana vai dezertēšana.
===
Maarrutku Jums
Nosūtīts: 16 Jūn 2007 19:39:30
Forumā rakstam, bet nelasam?
|
