miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 90 . 91 . 92 . 93 . 94 . 95 . 96 . 97 . 98 . 99 . 100 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 20:53:22


saiba
a atceramies, tad arī Francija, kura itkā daudzos parametros pārspēja Vāciju kaunpilni kapitulēja, tad kādēļ Latvijas armijai , tautai būtu bijis jātēlo cietais rieksts.


Jā, kādēļ?


________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 20:54:41


(Atminieties, cik ilgi ķēpājās Lielvācija pret Liepājas strādniekiem 1941. gadā?)...manuprāt mēs jau vienreiz esam diskutējuši par Liepājas pseidoaizstāvēšanu 1941.gadā...un nav vajadzīgs šeit vēlreiz popularizēt padomju laiku mītu par Liepājas varonīgo aizstāvēšanu, un komunistiski orientēto strādnieku un komjauniešu ieguldījumu...pavisam nesen es antikvariātā nopirku vēl padomju laiku atmiņu izdevumu par Liepāju 1941.gada jūnijā...nu un tur par manis minēto supostātu ieguldījumu ir tādi piezemēti teksti...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 20:55:16


puuce
Un nevajag stāstīt savu science fiction no sērija 'karoja, pretojās

Krievu laikos mani par tādām lietām ietupinātu. Puuce tikai grib apklusināt. Jā, laiki mainās ...


________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 20:56:53


Arbalets
un nav vajadzīgs šeit vēlreiz popularizēt padomju laiku mītu par Liepājas varonīgo aizstāvēšanu, un komunistiski orientēto strādnieku un komjauniešu ieguldījumu...pavisam nesen es antikvariātā nopirku vēl padomju laiku atmiņu izdevumu par Liepāju 1941.gada jūnijā...nu un tur par manis minēto supostātu ieguldījumu ir tādi piezemēti teksti...
Pareizi! I agree. Es pat grāmatu tādu nepirktu.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:00:45


puuce
Vai kara gadījumā skaitliskais vairākums gabalos nav lielāka priekšrocība par kaut kādu mistisku dalījumu 'tanki uz 1 tūkstoti kareivju'?


waffen ss
Dalījums tiešām diletantisks.


Nedomāju, ka 40 sliktāku tanku varētu būt lielāka priekšrocība par 10 labākiem, kuŗi sniedz uguns atbalstu labi izplānota 1 bataljona uzbrukumam.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:01:44


Pareizi! I agree. Es pat grāmatu tādu nepirktu....un uz kādiem avotiem tad balstās šis uzaicinājums "atminieties, cik ilgi ķēpājās Lielvācija pret Liepājas strādniekiem 1941. gadā?"

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:03:47


Vai tā proporcija tiešām bija 40 sliktāki tanki Polijai un 10 labāki tanki Latvijai?
Un kur teikts, ka latviešu bataljona uzbrukums būtu labāk izplānots nekā poļu bataljonam? Tā atkal ir tikai un vienīgi paralēlā vēsture

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:04:16


Neainars
atceramies, tad arī Francija, kura itkā daudzos parametros pārspēja Vāciju kaunpilni kapitulēja, tad kādēļ Latvijas armijai , tautai būtu bijis jātēlo cietais rieksts.

Jā, kādēļ?


Tādēļ ka augstākajai virsniecībai bija pilnas galvas ar WW1 pterodaktīļiem. Nav pamata domāt, ka šādi paši pterodaktīļi nemājoja arī LR v1.0 virsnieku galvās, kuru izglītība un kara pieredze bija iegūta tajā pašā WW1. Arī tiem virsniekiem, kuri militāro izglītību bija ieguvuši ārzemēs (pamatā Francijā), šamējo akadēmiju pasniedzēji galvās bija iedzinuši tos pašus pterodaktīļus ...

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:09:21


Neainars
Nedomāju, ka 40 sliktāku tanku varētu būt lielāka priekšrocība par 10 labākiem, kuŗi sniedz uguns atbalstu labi izplānota 1 bataljona uzbrukumam.

No jūsu apgalvojuma izriet, ka visi daudzie Polijas tanki bija slikti, bet latviešiem bija mazāk tanku, taču labāki. Atļaušos aizrādīt, ka latviešiem lielākā daļa bija ļoti slikti tanki (britu WW1 mastadonti un itāļu <FIAT 3000>), 12 tanki bija vienkārši slikti (Vickers 4-ton ar ložmetējiem) un atlikušie 6 daudzmaz pieņemami (tie paši Vickers ar 37-mm lielgabaliem), bet ne labi.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)





Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:11:44


waffen ss
Ar ko diskutējiet, kamrād?

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:16:34


Neainars

Poļiem savukārt nebija ne kripatas no tā, kas bija latviešiem - latviešu lielās cīņu pieredzes pret vāciešiem, 1. pasaules kaŗā


Kāda tur pieredze? Mesties uzbrukumā, bez artilērijas sagatavošanas, dzeloņstieples forsēt lietojot kritušo ķermeņus, pāri neatmīnētiem minu laukiem...Pēc krievu modes!. Ta ta pieredze

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:17:48


puuce
daži vīruki kara laikā ir vērtīgāki par divīziju (saprotu, ka tā ir liela kaujas vienība)

Pilnībā nokomplektēta divīzija skaitā ir 10-20 tūkstoši durkļu...

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:26:03


puuce
Vai tā proporcija tiešām bija 40 sliktāki tanki Polijai un 10 labāki tanki Latvijai?

Nu nē taču! Tas ir tikai piemērs.

Un kur teikts, ka latviešu bataljona uzbrukums būtu labāk izplānots nekā poļu bataljonam? Tā atkal ir tikai un vienīgi paralēlā vēsture


Pirmkārt, arī to es nesaku. Otrkārt, varētu būt gan tā, gan tā.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:27:54


waffen ss
No jūsu apgalvojuma izriet, ka visi daudzie Polijas tanki bija slikti, bet latviešiem bija mazāk tanku, taču labāki.

No mana apgalvojuma tas neizriet. Tas ir abstrakts piemērs.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:29:10


Arbalets
waffen ss
Ar ko diskutējiet, kamrād?


Ar nekompetentu diletantu, kamrād.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:30:12


Stuka
Kāda tur pieredze? Mesties uzbrukumā, bez artilērijas sagatavošanas, dzeloņstieples forsēt lietojot kritušo ķermeņus, pāri neatmīnētiem minu laukiem...Pēc krievu modes!. Ta ta pieredze


Ne jau viss bija tikai un vienīgi tā.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:39:46


Neainars
Patriotisma latviešiem bija pārpārēm.

Aha, tikai kara sākumā šams neizpaudās vis aktīvā cīņā pret sarkano cilvēkēdāju armiju, bet gan vietējo žīdu (starp citu, Latvijas pilsoņu) atšaušanā tūlīt pēc varonīgās Lielvācijas Trešā Reiha armijas ienākšanas. Un nebija jau tikai viens Arājs ar sinagogas dedzināšanu. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī Limbažos, Strenčos (tur vēl pieķēra klāt arī psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientus), kā arī Jūsu dzimtajā Alūksnē...

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:46:35


waffen ss
Patriotisma latviešiem bija pārpārēm.

Neapgāžama patiesība.

Aha, tikai kara sākumā šams neizpaudās vis aktīvā cīņā pret sarkano cilvēkēdāju armiju,

Apšaubāms apgalvojums, kas var rasties, ja nav zināšanu par latviešu pretošanos 1940-1941. gadā padomju okupācijas režīmam.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 17 Feb 2007 21:53:20


Neainars
Apšaubāms apgalvojums, kas var rasties, ja nav zināšanu par latviešu pretošanos 1940-1941. gadā padomju okupācijas režīmam.


Faktus studijā, kamrād. Miniet konkrētus gadījumus un nofragotos RKKA kombatantus vai boļševiku amatpersonas.
Nekādas masveida partizānēšanas līdz vāču-sovoku kara sākumam nebija. Un arī tad kad šamā sākās, kaimiņi leiši mums pamatīgi ieliek ar faktu, ka šamējie saviem spēkiem patriekuši no Kauņas komuņakus un 2 dienas tā atradusies zem šamējo karoga un vietējās pārvaldes.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 22:12:22


waffen ss
Faktus studijā, kamrād.

Lūdzu: Veisa grupa uzbrūk Rīgas radiofonam un pastam, lai to ieņemtu, jau 29. un 30. jūnijā, kad tajās vietās Rīgā pilns ar sarkanarmiju. Jau 27. jūnijā latviešu partizāni mēģināja ielauzties Rīgas Centrālcietumā. 29. jūnijā tas izdodas. (Lielvācijas varonīgie vāči ienāk Rīgā 1. jūlijā!) 2. jūlijā latviešu partizāņi ieņem Siguldu. Arī daudzu pagastu atbrīvošanu nevajadzētu noniecināt. 4. jūlijā latviešu partizāņi atbrīvoja Limbažus. Utt.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 17 Feb 2007 22:12:37


Tofiks
Tur jau tā lieta ka nebija nekādas Baltijas Antantes.
===
Dosim vādu LPE (Latvijas Padomju Enciklopēdijai), citēju doslovno:
Baltijas Antante - Baltijas buržuāzisko valstu (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) politiska savienība. Dibināta 1934. gada 12. septembrī Ženēvā, kur Baltijas valstu ārlietu ministri parakstīja Saprašanās un sadarbības līgumu uz 10 gadiem. Līgums noteica, ka Baltijas valstīm jāsaskaņo ārpolitika, jāsniedz savstarpēja diplomātiska palīdzība un periodiski jāsasauc ārlietu ministru konferences. PSRS pret šo antanti izturējās atzinīgi, jo tā varēja izveidoties par svarīgu miera faktoru Baltijas jūras austrumu daļā. Taču Baltijas antante nevērsās pret fašistiskās Vācijas agresiju, bet sāka veidoties par pretpadomju bloku. 1939-1940. ārlietu ministru konferencēm, armiju komandieru un augstāko virsnieku apspriedēm bija pretpadomju raksturs. Likvidēta 1940. gada jūnijā.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 17 Feb 2007 22:24:20


Neainars
Par robežām tālāk ietu, kaut vai tāpēc, ka OKW tā izlemtu.
Par to no mūsu puses galveno vārdu teiktu polītiķi. Ja jau rumāņi aizgāja itin tālu, tad varbūt arī latvieši nolemtu pārstaigāt senās baltu zemes. Taču šaubos. Mums tāda "pastaiga" nebūtu izdevīga.

===
Mums neviens neko neprasītu. Vienkārši pajautātu: `Jūs esat ar mums vai pret mums?`.
===
Pusmiljona vīru liela armija. Un klāt vēl aizsargi, kaitselliti, šauļi, utt
===
Teiksim tā, pusmiljons sanāktu ieskaitot aizsargus, kaitselitus un šauļus.
===
Pievienot ta uz to brīdi (līdz LTK sākumam) visdrīzāk arī pievienotu
Noteikti nē. Tāds teātris netiktu spēlēts. Kremļa iecelta "Latvijas valdība" gan parādītos, taču galīgi vāja un nespējīga. Pēc WW2 (nevis LTK) beigām, protams, Latvija tiktu piespiesta tai lomai, kāda bij jāspēlē tā dēvētajām austrumu bloka valstīm.

===
Nu lūk, tā Kremļa ieceltā `Latvijas valdība` jau arī līdzīgi kā 1940. gada `Saeima` palūgtu PSRS uzņemt Latviju savā paspārnē.
===
Es apšaubu to ka ienākot te vācieši steigtos atjaunot patstāvīgu Latviju un patstāvīgu Latvijas armiju.
Ja Latvija būtu pretojusies, kaŗojusi pret Padomju Savienību, tad, 1941. gadā Vācijai ienākot, vāciešiem nekas nebūtu jāatjauno. Latvijas armija jau būtu priekšā un arī valsts.

===
Nebūtu ne vienas, ne otras. Sāksim ar to, ka armija sen būtu sakauta, mežos slapstītos atsevišķas karavīru grupiņas, kuras pamatā nodarbotos ar savas eksistences nodrošināšanu, nevis aktīvu karošanu. Kas attiecas uz valsti - hvz, kur uz to brīdi atrastos visi valdības vīri. Pastāv 3 dažādi varianti:
1) arestēti čekas pagrabos par `prettautisku darbību`;
2) aizbēguši trimdā uz Miglaino Albionu aka Lielbritāniju;
3) sēdētu mežu bunkuros un `koordinētu partizānu karu un turpinātu valsts pārvaldi`.
1. un 2. variantā nekāda valsts atjaunošana zināmu iemeslu dēļ nesanāk. 3. gadījumā, viss atkarīgs no tā, kā šī `valdība` veidotu diplomātiskās attiecības ar vāciešiem. Ja tipa `paldies, atbrīvotāji`. tad varētu cerēt uz nosacīti neatkarīgas valsts (vismaz ar karoga un valdības, lai arī marionešu, saglabāšanu. Man gan ir nelabas aizdomas, ka to pašu Ostlandi vien friči izveidotu).

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 17 Feb 2007 22:40:00


Neainars
Pretojoties, Latvijas armija pēc frontālām kaujām turpinātu partizāņu kaŗu. Šo kaŗu turpinātu LATVIJAS ARMIJA, un līdz 1941. gada 22. jūnijam noteikti.
===
Man domāt, ka ne gluži tā. Viss atkarīgs no tā, kā šīs frontālās kaujas beidzas.

1. Ja interventiem izdodas aplenkt galvaspilsētu (vai dajebkuru citu placdarmu), kurā tobrīd atrodas armijas virspavēlniecība un valsts valdība, tad šo valdību tā vai citādi, agrāk vai vēlāk piespiedīs parakstīt kapitulācijas aktu. Pēc kapitulācijas akta, saskaņā ar kara vešanas likumiem un paražām (kurus nosaka Hāgas konvencija), ikviena bruņota pretestība ir jāizbeidz. Tie, kas domā savādāk, no uzvarētājim (un saskaņā ar šo pašu Hāgas konvenciju) tiek uzskatīti par bandītiem ar visām no tā izrietošajām sekām.

2. Ja valdība notinas trimdā vai kopā ar izklīdinātajiem karavīriem paslēpjas mežos, tad interventiem vienkārši nav no kā izspiest kapitulāciju. Rupju runājot, kaut kāds bataljona komandieris nevar parakstīt kapitulācijas aktu, ja kaut kur vēl slapstās apkārt augstāka amata un pakāpes komandieris, kurš uzskata, ka kapitulēt nav pamata. Šādā gadījumā partizānu cīņa turpinās likumīgi, jo to komandē valdība un armijas virspavēlniecība.

3. Pats sāpīgākais punkts - līdz ar frontālās karadarbības izbeigšanos, visas teritorijas okupāciju un partizanščinas sākumu, lielākie cietēji ir mierīgie iedzīvotāji. Mežos sabēgt visi nevar - nebūs ko ēst (partizānēšanas obligāts priekšnoteikums ir vietējo iedzīvotāju atbalsts, gan ar pārtiku, gan ar izlūkošanas ziņām). Līdz ar to cilvēkus, pamatā tos pašus zemniekus, sitīs par partizānu atbalstīšanu un `darbaļaužu valsts veidošanas traucēšanu`... īsāk sakot, 1949. gada scenārijs.

4. Partizānēšanai jau šajā gadījumā ir švaki ar jēgu un stratēģisko mērķi:
- panākt okupantu izvākšanos nav iespējams;
- Lielām operācijām, tipa lielu teritoriju pārņemšanai savā kontrolē un karoga pacelšanai virs pagastnama (un tā gana ilgai noturēšanai) banāli nepietiek spēku.
- Sīki kodieni jandibināmiem kolhoziem vai stratēģiskiem objektiem lielāku skādi nodara pašu civiliedzīvotājiem, nekā okupantiem.
- Lielas pieaugušu, spēcīgu un darbaspējīgu vīru masas ilgstoši sēdēt mežos un neko nedarīt nevar. Sievietes, bērni un sirmgalvji vieni paši tautsaimniecību + mežabrāļu apgādi ilgtermiņā nepavilks.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 17 Feb 2007 22:59:56


Neainars
Bet marionešu valdība pamestu Latviju, un uzreiz valdības iestādes pārņemtu likumīgā valdība, tā ka, Vācijas kaŗaspēkam ienākot, būtu atkal arī valsts.
===
Interesanti, kādā veidā Jūs pavēlētu Latvijas likumīgajai valdībai (kuru btw no varas nogāza 1934. gada maijā) atgriezties pie varas vācu okupētajā Latvijas teritorijā no trimdas Lielbritānijā, kura ar šo pašu Vāciju tobrīd atrastos karastāvoklī?

===
Ja Latvija būtu kaŗojusi pret valsti, kuŗai uzbruktu arī Lielvācija, tad Latvija, visticamāk, tiktu atzīta par sabiedroto. Līdzigi Somijai.
===
Teiksim tā, par sabiedrto Latviju vāči atzītu tikai tad, ja jamā būtu spējusi kaut daļēji, bet savu neatkarību nosargāt. Gluži vienkārši Hitlers censtos izvairīties no jaunu ienaidnieku iegūšanas.

Droši jams vien visu atrisinātu ar diplomātisku viltu - visupirms ievestu sarunas ar neatkarību saglabājušo Latviju par to, ka šis gatavojas iedot sarkanajiem bietē un priecātos, ja Latvija tam piebiedrotos, no sērijas - mēs jums palīdzēsim atgūt zaudētās teritorijas + drošības garantijas nākotnē. Uz šitādiem nosacījumiem ar mieru būtu ikviens, un tad, kad mērķis būtu sasniegts un PSRS iekarota vai vēl procesā, latviešu divīzijas gluži vienkārši iemestu smagākajos frontes iecirkņos, kur jamās noasiņotu, un atlikumus pa bataljonam vai rotai izkliedētu pa visu fronti, savukārt Baltijā ieviestu Ostlandi šā kā tā.
===
Īsten'bā šitie visi ir alternatīvie scenāriji, tātad offtopiks
Nē. Mēs vērtējam Latvijas armiju.

===
Piekrītu, ka šis nav offtopiks, jo tēma skar Latvijas armiju politiski-stratēģiskā līmenī - ko jamai vajadzēja vai nevajadzēja darīt, un kā notikumi būtu risinājušies tajā vai citā variantā.
Pēc būtības ne ar ko, izņemot mērogu, neatšķiras no jautājuma par to, kā aizsargu izlūkpatruļai vajadzētu organizēt priekšpozīciju RKKA avangarada atvairīšanai un kādos variantos to varētu vislabāk izdarīt.
===
Izlasiet grāmatu "1940"! Valdība atstāj valsti ar zemūdeni, kuŗa bija gatava arī tādam darbam.
===
Piedodiet, grāmata `1940` nevar kalpot par objektīvu kritēriju vēstures izvērtējumā.
Valdība klopes gadījumā protams varētu doties trimdā, bet manuprāt tas atgādina žurku bēgšanu no grimstoša kuģa un pazemina ierindas zoldafonu morāli - `vadība bēg, tātad karš zaudēts. Metam plinti krūmos un ejam mājās`... dzīvot ta visiem gribas.

Btw šodien arī ļoti maz cilvēku būtu gatavi aizstāvēt Latviju no ārēja iebrukuma. UN viens no galvenajiem iemesliem - tas, ka ir skaidri zināms, ka valdība nepaliks kopā ar tautu, bet laidīsies lapās. Tāda apziņa zemes sargu vēlmi nolikt galvu uz ežiņas nevairo.
===
Bet arī ja visi, visi līdzšinējie ministri būtu pagalam, tad nodibinātos Pagaidu valdība, kuŗas nodibināšanai nevajadzētu ievērot it visus Satversmes smalkumus.
===
Nedomāju, ka Ulmanis, nākot pie varas, ievēroja visus Satversmes smalkumus. Satversme tobrīd bija tikai vārds, kurš uzrakstīc uz šķūnīša...
===
Vai tad 1940. gadā Latvija nekaŗoja pret Padomju Savienību? Jums nav taisnība. Kaŗoja!
===
Nāksies Jūs apbēdināt. Nekaroja vis.
===
Valsts aizsardzības padome tā izlēma. Viņi zināja labāk, kas jādara, un zemūdene aizgādāja valdību drošībā.
===
Tā jamā izlēma tikai grāmatā `1940`. Šī lēmuma negatīvās sekas es aprakstīju jau augstāk.

puuce
Bez tam domāju, ka Latvijas-PSRS kara gadījumā zemūdene daudz labāk noderētu militāriem mērķiem, nekā valdības aizvizināšanai uz Zviedriju vai Angliju.
===

Galvenais uzdevums: nepieļaut papildspēku pievešanu pa jūras ceļu RKKA Liepājas garnizonam.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 23:09:57


Maarrutku Jums
Lai nevajadzētu nodarboties tikai un vienīgi ar rakstīšanu pancerkampfā, tad uzrakstīšu īsi: iebilstu gandrīz visiem Jūsu iebildumiem. Tie mani nepārliecina.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 17 Feb 2007 23:14:58


Neainars
abāk bruņota par LR v1.0 armiju
Diezin vai, ja sadalīsim, cik tanku, piemēram, sanāktu uz 1 tūkstoti kareivju, utt.

===
Tas nav rādītājs.
===
zlasiet, ko atbildu kamrādam Arbaletam.
PRET VĀCIEŠIEM. PRET VĀCIEŠIEM.
1. pasaules kaŗā latvieši cīņās pret vāciešiem bija ieguvuši nesalīdzināmi lielāku pieredzi, nekā poļi. Tikai to es gribēju pateikt, un tikai to es pateicu.

===
Kāda starpība, kurš pret ko ieguva pieredzi. WW1 laikā kara vešanas principi un taktika no valsts uz valsti diži neatšķīrās, un poļi bija ieguvuši vērā ņemamu pieredzi karā ar PSRS 1918-1920. gadā.

puuce
Vēl viens diletanta spriedums
===
Abi Tavi diletanta spriedumi ir vpolne adekvāti. Visu cieņu

waffen ss
Tādēļ ka augstākajai virsniecībai bija pilnas galvas ar WW1 pterodaktīļiem. Nav pamata domāt, ka šādi paši pterodaktīļi nemājoja arī LR v1.0 virsnieku galvās, kuru izglītība un kara pieredze bija iegūta tajā pašā WW1. Arī tiem virsniekiem, kuri militāro izglītību bija ieguvuši ārzemēs (pamatā Francijā), šamējo akadēmiju pasniedzēji galvās bija iedzinuši tos pašus pterodaktīļus ...
===

===
Pilnībā nokomplektēta divīzija skaitā ir 10-20 tūkstoši durkļu...
===
Latvijas armijā jādomā ka nokomplektēta divīzija drīzāk būtu bijusi uz 10k rumpīšiem - 3 pulku sastāvs, biškucis artilērijas, nekādu izlūku vienību vai ascevišķo prettanku vai pulka/bataljona artilērijas vienību...

Stuka
Kāda tur pieredze? Mesties uzbrukumā, bez artilērijas sagatavošanas, dzeloņstieples forsēt lietojot kritušo ķermeņus, pāri neatmīnētiem minu laukiem...Pēc krievu modes!. Ta ta pieredze
===
Nepiekritīšu. Pielavīšanos ienaidnieka pozīcijām un strauju, negaidītu triecienu tajās latviešu pulki bija labi atstrādājuši. Cita lieta, ka WW2 laikmetā šāda taktika vairs nerullētu.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 17 Feb 2007 23:18:53


Neainars
Lūdzu: Veisa grupa uzbrūk Rīgas radiofonam un pastam, lai to ieņemtu, jau 29. un 30. jūnijā, kad tajās vietās Rīgā pilns ar sarkanarmiju. Jau 27. jūnijā latviešu partizāni mēģināja ielauzties Rīgas Centrālcietumā. 29. jūnijā tas izdodas. (Lielvācijas varonīgie vāči ienāk Rīgā 1. jūlijā!) 2. jūlijā latviešu partizāņi ieņem Siguldu. Arī daudzu pagastu atbrīvošanu nevajadzētu noniecināt. 4. jūlijā latviešu partizāņi atbrīvoja Limbažus. Utt.
===
Tas viss notiek apstākļos, kad varonīgais Vērmahots dod bietē RKKA un pēdējā lielākā vai mazākā panikā vai haosā <plānveidīgi> atkāpjas. Loģiski, ka šādas atkāpšanās vai pareizāk sakot, fraciņas ņemšanas laikā cīņa pret savā aizmugurē bujanējošiem bandformējumiem nav tā lielākā prioritāte.

Nekādu batāliju pirms 22.06.1941. patiešām nebija, vismaz par tādām nekas nav zināms.
===
Lai nevajadzētu nodarboties tikai un vienīgi ar rakstīšanu pancerkampfā, tad uzrakstīšu īsi: iebilstu gandrīz visiem Jūsu iebildumiem. Tie mani nepārliecina.
===
Es jau nerakstu tikai Jums

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Feb 2007 23:51:13


Maarrutku Jums
Latvijas armijā jādomā ka nokomplektēta divīzija drīzāk būtu bijusi uz 10k rumpīšiem - 3 pulku sastāvs, biškucis artilērijas, nekādu izlūku vienību vai ascevišķo prettanku vai pulka/bataljona artilērijas vienību...

13 tūkstoši. E. Andersons: "Kaŗa laikā divīzijā būtu divīzijas komandieris, divīzijas stābs (operātīvā un administrātīvā vai dienesta nodaļa), divīzijas sapieŗu un sakaru rotas, izlūku divīzions, 3 kājnieku un 1 artilerijas pulks un dažādi dienestu organi - intendantūras, artilerijas, inženieŗu, sanitārais, veterinārais un kaŗa policijas, kā arī papildus bataljons."

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 17 Feb 2007 23:55:01


Neainars
13 tūkstoši. E. Andersons: "Kaŗa laikā divīzijā būtu divīzijas komandieris, divīzijas stābs (operātīvā un administrātīvā vai dienesta nodaļa), divīzijas sapieŗu un sakaru rotas, izlūku divīzions, 3 kājnieku un 1 artilerijas pulks un dažādi dienestu organi - intendantūras, artilerijas, inženieŗu, sanitārais, veterinārais un kaŗa policijas, kā arī papildus bataljons."
===
Ok, piekrītu, par divīzijas struktūru tirgus nav.
Izrādās pat izlūkbataljons iraid, tikai nez kāpēc saucas par divizionu.

che_guevara
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Feb 2007 00:12:35


izlūku divīzions
a ta sgadijumā nebija domāts kā rota es šaubos ka uz divizīju būtu bijis bataljons vai divizions izlūku

<< 1 ... 90 . 91 . 92 . 93 . 94 . 95 . 96 . 97 . 98 . 99 . 100 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.114
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024