Autors |
Ziņa |
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 17:01:19
Atbildēt
Maarrutku Jums
dajebkā dedzināšana nav racionāla padarīšana aiz tā iemesla, ka šajos objektos var iedzīvokļot (dislocēt) uzbrūkošās armijas personālsastāvu.
============
Tur jau ir tā lieta! Tieši somi paši atkāpjoties dedzināja, bet krievi centās izmantot. Un tieši tas pats ar iedzīvotājiem. Tos pārvērš par vergiem, nevis līķiem. Vergs strādā iekaŗotāja labā, ar līķi pašam jānopūlas aprokot.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 19:44:11
Atbildēt
janis17ais
Latvijas armija 1940. g plānoja 100 tūkst. cilvēku.
===
Nu plānot ir viens, bet savākt kopā - kas cits. Tātad, regulārā armija bija ~20 tk, aizsargi, ja nemaldos, bija kādi 40 000. Kas attiecas uz rezervistiem, tad jebkurā gadījumā jārēķinās, ka tos nevar iesaukt un sagatavot kaujai momentāni.
Ja regulārajam karaspēkam kaujas gatavība varētu tikt mērīta teorētiski minūtēs, bet praktiski stundās, tad aizsargi teorētiski varētu savākties dažu stundu laikā, bet praktiski - tur prasītos kāda pusdiena vismaz, ja ne visa diena (ņemsim vērā arī to, ka sabiedriskais transports tolaik negāja kā tagad, un arī personīgais auto bija retajam). Lai mobilizētu rezervistus, teorētiski jau ir jārēķinās ar pāris dienām, praktiski tas var vilkties nedēļu un pat vairāk (rezervistam ir jāpaspēj ne tikai saņemt pavēsti un ierasties kara korķī, jamam vēl ir arī jāsaņem inventārs un jāiekļaujas vienībā, kuru pirms sūtīt kaujā, derētu vēl pāris reizes padzenāt mācībās, lai vienība saliedētos un atsvaidzinātu piemirstās zināšanas un iemaņas.
|
Stuka
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:07:03
Atbildēt
MJ
Latvijas armijas zaudējumi sastādītu visu vai gandrīz visu floti
Baidos ka krieviem ar mūsu floti tik viegli nesanāktu. Zemūdenes šķiet bija Liepājā kur vēlāk iegāja kreiseris "Kirov", ja būtu kara darbība, kreiseris iespējams dabūtu iekšās, ja mūsējie veči saņemtos..
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:11:33
Atbildēt
Stuka
Baidos ka krieviem ar mūsu floti tik viegli nesanāktu.
===
Iespējams, bet fakts kā tāds mūsu flotei arī īpaši izvērsties neļautu. Katrā ziņā tādus uzdevumus, kā pievest kaut kādas kravas no ārzemēm (piemēram, ar munīciju) mūsu flote noteikti nespētu izpildīt.
|
Stuka
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:36:09
Atbildēt
Katrā ziņā tādus uzdevumus, kā pievest kaut kādas kravas no ārzemēm (piemēram, ar munīciju) mūsu flote noteikti nespētu izpildīt.
Nu,ja 1945 gadā vairums bēgļu tika uz Gotlandi, tad varētu pieļaut, ka ar maztonnāžas kuģīšiem varētu organizēt arī kādu kravu piegādi kaut vai no tās pašas Zviedrijas...
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:38:52
Atbildēt
Stuka
Zemūdenes šķiet bija Liepājā
"Ronis", remontā. "Spīdola" bija, kā mēdz teikt, uz brīvām kājām un ar visām torpēdām. Kirovu nolaistu par burbuli kā nieku. To man stāstīja "Roņa" komandieris, komandkapteinis Hugo Legzdiņš, un nav pamata viņam neticēt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:39:33
Atbildēt
Stuka
varētu pieļaut, ka ar maztonnāžas kuģīšiem varētu organizēt arī kādu kravu piegādi kaut vai no tās pašas Zviedrijas
===
Nu bet tādas lietas kā piemēram artilērijas šāviņus tādā veidā tomēr būtu pagrūti piegādāt vajadzīgajā daudzumā...
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:40:35
Atbildēt
Maarrutku Jums
Iespējams, bet fakts kā tāds mūsu flotei arī īpaši izvērsties neļautu. Katrā ziņā tādus uzdevumus, kā pievest kaut kādas kravas no ārzemēm (piemēram, ar munīciju) mūsu flote noteikti nespētu izpildīt.
===================
Jā. Un nebūtu arī, kas municiju pārdod. Visiem to vajadzēja sev. Tiesa gan, dažus municijas veidus ražoja arī Latvijā.
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:42:07
Atbildēt
Maarrutku Jums
janis17ais
Latvijas armija 1940. g plānoja 100 tūkst. cilvēku.
==============
8 divīzijas=~200 tūkstoši pavisam. Protams, daļa ļoti, ļoti vāji apbruņota.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:42:53
Atbildēt
Ainars
To man stāstīja "Roņa" komandieris, komandkapteinis Hugo Legzdiņš, un nav pamata viņam neticēt.
===
Visu cieņu komandkapteiņa Legzdiņa priekšā, bet vai gadījumā nav zināms, kāda ir viņa kaujas pieredze?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:45:52
Atbildēt
Ainars
8 divīzijas=~200 tūkstoši pavisam.
===
Vai nebūs tomēr bikuc par šerpu divīzijā ieskaitīt 25 000 vīruku? Pat vāciešiem divīzija ar 18 000 durkļiem jau skaitījās liela.
Bez tam, kā jau es pieminēju - mobilizācija ir laikietilpīga procedūra, tātad, lai dabūtu tos 200 000 durkļu kaut cik pieņemamā līmenī uz 17.06.1940., mobilizāciju vajadzēja sākt teju vai 1940. gada maija beigās...
|
Stuka
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:46:27
Atbildēt
Kaujas pieredze kara sākumā droši vien nevienam nav , viss atkarīgs no morālās un tehniskās sagatavotības...
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:50:45
Atbildēt
Maarrutku Jums
divīzijā ieskaitīt 25 000 vīruku?
=======================
Tā es to nedomāju. 200 t. ar visām citām daļām.
ai dabūtu tos 200 000 durkļu kaut cik pieņemamā līmenī uz 17.06.1940., mobilizāciju vajadzēja sākt teju vai 1940. gada maija beigās...
==========================
Nē. Mobilizācijas plāns bija 29 stundām. Izcils plāns, un tas bija pamatoti plānots. Tas būtu iespējams. Jo armija jau bija tā izvietota. Neaizmirstiet, ka pirmos rezervistus iesauca jau 1939. gada septembrī.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:51:08
Atbildēt
Stuka
Kaujas pieredze kara sākumā droši vien nevienam nav , viss atkarīgs no morālās un tehniskās sagatavotības...
===
Protams. Bet citās sadaļās jau izskanēja viedokļi a la `par vienu sisto divus nesistos dod`.
Un par to komandkapteiņa kaujas pieredzi ir interesanti arī ārpus apskatāmā alternatīvās vēstures konteksta...
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:51:53
Atbildēt
Maarrutku Jums
Visu cieņu komandkapteiņa Legzdiņa priekšā, bet vai gadījumā nav zināms, kāda ir viņa kaujas pieredze?
====================
Arī visizcilākie vācu zemūdeņu "asi" sāka bez kādas kauju pieredzes.
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:53:22
Atbildēt
VISIEM, VISIEM, VISIEM
Kā Jūs domājat, ja Latvija būtu nolēmusi būvēt savu Mannerheima līniju, tad KUR, KĀ, KĀDU?
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:53:41
Atbildēt
Ainars
Nē. Mobilizācijas plāns bija 29 stundām. Izcils plāns, un tas bija pamatoti plānots. Tas būtu iespējams.
===
Piedod man, fizikas likumi ir fizikas likumi. 29 stundu laikā pie ļoti labas organizācijas mobilizējamos vēl varētu savākt mobilizācijas punktos, bet nevar paspēt saliedēt vienības! Un mest kaujā nesaliedētas vienības... es uz savas sirdsapziņas tādu grēku neņemtos.
|
Stuka
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:54:39 - Laboja Stuka
Atbildēt
Ja mani atmiņa neviļ tad Hugo Legzdiņš bija absolvējis kādu francijas jūras augstskolu un arī zemūdene "Spīdola" Francijā ražota. Cerams, ka perfekti zinājis šā kuģa spējas .
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 20:58:46
Atbildēt
Maarrutku Jums
, bet nevar paspēt saliedēt vienības! Un mest kaujā nesaliedētas vienības... es uz savas sirdsapziņas tādu grēku neņemtos.
=============
Rezerve.Šīs vienības veidotu rezervi.
|
Stuka
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:01:00
Atbildēt
, bet nevar paspēt saliedēt vienības! Un mest kaujā nesaliedētas vienības... es uz savas sirdsapziņas tādu grēku neņemtos.
=============
Rezerve.Šīs vienības veidotu rezervi.
Neapmācīti rezervisti visticamāk kļūtu par gaļu...
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:01:49
Atbildēt
Ainars
Kā Jūs domājat, ja Latvija būtu nolēmusi būvēt savu Mannerheima līniju, tad KUR, KĀ, KĀDU?
===
Personīgi es domāju, ka uz 1940. gadu ilgaicīgās fortifikācijas būves jau lielā mērā sevi bija izsmēlušās un tās būvēt vērts varēja būt tikai tur, kur tās lieliski papildināja apvidus un reljefs.
Latvijas līdzenajā reljefā ar salīdzinoši attīstīto ceļu tīklu šāda struktūra pretiniekam īpaši lielas problēmas nespētu radīt.
Bet ja būvēt, tad būvēt mežos (lai no gaisa nevar redzēt) un vairākos ešelonos. Par to, kurā tieši pagastā būvēt - jāskatās kartē, kur ir visizdevīgāk, kur mežu, ūdeņu un citu elementu novietojums to atļauj un, protams, kur šīs būves var izbūvēt pēc iespējas īsākā līnijā.
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:03:16
Atbildēt
Stuka
Neapmācīti rezervisti visticamāk kļūtu par gaļu...
================
Iesauktu tos, kuri jau bija armijā dienējuši. Galīgi zaļajiem blakus būtu vīri ar pieredzi. Utt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:03:27
Atbildēt
Ainars, Stuka
Rezerve.Šīs vienības veidotu rezervi.
Neapmācīti rezervisti visticamāk kļūtu par gaļu...
===
Rezerve protams nav slikta doma, bet jāņem vērā, ka mobilizētie rezervisti kaujai būtu gatavi ne mazāk kā 2 nedēļas, a to i visu mēnesi pēc mobilizācijas.
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:05:23
Atbildēt
Maarrutku Jums
būvēt mežos
=============
Mežs gan piesegtu, taču arī traucētu uguns vešanai un piesegtu arī uzbrucējus.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:08:57
Atbildēt
Ainars
Mežs gan piesegtu, taču arī traucētu uguns vešanai un piesegtu arī uzbrucējus.
===
Vai par Hurtgenas kauju ir kas dzirdēts?
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:10:29
Atbildēt
Maarrutku Jums
Vai par Hurtgenas kauju ir kas dzirdēts?
=============
Nē.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:11:57
Atbildēt
Ainars
Atbildēšu sadaļā WW2 lielākās kaujas!
|
Stuka
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:12:25
Atbildēt
Mana pārliecība ir tāda: tikai totāla visu iedzīvotāju (arī sieviešu) apmācība zemessardzes sistēmā, varētu nodrošināt vismaz cienīgu valsts aizsardzību. Tagad un toreiz.
|
Ainars
Lietotājs

|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:15:06
Atbildēt
Stuka
totāla visu iedzīvotāju (arī sieviešu) apmācība zemessardzes sistēmā, varētu nodrošināt vismaz cienīgu valsts aizsardzību. Tagad un toreiz.
========================
Toreiz pietiktu ar vīriešiem. Tagad laikam vīrieši švakāki...
|
JgdPz IV 70
Lietotājs

Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 21:24:18
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tak neviens jamiem netraucē ierakstīt bandītos visus lidotājus vai armiju kā tādu, vai sākt masveidu uzlidojumus 2 pilsētām par katru lidlauku. Kolektīvā terora mērķis ir ne tik daudz atrast tieši šo vainīgo kā vispār atņemt kādam vēlēšanos pretoties.
Stuka
Sovjeti brīdinātu zviedrus, vai nu nekādu piegāžu Latvijai, vai dabūsiet atcerēties, kas jūsu austrumu krastā 1719.-1721.g. notikās.
Ainars
Es domāju mazākas pilsētiņās vai arī vairākus pagastus. Mērķis vienmēr atrastos. Ar pilsētniekiem tā - ja jūsu apvidū ir notikušas cīņas, tad visi esat fašistu/bandītu atbalstītāji. Ar pāris gadījumiem pietiktu vismaz uz vienas paaudzes laiku, lai nevienam vairs nenāktu prātā kaut ko līdzīgu atkārtot.
________________________ Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|