Autors |
Ziņa |
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 22:19:42
Atbildēt
Arbalets
cerība uz vismaz vienas vai vairāku Rietumu valstu atbalstu... -- protams, ka šāda cerība ir drīzāk jāsauc par necerību. Pavisam interesanti gan būtu tad, ja PSRS pasteigtos -un nopietni- kā jau Vācijas sabiedrotā- iebrukt Irānā un vēl plašāk izvērsties Vidējos Austrumos, ieķēpāties tur uz dažiem gadiņiem...
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 22:22:42
Atbildēt
Arbalets
Viņš jau to dara...un es katru reizi, kad par viņu iedomājos, lūdzu klusībā Dievu, lai viņš paspētu savu izdarīt..
===========
Lai Dievs dod! Bet ja nu notiktu ļaunākais, tad vērtīgas būtu šādas atmiņas arī nepabeigtas. Par atmiņām: ja ir kaut kas, tad, laipni lūdzu, varu publicēt savā e-grāmatu izdevniecībā Eraksti.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 22:24:59
Atbildēt
VISIEM
Lai nenovirzītos no tēmas, tad: vienvīra radiostacijas mūsu armijā. Neesmu neko vairāk par to atradis, kā E. Andersona grāmatā. Bet tas patiešām bija LR armijai trumpis.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 22:39:15 - Laboja Stuka
Atbildēt
Rezultāts - visas 3 Baltijas valstis izsludina mobilizāciju (oficiāli motivējot to ar ārpuskārtas rezervistu apmācībām - standartprocedūra kara priekšvakarā!) un nosūta uz Somiju brīvprātīgo vienības.
Jā, no šī brīža baltieši varētu sevi dēvēt par goda vīriem!
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 22:41:21
Atbildēt
LA,turpināja dienēt SA...
Kaut kādi nesaprotami saīsinājumi!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 22:43:00
Atbildēt
Ainars
Tikai - PSRS, man šķiet, ja visas 4 Baltijas valstis (toreiz ari Somija tika skaitita ka B.v.) noraiditu bazu līgumu, uzbruktu tām visām vienlaicīgi
===
Līgums ar Latviju par bāzēm tika parakstīts 1939. gada 5. oktobrī, ar Igauniju - 28. septembrī. [avoc]. Uzbrukums Somijai sākās 1939. gada 30. novembrī, tātad starpība ir apmēram 2 mēneši. Bez tam, ja Baltijas valstis ar pirmo piegājienu attiektos šos līgumus parakstīt, uzreiz jau nesāktos militārs uzbrukums. Sāktos gaisa telpas pārkāpumi, uzbrukumi robežsargiem, kā tas notika 1940. gadā Masļenkos utml..
Manuprāt, ļot laba karte!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:00:38
Atbildēt
Arbalets, Ainars
cerība uz vismaz vienas vai vairāku Rietumu valstu atbalstu...
===
Smags jautājums. Visdrīzāk, ka nekāda atbalsta nebūtu. Tieši tāpēc, ka angļi un franči bija aizņemti ar vāciešiem, ķēpāties ar citām problēmām viņiem nebija ne laika, ne, vēl jo vairāk - spēju
Vienīgais, kas atlika - cerēt uz friču palīdzību, kuri tobrīd oficial'no bija sovoku sabiedrotais. Īsāk sakot, sanāca tāda baigi interesantā situjovina (kuru mēs kaut kad mēģinājām apspriest tēmā
WW2 un citu karu alternatīvie scenāriji un analīze).
Stuka
LA,turpināja dienēt SA...
Kaut kādi nesaprotami saīsinājumi!
===
Latvijas armija un Sarkanā armija...
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:02:03
Atbildēt
Maarrutku Jums
Karte, protams, laba. Tikai interesanti, ka priekšroka, ja tā var teikt, tur ir agresora spēku izrādīšanai. Latviešu armija parādīta,manuprāt, nepamatoti maz izvērsta un bez visām ieroču šķirām, kas taču piedalītos kaujās.
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:08:12
Atbildēt
Latvijas armija un Sarkanā armija...
Ē, ta jau sanāk tāds kā Džūkstes variants ar brāļu kaujām.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:12:16
Atbildēt
Ļoti reāla karte, jo nekā daudz vairāk jau arī nebija ko zīmēt uz kartes...varētu vienu aizsargu tanketi Jelgavā, vairākas Rīgā, un bārdainu sarkanarmieti budjonovkā ar dūci zobos Kurzemē...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:19:14
Atbildēt
Arbalets
jo nekā daudz vairāk jau arī nebija ko zīmēt uz kartes.
============
Padomju aviācija ir, latviešu nav. Padomju tanku brigādes ir, latviešu auto-tanku brigādes nav. Un latviešu Zenītartilerijas pulks? O.K. ļoti maz pret uzbrucēju, bet tukšuma pretī nebūtu. Tās būtu patiešām toreiz pastāvējušas vienības.
Par 5. mobilizācijas plānā paredzēto D aizstāvēšanās līniju - tā bija paredzēta, ja uzbruktu Vācija. Tagad tā iezīmēta tikai pret bazēm Liepājas rajonā. D variantā, domāju, tika paredzēta arī aizsardzība gar Lietuvas robežu.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:29:48
Atbildēt
Ainars
Varētu jau uzzīmēt mūsu modernākās lidmašīnas - pēdējos divplākšņu modeļus Glosterus, kas pēc 1941.gada jūnija lielu interesi neizraisīja ne krieviem ne vāciešiem ...palika Krustpils aerodromā....zenitnieku modernākie ieroči bija 40 mm Bofors lielgabali un Krupa vilcēji pie tiem...ar tiem viņi arī aizbrauca sarkanajai armija līdzi...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:32:25
Atbildēt
Arbalets
Kas tās par 8,8 vācu zeņitkām, kuras krieviem atkāpjoties vāči atraduši (laikam) Krustpils garnizona noliktavās?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:32:56
Atbildēt
Arbalets
1) Atbilde ir nepilniga.
2) Es tomēr esmu, kā mēdz teikt, labās domās par Glosteriem, pat ļoti labās. Tad angļi nekaŗotu ar tiem līdz WW2 beigām.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:34:31
Atbildēt
Alis
Kas tās par 8,8 vācu zeņitkām, kuras krieviem atkāpjoties vāči atraduši (laikam) Krustpils garnizona noliktavās?
===================
Taču ne no WW1? Bet ja nu nezināms iepirkums 30. gadu beigās no Vācijas?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:38:43
Atbildēt
Ainars
Taču ne no WW1?
===
WW1 laikos nebija 88 mm zenītlielgabalu. Tos uzdizainēja 1936. gadā un nosauca par 1918. gada modeli tāpēc, lai apietu tos aizliegumus bruņoties, kādi Vācijai bija uzlikti pēc WW1.
===
Es tomēr esmu, kā mēdz teikt, labās domās par Glosteriem, pat ļoti labās. Tad angļi nekaŗotu ar tiem līdz WW2 beigām.
===
Nu uz 1939/1940. lidene varbūt arī bija lietojama, bet diez vai uz to pašu 1943-1944. tā vairs varētu konkurēt ar progresīvajiem devaisiem...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:40:58
Atbildēt
Alis
Krievi 1941.gadā teritoriālā korpusa zenītniekiem iedeva 75 mm lielgabalus, bet par 88 mm, un vācu, nav nekas dzirdēts...interesanti...būs jāparokās...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:42:31
Atbildēt
Ainars
D variantā, domāju, tika paredzēta arī aizsardzība gar Lietuvas robežu.
===
Izskatās ka ne. Godīgi sakot, man arī nenāktu prātā, ka uzbrukums varētu nākt no Lietuvas puses
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:46:21
Atbildēt
Ainars
Gloster Gladiator bija pēdējie divplākšņi britu aviācijas arsenālā...briti tās vēl Otrā pasaules kara beigās lietoja no aviācijas bāzes kuģiem...interesanta ir versija, ka pie šim lidenēm mēs tikām tāpēc, ka tās bija pasūtinājuši spāņu republikāņi, bet sakarā ar ieroču piegādes aizliegumu, tās tika mums...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:48:59
Atbildēt
Taču ne no WW1? Bet ja nu nezināms iepirkums 30. gadu beigās no Vācijas?
Tieši tā, tas pat laikam tajā filmā par paralēlo vēsturi ir pieminēts.Pats par to lasīju P.Karela "Barbarosa".
Maarrutku Jums
Nop. Fričiem WW I bija šādi lielgabali, nu varbūt ne tieši 8,8 kalibrs, bet šā lielgabala pirmsākumi ir no WW I, bet 1936. gada uzlabojumu (lai nepiesietos) nosauca jau iepriekšējās versijas vārdā.
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:51:29
Atbildēt
Maarrutku Jums
D variantā, domāju, tika paredzēta arī aizsardzība gar Lietuvas robežu.
===
Izskatās ka ne. Godīgi sakot, man arī nenāktu prātā, ka uzbrukums varētu nākt no Lietuvas puses
=========
Vācijas rokās jau bija Klaipēda, labs placdarms arī pret Latviju. Vai patiešām Jūs domājat, ka aizsardzībai pret iespējamu Vācijas uzbrukumu robežu ar Lietuvu atstātu bez aizsardzības līnijas?
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:54:03
Atbildēt
Alis
Maarrutku Jums
Nop. Fričiem WW I bija šādi lielgabali, nu varbūt ne tieši 8,8 kalibrs, bet šā lielgabala pirmsākumi ir no WW I, bet 1936. gada uzlabojumu (lai nepiesietos) nosauca jau iepriekšējās versijas vārdā.
=======
Skan ticami. Un tie lielgabali Krustpilī varēja būt no Zenītartilerijas pulka noliktavām vai arī no 4.divīzijas Artilerijas pulka.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Jan 2006 23:59:36
Atbildēt
Ainars
Vai patiešām Jūs domājat, ka aizsardzībai pret iespējamu Vācijas uzbrukumu robežu ar Lietuvu atstātu bez aizsardzības līnijas?
===
Nu man kaut kā neliekas, ka 1939/1940. gadā Latvijas armijas štābs būtu kā ticamu izskatījis Vācijas uzbrukuma scenāriju... Teorētiski tak Lietuvas teritorija bija pašas Lietuvas kontrolē un SA rīcībā esošie placdarmi diez vai bija lielāki par Latvijā esošajiem placdarmiem.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 00:05:03
Atbildēt
Ainars
Ņaa, tāds tur nebija skaidrojums...es sapratu, ka krievi ir uzlabojuši to stroķi...bet japārokās pa plauktu un jāatrod tā grāmata...lai gan, literārs avots ir literārs avots...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 00:07:21
Atbildēt
Maarrutku Jums
Nu man kaut kā neliekas, ka 1939/1940. gadā Latvijas armijas štābs būtu kā ticamu izskatījis Vācijas uzbrukuma scenāriju... Teorētiski tak Lietuvas teritorija bija pašas Lietuvas kontrolē un SA rīcībā esošie placdarmi diez vai bija lielāki par Latvijā esošajiem placdarmiem.
========================
Vācijas uzbrukuma scenārijs bija ļoti ticams. Jo SA arī tāpēc šeit ielīda, lai , kā viņi visu laiku kladzina, pārceltu iespējamo frontes līniju tālāk uz rietumiem. Tas, cik veikli friči 1941.g. uzklupa Liepājai, arī ir arguments - protams, protams, tad jau uzklupa krievu bazei- bet-- ja to nebūtu, tad Barbarosas plānā uzbrukuma virzieni uz Liepāju, uz Latviju tiktu iekšā. Utt.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 07:23:53
Atbildēt
Par Glosteriem nevajadzētu vīpsnāt,PSRS GKS līdz pat 1944.gadam lidoja ar I-153 un veiksmīgi dzenāja luftus virs Barenca jūras.Bez tam tie paši I`šaki piedalījās Turpinājuma karā pret somiem.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 09:21:20
Atbildēt
Ainars
bet-- ja to nebūtu, tad Barbarosas plānā uzbrukuma virzieni uz Liepāju, uz Latviju tiktu iekšā
===
Nu par to var ilgi un dikti strīdēties. Ja PSRS 1939. gada beigās un 1940. sākumā ieķēpātos karā ar 3 Baltijas valstīm un Somiju, tad tas diezgan droši, ka izmainītu tālāko vēsturi un operāciju `Barbarosa` pakārtotu operācijai `Jūras lauva`...
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 10:52:56
Atbildēt
Maarrutku Jums
Jautājums ir par to, cik nopietni pretotos Baltijas valstis un kādas bija iespējas desantēties Anglijā. Viens no nopietnākajiem krievu geimeriem Peresļegins, kurš pats divreiz vadījis operāciju "Jūras lauva" un vienreiz bijis starpnieks, uzskata, ka iebrukums varētu būt veiksmīgs pie vājas britu komandēšanas (sīkāk par šo Peresļegina komentāros pie grāmatas "Iebrukums, kas nenotika)". Baltijā ar scenāriju pētīšanu tikai tagad sāk nodarboties.
Nekas slikts laikam nenotiktu, ja kāds cik necik autoriatīvs pētnieks uzmestu scenāriju un rezultātu ar visām kartēm (bez kurām kara apraksts ir galīgi nelasāms) ieliktu piemēram Tēvijas Sargā, žurnālam tikai par labu nāktu.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 11:13:10
Atbildēt
JgdPz IV 70
Jautājums ir par to, cik nopietni pretotos Baltijas valstis
===
Ja pa vienai - tad ne pārāk nopietni. Ja visas kopā - tad jau būtu zināmas cerības ja ne gluži vinnēt karu, tad zobiņus parādīt gan un pārdot savu brīvību par ievērojamu cenu. Gan materiālā, gan starptautiskā ziņā.
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2006 11:39:22
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ja sāktu pretoties visas kopā,tad Latvijas kontekstā fronte stabilizētos gar Daugavu,Daugavpilij un Rīgai paliekot mūsu rokās.
|