miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Atbildēt - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 342 . 343 . 344 . 345 . 346 . 347 . 348 . 349 . 350 . 351 . 352 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 14:13:17
Atbildēt 


Viss, ko augstāk esat sarakstījuši, savas valsts armiju noķēzot, ir tikai ķēzīšanās, - protams, - ne jau vērtīgas atziņas.

(Jā, tā ir gan, ka ne vienu vien ir ietekmējuši tā propagandas kaŗa paņēmieni, ar kādiem latviešus apkaŗo Krievija, jo īpaši kopš pie varas ir Putins.)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Haso
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 14:24:50
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
Viss, ko augstāk esat sarakstījuši, savas valsts armiju noķēzot, ir tikai ķēzīšanās, - protams, - ne jau vērtīgas atziņas.

Toties Jūs kāda agronama valdībā varētu strādāt par Sabiedrisko lietu ministru.

Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 14:25:32
Atbildēt 


Jūs šeit pirmie pieminējāt "propagandas karu" un "ķēzīšanos", neviena neprovocēti, Neainara k-gi, tādēļ atļaušos apgalvot, ka tie termini Jums laikam būs kaut kā iestādīti/ieskaloti smadzenēs.

Lūgums Ļ.M., pārceļot šos offtopus, darīt to komplektā ar visiem, un nolikt vienkopus

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 14:27:29
Atbildēt 


Quoting: Haso
Toties Jūs kāda agronama valdībā varētu strādāt par Sabiedrisko lietu ministru




________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 14:38:32
Atbildēt 


Quoting: Barons
Kāpēc Tu uzskati, ka 37mm lielgabali ir labāki par latviešu 47mm Bohleriem?

...tas jau jājautā igauņiem...jo viņi izvēlējās ...
Quoting: Barons
urkklāt Igauņi savus lielgabalus sāka tikai izmēģināt laikā, kad latviešiem tie jau bija.

...stop, Andersons saka, ka latvji 1936.gadā šitos Bohler pasūtināja, bet saņēma tikai 1938.gadā...bet ja par igauņiem, tad By the beginning of World War Two in September 1939 Estonia had 48 antitank guns (47mm Rheinmetall L50 - 44 and 47mm Böhler VV - 4) and 5 antitank semiautomatic rifles Solo S18-100 and had set up three antitank companies with 37mm guns. ...
Quoting: Dr_Evil
Nezinu, cik procentus no sava budžeta dāņi tērēja armejai 30-jos, kura nepretojās, un cik ļoti viņa patiešām nepretojās

...dāņi gan paši tā nedomā, ka viņi nepretojās, jo viņu karaļa pils sardzes karavīriem 1940.gada 9.aprīļa rīta pusē bija apšaude ar fričiem, līdz karalis, pēc ārkārtas valdības sēdes, kurā pieņēma lēmumu kapitulēt, 7.20 deva pavēli pārtraukt pretošanos...tāpat nelielas sadursmes bija Jitlandes pusalā....un viens dāņu bataljons aizgāja uz Zviediju....un dāņi, ja kas, kapitulēja, nevis klusējot padevās...un fričiem bija pat zaudējumi - divi kritušie un desmit ievainotie...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 14:44:51
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
dāņi gan paši tā nedomā, ka viņi nepretojās


tāds iespaids bija arī man, bet nevar jau oponēt visiem vienlaicīgi.. Pietiek ar vienu pašu god. rakstnieka k-gu

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 21:58:43
Atbildēt 


1936.gada 15.maijā ielika pamatakmeni Vienības namam Daugavpilī....un ceremonijas laikā virs Vienības laukuma esot lidojušas Daugavpilī ražotās lidmašīnas "Kaija" un "Vanags"....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 22:05:48 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
1936.gada 15.maijā ielika pamatakmeni Vienības namam Daugavpilī....un ceremonijas laikā virs Vienības laukuma esot lidojušas Daugavpilī ražotās lidmašīnas "Kaija" un "Vanags"....

Nez kas tie par lidaparātiem? Kāda vietējā Kuļibina ražojumi?

1935.gads. Daugavpilī notiek aviācijas svētki, kuru laikā iesvētītas divas Daugavpils arodskolas darbnīcās būvētās lidmašīnas. Lidmašīnām piešķirti vārdi "Vanags" un "Kaija". Vēlāk tās nodotas Rīgas aeroklubam. "Kaija" skaitījās viena no ātrākajām sporta lidmašīnām Latvijā.
Vēlāk "Vanags" cieta avāriju Jelgavā.


1936.gads. Daugavpilī ražota sporta lidmāšīna "Vanags" izlido no Daugavpils, lai dotos uz Rīgu un būtu Rīgas aerokluba rīcībā. Rīgas klubam tenisku iemeslu dēļ pietrūkst lidaparātu un ir traucēta lidotāju apmācība. Līdz tam "Vanags" un arī otra lidmašīna "Kaija" vairākkārt prezentēja Daugavpili dažādos pasākumos Latvijā, tostarp Daugavpils Vienības tilta atklāšanas ceremonijā.

1938.gads. Daugavpilī ierodas Latvijas trešā lidmašīnu apkārtlidojuma lidaparāti. Starp lidmašīnām ir arī Daugavpilī gatavotā sporta lidmašīna "Kaija", kura šajās sacīkstēs tika atzīta par visekonomiskāko lidaparātu, jo patērēja vismazāk degvielas.

Daugavpils lidmašīnas Brīvības pieminekļa atklāšanā.
Brīvības pieminekļa atklāšanas laikā lidojumā virs pieminekļa tika demonstrētas Daugavpilī būvētas 2 sporta lidmašīnas "Vanags" un "Kaija". Ar "Vanagu" valsts prezidentam A.Kviesim tika nogādats daugavpiliešu apsveikums.
19.novembrī lidmašīnas izstādītas apskatei Spilves lidlaukā, ieradās armijas vadība un valdības pārstāvji. Lidmašīnu izbūve izmaksāja 20.000 Ls.


Vairāk informācijas varētu būt te ->

"Daugavpils skolnieku būvētas lidmašīnas." Latvijas Kareivis, 1935. 20. novembris.

________________________
Židoģitļerovci.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 22:24:42
Atbildēt 


pēc http://www.goldenyears.ukf.net/reg_YL-.htm, D-pils Kaija bijusi Irbīša I-9, borta numurs YL-AAV

un bilde

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.





Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 22:27:00
Atbildēt 


Kaija YLAAU;
Vanags YLAAV.

Tā saka to laiku "Latvijas kareivis".

________________________
Židoģitļerovci.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 22:34:22
Atbildēt 


šī bilde agalvo ko citu:

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 28 Jan 2011 22:36:24 - Laboja Maschinengewehr 42
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
šī bilde agalvo ko citu

Nu tad "Latvijas kareivja" žurnaļugas kļūdījušies.

________________________
Židoģitļerovci.


Barons
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 13:57:20
Atbildēt 


http://latvianaviation.com/Civil_Register.html
Abas ir viena modeļa lidmašīnas

________________________
Medija RBC aptauja Krievijā. "Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto ekspertu un iedzīvotāju domām, ir piektais lielākais Krievijas ienaidnieks, īpaši izceļot Latviju un Igauniju." Mazi, bet vareni!


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 14:06:20
Atbildēt 


Šo te atradu kur internetā...


Kas jāzina par jūras blokādi

Tuvā un tālā bloķēšana. Zemūdeņu svarīgā loma blokādes uztu¬rēšanā un pārraušanā. Pasaules kara piedzīvojumi.
Komandkapteinis T. Spāde.
Jūras kara darbības mērķis ir iegūt jūras virskundzību. To visdrošāk izkaro jūras kaujā, bet bieži vien vājākais labprāt neiet ārā jūrā un kauju nepieņem. Tad, lai noslēgtu viņa satiksmi ar ārpasauli, kā arī lai novērotu viņa gaitas, ostu priekšā norīko blokādi. Tas nozīmē, ka stiprākā flote uzturas jūrā ienaidnieka ostu priekšā un kontrolē kā ieeju, tā arī izeju no tām. Dažreiz šī blokāde velkas ļoti ilgi un mēs no vēstures zinām, ka angļu admirālis Nelsons divus gadus no vietas bloķēja franču un spā¬ņu flotes Vidus jūrā. Neatkarīgi no kara flotes bloķēšanas, blokāde attiecas arī uz tirdzniecības floti. Ar blokādes palīdzību stiprākais nogriež vājākam jūras satiksmes ceļus un pārtrauc viņa apgādi ar produktiem un precēm pa jūru. Dažreiz blokādi izved arī miera laikā. Tā, pēc Balkānu kara 1913. gadā Melnkalne negribēja padoties lielvalstu spiedienam un atdot Skutari Albānijai. Tādēļ 10. aprīlī 1913. gadā eskadra, sastāvoša no 9 angļu, franču, vācu, itāļu un austriešu kara kuģiem, zem angļu admirāļa komandas, izsludināja Melnkalnes blokādi. Melnkalnes valdībai bija zem šī spiediena jāpadodas un tā 14. maijā nodeva Skutari starptautiskam karaspēkam.
Bloķētais pretinieks arvien mēģina pārraut blokādi kaut kāda speciāla nolūka panākšanai. Tā, krievi Port-Arturā diez¬gan bieži pārrāva blokādi ar torpēdkuģiem, kuriem vajadzēja novest kādas ziņas līdz neitrālai ostai. Arī no jūras puses daž¬reiz blokādi pārrauj, izlietojot nakts tumsu vai vētras negaisa, lai sasniegtu bloķēto ostu. Kā blokādes pārrāvējus arvien lietā ātrgājēju kuģus.
Līdz šī gadu simteņa sākumam pastāvēja tikko aprakstītais blokādes veids, ko sauc par tuvo blokādi. Tomēr ar zemūdeņu parādīšanos tuvo blokādi vairs nav iespējams izvest.. Katra blo¬ķējošā flote būtu padota zemūdeņu uzbrukuma briesmām un pamazām to iznīcinātu. Tādēļ tagad, ja pretiniekam ir zemūde¬nes, ir pieņemts vienīgi tālās blokādes veids, kuras rezultāti bez šaubām ir mazāki. Tālo blokādi izvedot, galvenos spēkus no¬vieto attālākā vietā no ienaidnieka bāzēm, lai tie nebūtu pakļauti zemūdeņu uzbrukumiem, bet ienaidnieka ostas novēro tikai ar torpēdkuģu vai zemūdeņu palīdzību. Pretiniekam izejot jūrā, tiek izsaukti galvenie bloķējošie spēki, kuriem jāpārtrauc ie¬naidnieka nodomi. Tā tas bija pasaules karā, kad angļi bloķēja Vāciju no tālienes (ap 480 jūras jūdzes), kontrolējot tikai joslu starp Norvēģiju un Šetlandes salām un noslēdzot Lamanša ka¬nālu. Šinī gadījumā angļu stāvoklis ģeogrāfiski bija ļoti izde¬vīgs. Ja pieņemtu, ka Vācijas flote būtu bijusi stiprāka un tai būtu jābloķē angļu ostas, tādas tālas blokādes veids pieņemtu citādu nokrāsu.
Zemūdene ir ideāls blokādes pārrāvējs un to aizkavēt nav gandrīz nekādas iespējas. Kara laikā vāci pat mēģināja uzturēt ar zemūdenēm tirdznieciskos sakarus ar Ziemeļu Ameriku. Nā¬kotnē tāda darbība var pieņemt daudz noteiktākus apmērus. No otras puses tā pati zemūdene arī pielaikota tagadnes apstākļu blokādes uzturēšanai. Viņas spēj vienmēr uzturēties bloķējamās ostas priekšā un uzbrukt ienaidnieka flotei, kad tā mēģinātu iziet jūrā. Tikai viņai pašai arī jāizvairās no pretinieka zemūdenēm, jo kara laikā sabiedrotie ar savām zemūdenēm nogremdēja 24 vācu zemūdenes. Modernā karā blokādei ir milzīga loma un viņas stingrā izvešana atstāj nospiedošu iespaidu uz kara dar¬bības rezultātiem. Tādēļ apskatīsim tuvāk, kā pasaules karā sabiedrotie noorganizēja šo ekonomisko cīņu:
Kad 1914. gadā Vācija iesāka karu, viņai bija sīki izstrādāts plāns, pēc kura viņai īsā laikā bija jāpieveic franču armija un pēc tam Krievija. Flotei noteiktu uzdevumu nebija, bet tai bija jānogaida sauszemes kara iznākums, tad jāsapulcējas ieņemtās Francijas ostās un kopā ar armiju jāapdraud Anglija gadījumā, ja tā gribētu traucēt vācus savu nodomu izvešanā. Vāci visu bija paredzējuši, izņemot Marnas kauju, kura visu plānu izjau¬ca. Tāpat vāci nebija paredzējuši, ka viņu pretinieku daudzums izpletīsies tādā plašumā un ka šiem pretiniekiem jau būs rokā jūras virskundzība, kas nodrošina to ar apgādi, kura vāciešiem būs laupīta.
Karam izceļoties, starptautiskā jūras tirdzniecība gandrīz apstājās» Biržas aizslēdzās, moratoriji apturēja maksājumus, kuģi palika ostās. Vācu kuģi, kuri paspēja, paslēpās neitrālās ostās, bet tie, kuri atradās sabiedroto ostās, tika internāti, jo vāci atteicās no angļu valdības priekšlikuma, izmantot Hāgas konvencijas noteikumu, ka karojošās valstis var atļaut uz reciprocitātes pamata pretējās puses tirdzniecības kuģiem noteiktā laikā atstāt karojošo ostas. Sabiedroto kuģi palika savās ostās, jo daļa no tiem tiek mobilizēta karaspēka pārvadāšanai, bet citi baidās no riska iziet jūrā, jo uz jūras pretinieka tirdzniecības kuģa gūstīšana vai zināmos apstākļos nogremdēšana uz starp¬tautisko noteikumu pamata ir pilnīgi likumīga. Kaut gan vācu kara kuģu uz jūras nebija daudz un angļu flote tiem bija uz pē¬dām, tomēr bija zināms, ka vācu ātrgājēji pasažieru kuģi, ka¬ram izceļoties, uz ātru roku varēja tikt apbruņoti. Viņu vadība jau tā bija flotes rezervju virsnieku rokās. Bez tam bija pare¬dzēts uz jūras saņemt lielgabalus, tos uzstādīt, tā kā pat neatgriežoties Vācijas ostās, tie spētu jau pārvērsties par palīgkreiseriem. Tādi kaperi varēja būt ļoti bīstami, jo no ārienes viņu izskats bija ļoti miermīlīgs. Tāpēc saprotams, ka kuģu apdro¬šināšanas prēmijas, kuras kara priekšvakarā bija 0,25%, pēc da¬žām dienām sasniedza jau 15% un izrādīja tendenci celties vēl augstāk. Anglijā, kuras dzīves spējas atkarājās no importa, valdība nekavējoties iejaucās un pārņēma uz savu risku 80% no kuģu apdrošināšanas, atstājot apdrošināšanas sabiedrībām tikai 20% riska. Apdrošināšanas prēmijas noteica uz 5%. Vie¬nīgais noteikums bija, ka valsts garantētiem kuģiem jāpieturas pie admiralitātes noteiktiem jūras ceļiem un tiem nav brīv iet uz apvidiem, kurus admiralitāte atzītu par bīstamiem. Uz katru dienu admiralitāte paziņoja rēderejām apvidus, kuri izslēgti no valsts apdrošināšanas. Francija sekoja Anglijas paraugam un arī neitrālie bija spiesti rīkoties līdzīgā veidā. Sabiedroto bažas izrādījās veltīgas. Vācu ātrie pasažieru kuģi internajās neitrālas ostās un tie kara kuģi, kuri atradās ārpus Vācijas, pēc neilgas kaperu darbības, tika visi no sabiedroto kuģiem nogremdēti. Pie sabiedrotiem uzticības krīze atslābst, kuģi turpina braukt un apdrošināšanas prēmijas pat nokrīt atkal uz 1%, pie kam apdrošināšanu noslēdz jau uz 3 mēnešiem agrākās vienreizīgās vietā.
Kad tādā veidā sabiedrotie bija atguvuši elpu un nodroši¬nājuši savu apgādi, viņi spēra soli tālāk un sprauda mērķus ie¬naidnieka ostu blokādes izvešanai. Kā Anglijā, tā arī Francijā izdeva noteikumus, kuri, draudot ar sodiem, aizliedza pilsoņiem stāties tirdznieciskās attiecībās ar ienaidnieka pilsoņiem, anu¬lēja visus maksājumus tiem un sekvestrēja viņu īpašumus. Aiz¬liedza ievest ienaidnieku valsts ražojumus un parādījās melnās tabulas, kurās ierakstīja to firmu vārdus, kas stāvēja aizdo¬mās, ka tās ir ienaidnieku pilsoņu uzņēmumi vai tirgojas ar tiem ar neutrālo palīdzību. Līdzīgi rīkojumi attiecās arī uz eksportu. Te bija jāpanāk divi mērķi: jāpārtrauc ienaidnieka apgāde ar viņam vajadzīgām precēm un jānodrošina valsts ar pietiekošu preču daudzumu. Tā mēs redzam, ka kamēr miera laikā katra valsts sevišķi veicina eksportu, kara laikā lielāka no¬zīme ir importam, kas atnes valstij spēku turpināt cīņu. Līdz ar to valsts regulē patēriņu. Tomēr te kādreiz arī pārsteidzas. Tā, karam izceļoties, Anglija noliedza ogļu eksportu. Tas tūliņ atņēma darbu simtiem kuģu un pēc 15 dienām valdība rīkojumu atcēla. Tāpat Vācija aizliedza pavisam cukura eksportu, bet drīzumā šis rīkojums bija jāatceļ, jo tautsaimniecība cieta lielus zaudējumus. Karam izceļoties Vācija noslēdza savas tirdznie¬cības ostas un vācu tirgotāji parādījās Holandē, Norvēģijā, Dā¬nijā, Zviedrijā, arī Šveicē, un noslēdza še darījumus par visdažādāko preču piegādi Vācijai. Neutrālie labi nopelnīja uz šīm operācijām un viņu tirdzniecības apgrozījumi ārkārtīgi pieauga. Caur šīm zemēm vāci arī pārdeva savus ražojumus. Sabiedro¬tie nevarēja vienaldzīgi noskatīties uz šādu Vācijas pabalstīšanu caur neutrāliem un tādēļ izlietajā Londonas deklarācijas notei¬kumus par kara kontrabandas apkarošanu.
šie noteikumi izstrādāti starptautiskā konference Londona 1909. gadā un satur norādījumus par kara kontrabandu. Deklarācija sadala preces trijās kategorijās: 1) preces, vajadzīgas kara ve¬šanai, sastāda absolūto kara kontrabandu; 2) preces, kuras var izlietot kara vešanai, kā arī ikdienišķam nevainojamam patēri¬ņam, sastāda relatīvo kara kontrabandu; 3) preces, kuras nevar izsludināt par kara kontrabandu, jo viņu izlietāšana ir iespēja¬ma vienīgi miermīlīgiem nolūkiem.
1909. gadā Londonā vēl neapsvēra, kāds var izvērsties karš, kādēļ preču klasifikācijas saraksti bija diezgan naivi. Tā, piem. kokvilna, kura ir sprāgstvielu izgatavošanas pamats, bija ierindota trešās kategorijas preču sarakstā, līdzās modes un citām nevainīgām precēm. Tas izskaidrojams ar Anglijas ietekmi. Krievu-japāņu karā angļu jūras tirdzniecība tika traucēta no karojošo valstu uzraudzības, kāpēc angļi, kuri cerēja nākošā karā palikt neutrāli, visādi atbalstīja neutrālo tiesības, tās pa¬plašinot.
Par pret kontrabandu speramiem soļiem tika pieņemts: 1. Absolūto kara kontrabandu var konfiscēt, ja preces gala mērķis (ne kuģa, kurš preci ved) ir ienaidnieka zeme. Nav svarīgi, ka šī prece būs vēl jāpārlādē un jātransportē tālāk pa zemes ceļu. Tā ir tā sauktā turpinošā ceļojuma teorija. Preces aizturētājam bija jāpierāda, ka prece ir nolemta ienaidnieka zemei. 2. Relatīvo kara kontrabandu drīkstēja aizturēt tikai tad, ja tā adresēta tieši ienaidnieka armijai vai valdībai, bet ne vispārīgi ienaidnieka valsts pilsoņiem. Te turpinošā ceļojuma teorija ievērota netika. Kuģi, kas ved aizturamo kara kontra¬bandu, var aizturēt vai nu atklātā jūrā, vai karojošo valstu ūdeņos, t. i. pa visu viņa kuģojuma laiku. Kara kontrabandas preces aiztur, bet kuģi konfiscē tikai tad, ja kontrabandas krava pārsniedz pusi no visas kuģa kravas.
Londonas dekl

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 16:16:13
Atbildēt 


Quoting: Neainars
Gluži pretēji. No trim Baltijas valstīm (ja nepieskaita Somiju un Poliju) vienīgo kauju pret padomiju izcīnīja Latvijas robežsargu brigādes robežsargi. Tieši Latvija nepadevās - (atkal mīts!) - bez viena šāviena.


Te būtu jājautā, cik bieži notika robežincidenti starp PSRS un tās kaimiņvalstīm, tostarp arī Latviju?
Arbalets

Kā jūs ieteiktu rīkoties Ulmanim 1940.gadā?Ja būtu bijusi tāda izdevība ?

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Barons
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 16:47:21
Atbildēt 


Quoting: motors
Kā jūs ieteiktu rīkoties Ulmanim 1940.gadā?Ja būtu bijusi tāda izdevība

Starp citu, man nesen stāstīja, ka atrastas tā laika Letas direktora atmiņas un tur rakstīts par šo laiku.
Apspriedē Ulmanis pateica:"Vācija šo karu zaudēs!" un teica, ka nav jēgas pieslieties zaudētājiem. Doma bija tāda, ka Ulmanis domāja, ka tiks dota zināma autonomija un pēc kara varēs atkārtot 1918. gada scenāriju.
Tas vispār daudz ko izskaidro.

________________________
Medija RBC aptauja Krievijā. "Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto ekspertu un iedzīvotāju domām, ir piektais lielākais Krievijas ienaidnieks, īpaši izceļot Latviju un Igauniju." Mazi, bet vareni!


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 19:00:48 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: motors
Te būtu jājautā, cik bieži notika robežincidenti starp PSRS un tās kaimiņvalstīm, tostarp arī Latviju?

...bija dažas apšaudes uz Igaunijas - SPSR robežas,un piemēram, 1931.gada martā igauņi sašāva vienu krievu robežsargu (tad bija gan arī ziņas, ka divi arī bija beigti), bet 1938.gada janvārī uz Peipusa ezera ledus tiešām palika divi krievi gulēt uz visiem laikiem...ķipa, igauņu robežsargi laika gaitā bija iemācījušies tā šaut, ka pat krievi nenoliedz līķus... bet krievi rīkojās pret principa - zobs pret zobu, un tā paša, 1938.gada 8.februārī, uz Peipusa nošāva divus igauņu robežsargu....vienā bija 7 lodes, bet otrā vienpadsmit...plus nošāva arī šķūtnieku,kas robežsargus veda...un arī zirgu...
... un visai biežas bija sadursmes, jeb apšaudes uz robežas ar Poliju un Somiju....
Quoting: motors
Kā jūs ieteiktu rīkoties Ulmanim 1940.gadā?Ja būtu bijusi tāda izdevība

...vai tad Vadonim kāds ko varēja pateikt...kas šim galvā, tas visiem mutē...un ķepas gaisā....tagad visi,nu vismaz liela daļa no tiem, kas izdzīvojuši, saka, ka saprata, kas notiek, bet tā reāli neviens neko nedarīja....Ulmaņa labie gadi un Vico-Bērziņa propaganda bija iemidzinājusi latvju modrību...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 20:30:33
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
...bija dažas apšaudes uz Igaunijas - SPSR robežas,un piemēram, 1931.gada martā igauņi sašāva vienu krievu robežsargu (tad bija gan arī ziņas, ka divi arī bija beigti), bet 1938.gada janvārī uz Peipusa ezera ledus tiešām palika divi krievi gulēt uz visiem laikiem...ķipa, igauņu robežsargi laika gaitā bija iemācījušies tā šaut, ka pat krievi nenoliedz līķus... bet krievi rīkojās pret principa - zobs pret zobu, un tā paša, 1938.gada 8.februārī, uz Peipusa nošāva divus igauņu robežsargu....vienā bija 7 lodes, bet otrā vienpadsmit...plus nošāva arī šķūtnieku,kas robežsargus veda...
... un visai biežas bija sadursmes, jeb apšaudes uz robežas ar Poliju un Somiju....


Tādā gadījumā, ar ko robežincidents 1940.gada jūnijā uz Latvijas-PSRS robežas bija īpašāks?
Ko domā citi kamrādi ?

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 20:36:52 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: motors
Tādā gadījumā, ar ko robežincidents 1940.gada jūnijā uz Latvijas-PSRS robežas bija īpašāks?

...tā laika avoti nevienu no šiem gadījumiem gan nesauc par kauju....Tallinā, 20. 1. Vakar ap pulkst. 2 pēcpusdienā pie Igaunijas un Padomju savienības robežas norisinājās nepatīkams starpgadījums: uz 'Peipusa ezera kāda Padomju savienības robežsargu grupa pārgāja robežu un iegāja diezgan dziļi Igaunijas territorijā. Robeža uz ezera ledus apzīmēta eglītēm, un gādās diezgan bieži, ka zvejnieki no Padomju savienības puses to tik sīki neievēro un pārnāk Igaunijas territorijā. Igaunijas robežsargi tādos gadījumos viņus aiztur un pēc nopratināšanas nogādā pāri robežai. Šoreiz krievu robežsargu grupa uzdūrās igauņu robežsargu postenim. Kad igauņu robežsargi pamanīja robežu pārnākušos krievus, to brīdināšanai tie izšāva vairākus šāvienus gaisā. Padomju savienības robežsargi sāka apšaudīt igauņus, šaujot tiem taisni virsū. Tad arī igauņu robežsargi atklāja uguni. Apšaudīšanās beidzās ar 2 krievu robežsargu nogalināšanu un viena robežsarga smagu ievainošanu Pēc tam krievu robežsargi aizgāja atpakaļ savā territorijā, nošautos atstājot uz Igaunijas zemes.

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 21:04:28
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
nepatīkams starpgadījums

Par Latvijas robežsargu lielkauju, ja nemaldos, bija dažas rindas kādās otrajās vai trešajās laikrakstu lappusēs ar virsrakstiem "Kļūmīgs atgadījums pierobežā"...

________________________
Židoģitļerovci.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 29 Jan 2011 21:31:23 - Laboja Arbalets
Atbildēt 


Quoting: Maschinengewehr 42
Par Latvijas robežsargu lielkauju, ja nemaldos, bija dažas rindas kādās otrajās vai trešajās laikrakstu lappusēs ar virsrakstiem "Kļūmīgs atgadījums pierobežā"...

...ja nebūtu Ulmanis licis visiem palikt savās vietās, tad gan jau kāds arī ko vairāk uzrakstītu...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 13:17:53
Atbildēt 


Quoting: Arbalets
un fričiem bija pat zaudējumi - divi kritušie un desmit ievainotie...

Zaudējumi bija arī sarkanarmijai, pēc uzbrukuma latviešu robežsargiem Masļenkos. Tikai par to līdz šim Krievijas puse ir klusējusi, un turpina klusēt.

No trim tagadējām Baltijas valstīm pirms kaŗa visbagātākā, un - arī tāpēc - ar visstiprāko armiju, bija Latvija.

Šādai atziņai var nepiekrist vien negodprātīgs vai paviršs vērtētājs.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 31 Jan 2011 13:24:33
Atbildēt 


No trim Baltijas valstīm un PSRS pirms kara visbagātākā un stiprāku armiju bija PSRS... Nepiekritīsiet?

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 13:25:49 - Laboja Neainars
Atbildēt 


Quoting: motors
Tādā gadījumā, ar ko robežincidents 1940.gada jūnijā uz Latvijas-PSRS robežas bija īpašāks?

Tas notika Baltijas valstu okupācijas laikā, un okupācijas laikā, cik man zināms, tikai latvieši ir šāvuši pret okupantiem.

("Robežincidents" - kas tas par zvēru?.. Pamēgjiniet to pašu izteikt savā valodā, tad lieta kļūs skaidrāka.
Es uzskatu, ka sarkanarmiešu uzbrukumu robežsargu sardzei un to, kas tur notika pēc tam, var saukt par kauju. Jēdziens "kauja" latviešu valodā nozīmē bruņotu sadursmi. Kauja nerodas no kaujā iesaistīto skaita vai kā cita, - ja divas puses lieto ieročus, tad notiek kauja.)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 13:31:48
Atbildēt 


Quoting: Alis
No trim Baltijas valstīm un PSRS pirms kara visbagātākā un stiprāku armiju bija PSRS... Nepiekritīsiet?


PSRS armija, neapšaubāmi, bija stiprākā.

Tauta gan tur dzīvoja tādā nabadzībā, ka drīzāk var runāt par valdošā režīma lielāku bagātību, salīdzinot ar Baltijas valstīm, nevis par PSRS kā visbagātāko valsti. Faktiski viss piederēja Staļinam, un laikam gan arī kādiem viņa vistuvākiem rokaspuišiem.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 13:48:17
Atbildēt 


Quoting: Neainars
No trim tagadējām Baltijas valstīm pirms kaŗa visbagātākā, un - arī tāpēc - ar visstiprāko armiju, bija Latvija.


Valsts dzīves līmenis ne vienmēr nozīmē atbilstošu bruņoto spēku kaujas spējas.
Tautas dzīves līmenis var būt augsts, bet armija, kurā nepietiekami ieguldīts līdzekļu- salīdzinoši vāja, un otrādi, kā piemēram
Quoting: Neainars
PSRS armija, neapšaubāmi, bija stiprākā.

Tauta gan tur dzīvoja tādā nabadzībā



Izmantojiet loģiskus argumentus un faktus savu uzskatu pamatošanai...


Quoting: Neainars
Robežincidents" - kas tas par zvēru?.


Skaidrojums no juridisko terminu vārdnīcas robežas tiesiskā režīma pārkāpums, kas apdraud vai vērsts pret valsts drošību, mieru un labo kārtību, kā piemēram nelikumīga robežas šķērsošana, robežas apšaude, robežzīmju bojāšana utt..

Vienkārši ja mēs katru robežincidentu uzskatīsim par kauju, tad jāsaka, ka starp lielākās daļas tā laika pastāvošajām valstīm bija nepārtraukts karš...
Quoting: Neainars
Es uzskatu, ka sarkanarmiešu uzbrukumu robežsargu sardzei un to, kas tur notika pēc tam, var saukt par kauju. Jēdziens "kauja" latviešu valodā nozīmē bruņotu sadursmi. Kauja nerodas no kaujā iesaistīto skaita vai kā cita, - ja divas puses lieto ieročus, tad notiek kauja.


Būsim precīzi.. jurisprudence skaidri nosaka kas ir kas, un Masļenkos notikušais ir uzskatāms par robežincidentu.

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 13:59:39 - Laboja Smic_
Atbildēt 


Quoting: Neainars
("Robežincidents" - kas tas par zvēru?.. Pamēgjiniet to pašu izteikt savā valodā, tad lieta kļūs skaidrāka.


Vispaar jau pat karadarbiiba Mandzhuurijaa 1939. gadaa skaitaas kaa robezhincidents.

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


Dr_Evil
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 15:39:36
Atbildēt 


vai Latvijas puse oficiāli (korekti ierosināta, izvesta un nobeigta kriminālprocesa ietvaros) noskaidroja un piefiksēja, kas uzbruka Masļenku robežpostenim?

Lūdzu piedot manu ignoranci, bet ir radies iespaids, ka tas netika izdarīts, līdz ar ko notikušo var pierakstīt tikpat labi arī ar kaut kādām no Brīvības cīņu laikiem pārpalikušām burlaku bandām, piemēram..

________________________
Was ich besitze, seh ich wie im Weiten,
Und was verschwand, wird mir zu Wirklichkeiten.


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 16:36:35
Atbildēt 


Quoting: Dr_Evil
vai Latvijas puse oficiāli (korekti ierosināta, izvesta un nobeigta kriminālprocesa ietvaros) noskaidroja un piefiksēja, kas uzbruka Masļenku robežpostenim?


Pieļauju, ka to nepaspēja ierosināt..

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2011 17:01:10
Atbildēt 


Ziņa par Masļenkiem "Latvijas kareivī".




________________________
Židoģitļerovci.


<< 1 ... 342 . 343 . 344 . 345 . 346 . 347 . 348 . 349 . 350 . 351 . 352 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Jūsu atbilde
Bold  Italic  Underlined  Bildes norāde  URL 
...vairāk. Atcelt

» Vārds  » Parole 
Tikai reģistrētie lietotāji var sūtīt ziņojumus! Lūdzam korekti ievadīt jūsu lietotājvārdu un paroli pirms ziņojuma sūtīšanas, vai pirms tam reģistrēties.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.147
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024