miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 11:58:59 - Laboja JgdPz IV 70


Maarrutku Jums

No sovjetu puses uzprasās tas, kas reāli notika - saistīt Igaunijas un Latvijas spēkus un galvenais trieciens pret Lietuvu, pēc kā mēs visus mēģinājumus turēties Latgalē varam iesālīt. Tas viss pie ienaidnieka pārsvara gaisā un jūrā (apžēlojos par mūsējiem un pieņemu, ka bāzu līgums nav parakstīts un PSRS karaspēka Latvijā nav

Kāpec es te visu laiku tēloju sātana advokātu - jautājums ir tikai par to, kādu cenu vajadzētu samaksāt mums pašiem un cik tuvu šī cena būtu atzīmei "pēdējais dzīvais latvietis". t.i. cik mēs zaudētu 1940. gada neatkarības karā, cik otrā tikpat sirdīgā mēģinājumā pretoties vāciešiem un cik - trešoreiz krieviem, un kā pēc tam izskatītos LPSR nacionālais sastāvs 80. gadu beigās, kurš reāli bija tuvu 50/50, daži saka vairāk, citi drusku mazāk... :sad:

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 12:16:05


Sovka, JgdPz IV 70
No sovjetu puses uzprasās tas, kas reāli notika - saistīt Igaunijas un Latvijas spēkus un galvenais trieciens pret Lietuvu, pēc kā mēs visus mēģinājumus turēties Latgalē varam iesālīt.
===
Spēku piesaiste arī nav slikta lieta - pretiniekam mazāk resursu, ko mest pret Somiju vai Lietuvu. Bez tam, savus liekos spēkus (padomju kara bāzes nav jābloķē!) varam sūtīt palīgā leišiem.

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 12:19:17


JgdPz IV 70

Pieļauju iespēju, ka ja noturētos pret SKL, tad pret nazi nevajadzētu sirdīgi pretoties. Visdrīzākais no šamiem varētu izplēst sabiedroto vai satelītu statusu, tjipa kā bija Slovākija, Horvātija vai Bulgārija.

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 12:28:12


waffen ss
Pieļauju iespēju, ka ja noturētos pret SKL, tad pret nazi nevajadzētu sirdīgi pretoties.
===
It īpaši šīs diskusijas kontekstā!

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 12:37:25


Sovka
A kāpēc ne, ja šie satelīti jau karo ar vienīgo vēl laužamo šai kontinentā?

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 14:06:15


Sovka
Maarrutku Jums

Ja sāktu pretoties visas kopā,tad Latvijas kontekstā fronte stabilizētos gar Daugavu,Daugavpilij un Rīgai paliekot mūsu rokās.

============
Ticami.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 14:08:02


JgdPz IV 70
cik tuvu šī cena būtu atzīmei "pēdējais dzīvais latvietis". t.i. cik mēs zaudētu 1940. gada neatkarības karā, cik otrā tikpat sirdīgā mēģinājumā pretoties vāciešiem un cik - trešoreiz krieviem,
=============
Vāciešiem tad nepretotos. Ar tiem diplomāti salīgtu, ka tie nāk kā sabiedrotie.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 15:13:11 - Laboja JgdPz IV 70


Sadarbība ar vāciešiem slikta tāpēc, ka tad mums jau šūtu nevis pāris pusbrīvpratīgo-pusiesaukto divīzijas, bet nacistu satelītvalsts statusu. Un mēs dabūtu taisnoties, ka 70 000 ebreju nogalinājuši nevis naciķi sadarbībā ar dažiem vietējiem ībļiem (tieši tāds ir pašreizējais skaidrojums), bet Latvija kā valsts :shame:

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 18:44:08


Izejot no Somijas Ziemas karā lietotās krievu dzīvā viļņa taktikas(?)visiem baltiešiem būtu vakars uz ūdeņiem jau kara trešajā dienā...stobri karsti, patronu vairāk nav, bet šie nāk un nāk...un ja vēl ņem vērā to, ka baltiešiem gar Krievijas robežu nebija savas vietējā vadoņa vārdā nosauktās aizsardzības līnijas, tad varam beigt sapņot...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 18:59:42


To Arbalets
Atļaušos nedaudz oponēt

Masu taktika sākās Timošenko laikā, kaut kad ap 1941.gada oktobri-novembri, kad n-tie CA grupējumi bija aplenkti,sagūstīti un izslēgti no spēles.Kā redzam no stratēģijas laika posmā 1941.g. beigas 1942. g. beigas, CA devās tikai tiešajos uzbrukumos, nemēģinot veikt ielenkšanas operācijas.No resursu viedokļa ir izdevīgāk pakāst divīziju, sasitot vienu vācu pulku, nevis pakāst divīziju, atdodot to gūstā.
Tā ka nekādi "stobri jau karsti, bet krievi nāk un nāk" nebūtu.Klapētos tās pašas Ainara aprakstītās 2 nedēļas, tikai ne pie kādas aizstāvēšanās līnijas, bet atkāpšanās kauju versijā.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 19:18:57


Aigars
Labi...pirmais sarkanais maršals aptur savu kājnieku uzbrukumu, un raida kaujā tankus, un līdz ar to arī saīsina pretinieka agoniju...lai nebūtu līdz Rīgai jāatkāpjas..

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 19:38:11


Arbalets
Izejot no Somijas Ziemas karā lietotās krievu dzīvā viļņa taktikas(?)visiem baltiešiem būtu vakars uz ūdeņiem jau kara trešajā dienā
===
Uchite matchast' © Palasi par kaujām Hurtgenas mežā, es iespēru infu pie WW2 lielākajām kaujām. Tur ne mazāka bēda par nomaskētajiem flankējošās uguns DOTiem bija mobilās somu slēpotāju vienības, kas uzbruka sovoku izstieptajām komunikācijām un bloķēja pārvietošanos. Komplektā ar bloķēto vienību komandieru iniciatīvas trūkumu atsevišķos gadījumos tas noveda pie katastrofālām sekām.
Pie mums tas nebūtu iespējams labi attīstītās ceļu infrastruktūras dēļ.

Aigars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 19:53:54


OK.No Varenplašās līdz Garkalnei ir kādi 200km pa ceļu.Rudens.
Uz katriem 5km ceļa ir 4 atsaldēti aizsargi un uz katriem 20km ceļa ir kājnieku rota.Uz katriem 50km ceļa ir artilērija un pāris vieglie tanki.
Tātad, ienāk krievu kājnieku bataljons Latvijas teritorijā ,pa priekšu šļūc 2 tanki.Pēc 5km seko 4 atsaldēto aizsargu šaudīšanās ar bisēm.Bataljons sagulst ceļmalas grāvjos un sāk atšaudīties- ņestreļannije, odnakož.
Aizsargi aizmūk.Bataljons pusstundu nāk ārā no grāvjiem un sakārtojas kolonnā.Pirmās kaujaskristības.Vicojam tālāk.10.kilometrā atkal 4 atsaldēti aizsargi, šoreiz ar plintēm, bataljons atkal grāvjos.Pusstunda, kamēr sakārtojas.15.kilometrā saspridzināts tilts.Tiek aizsūtīts ziņnesis uz štābu ar jautājumu "a čo ģelaķ?" , jo nav poņas, kā tankus pāri upelei dabūt.Šitā čakarējot bobīti arī paiet pirmā diena.
Pusnaktī 4 atsaldēti aizsargi sarīko nakts apšaudi.Bataljons neizgulējies no rīta zāģē kokus un taisa perepravu tankiem.Pēc pāris km atkal 4 atsaldēti aizsargi, bet bataljonam pie kājas, atšaudās un tik vico uz priekšu. Pienāk 20.kilometrs.Sākas šaušana.Pie kājas, padomā bataljons, gan jau 4 atsaldēti aizsargi, un mauc tik uz priekšu.Kamēr saprot, ka ir ziepes, rota pakāsta.
Visu dienu karo.Sasit pretinieku lupatās un tur arī pārnakšņo.Nākamajā rītā 25. kilometrā 4 atsaldēti aizsargi.Bataljons pa grāvjiem un paiet pusstunda, kamēr atšaudās un sakārtojās.

Neparocīga klaviere, va ta varētu līdz Garkalnei sadrukāt

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 20:07:43


Aigars

Šito taktiku izmantoja friči Āfrikā pret britu bruņutehnikas kolonnām, šie uz ceļa veidoja mīnēšanas pēdas, kuras briti ieraugot apstājās un sāka pārbaudīt visus aizdomīgos kukuržņus un pacēlumus. Tā trīs reizes, kamēr pie ceturtā aizdomīgā posma jau jamie vairs neapstājās, bet tur saliktas īstās mīnas! Un tā visu ceļu.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 20:08:06 - Laboja Maarrutku Jums


Aigars
OK.No Varenplašās līdz Garkalnei ir kādi 200km pa ceļu. Rudens.
===
Personīgi man ticamāk liktos uzbrukums Baltijai (kā nākošais līdzeklis kara bāzu līguma neparakstīšanas atsišanai) ziemā, jau pēc Somijas kampaņas sākuma. Starp citu, tas vēl tikai sarežģī iebrucēja uzdevumu.
===
Uz katriem 5km ceļa ir 4 atsaldēti aizsargi un uz katriem 20km ceļa ir kājnieku rota.Uz katriem 50km ceļa ir artilērija un pāris vieglie tanki.
===
- Kas attiecas uz 20 km dienā, tad ar komplektā kaujām (apšaudēm) tas ir diezgan nereāls cipars, par cik kājnieku bataljonam marša norma ir 30 km dienā (tas ir tikai čāpošana ar K2, ar visām pīppauzēm). Un tas ir savā aizmugurē, tikai pārvietojoties no punkta A uz punktu B.
- Otra lieta: ja kājnieku bataljonu ved saprātīga un piesardzīga vadība, tad no 4 atsaldētiem aizsargiem lielas jēgas nebūs, jo gabalu (vizuālā kontakta robežās) pirms bataljona pamatmasas čāpo `golovnoj dozor` (nodaļas sastāvā), abpus ceļam - 2 gab. `bokovoj dozor`. Karoche skaties palasi un paskaties shēmu: http://www.armor.kiev.ua/army/hist/marsh-pexota.shtml
- Bet ja pretinieks rīkojas ībliski, tad minētā taktika protams šancē Kaut gan uz to, ka pretinieks rīkosies ībliski, labāk nepaļauties

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 21:50:18


Aigars
Neparocīga klaviere, va ta varētu līdz Garkalnei sadrukāt
==========
4 atsaldēti aizsargi

========
Bet būtībā attēlotā aina visai trāpīgi parāda iespējamo kauju, tā teikt, gaitu.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 21:52:18


Aigars
40.g. tanku kolonnu maršs uz Rīgu bija izskaidrojams ar to, ka Staļins nebija pārliecināts, vai Ulmanis viņu neapjās ar baltu zirgu un tāpēc nācās uz fikso sūtīt tankus bez kājnieku atbalsta, lai ātrāk nokļūtu Rīgā.

======
Kaut kas uz to pusi. Tā varbūt var teikt.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 21:53:25


Ainars, Aigars
Tieši tā! Mūsu zeme pilna ar upēm un upītēm, pār kuŗām tankiem netikt bez tiltiem.
===
Neaizmirsīsim to, ka tanciņš T-26 varēja pārvarēt ūdens šķērsli ar dziļumu 0,8 m, BT-7 - 0,89 m.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 21:54:01


Aigars
40.gadā CA tanku kolonnas tāpat tika apšaudītas.
=====================================
PIE MUMS???? ??? KUR????? UN KĀ?????

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 21:56:52


Maarrutku Jums
inars, Aigars
Tieši tā! Mūsu zeme pilna ar upēm un upītēm, pār kuŗām tankiem netikt bez tiltiem.
===
Neaizmirsīsim to, ka tanciņš T-26 varēja pārvarēt ūdens šķērsli ar dziļumu 0,8 m, BT-7 - 0,89 m.

=====================
Neaizmirsīsim arī upju stāvos krastus. Vēl: varēja ta varēja, bet dzīvē, kā dziesmā dzied, viss ir savādāk. Un vēl: pirms padomju valdīšanas Latgalē upes NEBAGARĒJA. Tās lielākajā vairumā šo dziļumu pārsniedza.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 22:09:07


Ainars
4 atsaldēti aizsargi
Bet būtībā attēlotā aina visai trāpīgi parāda iespējamo kauju, tā teikt, gaitu.

===
Taktikas efektivitāte būtu proporcionāla sovoku kombata ībliskuma pakāpei Skicējot kopainu, jāņem vērā, ka neīblisko kombatu bataljoni tiks kavēti minimāli, vot jautājums par ībliskuma % kombatu vidū. 80 % jau mums būtu ļoti vēlams rezultāts, ne uz ko vairāk nevar cerēt.
Bez tam, tomēr jāatcerās, ka karaspēka daļām pa paralēliem ceļiem ir jāvirzās pēc iespējas vienlaicīgi, t.i. nedrīkst pārāk atrauties no pārējiem. Respektīvi ātrumu limitē lēnākais elements.
===
Neaizmirsīsim arī upju stāvos krastus. Vēl: varēja ta varēja, bet dzīvē, kā dziesmā dzied, viss ir savādāk.
===
Teiksim tā, iespēja braukt pāri upei pa 0,7 m braslu ir labāk nekā nekas.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 22:26:26


Maarrutku Jums
Neaizmirsīsim arī upju stāvos krastus. Vēl: varēja ta varēja, bet dzīvē, kā dziesmā dzied, viss ir savādāk.
===
Teiksim tā, iespēja braukt pāri upei pa 0,7 m braslu ir labāk nekā nekas.

==========
Vai SA kartēs bija atzīmēti visi Latvijas upju brasli?... Un vai pie visām upēm dežūrēja pagrīdes komūnisti, lai parādītu, kur braukt?...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 22:37:24


Ainars
Vai SA kartēs bija atzīmēti visi Latvijas upju brasli?
===
Nezinu. Drīzāk, ka ne.
BET ©, kā mēs jau noskaidrojām, tai laikā sovoki izmantoja tankus tikai kājnieku atbalstam, nevis kā patstāvīgu ieroču šķiru. No tā izriet sekojošs scenārijs:

Nonākot pie gaisā uzsperta tilta, daļa kājnieku pārceļas upei pāri tāpat, ar pieejamajiem līdzekļiem un otrā pusē ieņem placdarmu, lai nodrošinātu netraucētu sapieru darbu + izsūta izlūkus noskaidrot uzbrukuma draudus. Tai pat laikā vienības komandieris atkarībā no reljefa izsūta pa labi un pa kreisi izlūkus, vai nu kājniekus + pāris tankus, vai tikai kājniekus ar uzdevumu atrast braslu. Noteiktā laikā braslu neatrodot, izlūkiem jāgriežas atpakaļ, saduroties ar ienaidnieku - arī (ja vien situācija atļauj). Tālāk - ja braslu atrod, tad tehnika forsē upi pa to. Ja ne, gaida sapierus, kas uzbūvē tiltu.

Kopumā šāda akcija aizkavētu vienību ar tankiem max uz pusi dienas, plikus kājniekus - labi ja uz pāris stundām.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 22:45:36


Maarrutku Jums
Kopumā šāda akcija aizkavētu vienību ar tankiem max uz pusi dienas, plikus kājniekus - labi ja uz pāris stundām.

==========
Vairāk gan. Jo pret SA kolonnām tiktu izvirzītas LA priekšgrupu vienības, kas apšaudītu pie upes apstājušos ienaidnieku.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 23:07:42


Ainars
Vairāk gan. Jo pret SA kolonnām tiktu izvirzītas LA priekšgrupu vienības, kas apšaudītu pie upes apstājušos ienaidnieku.
===
Kā tad tā apšaudīšana notiktu? Maz ticams, ka pretinieks pie upes pienāktu kā aunu bars uz kaušanu (kaut gan tāda parādība arī nav izslēgta, it īpaši, ja aunu bars ir pamatīgi noguris. Tomēr, plānojot kauju, nedrīkst pieņemt par drošticamu šādu iespēju).

Tātad, ieraudzījusi uzspridzināto tiltu, ienaidnieka pliko kājnieku kolonna izvēršas kaujai. T.i. pretinieks pieņem, ka mēs sēdam upes otrā krastā un uzglūnam pie upes iesprūdušajai kolonnai no flangiem. Tiek veikti pretpasākumi: pretinieks ieņem pozīcijas tā, lai varētu apšaudīt mūsu puses krastu un nodrošina flangus. Pēc tam upi forsē izlūki, kuri pārbauda, vai mēs otrā pusē nesēdam krūmos. Ja sēdam gan un izlūki mūs atklāj (vai mēs paši viņus atšaujam), otrā upes pusē palikušie bliež vaļā no visiem stobriem mums virsū. Bliešanas mērķis - likt mums iespiesties zemē un nebāzt ārā galvu vai atkāpties. Īsāk sakot, nodrošināt netraucētu upes pārpeldēšanu galvenajiem spēkiem.

Šeit drusku pievērsīsimies taktiski pareizām mūsu darbībām. 4 atsaldēti aizsargi ©, kas sēd krūmos būs par maz un pretestība būs simboliska. Visprātīgākais šeit būtu iepriekš piešaut saspridzināto tiltu ar mīnmetējiem un atstāt pie tilta novērotāju ar sakariem ar mīnmetēju bateriju. Novērotājs ir labi nomaskēts (ideāli būtu ierakums ar pārsegumu un novērošanas šķirbu kontrolējamajā virzienā) un atrodas upes krastā labu gabalu sānis no saspridzinātā tilta, cik nu to atļauj upes forma. Faktiski vajadzīgi vairāki šādi novērošanas punkti, jo nevar īsti prognozēt, kur pretinieks šķērsos upi - nebūt nav 100 % garantijas, ka tas notiks pa tilta atliekām vai tam blakus. Tikpat labi pretinieks var izvēlēties vietu 200-300 m uz augšu vai uz leju (un ja viņš tā rīkosies, aizkavēšana ar kauju kļūs ellīgi grūta - mēs varam nebūt gatavi pretoties tur, kur jams būs izlēmis peldēt pāri upei).

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 23:18:55


Turpinājums
Kopumā, pie katra tilta vajadzētu šādu novērotāju ierakumu sistēmu ar domu pārskatīt pēc iespējas garāku upes posmu, palikt nepamanītiem un pēc tam, kad pretinieks uzsācis galveno spēku pārcelšanu, apšaudīt tos ar mīnmetējiem, koriģējot uguni. Mūsu puses krastu mīnēt, it īpaši pieejas novērošanas ierakumiem, organizēt drošu atkāpšanos no šiem novērošanas ierakumiem gadījumos, kad pretiniekam tomēr ir izdevies nostiprināties mūsu pusē.

Kopumā šādai sistēmai vajadzētu aizkavēt plikus kājniekus samērā ilgi un arī drusku paretināt supostāta personālsastāvu. Taču saprotot, ka priekšā ir pariebīga aizsardzības sistēma, kuru saviem spēkiem pārvarēt nav iespējams, pretinieks palūgs palīdzību savai artilērijai un aviācijai un mūsu puses krastu pārvērtīs Mēness ainavā. Tālāk jau nekā diži kavēt pārcelšanos mēs vairs nevarēsim - nezināsim, kur tieši šie ceļas pāri (novērotāju iespējas novērot mērķi un koriģēt uguni būs beigušās un šaut uz labu laimi - khmm, khmm...).

Ja pretinieka kājniekiem līdz ir arī tanki, uzdevums sarežģās. Kā jau es minēju iepriekš, kamēr pie tilta atliekām kājnieki gluži tāpat kā iepriekš centīsies noskaidrot mūsu klātbūtni, izlūki, iespējams, ar tankiem, meklēs braslu. Te nu tālāk ir 2 scenāriji:
1) brasls ir;
2) brasla nav.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 26 Jan 2006 23:33:13


Maarrutku Jums
Kā tad tā apšaudīšana notiktu?
===============
Ņemam vienu izcilu grāmatu: "Kaujas un lauka dienesta reglaments apvienoto ieroču šķiru vienībām" Izd. 1936.g., izdevis Militārās literātūras apg.f., apstiprinājis Armijas komandieris ģen. Krišjānis Berķis.
Reglaments. Tātad, pēc šīs grāmatas tika sagatavota LA un tā attiecīgi rīkotos. Lasām saturā: VI daļa. Kauja. C. Aizstāvēšanās kauja. 6. Upes aizstāvēšana. 328. lpp. Un tur tad no paragrafa 946 - 953. ieskaitot, sīki un izsmeļoši aprakstīts, KĀ MŪSU ARMIJA TĀDĀ GADĪJUMĀ RĪKOTOS. Gan par priekštilta poziciju, gan flankuguni (šeit Jūs visai līdzīgi jau rakstījāt savā kom.), gan varbūtējo atkāpšanos, TILTU IZPOSTĪŠANU, izlūkošanu, artil. un kājn. smago ieroču uguni, kājn. sprostuguni, kustīgām rezervēm, prettriecieniem u.c.
=========
Domāju, ka 1-2 gadu laikā es to biezo grāmatu izdošu elektroniski savā izdevniecībā www.eraksti.lv, lai par 0,60 ls visi varētu dabūt SKAIDRU SAPRATNI, KĀ RĪKOTOS MŪSU ARMIJA 1940.GADĀ.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 23:37:41


(PS. Aizmirsu piebilst - pie aizsardzības organizēšanas uzbrukumu pretinieka krastā no flangiem nav vērts izvest. Tā kā jamie flangos tur aizsardzību, tad šāds uzbrukums no mūsu puses beigsies ar zaudējumiem bez būtiska kaitējuma pretiniekam. Vienīgais variants - izdarīt šādu uzbrukumu kā uzmanības novēršanas manevru. Pret nepieredzējušu pretinieka personālsastāvu un ne pārāk talantīgu komandieri tas var dot labu rezultātu - piemēram, piespiest pretinieku ierakties un pāriet aizsardzībā šajā vietā jau būs ievērojams panākums)

Turpinājums.
1) Ja brasls ir, tad izlūku grupa, to atradusi, ieņems pie šī brasla rīņķveida aizsardzību un informēs kolonnas vadību par savu atklājumu. Vai nu pa radio, vai ar ziņnesi (neesmu īsti lietas kursā par RKKA radiofikāciju uz 1939/1940.). Vadība vispirms uz braslu sūtīs papildspēkus (plašākai izlūkošanai un placdarma nodrošināšanai). Tikai pēc tam tur dosies pamatmasa (tehnikas pamatmasa), lai šķērsotu upi.
2) ja brasla nav (tas netiek atrasts), tad pretinieks rīkojas tāpat kā pliko kājnieku gadījumā un, ieguvis placdarmu mūsu pusē, sāk būvēt tiltu tehnikas pārcelšanai (tiltu gan ļoti ticams ka būvēs šā kā, arī pie brasla atrašanas - tas noderēs arī nākošajām apakšvienībām).

Mūsu darbības. Tilta atlieku rajonā jārīkojas tāpat, kā iepriekš aprakstīts, t.i. mīnmetēju koriģētāju labi sagatavotas, nomaskētas un piesegtas pozīcijas. Jāņem gan vērā, ka turēties varēs vēl mazāku laiku nekā iepriekš - pretinieka kājniekiem būs niknāks uguns atbalsts, pie kam ļoti ticams, ka līdz ar mīnmetēju apšaudes sākšanos pretinieks, it īpaši tanki, sāks šaut pa visu mūsu krastā, kas liksies aizdomīgs. Mūsu koriģētāja darbs kļūs grūtāks.

Jāpiezīmē, ka no gadalaika viedokļa mums būtu izdevīgāka vasara vai agrs rudens - tad pretiniekam būs visgrūtāk atklāt koriģētāja ierakumus. Ziemā novērošanas spraugu pretinieks varēs saskatīt daudz vieglāk. Bez tam, vasarā būs labvēlīgāki apstākļi manevram - lapas radīs vizuālu aizsegu.

Tas laikam no manas puses par ūdens šķēršļiem arī viss, iebildumi, papildinājumi,pretenzijas, komentāri?

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 26 Jan 2006 23:47:12


Ainars
C. Aizstāvēšanās kauja. 6. Upes aizstāvēšana. 328. lpp. Un tur tad no paragrafa 946 - 953. ieskaitot, sīki un izsmeļoši aprakstīts, KĀ MŪSU ARMIJA TĀDĀ GADĪJUMĀ RĪKOTOS
===
- Reglamentiem ir viena nelaime. Tie parasti tiek rakstīti uz iepriekšējo karu pieredzes bāzes un uz to brīdi, kad sākās karš, kuram tie it kā uzrakstīti, ir jau bikuc novecojuši. Pieļauju, ka arī manis augstāk piedāvātā shēma (kas izstrādāta, vairāk vai mazāk ņemot vērā iepriekšējo teju vai 100 gadu karu pieredzi ) ne visos punktos atbilstu tam, kā rīkotos Latvijas armija saskaņā ar 1936. gada reglamentu.
- Otra lieta - visticamāk, ka reglaments visdrīzāk ar kauju pie upes saprastu stipri klasisku ierakumu sistēmu, kā arī situāciju, kad pretinieks ūdens šķērsli sturmē triecienuzbrukā, komplektā ar artilērijas un aviācijas atbalstu. Manis piedāvātā shēma tomēr ir `partizāniskāka`, gudri runājot, balstīta uz `hit&run` koncepciju, nevis uz tai laikā tomēr populārāko `sēžam ierakumos līdz pēdējam!`. Manas shēmas vājā vieta - sakari starp koriģētāju un mīnmetējiem, kā arī fakts, ka tās sagatavošana prasa laiku un resursus.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Jan 2006 00:07:53


Maarrutku Jums
================
Es nupat pārlasīju visu, kas Reglamentā teikts par upes aizstāvēšanu, un neredzu tur neko nemodernu vai 'sēžam ierakumos līdz pēdējam!`Tur viss, kā rīkoties, pateikts izcili. Un tur var iepazīties ar latviešu militāro koncepciju. Mēs pārāk daudz lietojam krievu. Piem., krugovaja oborona, podrazdelenije utt. LA Reglamentā viss pateikts labā latviešu valodā, kādā toreiz runāja un rakstīja. Un tas ir SVARĪGI. Jo valoda liecina par domāšanu. Mēs neizpratīsim tālaika LA mūsdienu sakropļotā latviešu valodā. Utt.

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 4
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.097
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024