Latvija varēja demonstrēt iespējamu (iespējamu!) atbalstu Polijai, protams, ar tiem spēkiem, kādi bija Latvijas rīcībā, un ne vairāk. Bet arī ne mazāk.

..un pēc diviem mēnešiem,kad nekrietnie gitļerovci, atbildēdami uz poļu provokācijām, sāka šamos sist pa īstam, Latvija pasludināja neitralitāti...un ne vairāk...un arī ne mazāk....

Nus, šādas frāzes neko kopā neiet ar Latvijas ārpolitisko orientāciju tobrīd

Un tomēr - būtu ļoti interesanti dzirdēt no admirāļa Spādes, kāpēc tāds brauciens notika. Visus apsvērumus.

Un tomēr - būtu ļoti interesanti dzirdēt no admirāļa Spādes, kāpēc tāds brauciens notika. Visus apsvērumus.

...vai arī no Ulmaņa, jo tas jau propagandēja Jelgavu kā jūras ostu...

IMHO, ja skatamies šī brauciena militāro nozīmi, tad tā nav lielāka, kā pudeles sasišanai pret krievu desantnieka galvu. Izskatās efektīgi, bet jēgas nekādas ...

Starp citu, kāda ir Jūsu dienesta pakāpe?

Ja Jums ir taisniba, tad Jūs esat gudrāks par visu flotes virsniecību, admirāli ieskaitot

Tieši pa vidu starp Jūsu un Arbaleta kunga pakāpēm forumā.

..nu nē...pēc Latvijas - Vācijas 7.jūnija neuzbrukšanas līguma tādu cunduru par Muntera kantoris netaisītu...
..tad jau gitļerovcus vairāk varēja kaitināt ar M-68 radinieka M-59 visai regulāro viesošanos Liepājā pēc 1939.gada 22.marta....

Nevajag novērtēt par zemu Latvijas valsts svaru. Zīmīgas "sagadīšanās" dēļ tajā pašā dienā Jelgavā bija ieradušies Polijas diplomāti...

diemžēl šādam braucienam nekādu militāru nozīmi neredzu.

Ja Virsaitis tai laikā būtu piedalījies kopīgās mācībās ar poļu kara floti pie Dancigas krastiem, izlicis tur kādas 20 mācību mīnas un pēc tam Viesturs un Imanta tās būtu savākuši, tad tā būtu pavisam cita lieta.

pēc diviem mēnešiem,kad nekrietnie gitļerovci, atbildēdami uz poļu provokācijām, sāka šamos sist pa īstam, Latvija pasludināja neitralitāti...un ne vairāk...un arī ne mazāk....

mīnulicēja brauciens pāris kilometrus pa salīdzinoši mazu upīti demonstrēja Latvijas atbalstu Polijai. Ķipa, lai fošisci redz, ko mūsējie var, un tāpēc nemaz nedomā uzbrukt Polijai, jo savādāk visiem Bismarkiem, Gneizenauiem un Tirpidziem būs ...zģets?

..vai arī no Ulmaņa, jo tas jau propagandēja Jelgavu kā jūras ostu...

Ja Jums ir taisniba, tad Jūs esat gudrāks par visu flotes virsniecību, admirāli ieskaitot. Starp citu, kāda ir Jūsu dienesta pakāpe?

Starp citu, kāda ir Jūsu dienesta pakāpe?

Tieši pa vidu starp Jūsu un Arbaleta kunga pakāpēm forumā.

zvirbuļu baidāmajiem dižgabaliem kādu zalvi pa Tilzīti varētu uzgāzt...

....jā, jā....un šitos lielgabalus bauriem piegādāja žīdu sakacinātie čehi...
P.S. Un arī bez šitiem lielgabaliem pietika, lai no tūkstošgadīgās Gitļerlandes paliktu pāri drupas, bet no paša Ģitļera tikai žoklis...un tas pats pie krieviem....

varen labi bruņotās Lielvācijas vairs nav, bet "skārda tančegu" Latvija pastāv

...Zemgales Balsī pat īpaši uzsvērts, ka braucienam neesot "oficiāla" rakstura..

Bet neoficiāli tas bija speciāli plānots tā, lai pč 71. gada ienestu krietnu asumiņu mūsu forumā

tā laika militārā prese par šo klusēja.

Pēc Ulmaņa un Alfreda Bērziņa, Munters, manuprāt, bija trešais ietekmīgākais valstsvīrs tajā laikā...

balto vezumnieku ģenerāli

Ne velti viņu nomainīja ar ģen. Berķi; tas rāda, ka ģen. Baloža ietekme bija mazāka, kā Alfredam Bērziņam un Munteram, kuŗi savas vietas nezaudēja.

Es arī domāju, ka, ja nebūtu notikusi padomju okupācija, tad Ulmaņa vietā, kad viņš vairs nespētu valdīt, būtu nācis Alfreds Bērziņš.

P.S. Ak jā, atvainojos Neaināram, ka neticēju, ka šāds brauciens noticis.

..un kur tad jūs ielikāt balto vezumnieku ģenerāli?

Vai tad šams patiesībā nebija tikai kapitāns?

Kur tad ir materiāli? Es neesmu pamanījis.

Daudzi nav ticējuši manis rakstītajam, ka kaŗa flotes flagkuģis "Virsaitis" ir bijis Jelgavā.
Tāda neticēšana ir zīmīga. Daudzi netic arī tam, ka mums bija teicama armija. Kauju laukos tā būtu darījusi brīnumus, kaŗojot tikpat varonīgi un izveicīgi, kā Somijas armija, un iespējamā kaŗā ar Padomju Savienību mūsu armijai trūka tikai viena - liela sabiedrotā.

Par to, ka "Virsaitis" bija aizkuģojis līdz Jelgavai (kā zemāk varēsit lasīt, tas izlikās kā brīnums arī tā laika jelgavniekiem), ir rakstīts grāmatā "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture".
Par to man 2004. gada 19. janvārī notikušā sarunā liecināja tālaika flotes virsnieks, komandkapteinis H. Legzdiņš.

Pietiek jau ar šiem diviem avotiem, lai nešaubītos. Nav godīgi prasīt vairāk, jo tad katram, kuŗš šeit ko rakstītu, būtu jāveic tikpat kā zinātniskais darbs savu izteikumu apstiprināšanai. Tomēr es biju spiests meklēt vairāk, un arī atradu, - 'Virsaiša" kuģošanas datumu, Latvju enciklopēdijas 5. sēj. 395. lp. Arī tas - jau trešais avots! - tika apšaubīts. Jā, enciklopēdijas 5. sējums ir iespiests 2006. gadā, tas nav no tā laika, kad "Virsaitis" vagoja Lielupes ūdeņus, bet tad jau nonākam pie pārāk lielas, tendenciõzas šaubīšanās.
Tā sakņojas okupācijas gados skalotās smadzenēs un it kā atjaunotās valsts laikā veikli būvētos aizspriedumos, kas tiek mums visiem uzkrauti, par sliktu Latvijai, bet par labu kādiem citiem. Tie nonievā Latvijas armiju, liek to novērtēt par zemu. Tie spiež mūs padoties... atkal un atkal...

Taču trešā avota atrašana atviegloja manus meklējumus, jo tur bija skaidri un gaiši norādīts kuģošanas datums - 1939. gada 21. jūnijs.
Ja līdz tam biju spiests rakāties pa laikrakstiem, nedēļrakstiem un mēnešrakstiem, sākot ar 1937. gadu, kad Jelgavā bija ieradušies mīnu trāleŗi un, tātad, varēja pieņemt, ka pēc tiem uz Jelgavu varēja aizkuģot arī "Virsaitis", tad tagad pietika ar to presi, kas izdota, sākot ar minēto datumu.
Kā pirmo ziņu par flagkuģa ierašanos Jelgavā atradu šo, kas publicēta valsts lielākajā laikrakstā "Jaunākās Ziņas", 1939. g. 21. jūnijā, uzreiz tajā pašā dienā, kad kuģojums sākās:

http://www.eraksti.lv/B/Virsaitis_Jelgava_J,Z,2.jpg

Piecās stundās "Virsaitis" no Daugavgrīvas jau bija Jelgavā. Ziņa ļoti īsa. Sāku domāt, ka vietējās avīzēs parasti daudz plašāk apraksta savā pusē pieredzētus, neikdienišķus notikumus, un Misiņa bibliotēkā atvēru teicami saglabātu 1939.gada Zemgales Balsi. Nepieciešamā vieta tika vispirms kopēta uz kopētāja, tāpēc skenējumam balts pamats. Jā! 22. jūnija numurā plašs raksts:

http://www.eraksti.lv/B/Virsaitis_Jelgava_Zemg.B..jpg

Nu ir pierādījumu vairāk, kā vajadzīgs. Bet lai mērs būtu ar kaudzi, tad šeit būs arī fotoattēls, no Brīvās Zemes 1939. g. 22. jūn., Nr. 138:

http://www.eraksti.lv/B/Virsaitis_Jelgava_Br.Z..jpg

..tas, kas bija ietekmīgs Kārļa Ulmaņa padomnieks un viens no viņa vadonības kulta veidotājiem?

Ak jā, atvainojos Neaināram, ka neticēju, ka šāds brauciens noticis.

neesmu pamanījis.

Kur tad ir materiāli? Es neesmu pamanījis.

Jopcik, par daudz goda (vietas) viena kuģa piknikbraucienam