Autors |
Ziņa |
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 14:21:00
Otrkārt, ja Troters runā par somu tanku rotu (viņš pat raksta, ka kaŗa sākumā somiem NEBIJA prettanku ieroču
Akardeons, bija somiem prettanku ieroči, jautājums tikai cik daudz to bija.
Te resurss, kurā var izlasīt par visiem somu ieročiem:
http://www.jaegerplatoon.net/MAIN.html
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 14:34:17
Alis
Akardeons, bija somiem prettanku ieroči, jautājums tikai cik daudz to bija.
===
37 PstK/36 Bofors - only 48 guns had arrived before Winter War.
Pārējie PT lielgabali ieradušies Somijā jau kara laikā.
|
Alis
Moderators
Administrators
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 14:42:07
37 PstK/36 Bofors - only 48 guns had arrived before Winter War.
Pārējie PT lielgabali ieradušies Somijā jau kara laikā.
No kura laika prettanku šautenes netiek uzskatītas par prettanku ieročiem?
________________________ "Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 14:45:45
Alis
No kura laika prettanku šautenes netiek uzskatītas par prettanku ieročiem?
===
Vai tad es ko tādu apgalvoju? Gluži otrādi, es tak jau rakstīju, ka pat pie PT lielgabalu totāla trūkuma T-26 un BT varēja šķilt ar lauka artilēriju, ar šķembu-fugasa šāviņiem!
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 15:04:47
Alis
Okey, bet prettanku lielgabalus Ziemas kaŗam (pirms tā!!!) tur neredz. Ir tikai prettanku ložmetēji un šautenes. Vēl viena lieta grāmatās ir tulkojums. Vai tulkotājs kādreiz nekļūdās.
Bet pats galvenais - latviešiem prettanku lielgabali 1939. gada vidū bija, somiem nebija. Šis ir svarīgs punkts, kad dzirdamas gaudas par Latvijas armijas ļoti, ļoti slikto apbruņojumu.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 15:18:27
Neainars
Okey, bet prettanku lielgabalus Ziemas kaŗam (pirms tā!!!) tur neredz.
===
Ja uzmanīgi lasa, redz gan, 48 gab., kas bija somu rīcībā uz kara sākumu. Cita lieta, nav minēts datums, kurā tie ieradās, un iespējams, ka uz kara sākumu bija tik tikko ieradušies un vēl nebija sakomplektētas un apmācītas apkalpes, kas spētu ar tiem adekvāti operēt.
===
Bet pats galvenais - latviešiem prettanku lielgabali 1939. gada vidū bija, somiem nebija.
===
Bija, un laikam azh 96 gab., kas virspusēji skatoties, var likties baigais skaits.
Problēma jau ir citur, proti, karaspēka blīvumā, kādu Latvijas armija būtu varējusi izlikt uz 1 km frontes. Un ar to kā reiz ir bēdīgi. Uzreiz paskaidrošu: karaspēks nenozīmē tikai 130k potenciāli mobilizējamu vīruku ar šautenēm, tās ir divīzijas, pulki, bataljoni ar visu nepieciešamu organizacionālo struktūru (artilēriju, izlūkiem, apgādi, sakariem, medsanbatiem).
Kas mani interesē - cik lielā mērā Latvijas armijas genštābs tai pašā 1940. gada jūnija sākumā varēja paredzēt, ka RKKA galvenais uzbrukums nāks no dienvidiem, no Lietuvas teritorijas? Kādas bija iespējas operatīvi nosegt šo virzienu ar nepieciešamo karaspēka blīvumu, tai pat laikā nevājinot Latgalē, Vidzemē un Kurzemē (ap RKKA bāzēm) iedzīvokļoto kontingentu?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 15:20:17
puuce
Tad kurš ir prioritārs un kurš ir vairāk tiesīgs kaut ko darīt un vai te nav kaut kādas pretrunas?
Neesmu jurists. Man šķiet, valsts prezidents un ministru prezidents nāktu kopā un rīkotos. Rīgas pils bija ļoti tuvu Valdības namam.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 15:26:58
Maarrutku Jums
Cita lieta, nav minēts datums, kurā tie ieradās, un iespējams, ka uz kara sākumu bija tik tikko ieradušies un vēl nebija sakomplektētas un apmācītas apkalpes, kas spētu ar tiem adekvāti operēt.
Jā. Būtiski.
Problēma jau ir citur, proti, karaspēka blīvumā, kādu Latvijas armija būtu varējusi izlikt uz 1 km frontes.
Somiem robeža ar krieviem bija krietni gaŗāka.
cik lielā mērā Latvijas armijas genštābs tai pašā 1940. gada jūnija sākumā varēja paredzēt, ka RKKA galvenais uzbrukums nāks no dienvidiem, no Lietuvas teritorijas? Kādas bija iespējas operatīvi nosegt šo virzienu ar nepieciešamo karaspēka blīvumu, tai pat laikā nevājinot Latgalē, Vidzemē un Kurzemē (ap RKKA bāzēm) iedzīvokļoto kontingentu?
Jāāā...... Savā grāmatā "1940" es iztēlojos un aprakstu mums vislabvēlīgāko no visiem iespējamiem nelabvēlīgajiem stāvokļiem ...
Pats pēdējais no punktiem, bet ne neinteresantākais ir Latvijas armijas izlūkdienests. Ļoti, ļoti maz ziņu un grāmatu par to. Grasos iemest aci Kundrāta "Neredzamā divīzija", izdota Kanadā 1964. gadā.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 15:34:41
Neainars
Somiem robeža ar krieviem bija krietni gaŗāka.
===
Jā, bet cik necik cilvēcīgs apvidus no tās bija tikai Karēlijas zemesšaurums, kur atradās Mannerheima līnija. Visā pārējā garumā robežu klāja mūžameži, caur kuriem gāja vientuļi ceļi (uz kuriem tad arī somi visefektīvāk pielietoja savu `motti` taktiku; arī Suomusalmi kauja notika līdzīgā apvidū).
Mums atšķirībā no somiem cik necik cilvēcīgs (civilizēts, ceļiem bagāts) apvidus bija visas frontes garumā...
===
Jāāā...... Savā grāmatā "1940" es iztēlojos un aprakstu mums vislabvēlīgāko no visiem iespējamiem nelabvēlīgajiem stāvokļiem...
===
Taisni tā. Starp citu, no austrumu virziena sovjetiem bija tikai labi ja 4-5 strēlnieku divīzijas, un tās pašas acīmredzot bija domātas lielāko Latgales/Vidzemes pilsētu ieņemšanai...
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 15:35:39
Maarrutku Jums
Somiem bija pašiem savas Lahti prettanku šautenes. Skaitu uz sitiena nepateikšu, bet ar šamējām T-26/BT tančegus varēja šķilt nost.
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 15:50:13
waffen ss
Lahti mašīnpistoles vai prettanku šautenes?
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 16:35:56 - Laboja Atis
Neainars
Cik zinu, tad prettanku šautenes!!
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 18:00:22
Jā, 2001. gadā Latvijas vēstures fonda un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra grāmatā "Latvijas izlūkdienesti 1919-1940" ir daudz saistošu ziņu.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
uldis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 18:21:54
bet lieta ir tāda ka somiem bija Mannerheima līnija {pat ļoti spēcīga} daži krievu izlūkdienesti pat esot novērtējuši gandrīz tik pat stipru kā franču, ja Latvijai,Lietuvai un Igaunijai būtu kaut kāda līnija ............ [es lasīju vienu grāmatu,kur bija aprakstīts par kopējiem aizsardzības plāniem 30.gadu sākumā,tādu kā aliansi starp Poliju,Lietuvu Latviju un Igauniju,bet tas neizdevās,jo poļi nevēlējās lietuviešiem atdot Viļnu un tad viss tika apstādināts]...........tad iespējams kaut kas varētu izdoties
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 18:53:53
uldis
es lasīju vienu grāmatu,kur bija aprakstīts par kopējiem aizsardzības plāniem 30.gadu sākumā,tādu kā aliansi starp Poliju,Lietuvu Latviju un Igauniju,bet tas neizdevās,jo poļi nevēlējās lietuviešiem atdot Viļnu
Kāds nosaukums tai grāmatai?
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Sturmgevers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 10 Jan 2007 19:05:41
Somiem bija pašiem savas Lahti prettanku šautenes. Skaitu uz sitiena nepateikšu, bet ar šamējām T-26/BT tančegus varēja šķilt nost.
Te var to apskatīt
________________________ mēs sitīsim tos utainos,
pēc tam tos zili pelēkos.....
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 11 Jan 2007 02:16:32
Neainars
Lahti mašīnpistoles vai prettanku šautenes?
Aimo Johanness Lahti (1896-1970) bija visu laiku ievērojamākais somu ieroču konstruktors. Tjipa kā mums mistiskais Brensons, tikai šamējā devaisi aizgāja sērijveida ražošanā un ne tikai pašā Somijā, bet arī ārzemēs. Šams ir uzkonstruējis gan pistoli, gan mašīnpistoli, gan rokas ložmetēju (LR v1.0 laikā saukts par patšauteni) gan arī prettanku šauteni. Sīkāk ar šī keksa kreatīviem latviešu valodā var iepazīties manis izveidotajā mājaslapā (par prettanku šauteni gan vēl diemžēl informācija nav izveidota).
Pistole
Mašīnpistole
rokas ložmetējs
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 11 Jan 2007 21:55:38
waffen ss
Drusku iebridu mašīnpistoles saites telpā. Bet kāda ir Jūsu mājas lapas adrese?
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 12 Jan 2007 00:38:59
Neainars
http://hrabis.eauto.lv
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 12 Jan 2007 09:42:30 - Laboja Maarrutku Jums
uldis
bet lieta ir tāda ka somiem bija Mannerheima līnija {pat ļoti spēcīga} daži krievu izlūkdienesti pat esot novērtējuši gandrīz tik pat stipru kā franču
===
Mannerheima līnijas spēcīgums ir visai pārspīlēts.
Всего на "линии Маннергейма" было 214 долговременных сооружений на 140 км, из которых 134 - пулеметных или артиллерийских ДОС. Непосредственно на линии фронта в зоне боевого контакта в период с середины декабря 1939 г. по середину февраля 1940 г. находилось 55 ДОТов, 14 укрытий и 3 пехотные позиции, из них около половины были устаревшими сооружениями первого периода постройки.
Для сравнения, "линия Мажино" имела около 5800 ДОС в 300 узлах обороны и протяженность 400 км [плотность 14 ДОС/км], "линия Зигфрида" - 16 000 фортификационных сооружений [послабее французских] на фронте 500 км [плотность - 32 сооружения на км].
Bet viņa tomēr bija...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Jan 2007 11:18:34
Maarrutku Jums
Manerheima un Mažino līnijas varētu salīdzināt varbūt ar Aiviekstes līniju...Manerheima līniju 1939./40. gadā krievi šturmēja ilgi un dikti, Mažino līniju 1940.gadā vāčieši apgāja, bet Aiviekstes līniju 1940.gadā krievi pat nepamanīja...shutka
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 12 Jan 2007 11:31:32
waffen ss
Mājas lapa Labas, tiešām labas atbildes uz jautājumiem. Lai veicas turpinot!
(Uzbāžas tikai bildīšu desmits un anekdotisks {vai kāds citāds?...} lubrikanta pidāvājums, kad atveŗ lapu Kaŗavīrs.)
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 21:51:02
Neainars
LNT filmā, kura uzņemta pēc Jūsu grāmatas, tiek izteikta zajava, ka LR v1.0 armijas rīcībā, salīdzinot ar RKKA, bija tāda wunderwaffe, kā vienvīra radiostacijas.
Jautājums sekojošs - cik gab. šamējo radiostaciju bija armijas rīcībā uz 1940.VI.? Šamās tika plaši pielietotas armijā un bija bezmaz katra vada rīcībā, jebšu gadījums līdzīgs sovokiem, kuru rīcībā uz LTK sākumu bija pasaulē labākie stratēģiskie bumbvedēji Pe-8, bet .... tikai 28 eksemplāri.
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 22:14:31
waffen ss
Tādu raidstaciju bija saražots tik daudz, ka pietiktu katrai rotai. Mūsu armija būtu sakaros krietni pārāka par uzbrucēju.
Man var iebilst, ka viss vairums no tām raidstacijām gulējis VEF noliktavās. Nu nē, kad sākas kaŗš, tad viss notiek ļoti ātri. Raidstacijas 24 h laikā būtu pozicijās, un 24 h laikā attapīgie latviešu kaŗavīri zinātu, kā ar tām rīkoties. Un es esmu pārliecināts, ka bija jau vismaz divīziju sakaru rotas apmācītas ar šo "brīnumieroci" rīkoties.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
uldis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 22:23:09
a kas ir Aiviekstes līnija,pirmo reizi ko tādu dzirdu?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 22:29:18
uldis
Vislabāk droši vien par Aiviekstes līniju zinās pastāstīt tās pieminētājs, Arbalets.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 22:38:04
uldis
A. Silgaiļa grāmatā "Latviešu leģions" - Aizstāvēšanās Lubānas rajonā, tur 1944. gada 5. augustā padomju triecieni pret 19. divīziju, kuŗa aizstāvas Aiviekstes līnijā - izmantojot upi kā dabīgu šķērsli - aizstāvēšanās pozicijā Aiviekstes upes rietumu krastā. Aptuveni tā. Tuvāk neko nezinu.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 23:02:30
uldis
bet Aiviekstes līniju 1940.gadā krievi pat nepamanīja...shutka..bet ja nopietni, tad saskaņā ar Latvijas armijas 4.mobilizācijas plānu, kara gadījumā armijas galvenos spēkus būtu bijis jāizvieto Krustpils - Lubānas ezera - Pededzes upes līnijā...šī frontes līnija būtu bijusi īsāka par austrumu robežu, kas bija 260 km gaisa līnijā, bet faktiski 351 km., un aiztāvēšanu atvieglotu Lubānas ezera purvainais apvidus un lielie mežu masīvi...pēc 1939.gada oktobra šie plāni zaudēja jebkādu nozīmi, jo, saskaņā ar bāzu līgumu, krievu daļas bija Latvijas armijas aizmugurē, Kurzemē...Otrā pasaules kara pieredze rādīja, ka pat vācu armija 1944.gada vasaras mēnešos pavisam neilgi varēja noturēties Krustpils - Lubānas ezera - Pededzes upes līnijā...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 23:28:50
Arbalets
pat vācu armija 1944.gada vasaras mēnešos pavisam neilgi varēja noturēties Krustpils - Lubānas ezera - Pededzes upes līnijā...
1944. gadā sarkanarmija bija daudzkārt stiprāka par 1940. gada sarkanarmiju.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 26 Jan 2007 23:33:02 - Laboja waffen ss
Neainars
1944. gadā sarkanarmija bija daudzkārt stiprāka par 1940. gada sarkanarmiju.
Toties arī vāču armija 1944. bija daudzkārt stiprāka par 1940. LR. v1.0 armiju.
Vismaz šamējo bruņojumā bija patiešām īsti tanki, nevis lūžņu kaudzes ar ļepku <tančegu brigāde> (labi ka ne divīzija)...
:tongue:
________________________ Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|