Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 00:46:47
Atbildēt
Ainars
Un tur var iepazīties ar latviešu militāro koncepciju. Mēs pārāk daudz lietojam krievu. Piem., krugovaja oborona, podrazdelenije utt. LA Reglamentā viss pateikts labā latviešu valodā, kādā toreiz runāja un rakstīja.
===
Nedomāju, ka riņķveida aizsardzības būtība mainās atkarībā no tā, kā to sauc
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 01:35:40
Atbildēt
Bet vai kāds ir izrēķinājis, cik varonīgas pretošanās dienām tad mums būtu pieticis municija tiem pašiem kājniekiem un artilēristiem...parasti jau tam, kas aizstāvas, vajag visai daudz, lai apturētu masu uzbrukumus...te avoti man saka priekšā, ka Latvijas armijā visi ieroči un municija, atskaitot kājnieku arilēriju, bija angļu tipa...kara laiks, Latvijas krastu blokāde, britiem uzmācas vācieši un mums nespīd nekādas papildus piegādes...pēc dažām aplēsēm, Latvijas armijai ugunsdeva pietiktu tikai 14 dienām... pulkos bija stipri niecīgs, priekš modernā kara, vidējo un smago ieroču skaits...artilērija bija pa lielākai daļai jau stipri novecojusi...pretgaisa un prettanku artilērija vispār bija pavisam švaka - caurmērā uz trim kilometriem viens lielgabals ar 30 šāviņiem..un nekādu rezervju...to visu raksta Andersons savā grāmatā "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture "...lasīsim grāmatas ...Uchite matchast':
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:13:54
Atbildēt
Aigars
Maarrutku Jums
Bataljonam pārvietojoties to apsargā t.s. bojevoje ohraņeņije un nekādi pārsteigumi ar 4 ZS nenotiktu.Četru veču šaušana vairāk bīstama būtu pašiem večiem un nevis batam.
Jeņķi un krievi iekrita uz šo nelaimi-krievi-Čečenijā(slavenais Hattaba uzbrukums kolonnai) un jeņķi-Irākā(Džesika Linča).Reglaments tiek rakstīts ar asinīm!(c) Mans bataljona komandieris,manuprāt-viens no labākajiem virsniekiem PSRS armijā.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:16:55
Atbildēt
Ainars
Cilvēks,kurš ir dienējis-sapratīs.Un vispār-"kurš ir bijis armijā-tas cirkā nesmejas".
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:22:28
Atbildēt
to Arbalets
Starp Lietuvas robežu un Jelgavu, uz Tukuma šosejas, robežsargu kaujas pierobežā un Vidzemes šoseja Vaives rajonā.
Vēsturnieks Dzintars šito klārēja 88.gadā vienā seminārā, kur sadzina nepakļāvīgos skolēnus un studentus.Bija apmēram par tēmu, ka Latvija inkorporējās PSRS izteikti brīvprātīgi, tikai daži gadījumi liecināja par neapmierināto esamību.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:25:35
Atbildēt
Arbalets
Bet vai kāds ir izrēķinājis, cik varonīgas pretošanās dienām tad mums būtu pieticis municija tiem pašiem kājniekiem un artilēristiem
===
Es personīgi neesmu rēķinājis, bet pēc iepriekš aprakstītas shēmas bloķējot pretinieku pie upes, mīnmetēju mīnu patēriņš būtu samērā augsts.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:28:22
Atbildēt
to Ainars
Cik sapratu no tā cilvja stāstītā, ar šautenītēm vai bisēm.Bet fakti ta bija.Precīzi neatceros par Lorupes gravu, vai tur bija kauja, kad CA ienāca, vai kad bēga 41.gadā, bet fakts kā tāds ir bijis.Pāris pierobežas tilteļus tak arī uzlaida gaisā.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:31:45 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Sovka
Bataljonam pārvietojoties to apsargā t.s. bojevoje ohraņeņije un nekādi pārsteigumi ar 4 ZS nenotiktu.Četru veču šaušana vairāk bīstama būtu pašiem večiem un nevis batam.
===
No otras puses... šie 4 veči (kaut gan labāk, teiksim, 8, un ar rokas ložmetēju (patšauteni pēc tā laika terminoloģijas )) tomēr samērā veikli var atšaut to, ko sauc par `golovnoj` vai `bokovoj dozor`. Un pēc tam uzreiz atkāpties. Rezultāts - pretinieks būs spiests pārorganizēties, izdalīt jaunus junitus atšauto vietā. Drusku zaudēs laiki. Un ja šitā vairākas reizes pēc kārtas, tad tas jau spiedīs uz supostāta psihiku (kaut arī dzīvā spēka zaudējumi nemaz nebūs tik lieli).
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:37:15
Atbildēt
Maarrutku Jums
Nu mīlīt,kolonnas apsardze tak neiet kājām,brauc ar kautko.Un mašīnas sacaurumo tikai filmās.Da pat ja kājām-ir tak noteiktas distances starp karavīriem!Un viņi sāks kauju,bats stāv uz vietas,stobri eglītē,bata komandieris izdala 1-2 pastiprinātos vadus kuri dodas palīgā(pie kam viens no viņiem ar apejošo manevru)...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:50:38
Atbildēt
Sovka
Nu mīlīt,kolonnas apsardze tak neiet kājām,brauc ar kautko.
===
Paga paga, nenovirzīsimies no tēmas. Ar ko tad brauks RKKA kājnieku bataljona `golovnoj dozor` tajā pašā 1939/1940. gadā, kad ar kravas automobiļiem nebija nokomplektēti pat mehanizētie korpusi? Un vēl, `golovnoj dozor` nedrīkst pārvietoties īpaši ātrāk par bataljona pamatmasu, lai pārāk neatrautos, tā ka būs vien kājiņām jāčāpo.
===
Da pat ja kājām-ir tak noteiktas distances starp karavīriem!Un viņi sāks kauju,bats stāv uz vietas,stobri eglītē,bata komandieris izdala 1-2 pastiprinātos vadus kuri dodas palīgā(pie kam viens no viņiem ar apejošo manevru)...
===
Paskaties `pehota na marshe` shēmu. No `golovnij dozor` līdz `golovnaja pohodnaja zastava` (vada lielumā) ir teju vai 1 km! Tātad, kamēr tas vads varēs reāli piebiedroties golovnajam dozoram, paies min. 4-5 minūtes, a to i visas 10. Pie kam 4-8 atsaldēto ZS uzbrukums atkal ir pēc principa `hit&run`, respektīvi, kam trāpījām, tam trāpījam, kam ne, tam ne. Max ātri tinam prom un organizējam jaunu slēpni.
Tiem golovnā dozora zaldātiņiem, kas iet 300 m sānis no ceļa, uzbrukt ir vēl vieglāk...
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:53:09
Atbildēt
to Sovka
Man nav militārās izglītības, tāpēc būtu labi, ja Tu man paskaidrotu vienu lietu. Nafig aizsargiem obligāti jāšauj pa izlūku grupu?Aizsargi sēž mežā vai kādā mežmalā, no 200m attāluma novēro ceļu un bliež virsū ar patšauteni tad, kad pienākusi lielākā ienaidnieka masa.Pēc aptveres izšaušanas aizsargi savāc pekeles un ņem vagu pa sev vien zināmām taciņām. Tāda taktika, manuprāt, ir labāka, nekā šaut uz pretīmnākošu kolonnu ,sekojošu iemeslu dēļ: 1.Izlūku grupa tāpat dabūs apstāties un gan jau pēc reglamenta nemaz nedrīkst skriet atpakaļ, jo jākontrolē avangardā notiekošais. 2.Šaujot pa lielāku kolonnu, var dabūt vairāk pižiku, kas vairs nevienam nav vajadzīgi.Mazāka iespēja aizšaut garām. 3.Šaujot pa izlūku grupu, bataljona komandieris uzreiz aizsūtīs vēl vienu grupu palīgā.Šaujot pa pašu bataljonu,bardaks ir krietni lielāks, jo daļai bataljona vairs nav sakaru ar komandieri. 4.Aizsargi ir ār 95% garantiju aizmukuši, jo mūk pa zināmu apvidu, bet sekotāji seko ar domu, ka aiz katra koka var slēpties aizsargs.T.i. atšķirīgi ļepatošanas ātrumi. Izlūku grupas atšaušanas gadījumā bataljona komandieris vēl apšaudes laikā aizsūta grupu, kas no flanga uzbrūk aizsargiem.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 09:58:42
Atbildēt
Viss ir jauki, tikai kā sastāv ar lietas stratēģisko pusi? Kara mērķis nav aizturēt, patraucēt, visiem spēkiem neļaut utt., bet uzvarēt. Un teorētiski SKL nav liegts pēc tādas apšaudes izgāzt visu uz vietējiem iedzīvotājiem, kuriem aizsargi nepalīdzēs :sad:
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:08:10
Atbildēt
Aigars
Nafig aizsargiem obligāti jāšauj pa dozorno grupu?Aizsargi sēž mežā vai kādā mežmalā, no 200m attāluma novēro ceļu un bliež virsū ar patšauteni tad, kad pienākusi lielākā ienaidnieka masa
===
Nu redzi, tāpēc jau pa priekšu un sāniem velkās dozornās grupas, lai nodrošinātu to, ka bataljona pamatmasa nenonāk zem šādas negaidītas uguns. Bez tam, ja tomēr dozornās grupas palaižam garām un uzbrūkam pamatmasai, varam sevi norakstīt - dozornās grupas ar ļoti lielu varbūtību mūs ielenks un bloķēs/iznīcinās.
===
1.Dozornā grupa tāpat dabūs apstāties un gan jau pēc reglamenta nemaz nedrīkst skriet atpakaļ, jo jākontrolē avangardā notiekošais.
===
Tāpēc jau starp dozorno grupu un pamatmasu imeecco ziņneši, kuru pienākums radiosakaru līdzekļu trūkuma laikmetā ir nogādāt bataljona vadībai infu par to, ko ir atklājusi kāda no dozornajām grupām.
===
Šaujot pa dozorno grupu, bataljona komandieris uzreiz aizsūtīs vēl vienu grupu palīgā.Šaujot pa pašu bataljonu,bardaks ir krietni lielāks, jo daļai bataljona vairs nav sakaru ar komandieri.
===
Skaties shēmu, papildspēkiem būs jānokāto ~1 km, pirms nonāks saskarē ar pirmo dozorno grupu. Un ja pa to laiku mumsie iznīcina kaut vai 50 % no dozornās grupas un paspēj atkāpties, arī labi.
Faktiski laiks, kurā mūsējie drīkst atrasties uguns kontakstā ar dozorno grupu, ir 2-3, pats max - 5 minūtes. Pēc tam jau drīz būs klāt papildspēki vada apmērā un var nepalikt laika atkāpties.
|
puuce
Moderators
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:09:57 - Laboja puuce
Atbildēt
J IV, šinī gadījumā tiek modelēts ne tik daudz Latvijas un PSRS karš, cik Latvijas pretošanās Krievijas okupācijai.
Un represijas sekoja šā kā tā, ka sliktāk jau diez vai varēja būt
________________________ Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:12:54
Atbildēt
to JgdPz IV 70
Apskatāmajā gadījumā par kaut kādu uzvaru varam runāt tikai tad, ja mēs uzbūvējam laika mašīnu, sasperamies bundesvēra noliktavās pilnībā nokomplektētus leopardus un dodamies uz 40. gadu.
Taču pie kādu nedēļu ilgām aizstāvēšanās kaujām izvērstos nedaudz savādāka 41. gada aina.Gan jau, ka boļševiki pamatīgi parepresētu vietējos civilos, bet diez vai vairāk par 100000.Tālāk sekotu vācu iebrukums PSRS un tad leģioni nebūtu 43. gadā, bet jau uz 41. gada beigām.Plus vēl būtu nevis 2, bet kādi 4, jo brīvprātīgo būtu krietni vairāk.Līdzīgi Lietuvā un Igaunijā.Vācu iebrukuma sākumā klapēšanās starp mūkošo CA un vietējiem būtu sīvāka, nekā patreizējā realitātē.Vācu karagājiens vairāk izskatītos pēc atbrīvošanās kara no boļševikiem.Nu un tā tālāk un tamlīdzīgi.
Labi vien ir ,ka bija tā, kā bija, jo ja būtu savādāk, mēs te nediskutētu dēļ nepiedzimšanas fakta, bet paanalizēt varbūtību, maksimāli cenšoties iedziļināties objektīvajās iespējās, mēs varam.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:19:27
Atbildēt
to Maarrutku Jums
Pēc visa forumā lasītā man ir radies priekšstats, ka CA uz to brīdi vairāk atgādināja pūli, nevis "ordnungu" ievērojošu karaspēku.
Somijas karā somu slēpotāji šī iemesla dēļ arī viņus paplucināja, jo pēc pārdesmit kilometru marša no bataljona bija palikusi rota - pārējie sēdēja puskilometru mežā un gaidīja somu slēpotājus.Sānu dozornās grupas vispār pārvietojas ar labi ja 1km/h ātrumu, dēļ šķēršļotā apvidus - meži,grāvji, purvaines.Tātad viss bataljons velkās ar tādu pašu ātrumu.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:27:35 - Laboja Sovka
Atbildēt
T.s. ohraņeņijā kājnieciņi vis nekātoja,gāja izlūki kuri bija mācīti atrast un atklāt slēpņus.Pūli CA neatgādināja,šis gan ir vairāk politisks jautājums kāpēc mēs uztveram CA kā pūli.
Gluži tas pats sakāms par LA-propogandistu pūles mums Latvijas armiju ir rādījušas kā slikti apbruņotu,mazskaitlīgu cilvēku kopumu kurš ne uz ko nav spējīgs.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:33:28
Atbildēt
JgdPz IV 70
Kara mērķis nav aizturēt, patraucēt, visiem spēkiem neļaut utt., bet uzvarēt.
===
Sāksim ar to, ka uzvarēt mēs nevaram. Visdrīzāk ka ne, ja vien karā pret `SKL` neiesaistās turpat vai visa pasaule. BET © - mūsu stratēģiskais mērķis šajā hipotētiskajā karā ir nevis uzvarēt, bet piespiest supostātu atteikties no saviem agresīvajiem nolūkiem.
===
Un teorētiski SKL nav liegts pēc tādas apšaudes izgāzt visu uz vietējiem iedzīvotājiem, kuriem aizsargi nepalīdzēs
===
Ieteikumi?
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:33:59
Atbildēt
to Sovka
Tādā gadījumā Maarrutku Jums piedāvātā taktika ar malējās dozornās grupas atšaušanu ir vispiemērotākā, jo bataljonam tāpat jāapstājas, lai iznestu no meža ievainotos un norīkotu jaunu grupu.
Pūlis tādā kontekstā, ka CA 39.-41. gados esot rīkojusies pēc reglamenta un ārštata situācijās visu noteikusi augstākā priekšniecība, atšķirībā no vāciešiem, kam bija konkrēts uzdevums un pieļaujamā improvizācijas robeža.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:38:03
Atbildēt
Aigars
Kā alternatīvā vēsture varētu būt interesanti, ir pat 1 gab. fiksā ideja to visu pamēģināt uz kompja, tikai vajag baltiešu armiju sastāvus.
Sovka
Cik ir gadījies lasīt kara aprakstus, ienaidnieku vienmēr, vai gandrīz, uztver slikti un pieraksta viņam visas iespējamās dunducības.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:38:36
Atbildēt
Aigars
Es varu minēt masu notikumu,kad NEKĀDA priekšniecība NEKO nereglamentēja(notikumi attiecas uz 1941.gada vasaru) kad CA veica veiksmīgas operācijas,gan uzbrukuma,gan aizsardzības.
Tas gan šajā sadaļa īsti neiederas.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:46:25
Atbildēt
Aigars, Sovka
taktika ar malējās dozornās grupas atšaušanu ir vispiemērotākā, jo bataljonam tāpat jāapstājas, lai iznestu no meža ievainotos un norīkotu jaunu grupu.
===
Tieši tā. Pietiek kaut vai par 50 % paplucināt jebkuru izlūku grupu, lai piespiestu pretinieku apstāsties, pārorganizēties, savākt ievainotos un līķus.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:49:32
Atbildēt
Maarrutku Jums
Arī būtu pagrūti, mums ir gadījies ienaidnieks, ko varētu apturēt tikai draudi nodiktēt jamam miera noteikumus Kazaņā
Versija ir skatāma kā alternatīvā vēsture.
Ar ieteikumiem pagrūti, savus civilos vājākā puse nosargāt nevarēs.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 10:52:47
Atbildēt
JgdPz IV 70
savus civilos vājākā puse nosargāt nevarēs.
===
Tātad, civilajiem no tām teritorijām, kas neizbēgami nonāks supostāta kontrolē, ir jāņem vaga. Jādodas tieši tāpat bēgļu kā tas notika gan WW1 laikā, gan uz WW2 beigu pusi.
Vismaz es citu risinājumu civilo pasargāšanai neredzu.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:01:13
Atbildēt
Maarrutku Jums
Pag,mēs apsveram sitāciju,kad ZS BEZ ZAUDĒJUMIEM plucina bataljonus...nav dīvaini?
Sīs ir citāts no frontinieku vēstulēm par patruļu taktiku IIPK laikā(no vācu puses):
Послышался шум моторов, и показались мотоциклисты. Немцы ехали быстро, но временами притормаживали, рассматривали в бинокли окрестности, а казавшиеся им подозрительными места обстреливали из пулемётов.
Lūdzu,nekādu problēmu-visas aizdomīgās un bīstamās vietas apšauda.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:08:25
Atbildēt
to Sovka
OK.Piekrītu, ka mans priekšstats par CA spējām ir samērā subjektīvs.
BET:
1.CA avangardi pa Latvijas teritoriju kustās ar atšķirīgiem ātrumiem dēļ atšķirīgās uzbrukumu intensitātes.
2.Avangarda ātrums nepārsniedz 1km/h 12h dienā un līdz hipotētiskajiem 200km no robežas viņi nonāks 16 dienu laikā.
Diemžēl oponentiem ir taisnība "masu taktikas" jautājumā.Ja viens pulks maršā aizņem 8km ceļa, tad divīzija būs 24km. 3 divīzijas būs 72km, kas sastāda jau trešo daļu kopējā marša garuma.Tātad jau 1-2 dienas pēc avangarda marša aizsargu un regulārās armijas uzbrukumi būs mazefektīvi, jo CA būs salikuši lērumu slēpņu un posteņu visās aizdomīgākajās vietās.
Pie šāda "razklada" marša ātrums pat varētu palielināties, jo kaujā iesaistītās daļas apdzen aizmugurē ejošie bataljoni, kuri uzbrūk nākamajiem slēpņiem un atvaira aizsargu apšaudes, kamēr iepriekš kaujā iesaistītā daļa savācas un uzsāk maršu.
Līdz ar to mans vakardienas viedoklis par pāris nedēļām izpildās tikai Ainara versijā, jo pret šādām masām ar aizsargiem un mazskaitlīgiem aizsargu pulciņiem var cīnīties tikai īslaicīgi - t.i. kamēr avangards vico garām.Pēc tam var sekot cīņas ar posteņiem vai malējām izlūkvienībām ,kas neiespaido arjergarda marša tempu.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:09:25
Atbildēt
Sovka
Pag,mēs apsveram sitāciju,kad ZS BEZ ZAUDĒJUMIEM plucina bataljonus...nav dīvaini?
===
Nejauc mušas ar kotletēm. Nevis bataljonus, bet izlūku grupas.
===
Lūdzu,nekādu problēmu-visas aizdomīgās un bīstamās vietas apšauda.
===
Manuprāt, tas ir tad, kad izlūku grupu vada gana pieredzējis līderis. Lai atpazītu bīstamu vietu, tieši tāpat vajag pieredzi. Uz 1939/1940. gada hipotētisko karu maz kam RKKA (un LA arī!) tāda būtu...
Bez tam, aizdomīgo vietu apšaudīšana atkal radītu zināmu stresu, ziņneši tāpat skraidītu, bataljona pamatmasa arī apstātos.
|
Aigars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:10:19
Atbildēt
Kļūdas labojums
Ar rotām un mazskaitlīgiem aizsargu pulciņiem.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:19:58
Atbildēt
Aigars
Tātad jau 1-2 dienas pēc avangarda marša aizsargu un regulārās armijas uzbrukumi būs mazefektīvi, jo CA būs salikuši lērumu slēpņu un posteņu visās aizdomīgākajās vietās.
===
Teiksim tā, kaut cik efektīva būs tikai avangardā ejošā bataljona (kas visdrīzāk būs divīzijas izlūkbats!) plucināšana. Pārējām vienībām aizsargu/ZS grupas gluži vienkārši netiks klāt.
Un tomēr, par tām 14-16 dienām. Ierēķināsim vēl arī saspridzinātos tiltus, kur varam lietot iepriekšminēto mīnmetēju taktiku + uzbrukumus no flangiem (mūsu spēki - orientējoši rota, katrā flangā pa vadam un viens vads mūsu krastā, kas piesedz mīnmetēju koriģētājus). Mērķis - apturēt pretinieku pie ūdens šķēršļa un optimistiskajā versijā - ar pretuzbrukumiem piespiest pāriet aizsardzībā.
Un vēl. Paliek pāri tāda lieta kā apdzīvotas vietas. Tajās jau var sagatavot nopietnāku aizsardzības kauju pēc visiem ielu kauju likumiem, izmantojot no savas puses artilēriju un tankus. Iesaistītie spēki no mūsu puses - bataljons līdz pulks, atkarībā no apdzīvotās vietas lieluma.
Vēl tāda lieta - pēc katrām 3-4 marša dienām bataljons 1 dienu atpūšas.
Bet kopumā jāsaka, ka 14 dienas turēties pamatā uz mazo grupu pretuzbrukumiem un slēpņa taktiku nav tas pats sliktākais rādītājs
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Jan 2006 11:22:59
Atbildēt
Maarrutku Jums
Nedomāju, ka riņķveida aizsardzības būtība mainās atkarībā no tā, kā to sauc
======
Taču skatījums uz daudzām lietām kļūst cits, ja mēs to pasakām kā MĒS...
|