miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 15:48:15 - Laboja Maschinengewehr 42


Papildinot Karlovich teikto, no savas puses vēlētos piebilst, ka nav korekti arī par Latvijas armijas iespējamajām kaujasspējām spriest pēc Latviešu leģiona veikuma WW2. Leģions tomēr cīnījās plecu pie pleca ar varenās Lielvācijas bruņotajiem spēkiem, un tā veiksmes/neveiksmes bija lielā mērā atkarīgas ne tikai no Lielvācijas stāvokļa kopumā, bet pat no situācijas konkrētā frontes iecirknī.

________________________
Židoģitļerovci.





Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 15:49:21 - Laboja Karlowich


Nu pēc kara visi gudri. Tas, ko tobrīd domāja, nezinot tālāko notikumu attīstību ir pavisam kas cits, nekā tas, ko mēs te mīkstos krēslos sēžot varam domāt. šobrīd ir viegli pateikt, ka vajadzēja cīnīties. Cita sitiuācija ir tad, kad pulka komandieris ieiet munīcijas noliktavā un konstatē, ka ar munīciju ir gauži sūdīgi, bet prettanku lielgabalu apkalpēm jāmācās izgatavot mīnas, jo lielgabalu vienkārši nav.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 27 Feb 2008 15:52:58


Quoting: Maschinengewehr 42
Tas "bravo" ir tikai no Tevis, bet tūlīt pēc laiciņa Karlowich no cita kamrāda blāķi kritisku piezīmju saņems.


Tomēr viens ir vēsturnieks un pie tam labs(mans subjektīvs viedoklis) otrs ir rakstnieks.
Protams, varu kļūdīties, bet runa ir par objektivitāti un reālo stāvokli, kas bija armijā pirms WWII.
Kā saka tautai ir tādi valsts vadītāji, kādus tā ir pelnījusi.
Pretošanās jautājums ir adresējams tikai un vienīgi K. Ulmanim un viņam tuvu stāvošajiem cilvēkiem. Nav jau vajadzīgs pat vadonis, pietiek ar pavāju valsts varu un arī var visu noorganizēt.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:14:39


Karlowich
Quoting: Karlowich
Jā, var piekrist, mums bija laba armija, arī kaujas spējīga, bet diemžēl tikai uz PAPĪRA.

???
Teikuma sākums runā pretī teikuma beigām. Pamatīgākā pretruna. Un tik pamatīga, ka pārvelk svītru visai Jūsu pārejai argumentācijai.
(Kā Jūs pamanāties tik neloģiski rakstīt?)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:16:33


kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar
Tomēr viens ir vēsturnieks

Varbūt, ir iespējams uzrakstīt iniciāļus?
Kaut gan - Neainars arī ir tikai un vienīgi Neainars, nevis rakstnieks A. Z.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


kurlandlegionar



# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:17:31


Quoting: Neainars
Varbūt, ir iespējams uzrakstīt iniciāļus?
Kaut gan - Neainars arī ir tikai un vienīgi Neainars, nevis rakstnieks A. Z.


K.D., ja nemaldos?
A.Ž. nebūs pareizāk?

Maschinengewehr 42
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:19:06 - Laboja Maschinengewehr 42


Quoting: Neainars
Jā, var piekrist, mums bija laba armija, arī kaujas spējīga, bet diemžēl tikai uz PAPĪRA.

Droši vien kamrāds gribēja teikt to, ka armija bija gatava cīnīties, kaut vai tikai ar mietiem.

________________________
Židoģitļerovci.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:23:49


kurlandlegionar
K. D. - tie ir vēsturnieka vārda un uzvārda pirmie burti?

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:40:07


kurlandlegionar
Quoting: kurlandlegionar
A.Ž. nebūs pareizāk?

Nē. Neesmu ne Anna Žīgure, ne Andris Žebers.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:53:56


Quoting: Maschinengewehr 42
Valsts prezidents Jānis Čakste Brensonu par jaunas patšautenes izgudrošanu 1926. gada 19. oktobrī paaugstināja par kaŗa ierēdni, un tas arī bija viss!

Quoting: Neainars
Nu, lūk! Cerēsim, ka Waffen SS varēs atzīt savu maldīšanos.


________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 17:59:18


Quoting: Neainars
Kaut gan - Neainars arī ir tikai un vienīgi Neainars, nevis rakstnieks A. Z.

....un tikai?

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 18:01:17


Quoting: Maschinengewehr 42
bet tūlīt pēc laiciņa Karlowich no cita kamrāda blāķi kritisku piezīmju saņems.

....bet es personīgi piekrītu speciālista viedoklim...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


kapteinis
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 18:25:04


Kara muzeja gadagrāmatā ievietotais raksts (saīsināts un dažām bildēm - kas attiecas uz Brensonu). Autors E.Gelderiņš.
"Aleksandra Brensona patšautenes liktenis"
Dažos darbos par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā izteikta doma, ka Latvijā radītais eksperimentālais Brensona patšautenes modelis bija Čehoslovākijā ražotā rokas ložmetēja jeb pēc tā laika terminoloģijas – patšautenes – ZB 26 un tā britu modifikācijas Bren Mk I prototips. Par latviešu ieroču konstruktora autodidakta Aleksandra Brensona patšautenes likteni izteiktas dažādas vēsturnieku versijas. Trimdas vēsturnieks Edgars Andersons uzskatīja, ka uz tās konstruktīvā pamata tika radīts britu Bren sistēmas rokas ložmetējs, kas Otrā pasaules kara gados un arī pēckara laikā bieži un sekmīgi tika lietots daudzu valstu karavīru apbruņojumā. E. Andersons britu rokas ložmetēja nosaukumu Bren atvasināja no A. Brensona uzvārda pirmās zilbes. Tēmu par Brensona konstruēto patšauteni aplūkojis arī kādreizējais laikraksta «Rīgas Balss» žurnālists Franks Gordons savā rakstā «No Brensona līdz Branoveram». F. Gordons balstās uz kādu attēlu trimdā izdotajā «Latvju Enciklopēdijā», kurā redzama Brensona patšautene un attēla paraksts: «Latviešu konstruētā Brensona (Bren) patšautene», kas lasītāju vedina uz domām par Latvijas ieroču meistara autorību uz pasaulē pazīstamu ieroču marku Bren. Kaut gan F. Gordons ir šīs domas aizstāvis, tomēr pieļauj iespēju, ka tā tomēr neatbilst patiesībai, jo ir iepazinies arī ar pretēju viedokli, ko izteicis Londonas apgāda Jane's militārais redaktors Aleksis Vanags-Baginskis. Tā kā literatūrā dažreiz joprojām parādās apgalvojumi, ka sākotnēji čehu ZB, un vēlāk britu Bren marku ložmetēji izcelsme būtu meklējama Latvijā, šajā nelielajā publikācijā šī tēma aplūkota citu tā laika ieroču kontekstā.
Latvijas Kara muzejā atrodas viena no Aleksandra Brensona radītās patšautenes tehniskā zīmējuma gaismas kopijām. Tā laika gaitā ir stipri bojāta, restaurēta, bet izmantojama ātrai un virspusējai salīdzināšanai ar presē publicētajiem Bren markas ložmetējiem. Izpētot konstruktīvo mezglu zīmējumus, šī raksta autors nonāca pie pārliecības, ka Brensona patšauteni nevar uzskatīt par tiešo rokas ložmetēju ZB 26 un Bren Mk I priekšteci.



4. Valmieras kājnieku pulka dokumentos atrodamas ziņas par pulka ložmetēju rotas vecākā ieroču atslēdznieka Aleksandra Brensona mēģinājumu radīt oriģinālu šaujamieroci, lai apbruņotu Latvijas armiju ar vietējās rūpniecības produkciju. Ikdienā remontējot ārzemju šaujamieročus, A. Brensons bija tos pamatīgi izpētījis un iepazinis to pozitīvās un negatīvās īpašības – gan nepietiekamo detaļu izturību, gan pārlieko mehānismu sarežģītību, kas ne tikai apgrūtināja to izgatavošanu, bet arī labošanu. Tādēļ A. Brensons sāka domāt par vienkāršāka un ērtāka patšautenes modeļa izgatavošanu. Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir atrodams Aleksandra Brensona ziņojums par patšautenes izgatavošanas gaitu, kas rakstīts 1929.gada janvārī. Pēc visu apstākļu apsvēršanas A. Brensons saprata arī sava iecerētā uzdevuma grūtības – viņš bija ieroču meistars praktiķis, bet viņam trūka tehniskās izglītības dokumenta, kas dotu tiesības izmantot valsts līdzekļus. Tāpēc patšautenes pirmo eksperimentālo modeli A. Brensons 1924.gadā izgatavoja, izmantojot paša pirktos materiālus un pieejamos darbarīkus. Savu roku darbu un prāta lolojumu viņš parādīja 4. Valmieras pulka toreizējam komandierim pulkvedim Robertam Kļaviņām, kurš šo izgudrojumu atbalstīja. Atbildot uz pulka komandiera ierosinājumu Bruņošanās pārvaldē un Kara ministrijā, armijas vadība izveidoja komisiju, kas iepazinās ar Brensona izgatavoto paraugu, konstatēja, ka izgudrojums vērtējams pozitīvi un tādēļ 1925.gada 26.februārī komandēja A. Brensonu uz Arsenālu pilnībā izstrādāt savu projektu. Jaunā ieroča autors Arsenālā sāka strādāt pie patšautenes tehniskajiem zīmējumiem. Pēc rasējumu un aprēķinu pārbaudes Galvenajā štābā patšautenes dokumentācija tika saņemta atpakaļ bez neviena labojuma. 1925.gada vasarā sākās uzlabotā ieroča izgatavošana, un jau rudenī Brensona patšautene tika izmēģināta. Rezultāti bija veiksmīgi – tie parādīja, ka Brensona patšautene ir vienkāršs, izturīgs un efektīvs ierocis, kura izgatavošanas izmaksas bija ievērojami zemākas par cenu, ko maksāja par iepirktajām patšautenēm. Ierocis šāva ar Latvijas armijas bruņojumā esošajām britu parauga .303 kalibra (7,71 mm jeb 7,71 x56R) patronām. Izmēģinājumu laikā ar jauno patšauteni tika izšautas 9800 patronas un netika novērots neviens defekts. A. Brensons uzrādīja savas konstrukcijas patšautenes tehniskos parametrus – patšautenes svars ar divkāju balstu bija 9,23 kg (nav norādīts vai ar tukšu vai pilnu patronkārbu); ieroča sagatavošanas laiks šaušanai – 4 sekundes; šaušanas ātrums – 600 – 400 šāvieni minūtē (nav norādīts vai tehniskais vai praktiskais šaušanas ātrums, un kādēļ lielākais skaitlis ir minēts pirmais); sakarsuša stobra apmaiņu varēja veikt 4,5 sekunžu laikā; patšautenes izjaukšanas laiks bija 5 sekundes, bet salikšanas laiks – 16 sekundes. Citi tehniskie dati ziņojumā nav minēti.



Tomēr Aleksandra Brensona izgudrojuma tālākais liktenis nebija labvēlīgs, jo ierocis nenoskaidrotu iemeslu dēļ netika ieviests ražošanā, līdz ar to arī latviešu karavīru bruņojumā. E. Andersona apgalvojums, ka Latvijā 1930.gadu beigās sāka ražot Brensona konstrukcijas patšautenes, ir kļūdains. Pagaidām Latvijas arhīvos un fotokolekcijās nav atrasts neviens pierādījums šim apgalvojumam.

Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 18:52:56


Quoting: Neainars
Karlowich
Quoting: Karlowich
Jā, var piekrist, mums bija laba armija, arī kaujas spējīga, bet diemžēl tikai uz PAPĪRA.

???
Teikuma sākums runā pretī teikuma beigām. Pamatīgākā pretruna. Un tik pamatīga, ka pārvelk svītru visai Jūsu pārejai argumentācijai.
(Kā Jūs pamanāties tik neloģiski rakstīt?)


Tas nozīmē, ka armijas modernizācija bija ieplānota, pat uzsākta, tomēr nebija pabeigta. Armija, kādu, piemēram, Pētersons savā grāmatā apraksta un uz kādu šeit cenšas balstīties principā ir mīts. Tādai tai vajadzēja izskatīties, bet tāda tā diemžēl nebija. Tā bija armija uz papīra - plāni, kas tikai daļēji bija uzsākti realizēt. Lūk arī visa loģika. Un par argumentāciju vēl var pastrīdēties.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 19:22:16


kapteinis
Quoting: kapteinis
E. Andersona apgalvojums, ka Latvijā 1930.gadu beigās sāka ražot Brensona konstrukcijas patšautenes, ir kļūdains. Pagaidām Latvijas arhīvos un fotokolekcijās nav atrasts neviens pierādījums šim apgalvojumam.

Vai tad ir atrasti pierādījumi pretējam apgalvojumam?...

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 19:28:20


Karlowich
Quoting: Karlowich
Armija, kādu, piemēram, Pētersons savā grāmatā apraksta un uz kādu šeit cenšas balstīties principā ir mīts.

Pētersona apraksti ir labi pamatoti un ticami. Es ticu šim speciālistam. (Aizņemoties speciālista vārdu no Arbaleta)

Bet ja Jūs teikuma sākumā piekrītat, ka armija bija kaujas spējīga, bet tā paša teikuma beigās to noliedzat, tad tas varbūt liecina arī par to, ka vēl varat nonākt līdz daudz labāk veidotām atziņām, atzīstot pirmskaŗa Latvijas armijas patieso spēku.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 19:53:04


Quoting: Neainars
Pētersona apraksti ir labi pamatoti un ticami. Es ticu šim speciālistam. (Aizņemoties speciālista vārdu no Arbaleta)

...bet es gan neticu Pētersonam,jo ticu Karlovičam..
tā teikt "vēsturnieku mafija"
Quoting: Neainars
Vai tad ir atrasti pierādījumi pretējam apgalvojumam?...

...bet vai tad jums vajag pierādījumus?...
P.S.nabaga ieroču speciālists Gelderiņš, kurš nav atradis pierādījumus...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Partizans
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:15:37


Man ir radies sekojošs jautājums:Kura vienība skaitījās visselitārākā Latvijas armijā starpkaru periodā? Vai tas nebija štāba bataljons.

________________________
Tēvu zemes
mīlestība visaugstākais tikums zemes virsū.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:20:49


Quoting: Arbalets
bet es gan neticu Pētersonam,jo ticu Karlovičam..
tā teikt "vēsturnieku mafija"


Savējiem jātic pēc definīcijas, kā gan savādāk!!

Quoting: Karlowich
Tas nozīmē, ka armijas modernizācija bija ieplānota, pat uzsākta, tomēr nebija pabeigta. Armija, kādu, piemēram, Pētersons savā grāmatā apraksta un uz kādu šeit cenšas balstīties principā ir mīts. Tādai tai vajadzēja izskatīties, bet tāda tā diemžēl nebija. Tā bija armija uz papīra - plāni, kas tikai daļēji bija uzsākti realizēt. Lūk arī visa loģika.


Nu jā, jo armijas modernizāciju uzsāka pārāk vēlu. 30gadu beigās tiešām nebija prāta darbs reorganizēt un pārabruņot armiju, kad jauna kara draudi jau kļuva acīmredzami. To visu vajadzēja darīt, jau stipri, stipri ātrāk, tikai diemžēl mūsu agranomam armija nebija pirmā prioritāte.

Bet, kas attiecas uz armijas kaujasspējām, tad armija lai arī švaki bruņota bija ļoti labi apmācīta un galvenais gatava karot, līdz ar to tas jau ir viens punkts mūsu labā. Es vienalga palieku pie sava un uzskatu, ka vismaz simbolisku pretestību vajadzēja izrādīt, padoties bez cīņas ir sliktākais, ko karavīrs var piedzīvot!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:29:20


Quoting: kapteinis
šaušanas ātrums – 600 – 400 šāvieni minūtē (nav norādīts vai tehniskais vai praktiskais šaušanas ātrums, un kādēļ lielākais skaitlis ir minēts pirmais)

Tehniskais jau tehniskais, jo lai sasniegtu TĀDU praktisko ātršāvību, ierocim būtu jābūt teju vai getlinnganam...
Quoting: Partizans
Man ir radies sekojošs jautājums:Kura vienība skaitījās visselitārākā Latvijas armijā starpkaru periodā?

Vai tomēr nebūs jātnieku pulks?

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:38:27


Quoting: Atis
Savējiem jātic pēc definīcijas, kā gan savādāk!!

...nu nē...patiesība ir pirmajā vietā...bet ja savējais ir speciālists, kuram ir pieejami avoti, tad ir jātic...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:40:19


Quoting: Atis
Es vienalga palieku pie sava un uzskatu, ka vismaz simbolisku pretestību vajadzēja izrādīt, padoties bez cīņas ir sliktākais, ko karavīrs var piedzīvot!

...es tikai pievienojos viedoklim, ka vajadzēja, bet Vadonis jau mums padomu neprasīja

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:40:26


Quoting: Arbalets
bet ja savējais ir speciālists, kuram ir pieejami avoti, tad ir jātic...


Šinī gadījumā jau tā arī ir!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:42:24


Quoting: Atis
Šinī gadījumā jau tā arī ir!

..

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:55:15


Avoti ir pieejami katram. Protams, ka vēsturnieki ar tiem nodarbojas vairāk kā kuŗš katrs cits. Savukārt vēsturnieki tik labi nepazist to vielu, ar kuŗu nodarbojas rakstnieki. Un rakstniecība nepastāvētu, ja tās darbam nebūtu vērtības. Par 1940. gadu rakstot romānu, varētu iztikt ar desmito daļu no tā, ko tiku izmantojis, un arī tad romānam pietiktu. Bet mans nolūks ir iedziļināties tajā laikā, cik tik dziļi vien iespējams. Protams, ka tādā gadījumā ar vēsturniekam tik ierastiem avotiem ir par maz. Tā, lūk, kamrādi vēsturnieki. Neviens no mums nav muļķis.
(Izņemot Neainaru. )

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 20:57:27


Quoting: Neainars
Neviens no mums nav muļķis.
(Izņemot Neainaru. )

..

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 22:12:38


Arbalets


________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 22:25:43


Quoting: Arbalets
Neviens no mums nav muļķis.
(Izņemot Neainaru. )


Šinī teikumā ir loģiskas pretrunas!!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 23:28:57 - Laboja Karlowich


Quoting: Partizans
Man ir radies sekojošs jautājums:Kura vienība skaitījās visselitārākā Latvijas armijā starpkaru periodā? Vai tas nebija štāba bataljons.

Bija. Viņiem uzticēja apsargāt valstiski svarīgus punktus un personas. Tur izlasīja visus vienāda auguma utt. Bez tam skatījās, kas rados ir. Jātnieki, savukārt, bija ļoti lielīgi. "Kruti" skaitījās arī lidotāji un Auto-tanku pulka karavīri, jo šiem bija melni formastērpi.
Pēdējā vietā bija sapieri.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 27 Feb 2008 23:43:10


Atis
Quoting: Atis
Šinī teikumā ir loģiskas pretrunas!!

Tāpēc jau to pasniedzu kā joku.
Karlowich
Quoting: Karlowich
"Kruti" skaitījās

Tādu gan nebija. Bruņoto vilcienu pulks un sakaru bataljons arī bija izlases vienības. Izlases, nevis "krutas".

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


<< 1 ... 180 . 181 . 182 . 183 . 184 . 185 . 186 . 187 . 188 . 189 . 190 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.120
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024