| Autors |
Ziņa |
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:29:08
Atbildēt
Sovjeti brīdinātu zviedrus, vai nu nekādu piegāžu Latvijai, vai dabūsiet atcerēties, kas jūsu austrumu krastā 1719.-1721.g. notikās.
Mjā, zviedri no tiem laikiem tapuši par zaķupastalām (starp citu nepalaida Nāciju Sadraudzības spēkus palīgā Somijai 1940 gaDā)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:29:25
Atbildēt
Kā Jūs domājat, ja Latvija būtu nolēmusi būvēt savu Mannerheima līniju, tad KUR, KĀ, KĀDU?
??? Līnija Austrumlatgalē kļūst bezjēdzīga, ja notiek uzbrukums no citas puses, šodien piedāvātā 2. līnija neko nesedz un kara laikā to varētu vienkārši apiet. Neaizmirsīsim arī Vāciju otrā pusē.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:30:24
Atbildēt
Stuka
tikai totāla visu iedzīvotāju (arī sieviešu) apmācība zemessardzes sistēmā, varētu nodrošināt vismaz cienīgu valsts aizsardzību. Tagad un toreiz.
===
JgdPz IV 70
Sovjeti brīdinātu zviedrus, vai nu nekādu piegāžu Latvijai, vai dabūsiet atcerēties, kas jūsu austrumu krastā 1719.-1721.g. notikās.
===
Chepuha. Zviedri vēlāk fričiem tāpat visādus labumus piegādāja, ja pareizi atceros, pat smago ūdeni njuka uzkreacionēšanai, un nekādas īpašās sankcijas nesekoja (tādas nesekoja arī pret Pakistānu 1979-1989, kaut gan visi labi zināja, kur mūdžikedās pazūd un no kurienes uzrodas  offtops!)
===
Kolektīvā terora mērķis ir ne tik daudz atrast tieši šo vainīgo kā vispār atņemt kādam vēlēšanos pretoties.
===
Kaut gan bieži ar to panāk pretējo. Piemēru netrūkst.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:32:31
Atbildēt
JgdPz IV 70
mazākas pilsētiņās vai arī vairākus pagastus. Mērķis vienmēr atrastos. Ar pilsētniekiem tā - ja jūsu apvidū ir notikušas cīņas, tad visi esat fašistu/bandītu atbalstītāji. Ar pāris gadījumiem pietiktu vismaz uz vienas paaudzes laiku, lai nevienam vairs nenāktu prātā kaut ko līdzīgu atkārtot.
===========
Nē. Vācieši līdzīgos gadījumos, cik dzirdēts, nošāva katru desmito, bet tikai par partizāņu atbalstīšanu. Iespējams, ka vāciešu zvēriskums tiek pārspīlēts. Krievi pēc 1945.g.9.m. par partizāņu atbalstīšanu ne dedzināja, ne šāva katru desmito vai piekto. Kur nu vēl "ar pāris gadījumiem". Tas tikai vairotu pretošanās gribu. Arī tāpēc no civiliedzīvotāju apšaušanas mēdz izvairīties. Iznīcina tos, kuŗiem ir ieroči un kuŗi šauj.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:33:34
Atbildēt
JgdPz IV 70
šodien piedāvātā 2. līnija neko nesedz un kara laikā to varētu vienkārši apiet. Neaizmirsīsim arī Vāciju otrā pusē
===
Neaizmirsīsim arī to, ka ja Baltijas valstis būtu vienotas, Latvijai nevajadzētu prātot par to, vai būvēt līniju gar Bausku - Iecavu - Jelgavu lai atvairītu uzbrukumu no Lietuvas puses un otrādi!
Kā jau teicu, Vācija saskaņā ar Molotova-Ribentropa paktu iejaukties negrasījās, vēl jo vairāk - Sovdepa pusē.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:33:53
Atbildēt
Mums reāli šādu līniju varētu būvēt tikai kopā ar Igauniju un Lietuvu. Vieniem pašiem - tikai apkārt Rīgai.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:35:16
Atbildēt
JgdPz IV 70
??? Līnija Austrumlatgalē kļūst bezjēdzīga, ja notiek uzbrukums no citas puses, šodien piedāvātā 2. līnija neko nesedz un kara laikā to varētu vienkārši apiet. Neaizmirsīsim arī Vāciju otrā pusē.
-==============
Tad kāpēc pavisam nopietni tiek pārmests toreizējai Latvijas vadībai, ka tā neparūpējās par aizsardzības līniju izbūvi? Es domāju, ka Austrumlatgalē tā derētu itin labi. Ietveŗot Lubāna ezeru un tolaik ļoti plašos purvus ap to.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:35:24
Atbildēt
janis17ais
Mums reāli šādu līniju varētu būvēt tikai kopā ar Igauniju un Lietuvu. Vieniem pašiem - tikai apkārt Rīgai.
===
Un faktiski ne tik daudz līniju, kā nocietināto rajonu ar daudziem mīnu (tai skaitā - vadāmo, gan jau tais laikos arī tādas bija!) laukiem un 1,5 m no zemes aizzāģētiem un dažādos virzienos sagāztiem kokiem.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:38:05
Atbildēt
janis17ais
Mums reāli šādu līniju varētu būvēt tikai kopā ar Igauniju un Lietuvu. Vieniem pašiem - tikai apkārt Rīgai.
====================
Par Igauniju un Lietuvu -
Apkārt Rīgai -  Jo tad Rīgu nu gan nobumbotu.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:39:12
Atbildēt
Pārējo teritoriju vajadzēja laicīgi sagatavot padarīšanai par nelietojamu: sagatavot tiltus un caurtekas spridzināšanai, mūnu laukus, teritorijas appludināšanai utt... UN mazās partizānu grupas no vietējiem.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:40:45
Atbildēt
Maarrutku Jums
Vienalga, pietiek uzlauzt līniju vienā sektorā, un tā jau vairs nav nekur liekama, vēl paliek gaisa un jūras desanti utt.
Pieņemsim, mēs sabūvējam līniju gar austrumu robežu un sovjeti neuzbrūk, bet pienāk 1941. gada vasara. Mūsu Austrumu valnis var ar mierīgu sirdsapziņu padoties pirmajam vācu motociklistam, kas pāriet robežu, jo tas neko nesedz. Un pat ja segtu, vāciešiem uz to laiku bija pieredze no Eben-Emelas un viņi nu gan zinātu, ko darīt.
Ainars
Krievi pārāk spītīgas nācijas deportēja kolektīvi, kā Krimas tatārus un čečenus.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:41:02
Atbildēt
"Jo tad Rīgu nu gan nobumbotu"
A kāda vaina, ja tur civilo gandrīz nebūs palicis, bet armijai ir labi sagatavotas patvertnes, Groznija 1994. ...
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:45:31
Atbildēt
Maarrutku Jums
Un faktiski ne tik daudz līniju, kā nocietināto rajonu ar daudziem mīnu (tai skaitā - vadāmo, gan jau tais laikos arī tādas bija!) laukiem un 1,5 m no zemes aizzāģētiem un dažādos virzienos sagāztiem kokiem.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:45:37
Atbildēt
Ainars, janis17ais
Jo tad Rīgu nu gan nobumbotu.
===
Nenobumbotu gan - nav nekādas jēgas bombīt pilsētu, kurā vēl nenotiek nekādas kaujas (tās notiek AP pilsētu) un kurā vairs nav nekādas darbojošās militārās vai industriālas infrastruktūras... lieka un bezmērķīga munīcijas tērēšana.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:52:49
Atbildēt
Ainars
Pilnīgi pietiktu neatgriezeniski sabojāt Latvijas nacionālo sastāvu, atmodas laikos tas jau bija tuvu 50/50. Pilna apjoma karš pret krieviem un vāciešiem un pēckara represijas, ar to pietiktu.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:54:30
Atbildēt
Maarrutku Jums
nav nekādas jēgas bombīt pilsētu, kurā vēl nenotiek nekādas kaujas (tās notiek AP pilsētu) un kurā vairs nav nekādas darbojošās militārās vai industriālas infrastruktūras... lieka un bezmērķīga munīcijas tērēšana.
=====================
Kur tad viss galvenais un sargājamais tādā gadījumā atrastos, ja ne aizsardzības līnijas iekšpusē????
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:55:37
Atbildēt
janis17ais
Pārējo teritoriju vajadzēja laicīgi sagatavot padarīšanai par nelietojamu: sagatavot tiltus un caurtekas spridzināšanai, mūnu laukus, teritorijas appludināšanai utt... UN mazās partizānu grupas no vietējiem.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:58:49 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Ainars
Domājot militāri, nepārtraukti jākurina sevī un citos savējos cieņa, apbrīna un mīlestība uz savējiem. Pēc tam- uz sabiedrotajiem. Piem., igauņiem un lietuvjiem. Tad uz tālāku loku: ziemeļu tautas. Utt.
===
Tas viss bija jādara vēlākais 30. gadu sākumā.
===
Kur tad viss galvenais un sargājamais tādā gadījumā atrastos, ja ne aizsardzības līnijas iekšpusē?
===
Galvaspilsēta jau nav vērtība pati par sevi un nekur nav rakstīc, ka karš beidzas līdz ar galvaspilsētas ieņemšanu. Valdība var pārcelties uz citu pilsētu, paskat, brīvības cīņu laikā 1919. gadā tā laikam pat vispār atradās uz britu kuģa 
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:01:18
Atbildēt
Maarrutku Jums
Domājot militāri, nepārtraukti jākurina sevī un citos savējos cieņa, apbrīna un mīlestība uz savējiem. Pēc tam- uz sabiedrotajiem. Piem., igauņiem un lietuvjiem. Tad uz tālāku loku: ziemeļu tautas. Utt.
===
Tas viss bija jādara vēlākais 30. gadu sākumā.
==================
Un tagad!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:03:25
Atbildēt
Maarrutku Jums
Valdība var pārcelties uz citu pilsētu, paskat, brīvības cīņu laikā 1919. gadā tā laikam pat vispār atradās uz britu kuģa
=================
Uz LATVIEŠU kuģa "Saratov". Taču - ja tāda līnija būtu ap galvas pilsētu, tad valdība kādu laiku noteikti tur atrastos.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:17:49 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Ainars
Taču - ja tāda līnija būtu ap galvas pilsētu, tad valdība kādu laiku noteikti tur atrastos.
===
Nu teiksim tā - valdībai nevajadzētu palikt galvaspilsētā pēc tam, kad ir parādījušies aplenkuma draudi un ja vēl ir uz kurieni atkāpties.
Par potenciālo Rīgas bombardēšanu: protams, ka 1940. gada kara gadījumā Rīga tiktu bombardēta, šaubu nav. Cita lieta, ka mērķi būtu tomēr samērā konkrēti - tilti pār Daugavu, ostas, valdības un sakaru ēkas. A vot pēc tam, kad sāktos ielu kaujas pilsētas teritorijā, tad arī bombardēšanas intensitāte palielinātos un par mērķi taptu izraudzīti vissīvākās pretestības rajoni.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:32:08
Atbildēt
Manuprāt, 1940.gada pretošanās būtu bijusi pilnīgi lieka asininsizliešana pēc 1939.gadas bāzu līguma....Kurzemē, mūsu armijas aizmugurē, ir izvietots krievu armijas, aviācijas un kara flotes kontingents, kas ir gandrīz skaitliski tikpat liels kā visa mūsu armija...krievu kontingents bija 25 tūkstoši, bet Latvijas armija apmēram 30 tūkstoši...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:38:11
Atbildēt
Manuprāt, 1940.gada pretošanās būtu bijusi pilnīgi lieka asininsizliešana pēc 1939.gadas bāzu līguma....Kurzemē, mūsu armijas aizmugurē, ir izvietots krievu armijas, aviācijas un kara flotes kontingents, kas ir gandrīz skaitliski tikpat liels kā visa mūsu armija...krievu kontingents bija 25 tūkstoši, bet Latvijas armija apmēram 30 tūkstoši...
Ar to arī vavadzētu sākt šo diskusiju!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:39:16
Atbildēt
janis17ais
.. kur jau Latvijas vēstniecības paspārnē gan valdības ēka sagatavota, gan štābs, gan viss pārējais.
========================
Izsmējīgumam nav pamata. Tā ēka Londonā bija gana liela. Štābu veido virsnieki. To, protams, būtu mazāk. Zemūdenes komandā bija 28 vīri, un H. Legzdiņš man teica, ka valdībai vieta vēl atrastos. Tas nozīmē, ka ne vairāk par 50-60 cilvēkiem. Armijas komadieris, kaŗa ministrs, štāba komandieris, Informācijas daļas vadība, vēl kādi. Stipri pamaz, taču pietiekoši, lai turpinātu dot pavēles. Utt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:41:02
Atbildēt
Arbalets
Manuprāt, 1940.gada pretošanās būtu bijusi pilnīgi lieka asininsizliešana pēc 1939.gadas bāzu līguma....Kurzemē, mūsu armijas aizmugurē, ir izvietots krievu armijas, aviācijas un kara flotes kontingents, kas ir gandrīz skaitliski tikpat liels kā visa mūsu armija
===
Nu teiksim tā, konfliktam briestot, varētu laicīgi izdalīt spēkus šo bāzu bloķēšanai. To izgriešanai pa tīro protams spēku nepietiktu, bet bloķēšanai es domāju, ka pietiktu.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:45:10
Atbildēt
Maarrutku Jums
Arbalets
Manuprāt, 1940.gada pretošanās būtu bijusi pilnīgi lieka asininsizliešana pēc 1939.gadas bāzu līguma....Kurzemē, mūsu armijas aizmugurē, ir izvietots krievu armijas, aviācijas un kara flotes kontingents, kas ir gandrīz skaitliski tikpat liels kā visa mūsu armija
===
Nu teiksim tā, konfliktam briestot, varētu laicīgi izdalīt spēkus šo bāzu bloķēšanai. To izgriešanai pa tīro protams spēku nepietiktu, bet bloķēšanai es domāju, ka pietiktu.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:46:59
Atbildēt
Nu te mazliet par "muļķa" krieviem:
В 1940 г. карта Европы вновь претерпела изменения. В результате обмена дипломатическими нотами между правительствами Румынии и СССР 26 и 28 июня 1940 г., Румыния вынуждена уступить СССР территории Бесарабии и Северной Буковины....В советской историографии эта операция долгое время преподносилась как «освободительный поход в Бессарабию» и практически не анализировалась... В случае, если Румыния не пойдет на уступки, предусматривалось ведение полномасштабных военных действий. Кроме охватывающих ударов войск 12 Армии из района севернее Черновцов вдоль р.Прут на Яссы и 9 Армии из района Тирасполя на Хуши. С целью окружения румынских войск в районе Бельцы-Яссы предусматривалась и выброска целого воздушно-десантного корпуса. К операции привлекалась также части 5 Армии. На завершающем этапе планировалось высадить 2040 человек в районе Тыргу-Фрумос. После авиаудара по аэродромам и войскам 120 самолетов ТБ-3 в сопровождении 300 истребителей планировалось десантировать 201-ю, 204-ю и 214 Воздушно десантные бригады [ВДБр].
...rumāņi jau ta piekāpās, bet krievi desantus tomēr arī izmeta...ne visai veiksmīgi, bet tomēr daļu no uzdevumiem viņi izpildīja...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:49:17
Atbildēt
janis17ais
Krievi savās bāzēs bija kā slazdā, kamēr neizvērsās.
===
Nu tā diez vai notiktu, manuprāt jamie darītu visu, lai nenonāktu, šahistu terminiem runājot, situācijā `pats`
Ainars
Armijas komadieris, kaŗa ministrs, štāba komandieris, Informācijas daļas vadība, vēl kādi. Stipri pamaz, taču pietiekoši, lai turpinātu dot pavēles. Utt.
===
Ne jau tur tā problēma. Problēma tieši ar sakariem - kā savlaicīgi saņemt informāciju par notiekošo kaujas laukos un kā ne mazāk savlaicīgi nogādāt pavēles pretējā virzienā. Pe tam ņemot vērā to, ka infu pa ceļam var pārtvert un noklausīties vai, kas nav izslēgts, uzķeroties uz dezas...
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:50:30
Atbildēt
Arbalets
krievi desantus tomēr arī izmeta...ne visai veiksmīgi
==========
Ak tad ne visai veiksmīgi? Kā tad tā? Latvijā desants būtu bezjēdzīgs. Aizsargi uzlasītu visus kā zvirbuļus.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 22:53:40
Atbildēt
Maarrutku Jums
Armijas komadieris, kaŗa ministrs, štāba komandieris, Informācijas daļas vadība, vēl kādi. Stipri pamaz, taču pietiekoši, lai turpinātu dot pavēles. Utt.
===
Ne jau tur tā problēma. Problēma tieši ar sakariem - kā savlaicīgi saņemt informāciju par notiekošo kaujas laukos un kā ne mazāk savlaicīgi nogādāt pavēles pretējā virzienā. Pe tam ņemot vērā to, ka infu pa ceļam var pārtvert un noklausīties vai, kas nav izslēgts, uzķeroties uz dezas...
====================
Tā gan, un tomēr ne tā. Partizāni darbojas ļoti patstāvīgi. Cik daudz pavēļu no trimdas valdības līdz viņiem nonāktu, tik arī būtu gana. Radiostacijas izmantotu. Mūsu sūtnis Salnais Stoholmā ar to nodarbojās WW2 laikā.
|
