| Autors |
Ziņa |
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 27 Apr 2006 00:10:24
Aizsargu organizācija ar uzdevumu palīdzēt valsts drošības iestādēm uzturēt valstī mieru, drošību un kārtību 1940.14.1. gadā bija diezgan ievērojams spēks, kas skaitliski pārsniedza pat regulārās armijas sastāvu. 1940. g. 1. janvārī organizācijai bija 31,766 aizsargi, 14,810 aizsardzes un 14,000 jaunsargu, pēc teritoriālā principa sadalīti 19 pulkos (katrā apriņķī viens), kas savukārt bija iedalīti bataljonos, rotās, vados un grupās. Bez tam bija vēl atsevišķs Dzelzceļu aizsargu pulks, Aizsargu aviācijas pulks ar 26 lidmašīnām, 3 jūras divizioni u.c. speciālas vienības.
Aizsargu organizācijas administratīvi saimnieciskā pamatvienība bija nodaļa (katrā pagastā viena). Pilsētās un speciālos pulkos aiz sargi bija apvienoti administratīvi saimnieciskās vienībās, raugoties no lietderības viedokļa.
Pēc sociālā stāvokļa Aizsargu organizācijas biedru 3/4 bija laucinieki (ap 30% vecsaimnieku, 20% jaunsaimnieku un 25% strādnieku) un 1/4 pilsētnieki.
Aizsargu organizācija bija dibināta 1919. gadā, bet 1921. gadā pārorganizēta par patstāvīgu militāru formāciju, radītu uz brīvprātības principa pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga. Aizsargu organizācijā varēja brīvprātīgi iestāties ikviens valstiski domājošs pilsonis, kas nebija tiesas sodīts. Aizsargu pamatsastāvs galvenokārt nāca no armijas atvaļinātiem virsniekiem, instruktoriem un kareivjiem. Kara gadījumā Valsts prezidentam bija tiesība Aizsargu organizāciju nodot Kara ministrijas rīcībā.
Aizsargu organizācija ieņēma redzamu vietu arī kulturāli sabiedriskā dzīvē. Tai piederēja 89 nekustami īpašumi, galvenokārt Tautas nami uz laukiem.
Aizsargu organizācijas priekšnieks kopš 1930. g. bija ģenerālis K. Prauls, staba priekšnieks līdz 1940. g. 11. martam pltn. J. Ķikulis un pēc tam līdz organizācijas likvidēšanai kapt. J. Sāns kā šī amata pagaidu izpildītājs. Pirms tam kapt. Sāns bija Aizsargu staba apmācības daļas priekšnieks. Administratīvās daļas pr-ks bija kapt. L.k.o.k. A. Oše, saimniecības daļas pr-ks F. Upelincis, fiziskās audzināšanas vadītājs P. Polis un referente aizsardžu lietās Lidija Torgani.
http://www.lacplesis.com/120_latvijas_brunotie_speki_1940.htm
|
Tofiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 27 Apr 2006 00:20:54 - Laboja Tofiks
Mana vectēva vectēvs bija aizsargu organizācijas virsnieks.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Mai 2006 20:55:08
Lai izprastu tā labi pirmskara Latvijas armijas stāvokli, ieteiktu palasīt Jundža "Latvijas drošība un aizsardzība" vai E.Andersona "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture". Diemžēl tās ir samērā retas grāmatas, no kurām otra ir izdota 1983.gadā Zviedrijā (Daugavas Vanagi).
Izlasot, var spriest ka armija nebija vāja, bet stipra arī ne.
Sliktās īpašības galvenokārt bija "krievu" tradīcijas. Tā piemēram virsniekos nepropogandēja personīgo iniciatīvu.
Bet tajā pašā laikā Latvijā mazos daudzumos ražoja munīciju, BERN sistēmas ložmetējus(patšautenes(?)), Vickers ložmetāja stobrus. Tā pat VEFs pamazām ražoja konstruktora K.Irbīša lidmašīnas ( ja kādu interesē- http://latvianaviation.com ) kā I-12,I-14,mācību I-15. vieglo iznīcinātāju I-16. Bija jau konstruēti bumbvedēji I-19 un I-20. Taču tos ražoja ierobežoti, jo motori bija tikai nopērkami ārzemēs.
Protams vel sāka ražot, 30to beigās slavenās vienvīra rācijas, tikai tās bruņojumā ienāca kad krievi bij iekšā.
Pašvakri bija artilērijas ziņā. Latvijas bruņojumā bija 10 dažādi lielgabalu tipi(Šneidera,Vikersa u.c.) no dažādām valstīm. Kā rezultātā kaujas laikā, artilēristi nevarētu palīdzēt citām artilērijas vienībam ar rezerves daļām un munīciju. Pretgaisa artilērija arī bija, galvenokārt no I Pasaules kara. Ja nu vienīgi, vēlāk, iepirka slavenos BOFORS 40 mm zenītlielgabalus- tie bija labi.
Ar Autotanku brigādi bija arī raibi. Bija smagie angļu tipa tanki kā MK V un MK B. Kā arī vieglie itāļu FIAT-TIPO 3000, franču Renault M 17 un angļu Vickers-Carden-Loyd. Kā arī dažādu tipu (Austin u.c.) astoņas bruņ automobīļi. Vēlāk devīto(SARGS), Latvijas armijai uzdāvināja Rīgas auto klubs.Kurš bija arī nebija tas labākais. Par floti, pagaidām neņemos spriest, varu tikai pateikt ka Latvijai 30os gados Francija uzdāvāja divas zemūdenes, kas ļoti nepatika igauņiem, jo tiem vēl nebija zemūdeņu.
Bija arī 1.kavalērijas pulks, kurā jātnieki staigāja haki krāsas formastērpos ar dzeltenenām uzšuvēm. Diemžēl neko daudz nezinu, katrā ziņā kavalērija jau tad sāka pamazām morāli novecot.
Kājnieki, galvenokārt bija ekipēti ar vācu trofeju (Brīvības cīņās) bruņcepurēm un ekipējumu, šautenes bija gan Mauser, gan Enfield sistēmas. Armijas mechanizāciju vai motorizēšanu galvenokārt kavēja degvielas trūkums, tāpec daudz kur motociklu vietā, apgādāja ar velosipēdiem.
Tākā, ja tomēr būtu nolemts karot, tad kādu nedēļu jau noturētos. Bet domāju ka tā diez kāda izeja nebūtu...
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Bosiks
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2006 02:49:21
Jā, kad šamos komentārus palasi, paliek šķērmi pie dūšas... Cauri spīd doma: "Ko tad nu mēs, mēs jau maza tautiņa, pārtiekam no sēnēm un dzīvojam kokos..."
Nav veselīgas domas, 1940. gadā karot ar PSRS Latvija viena nevarēja, nepietika nedz spēku, nedz munīcijas, bet tapēc jau tika risinātas saruna par Baltijas Antantes izveidošanu, kas pajuka, jo lietuviešiem un poļiem bija savstarpējas pretrunas, ko šamie tā arī neatrisināja.
Un ko mēs darīsim tagad??? Ja Krievijai atkal būs doma mūs aplaimot??? Vai ir izveidota pretošanās sistēma??? Nē, ko jūs... Tas nikad nenotiks, jo nevar notikt nekad.
Laikam mēs tiešām neprotam mācīties no savām kļūdām... Skumji.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2006 07:28:45
motors
Par floti, pagaidām neņemos spriest, varu tikai pateikt ka Latvijai 30os gados Francija uzdāvāja divas zemūdenes...nedaudz kļūdains pieņēmums, jo neviens mums neko nedāvināja...tajā pat Andersona grāmatā ir pieminētie tenka par lietotiem karamateriāliem no Galiopoles frontes, kuriem klāt Latvija klāt piepirka(bija spiesta paņemt) arī pāris vagonus ar specifiskiem gumijas izstrādājumiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2006 14:03:47
Vispār jau par reģionālo aliansi tika apsriests jau 20a gadā.
It kā doma bija lai izveidotu militāru savienību starp Somiju, Baltijas valstīm, Poliju, Čehoslovākiju. Taču jau tad iezīmējās pirmās nesaskaņas un grūtības. Polija vēlējās "atjaunot" savu Polijas-Lietuvas ūniju, iebrūkot Lietuvā. Igauņi vēlējās vairāk būt kopā ar Somiju.
Kaut gan Baltijas antante tiešām bija iespējama.
Tomēr nevarēja izdarīt jo
- Lietuva vēlējās lai Igaunija un Latvija kopā ar viņiem nostājās pret Poliju, kas bija nepieņemami ne latviešiem, ne igauņiem. Tāpēc Lietuva piekrita sadarboties tikai tā- neformāli
- Igauņi piekrita sadarboties ar Latviju, jo saprata ka ar kaimiņvalsti (Latviju) jāsadarbojas grib to vai negrib.
Ar Lietuvu negribēja iejaukties nekādās darīšanās, jo viņu izpratnē jamajiem vējš galvā un sadarbība ar viņiem tikai radīs jaunas problēmas.
Kaut gan 20ajos gados tika noslēgta militāra savienība starp Latviju un Igauniju, tā izpaudās ka kopējie militārie manevri, un ne līdz beigām izstrādātie militārie plāni.
Tā piemēram tika nolemts ka vienai valstij pienākās virspavēlnieka amats, bet otrai ģen. štāba prk. amats.
Bet nebija izstrādāti nēdz kopējie šifri/kodi utt.
Tā pat jāsaka ka bija diezgan saspīlētas attiecības starp abu valstu ģen.štāba priekšniekiem- Balodi un Laidoneru.Jo kā izrādās viņi jau sāka šķību skatīties viens uz otru jau brīvības cīņu laikā. Kad Laidoners kopā ar Zemitānu cīnijās Z Latvijā, Balodis ieturēja puslīdz neitrālu pozīciju vācu kontr. teritorijā.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2006 19:43:16
Tas ka Latvijā ir ražoti Bren ložmetēji ir pilna ūdeņa sviests. Nekādi šaujamieroči, iz'nemot pagrīdes nelegāļu meistardarbus, Latvijā naf ražoti. No Baltijas valstīm tikai <Tallin Arsenal> Igaunijā ražoja vāču <Bergmann MP28> klonus 30-tajos gados.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2006 21:09:55
waffen ss
Tas ka Latvijā ir ražoti Bren ložmetēji ir pilna ūdeņa sviests....te laikam jau ir domāta Valmieras kājinieku pulka vecākā atslēdznieka AleksandraBrensona(Brenson, Bren) 1925.gada patšautene, kuru tā arī nesāka ražot...Andersons gan arī piemin, ka tikai neatkarības pēdējos gados arsenāls esot sācis ražot Bren tipa patšautenes...tā ir rakstīts viņa grāmatā, taču izklausās neticami...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2006 21:17:12
Arbalets
te laikam jau ir domāta Valmieras kājinieku pulka vecākā atslēdznieka AleksandraBrensona(Brenson, Bren) 1925.gada patšautene, kuru tā arī nesāka ražot
===
Vai te gadījumā nav runa par 2 atšķirīgiem devaisiem ar līdzīgiem nosaukumiem 
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 7 Mai 2006 21:40:23
Vispār jau BREN ir šortkats no <Brno> = Brno pilsēta Čehoslovakijā kur konstruēti ZB-26/ZB-30 ložmetēji (BREN priekšteči) un <ENFIELD> = Enfīldas pilsēta Lielbritānijā kur šamējie <BREN> tika ražoti.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2006 19:59:31
Maarrutku Jums
Arbalets
te laikam jau ir domāta Valmieras kājinieku pulka vecākā atslēdznieka AleksandraBrensona(Brenson, Bren) 1925.gada patšautene, kuru tā arī nesāka ražot
===
Vai te gadījumā nav runa par 2 atšķirīgiem devaisiem ar līdzīgiem nosaukumiem
=============
Vēl viena nenoskaidrota mīkla par Latvijas armiju...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Mai 2006 22:57:07
Ainars
Pilnīgi piekrītu, ka divi atšķirīgi, jo Andersons savā grāmatā piesauc Brensonu un 1925.gadu, bet īstā (nu vismaz man tā šķiet) BRENa nosaukums jau tiešām ir ir kolēģa minētais britu un čehu vietvārdu klons...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2006 02:51:04
Var jau runāt par ģeniālajiem lokomotīvju izgudrotājiem brāļiem Čerepanoviem un patšauteņu meistariem Brensoniem, bet kamēr attiecīgais devaiss netiek patentēts un palaists kau nelielā sērijveida ražošanā šamējais uzskatāms par lauku meistara uzkreacionētu samopalu ....
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Mai 2006 18:42:38
waffen ss
šamējais uzskatāms par lauku meistara uzkreacionētu samopalu ....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2006 10:09:30
Jāatzīst ka ka Latvijā ražotie I-16 u.c. bija diezgan vāji bruņoti un vājiem motoriem. Apm 500 zirgspēku, kad jau citur Eiropa lika ap 1000 zirgspēku...
bruņojumā bija divi strēlnieku ložmetēji..
Neko nezinu par I-18(iznīcinātāju (?) ar diviem motoriem, varētu sasniegt 640km/h) un I-19,I-20 un KODiem. Bet daudzi jauni modeļi palika tikai uz papīra.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 25 Mai 2006 10:20:14
motors
Jāatzīst ka ka Latvijā ražotie I-16 u.c. bija diezgan vāji bruņoti un vājiem motoriem.
===
Bez tam, ja nemaldos, I-16 bija paspēts izgtavot 3 eksemplāros...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2006 10:15:33
Atgriežoties pie mūsu kamrāda Ainars iesāktās tēmas par hipotētisko Latvijas armijas pretestību sovjetu invāzijai 1939/1940. gadā, radās sekojošs jautājums: pieņemsim, ka Rīgā no mobilizētajiem rezervistiem tiek saformēta strēlnieku divīzija. Vai Latvijas armijas rīcībā bija gana daudz transporta, lai šo divīziju operatīvi pārsviestu uz fronti piemēram Aiviekstes krastā?
|
Analit
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2006 10:45:01
Manuprat ar ta laika pieejamiem resursiem vienu diviziju var parsvies uz aptuveni 200 km bez problemam. To var izdarit atrak neka dienakti. Ja ir kara stavoklis pasludinats armija ir tiesiga rekvizet visu kas ir nepieciesams tas vajadzibam . Turklat nakti varetu izmantot ari daleji dzelscelu .
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2006 10:57:13
Analit
Vieglos automobiļus un pajūgus laikam varam atmest - vieglajos ielādējās pārāk maz `kravas`, pajūgi arī nav diez ko ietilpīgi. Paliek kravas mašīnas un dzelzceļš.
Ja rēķinam, ka divīzijā ir, tieksim, 10 000 karavīru un kravas automašīnā ar kravnesību 1,5 t var ielādēt ne vairāk kā 20 karavīrus, tad divīzijas pārsviešanai (bez šurpu-turpu braukāšanas) vajag 500 automašīnas. Tā laika vilciena vagonā arī diez vai var salādēt vairāk kā 30 karavīrus, tātad divīzijai vajag 333 vagonus, kas nozīmē, pieņemot, ka sastāvā iet 33 vagoni - 10 vilcienu sastāvus...
Daļu protams var vest ar auto, daļu ar vilcienu, tas krietni atvieglo situāciju, un tomēr man ir nelabas aizdomas, ka operatīva divīzijas pārsviešana uz 200 km attālo fronti būtu visai netriviāls uzdevums.
|
Analit
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2006 11:36:15
Smagas masinas var pa dienakti veikt 2 vai pat 3 reisus Turklat ja nosprausts marsuts parejie ar kajam var doties preti lai otrais reis butu jau isaks. Var rekvizet ritenus un kadas dazas rotas spetu krietni pietuvoties tuvak un atvieglot uzdevumu masina . Var izmantot ari vieglas masinas. Vadniks rekvize tris vieglas masinas iedod nodalniekam paveli un tiksanas punktu un aiziet un nodala jau dodas uz fronti vel 3 masinas un otra dodas uz fronti un vel divas reizes ta un vesels vads ar visu brunojumu un municiju jau fronte un vieglas masinas jau izmanto fronte lai piegadatu munu no noliktavam .
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 16:01:04
Nebija toreiz armijas plānos pārsviest divīzijas kravas mašīnās pa pusvalsti. Turklāt armijai jau nemaz nebija tādu degvielas rezervju, kas vispār arī kavēja armijas motorizēšanu.
Drīzāk to divīziju sūtītu uz Lietuvas robežu, jo no turienes sarkanie agrāk vai vēlak uzbruktu.
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Analit
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 16:42:21
Degvielu tados daudzumos atri vien var rekvizet !!!
Kad ir kara stavoklis darbojas kara likumi valsti kas pretojas
armijai nlauj rekvizet mantu tiek pasludinats par ienaidnieku un liekas pie sienas !!! 
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 16:43:02
motors
Drīzāk to divīziju sūtītu uz Lietuvas robežu
===
Jautājums mazāk bija par to uz kurieni, vairāk par to, cik operatīvi tas izdarāms... teiksim cik ilgs laigs vajadzīgs, lai Rīgā saformētu rezerves divīziju pārvietotu par 100 km?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 16:45:58
Analit
Degvielu tados daudzumos atri vien var rekvizet !!!
===
Cik atceros, tad Otrā pasaules kara sākšanās Eiropā izraisīja ekonomisku krīzi, kā rezultātā iestājās zināms degvielas deficīts (arī Latvijā). Tā kā degvielas nepietika tautsaimniecības vajadzībām, tad uz vietas ražoja erzacu, sauktu par latolu - toļi kaut ko biodegvielai līdzīgu, toļi vnk palikušo degvielu atšķaidot ar spirtu.
Līdz ar to problēma reducējas uz ko rekvizēt, nevis kā rekvizēt
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 17:45:37
Nu ja runāt par operivitāti un karaspēka manvreiespējam, tad jāsaka ka toreiz armijas plāni līdzinājas pirmā PK plāniem, jo kā nekā liela daļa virsnieku bija vēl no cara laikiem.
Gribētu zināt cik spējīgs bija latviešu virsnieku šķira!
Jo cik zināms personīgā iniciatīva jaunako virsnieku vidū nebija pieņemta. Turklāt armijas komandieri, piemēram ģen. Balodis, lielāko 1.PK. laiku pavadija gūstā. Bet piemēram plkv. Radziņš, vēl bija Petļuras štābā un strādāja ar diezgan lielām formācijām.
Ko citi par to var teikt?
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 18:22:55
motors
Gribētu zināt cik spējīgs bija latviešu virsnieku šķira!
===
Es teiktu, ka līdzīgi kā franču armija arī Latvijas armija (t.i. pirmām kārtām tās dažāda līmeņa vadība!) bija labi sagatavojusies karot a la WW1 ar ĻOTI nelielām korekcijām uz 30. gadu beigām/40. gadu sākumu. Kā nekā svaigas `modernā kara` pieredzes nevienam vēl nebija, pat friču Polijas `blickrīga` kampaņu diez vai varēja būt paspējuši izanalizēt (diez vai informācija par visām friču ieviestajām inovācijām varēja nonākt plašā analītiķu apskates lokā, visdrīzāk ka tā bija visai slepena).
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 19:04:43
motors
plkv. Radziņš, vēl bija Petļuras štābā un strādāja ar diezgan lielām formācijām....
tiesa gan, nav gan dzirdēts par lielām uzvarām..
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 19:07:19
Maarrutku Jums
līdzīgi kā franču armija arī Latvijas armija (t.i. pirmām kārtām tās dažāda līmeņa vadība!) bija labi sagatavojusies karot a la WW1 ar ĻOTI nelielām korekcijām uz 30. gadu beigām/40. gadu sākumu...par šo lietu ir dzirdēta anekdote, ka Otrā pasaules kara frontēs no latviešu izcelsmes leģiona jaun;akajiem komandieriem īpaši esot izcēlušies tie, kas nākuši no rezerves virsniekiem...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 19:21:59
Vai kādam nav informācijas par to cik labāka vai sliktāka bija Igaunijas/Lietuvas armijas?
Cik zinu igauņiem bija salīdzinoši spēciga flote. Un tas ir viss ko zinu.
Ja nu vienīgi- igauņiem arī bija ļoti izplatīts vācu parauga bruņcepures
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
motors
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 30 Mai 2006 19:26:33
Varbūt kādam zināms, kas īsti bija ar to Latviešu un lietuviešu apvienības vadītā A.Liberta piedāvājums vāciešiem par kaut kādu super turbo izgudrojumu "nāves staru šautene"
It kā vacieši atteicās, bet kas tad tas tāds bija?
________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.
|
