| Autors |
Ziņa |
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 14:23:28
Atbildēt
PAR MŪSU TANKIEM. Mūsu armijai bija ne tikai 18 Vickers-Carden Lloyd vieglie tanki (nepiekrītu tiem, kuŗi tos sauc par tanketēm. Tankete, cik zinu, bija tikai 1, 16. Jelgavas aizsargu pulkam), bet arī 6 vieglie Fiat-tipo tanki, 5 smagie un vidējie Mark V un Mark B, man nezināms daudzums franču Renault tanki un ~20 krievu T-26. Ja parēķina, ka uzbrucējam tam būtu jāliek pretī vairākas reizes lielāks skaits, tad īpaši pelnus uz galvas nevajadzētu kaisīt. Somiem, ja mani avoti nekļūdās, tanku tikpat kā nav bijis.
Labs ziņu avots ir Ed. Andersona grāmata "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture", izd. 1983.g. trimdā.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 14:23:42
Atbildēt
Vai vismaz paliktu kā Austrumu bloka valsts, kā Polija, Ungārija, Čehija.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 14:36:52
Atbildēt
Padomāsim,kā varētu vislabāk(mūsuprāt)izveidot otro aizsardzības līniju.
SOVKAM- par to esmu rakstījis grāmatā 1940. Nu jau kļūstu nepacietīgs, kad beidzot Zvaigzne ABC to izdos. Saka, ka pavisam drīz.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 14:38:50
Atbildēt
Ainars
Somiem, ja mani avoti nekļūdās, tanku tikpat kā nav bijis.
===
Somiem tanki bija gan, tie paši Vikersa 6 tonnu modeļi (bāzes modelis, uz kura bāzes krievi bija uztaisījuši T-26). Par skaitu var strīdēties.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 14:41:26
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ja pretotos visas 3, efekts būtu par kārtu lielāks 
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 14:49:02
Atbildēt
Maarrutku Jums
"tanku tikpat kā nav bijis." tieši to arī nozīmē: "tikpat kā", nevis "nemaz".
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 15:38:13
Atbildēt
Biedri, lūgums nenovirzīties no tēmas.
Moderators 
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 15:39:22
Atbildēt
Labi šo lieku pie filmām.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 15:54:43
Atbildēt
VISIEM
Piekrītu, ka novirzāmies no sarunu priekšmeta, taču janis17ais nupat pateica ko ļoti svarīgu. O.K., let's go to the Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. !!!
Viena no maniem galvenajiem uzskatiem: armija bija spējīga pretoties. Lūdzu, Jūsu domas: cik lieli un kādi būtu zaudējumi 14 dienu frontālam kaŗam pret sarkanajiem.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 15:55:36
Atbildēt
Ainars
Ja ir interese par Baltiju pret PSRS uz datora, lūgums novērtēt 1 gab. konstruktīvu priekšlikumu sadaļā "PC spēles" pie stratēģiskajām.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:02:22
Atbildēt
Ainars
Viena no maniem galvenajiem uzskatiem: armija bija spējīga pretoties
===
===
Lūdzu, Jūsu domas: cik lieli un kādi būtu zaudējumi 14 dienu frontālam kaŗam pret sarkanajiem.
===
Tas ir smags jautājums, jo zaudējumi ir stipri atkarīgi no kauju rakstura, intensitātes, plānošanas rūpīguma un vēl 100+15 faktoriem. Tāpēc attiecībā uz šo jautājumu mēs varam tikai spekulēt.
Personīgi es domāju, ka frontāla kara gadījumā 14 dienu laikā krievi bez īpašas aizkavēšanās būtu nonākuši līdz Aiviekstei, Latvijas armijas zaudējumi sastādītu visu vai gandrīz visu floti, 1/3-1/2 avioparka, ~5000 kritušo frontē. Arī tanku parks jau praktiski būtu norakstāms - klasiska tanku kauja tam nebūtu pa spēkiem, un zaudējumi izlūkgājienos un atsevišķos pretuzbrukumos būtu darījuši savu.
Bez tam, būtu zaudētas ~2/3 no Vidzemē un Latgalē dislocēto artilērijas vienību materiālās daļas.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:02:37
Atbildēt
Sovka
Tak nobombardētu dienā, vai tad mēs varētu traucēt? No sākuma varbūt arī neko tādu neplānotu, BET(!) visi mūsu taktiskā līmeņa gājieni atspēlētos 100x uz mūsu civilajiem.
Pāris lidlaukus varbūt tādā veidā sagrautu, pēc tam sovjeti sāktu gāzt zemē visu, kas lido un nav savējais. Un tas pats jautājums - cik ilgi turpinātos organizēta pretestība. Ne jau mēnešiem. Nedēļas, varbūt dienas. Pēc tam sāktos jauni laiki un par katru uzbrukumu pat vienai štrunta patruļai jau nāktos dārgi maksāt. Pirmos divus ciemus nodedzinātu, un nacionālā pretestība saprastu, kurš te ir saimnieks 
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:05:58
Atbildēt
puuce
Kā versiju "kā būtu, ja nebūtu" pieņemsim un šoreiz nekritizēsim 
... kaut gan Austriju un Čehoslovakiju, kuras arī nebija pretojušās, atjaunoja bez vārda runas.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:11:11
Atbildēt
JgdPz IV 70
Pāris lidlaukus varbūt tādā veidā sagrautu, pēc tam sovjeti sāktu gāzt zemē visu, kas lido un nav savējais.
===
Nu tais laikos jau vēl lidenēs nebija iekšā `svoj-chuzhoj` atpazīšanas sistēma un savējo no svešā atšķirt naktī būtu netriviāls uzdevums. Bez tam, gānītajiem divplākšņiem piemita tāda viltīga spēja kā planēt ar izslēgtu motoru, kas pie radaru neesamības naktī šādu lideni padarīja vēl neredzamāku par visiem mūsdienu `Stealth` lidaparātiem.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:12:35
Atbildēt
Maarrutku Jums
zaudējumi ļoti līdzīgi manam vērtējumam. Es tikai rēķinu, ka kritušo skaits būtu >5000. Krietni.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:19:13
Atbildēt
JgdPz IV 70
Kas atbildēts Sovka :
Tak nobombardētu dienā, vai tad mēs varētu traucēt?
Varētu. Zenītartilerijas pulks, pretaviācijas ložmetēji, piemēram, pat uz katra tanku vilcēja un arī kājniekiem , gaisa aizsardzībai.
cik ilgi turpinātos organizēta pretestība
Ilgi. Ja valdība ar zemūdeni aizbēgtu uz ārzemēm un izveidotu trimdas valdību.
Pirmos divus ciemus nodedzinātu, un nacionālā pretestība saprastu, kurš te ir saimnieks
Nē. Šeit jāpiemin īatenībā notikušā partizānu/mežabrāļu kaŗa pieredze pēc WW2. Nevienu ciemu sovjeti nededzināja. Pēc 4 gadiem saprata, ka neuzvarēt, un sarīkoja plašas deportācijas. Lai iznīdētu mežabrāļu atbalstītājus vienā rāvienā. Taču: deportācijas neizdotos, ja 1940.g. armija pretotos. Tad mēs spētu nopostīt visas sliedes, kas savieno ar austrumiem.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:21:52
Atbildēt
Maarrutku Jums
... un nākamajā dienā sekotu tāds atbildes gājiens, ka baltiešiem pārietu vēlēšanās vēl kaut ko tādu atkārtot. Sliktākajā gadījumā pēc tām 14 dienām visus aviatorus ar radiem, radu radiem utt. ierakstītu bandītos ar attiecīgām sekām.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:22:02
Atbildēt
Maarrutku Jums
Bez tam, gānītajiem divplākšņiem piemita tāda viltīga spēja kā planēt ar izslēgtu motoru, kas pie radaru neesamības naktī šādu lideni padarīja vēl neredzamāku par visiem mūsdienu `Stealth` lidaparātiem.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:26:00
Atbildēt
JgdPz IV 70
.. un nākamajā dienā sekotu tāds atbildes gājiens, ka baltiešiem pārietu vēlēšanās
Nē. 1940.gada sarkanie nebija ar amerikāņu dzelžiem u.c. , kauju pieredzi un uzvaras apziņu uzbarotie, daudzreiz bīstamākie 1945. gada sarkanie. Tā bija ļoti, ļoti vāja armija, ja tai vajadzētu 1:1 stāties pret mūsējo. Tieši šī proporcija pierāda/pierādītu, ka vāji.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:26:43
Atbildēt
Ainars
cik ilgi turpinātos organizēta pretestība
Ilgi. Ja valdība ar zemūdeni aizbēgtu uz ārzemēm un izveidotu trimdas valdību.
===
Nu trimdas valdība ārzemēs tomēr būs tas vismazākais faktors, kas noteiks to, cik ilgi notiks pretestība. Pretestības intensitāti noteiks tieši tauta un tās iesaistīšanās cīņā.
===
Nevienu ciemu sovjeti nededzināja. Pēc 4 gadiem saprata, ka neuzvarēt, un sarīkoja plašas deportācijas.
===
Šeit gribētu iebilst - pat pēc Totalitārisma seku dokumentēšanas datiem pēc WW2 mežabrāļošana nemaz tik intensīva nebija. Katrā ziņā ne tik intensīva, lai ļautu izdarīt secinājumus par sovjetu `neuzvarēšanu`.
===
Taču: deportācijas neizdotos, ja 1940.g. armija pretotos. Tad mēs spētu nopostīt visas sliedes, kas savieno ar austrumiem.
===
Nu diez vai noārdītas sliedes būtu tas galvenais faktors. Tad jau te drīzāk būtu vietā runāt par to, ka okupētajās teritorijās visus `pretpadomju elementus` nošautu uz līdzenas vietas.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:26:59
Atbildēt
Zaudējumi būtu mērami desmitiem tūkstošu no mūsu puses.
Bet piekrītu Marrutku Jumam, ka tas atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:28:57
Atbildēt
"Nu diez vai noārdītas sliedes būtu tas galvenais faktors. Tad jau te drīzāk būtu vietā runāt par to, ka okupētajās teritorijās visus `pretpadomju elementus` nošautu uz līdzenas vietas."
Vai arī aizdzītu kājām līdz vietai, kur sākās sliedes. Bet čečenus deportēja gandrīz 100% un tomēr viņi atgriezās.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:28:58
Atbildēt
Ainars
Vēl taču pastāv stratēģiskie bumbvedēji, kam ar ložmetēju būs par maz, pastāv bombardēšana naktīs. Sovjetiem jau bija zināma vācu pieredze virs Anglijas.
Ja sovjetiem apniktu partizānu gājieni, viņi varētu to darīt. Vai arī ciemus nodedzinātu vācieši, arī tie Latvijai neatkarību neatdotu un pret tiem tāpat vajadzētu karot četrus gadus.
Sliedes var atjaunot - PSRS armijai jau bija pieredze no Mannerheimas līnijas priekšlauka pārvarēšanas - bet deportējams, ja nevar izvest, tad nošaut viņu pašu sētā. Tas uz to, ka no jebkuras ilgstošas pretestības pirmkārt ciestu mūsu civilie.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:33:22
Atbildēt
JgdPz IV 70
Sliktākajā gadījumā pēc tām 14 dienām visus aviatorus ar radiem, radu radiem utt. ierakstītu bandītos ar attiecīgām sekām.
===
Muļķības dzenat, godātais. Krieviem bija labs izlūkdienests, bet ne tik labs, lai noskaidrotu nakts lidoņu - lidlauku bombardētāju identitātes
Ainars
Nē. 1940.gada sarkanie nebija ar amerikāņu dzelžiem u.c. , kauju pieredzi un uzvaras apziņu uzbarotie, daudzreiz bīstamākie 1945. gada sarkanie. Tā bija ļoti, ļoti vāja armija, ja tai vajadzētu 1:1 stāties pret mūsējo. Tieši šī proporcija pierāda/pierādītu, ka vāji.
===
Divas lietas:
1) Šī vājā armija tomēr jau bija paspējusi galēji nelabvēlīgos apstākļos uzlauzt Mannerheima līniju. Un izdarījusi daudzus ļoti būtiskus secinājumus. Cits jautājums, vai līdz 1940. gada jūnijam jau bija paspēts šos secinājumus ieviest dzīvē.
2) šai armijai, lai cik vāja tā arī nebūtu, salīdzinājumā ar Latviju (un pat ar visu Baltiju) bija praktiski neizsmeļamas mobilizācijas rezerves. Ja ne savādāk, tad vinnētu kaut vai uz novārdzināšanu.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:43:41
Atbildēt
VISIEM
ciemus nodedzinātu
==============
Kungi, par kādiem ciemiem Jūs tik bieži runājiet, ja mūsu valstī iedz. vairākums dzīvoja VIENSĒTĀS?
(Starp citu, viens no iemesliem, kāpēc izmira senprūši, ir tieši tas, ka viņi spiedās ciemos. Un tad nāca MĒRIS... Līdzīgi arī notika ar mūsu lībiešiem. Secinājums derīgs arī tagad: dzīvošana viensētās ir vērtība )
Un ko tad ar pilsētniekiem iesāktu?...
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:46:11
Atbildēt
Es jau minēju šajā sakarā bombrdēšanu. Kad 60% iedzivotāju dzīvo viensētās, un vēl uz turieni kara gadijumā saskrien radi no pilsētas, bombardēt ir ļoti liels čakars. Par dedzināšanu grūti pateikt.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:49:57
Atbildēt
Maarrutku Jums
šai armijai, lai cik vāja tā arī nebūtu, salīdzinājumā ar Latviju...
===============================
Neesmu uzrakstījis scenāriju filmai, kuŗā Latvijas armija sakauj Pad. Sav. armiju. Bet vēl viena lieta par 'Mannerheima līnijas salaušanu' - tas nenotika GALĒJI NELABVĒLĪGOS apstākļos. Tieši pretēji. Palasiet senās chronikas. Tur VIENMĒR uzbrūk tām zemēm, kuŗas sargā purvi un meži tad, kad viss sasalis. Tad ir DAUDZ VIEGLĀK UZBRUKT. Iedomāsimies SA uzbrukumu ML vasarā. ODI APĒSTU vairāk divīziju, kā somu lodes, nepārspīlējot.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:51:07
Atbildēt
janis17ais, Ainars
Kad 60% iedzivotāju dzīvo viensētās, un vēl uz turieni kara gadijumā saskrien radi no pilsētas, bombardēt ir ļoti liels čakars. Par dedzināšanu grūti pateikt.
===
Nu sāksim ar to, ka ienaidnieks dedzināt var tikai tās viensētas, kas atrodas tā kontrolētajā teritorijā. No otras puses, viensētu / ciematu / dajebkā dedzināšana nav racionāla padarīšana aiz tā iemesla, ka šajos objektos var iedzīvokļot (dislocēt) uzbrūkošās armijas personālsastāvu.
Turklāt ļoti ticams, ka, tuvojoties frontes līnijai, civilisti bēgtu no tās, dodoties bēgļu gaitās, līdzīgi kā tas notika 1944. gadā.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:55:11
Atbildēt
"ka šajos objektos var iedzīvokļot (dislocēt) uzbrūkošās armijas personālsastāvu. "
Civilistus kuri traucē apšaut, bet kuri var būt noderīgi (meičas - lai zupu vārītu un pa nakti sildītu) atstāt.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 20 Jan 2006 16:55:33
Atbildēt
Ainars
Bet vēl viena lieta par 'Mannerheima līnijas salaušanu' - tas nenotika GALĒJI NELABVĒLĪGOS apstākļos.
===
Es nebiju domājis tik daudz laikapstākļus, cik pašas līnijas esamību, kā arī Karēlijas zemesšauruma reljefu.
|
