miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
janis17ais
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:51:26


"Interesanti, kas šīs rācijas ražoja un kādā apjomā un vai par to nav kādas tuvākas ziņas (t.i. atsauces)? Par radiofikācijas līmeni piekrītu, tobrīd tas principā varēja būt augstāks kā RKKA, bet tomēr stipri šaubos, ka rācijas bija jau katram kājnieku vadam. Rotai - vēl varbūt, vadam - gandrīz droši ka ne."

Tas rācijas VEFs ražoja. Radiofikācijas līmenis bija augstāks, par cik daudz īsti nezinu.

"(novērtē loģiku - KF pārmet Latvijai nepretošanos KF un tajā pašā laikā psiho par leģionāriem un partizāniem, kas pretojās, un lamā emigrantus. Tātad, lai ko latvietis darītu, KF bļaustīsies tieši tāpat, un tad KF nemaz nav nostājas, ko citi varētu klausīties un novērtēt.)"

KF bļaus un bļāva lai ko mēs darītu. KF cienī spēku. Man Kiršteins ne sevišķi patīk, bet viņš pareizi pateica "Ar Krieviju mums ir divi attiecību varianti - vai nu laizīt zābakus vai sadot pa purnu." Pretoties vajadzēja.

________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!





JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:58:19


Maarrutku Jums

Es gribētu paskatīties uz somu panākumiem, ja viņiem pakausī elpotu vērmahts. Mannerheima līniju SKL tomēr nolauza (kaut gan ne viegli) un bija jautājums, ko tālāk darīt - okupēt Somiju, riskējot ar partizānu karu, vai atstāt somus mierā. Bet kas notiktu, ja somi atrastos Centrāleiropā un viņiem būtu jādomā arī par Vāciju otrā pusē?

Varētu zem alternatīvās vēstures pamēģināt tādu scenāriju, kas būtu jāizdara SKL, lai nolauztu Somiju? (tāpat zināšanai)

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 15:31:22


Maarrutku Jums
Visi pārējie sakari - vai nu ar ziņnešiem, vai ar lauka telefoniem, kuriem sakarnieki ritina vadus. Diez vai Latvijas armijā varēja būt daudz labāk
==============
Bija daudz labāk. E. Andersons gan raksta, ka tā dēvētās vienvīra radiostacijas (mugursoma;met plecos, ej un sazinies rotu līmenī-pa raidstacijai katrai rotai!!!) bijušas, bet neesot vēl apmācīti kaŗavīri ar tām rīkoties. Ja sāktos kaŗš, rotu sakarnieki viens un divi saprastu, kā ar raidstacijām strādāt, tā nebūtu problēma. SAKARU ziņā Latvija ar šīm stacijām pārspēja visas Eiropas valstu armijas. Tās ražoja VEF pietiekošā daudzumā. Tuvāku ziņu (pagaidām) nav.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 15:37:19


JgdPz IV 70
Maarrutku Jums
Varētu zem alternatīvās vēstures pamēģināt tādu scenāriju, kas būtu jāizdara SKL, lai nolauztu Somiju? (tāpat zināšanai)

====
Jā.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Feb 2006 15:38:05


Ainars
Ja sāktos kaŗš, rotu sakarnieki viens un divi saprastu, kā ar raidstacijām strādāt, tā nebūtu problēma.
===
Tajā laikā dominēja rācijas ar Morzes atslēgu, t.i. ziņojumus sūtīja nevis tekstā, bet Morzes kodā. Cik ilgā laikā ir iespējams sagatavot sakarnieku rakstīt un lasīt Morzes alfabētu, nezinu. Domāju, ka treniņš vajadzīgs pamatīgs. Bez tam, ko darīt rotai ar rāciju, ja vienīgo sakarnieku nogalina?

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 16:37:03


Maarrutku Jums
Tajā laikā dominēja rācijas ar Morzes atslēgu, t.i. ziņojumus sūtīja nevis tekstā, bet Morzes kodā. Cik ilgā laikā ir iespējams sagatavot sakarnieku rakstīt un lasīt Morzes alfabētu, nezinu. Domāju, ka treniņš vajadzīgs pamatīgs. Bez tam, ko darīt rotai ar rāciju, ja vienīgo sakarnieku nogalina?
=====
Katram pulkam bija sava sakaru rota. S. rotā 3 virsnieki, 10 instruktori, 50 dižkareivji un kareivji. Kopā 63. Tie visi mācēja rīkoties ar radio, telefona un signalizācijas ierīcēm. Tātad - Morzes ābece tiem nebija nekāda ābece pirmziemniekam. Sadalām 63 pa 4(kaŗa laikā) bataljoniem. ~15 sakarnieku uz bataljonu. Bataljonā (kaŗa laikā) - štābs, 3 strēlnieku un 1 ložmetēju rota. Sadalām 15 pa 5 vienībām. Ieskaitot štābu, katrai rotai tagad ir 3 sakarnieki. Un katram pa VIENVĪRA radiostacijai mugurā. Aptuveni tā. Morzes lietas nebūtu problēma, bet jauno verķi jau apmācītie un turklāt no dabas ļoti attapīgie latvieši izprastu pāris stundās

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Feb 2006 17:07:42


Ainars
Katram pulkam bija sava sakaru rota. S. rotā 3 virsnieki, 10 instruktori, 50 dižkareivji un kareivji. Kopā 63. Tie visi mācēja rīkoties ar radio, telefona un signalizācijas ierīcēm. Tātad - Morzes ābece tiem nebija nekāda ābece pirmziemniekam. Sadalām 63 pa 4(kaŗa laikā) bataljoniem. ~15 sakarnieku uz bataljonu. Bataljonā (kaŗa laikā) - štābs, 3 strēlnieku un 1 ložmetēju rota. Sadalām 15 pa 5 vienībām. Ieskaitot štābu, katrai rotai tagad ir 3 sakarnieki.
===
Manuprāt, aritmētika tomēr nekorekta. Pirmkārt tāpēc, ka sakaru rotas virsnieki diez vai skraidīs ar rāciju plecos kājnieku rotas komandiera pakļautībā To varētu darīt sakaru rotas kareivji, instruktori atbildētu par rāciju būšanu kārtībā, bet ofiņi - par rāciju esamību

Vēl rodas jautājums, vai mums armija bija pogolovno radioficēta un ar tādu lietu kā lauka telefons un tā vadu staipīšanu neviens nenodarbojās?
===
Morzes lietas nebūtu problēma, bet jauno verķi jau apmācītie un turklāt no dabas ļoti attapīgie latvieši izprastu pāris stundās
===
Nav tik vienkārši. Lai lasītu un rakstītu Morzes ābecē, vajag pamatīgs treniņš. Neesmu ar to saskāries, grūti spriest, bet manuprāt kaut cik sakarīga Morzes operatora sagatavošanas laiks būtu mērāms vismaz dažās nedēļās, ja ne mēnešos.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 17:31:50


Maarrutku Jums
Morzes lietas nebūtu problēma, bet jauno verķi jau apmācītie un turklāt no dabas ļoti attapīgie latvieši izprastu pāris stundās
===
Nav tik vienkārši. Lai lasītu un rakstītu Morzes ābecē, vajag pamatīgs treniņš. Neesmu ar to saskāries, grūti spriest, bet manuprāt kaut cik sakarīga Morzes operatora sagatavošanas laiks būtu mērāms vismaz dažās nedēļās, ja ne mēnešos.

==========
Sakaru rotas kaŗavīri to JAU MĀCĒJA.
==========
Ieskaitot štābu, katrai rotai tagad ir 3 sakarnieki.
===
Manuprāt, aritmētika tomēr nekorekta.

===========
Korekta. Bataljons tomēr turas kopā kā bataljons - kad sakarnieki stiepj telefona līnijas utt. Bet mēs,šķiet, spriedām par 'mobilo grupu' sazināšanās iespējām. Kaujās paplucinātas, tās varētu būt gan par rotu lielākas, gan mazākas vienības. Un sazinātos, ja operētu izkliedēti, izmantojot vienvīra radiostacijas. Nu, bet ja sakarnieki krīt? Ja bataljonā kaŗa laikā ~700 vīru un ~15 sakarnieku, tad bataljonam jābūt tikpat kā iznīcinātam, lai tieši šie un visi 15 arī būtu pagalam.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Feb 2006 19:24:53 - Laboja Maarrutku Jums


Ainars
Sakaru rotas kaŗavīri to JAU MĀCĒJA.
===
Par to šaubu nav.
===
Bet mēs,šķiet, spriedām par 'mobilo grupu' sazināšanās iespējām.
===
Ja mobilās grupas būs lielākas par vadu, tās jau būs grūti vadīt un cietīs mobilitāte. Bez tam, `hit&run` koncepcijas uzbrukumiem nav nepieciešamas lielas vienības. Manuprāt, optimāli būtu darboties nodaļas sastāvā, vai vada sastāvā tajās vietās, kur reljefs un apvidus sekmē jau ilgstošāku pretinieka aizkavēšanu.
===
Manuprāt, aritmētika tomēr nekorekta.
Korekta.

===
Vēl moments - katrā pulkā būs arī atsevišķa izlūku rota, kurai sakarus vajag vēl vairāk. It īpaši, mobilā atkāpšanās kara apstākļos.
Bet par to aritmētiku es vairāk nepiekrītu konceptuāli - principā bataljona un rotas sakarniekiem jau ir jābūt iekļautiem šo vienību štatā, nevis jātop piedalītiem no īpašās sakaru vienības. Tādā gadījumā pulka sakaru rotas uzdevums paliek lauka telefonu līniju izvilkšana starp bataljoniem un rotām, kā arī starp pulka vadību un divīziju (ja ir tāda vajadzība).




Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Feb 2006 19:52:07


Atgriežoties vēl pie tās mobilās atkāpšanās ar kaujām pirmo 14 dienu laikā. Vēl svarīgs moments: mazās mobilās grupas ne tikai kavē pretinieka avangardu, bet arī nepārtraukti ievāc informāciju par pretinieka pārvietošanos. Optimālā gadījumā pretinieka pārvietošanās ir jānovēro nepārtraukti vai ar ļoti niecīgiem intervāliem. Informācija pēc iespējas ātrāk jānogādā vadībai, lai tā pēc iespējas operatīvi varētu atzīmēt uz kartes pretinieka pārvietošanos un lemt par to, kur mazās mobilās grupas ir jāaizstāj ar drusku lielākām un noturīgākām grupām, kuras jau avangardu var ne tikai apturēt, bet pat likt pāriet aizsardzībā vai pat atkāpties.

Sevišķi svarīgi tas ir vakarā - lai zinātu, kur pretinieks taisās nakšņot. Visticamāk, tas notiks kādā apdzīvotā vietā, kuru lielākā daļa civiliedzīvotāju visdrīzāk būs atstājusi un devusies bēgļu gaitās. Tāpēc būtu ļoti vēlams, lai aizsargājamā rajona vadība zinātu, cik lieli pretinieka spēki šajā rajonā nakšņos un attiecīgi zinātu, kādus spēkus izdalīt nakts pretuzbrukumam. Nakts pretuzbrukuma galvenais mērķis - turēt pretinieku sasprindzinājumā un neļaut atpūsties; otrā dienā būs daudz vieglāk karot ar lāga neizgulējušos, miegainu un tātad - mazāk uzmanīgu kā parasti pretinieku (optimāli protams, būtu klusi novākt sargkareivjus un ēkas ar guļošajiem ienaidniekiem uzspridzināt vai aizdedzināt, bet maz ticams, ka pretinieks būs tik neuzmanīgs, it īpaši kara pirmajās naktīs), tāpēc nakts uzbrukumam jāsākas samērā agri un jābūt ilgstošam. Faktiski uzbrucēji var arī darboties vairākās maiņās, jo arī mūsu karavīriem atpūta būs vajadzīga ne mazāk. Pat vairāk, jo mūsu karavīri būs spiesti kustēties vairāk un darboties aktīvāk nekā ienaidnieks.

Mobilajām grupām obligāti ir nepieciešami vai nu zirgi (vienalga, jājamā vai kamanu vilces veidā), vai automobiļi. Ar kājām būs ļoti grūti skraidīt visu dienu pa mežiem un sniegiem.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 21:06:49


Maarrutku Jums
Vēl moments - katrā pulkā būs arī atsevišķa izlūku rota, kurai sakarus vajag vēl vairāk.
==================
Tādu īpašu rotu Latvijas armijas kājnieku pulkos nebija.
==================
principā bataljona un rotas sakarniekiem jau ir jābūt iekļautiem šo vienību štatā, nevis jātop piedalītiem no
=================
Acīmredzot, tālaika pulkam/bataljoniem/rotām pietika ar šādu vienību.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Feb 2006 21:21:23


Ainars
Tādu īpašu rotu Latvijas armijas kājnieku pulkos nebija.
===
Kā tad tādā gadījumā pulks plānoja iegūt izlūkošanas informāciju? Ja nekā, tad kā viņš (t.i. pulks) gatavojās karot bez izlūkošanas?

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 21:37:59


Maarrutku Jums
Kā tad tādā gadījumā pulks plānoja iegūt izlūkošanas informāciju?
===========
Visizsmeļošākā atbilde uz šo jautājumu ir "Kaujas un lauka dienesta reglamentā", IV nodaļā - Drošība. Punktā B, no 197. līdz 234. paragr. ieskaitot. Īsumā: tuvizlūkošanai - patruļas, īpašas izlūkošanai norīkotas vienības, izlūklidmašīnas. Tālizlūkošanai: lidmašīnas, jātnieki, arī riteņbraucēji. Specialā nozarē- radio peilēšana, noklausīšanās, ziņas no iedzīvotājiem, aģenti, gūstekņi un pārbēdzēji. Utt. --------Jāsāk domāt, kā ātrāk izdot šo lielisko grāmatu elektroniski! To izlasot, kļūst gandrīz pilnīgi skaidrs, kā Latvijas armija rīkotos kaŗa gadījumā.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 1 Feb 2006 21:40:20


Ainars
Tālizlūkošanai: lidmašīnas, jātnieki, arī riteņbraucēji.
===
Tie pasvītrotie jau arī ir izlūku vienību (rotu, bataljonu) karavīri. Kaut gan pieņemu, ka tā laika Latvijas armijā viņus varēja saukt arī savādāk.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 1 Feb 2006 21:56:57


Maarrutku Jums
Ainars
Tālizlūkošanai: lidmašīnas, jātnieki, arī riteņbraucēji.
===
Tie pasvītrotie jau arī ir izlūku vienību (rotu, bataljonu) karavīri. Kaut gan pieņemu, ka tā laika Latvijas armijā viņus varēja saukt arī savādāk.

=======
Tieši tā!

puuce
Moderators




# Nosūtīts: 2 Feb 2006 09:25:57


J IV, Tu, kā vienmēr, pārāk piekasies un izdomā neesošas lietas, lai kamielim pierādītau, ka viņš nav kamielis
Bet kas notiktu, ja somi atrastos Centrāleiropā un viņiem būtu jādomā arī par Vāciju otrā pusē?
Bet Somija ATRODAS tur, kur tā atrodas un kur visu laiku atradusies, un pilnīgi pietiek, ka tai vienā pusē atrodas Krievija. Nav prātīgi modelēt situācijas, kā būtu, ja Somija atrastos starp Vāciju un Franciju un kā Vilhelms un Napoleons kurštur dalītu Somiju 19.gs. otrajā pusē.
Un Latvija arī atrodas tur, kur tā ir, ar visām savām neaizsalstošajām ostām un blakus Krievijai ar krievu interesēm mūsu teritorijā kopš Livonijas kara laikiem.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Feb 2006 09:54:56


Es par to, ka mūsu stāvoklī nenoturētos pat somi, kad viņiem sāktu nākt virsū divas Eiropas lielvalstis. Tāpēc prezidents nedrīkstēja dot pavēli iznīcināt 1/3 - 1/4 nācijas tikai tāpēc vien, lai kādam parādītu kaut kādus principus

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Sovka



# Nosūtīts: 2 Feb 2006 09:57:49


Nezināju,kur lai iepostē,tāpēc-šeit:



1925.gads,Rīgā dāņu flotes kuģi

"Nilss Juels" un mīnukuģi-"Hvalrossen","Delfinen" un "Svardfisken"

Sovka



# Nosūtīts: 2 Feb 2006 10:08:43




Franči,1926. gads.

puuce
Moderators




# Nosūtīts: 2 Feb 2006 10:09:49 - Laboja puuce


J IV, Krievijas un Vācijas iebrukumi Latvijas teritorijā notika ar 1 gada starpību (1940. un 1941.), tas pirmkārt.
Otrkārt, tāda valsts kā Polija pilnīgi reāli atrodas un vienmēr atradusies Vācijas un Krievijas interešu krustpunktā, un Polija jau nu reāli izbaudīja vispirms vācu iebrukumu un šeftēšanu viņu teritorijā kopš 1939.gada un pēc tam krievu 'atbrīvošanu'. Un poļi pretojās. Nezinu, kā poļi pretojās vāciešiem sākumā, taču 1944.gadā viņi organizēja pretošanos reāli.
Un rezultāts - pēc ww2 Polija bija visizpostītākā valsts Eiropā, toties suverēna (kaut arī socvalstu blokā, bet suverēna!). Poļi pierādīja principus. Vismaz es to tā saprotu.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Sovka



# Nosūtīts: 2 Feb 2006 10:09:50




1935.gada vasara,somi pie mums ciemos...

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2006 10:19:41


JgdPz IV 70
Es par to, ka mūsu stāvoklī nenoturētos pat somi, kad viņiem sāktu nākt virsū divas Eiropas lielvalstis. Tāpēc prezidents nedrīkstēja dot pavēli iznīcināt 1/3 - 1/4 nācijas tikai tāpēc vien, lai kādam parādītu kaut kādus principus

==================
Kaŗojot zem sava karoga bojā neietu vairāk, kā tas notika, kaŗojot zem svešiem.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2006 10:21:50


[puuce
pēc ww2 Polija bija visizpostītākā valsts Eiropā, toties suverēna (kaut arī socvalstu blokā, bet suverēna!). Poļi pierādīja principus. Vismaz es to tā saprotu.

======
I agree!!!

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Feb 2006 11:40:54


puuce

Polija zaudēja visu, kas tai piederēja uz austrumiem no t.s. Kerzona līnijas, Rietumukrainu un Rietumbaltkrieviju. SKL kompensēja poļiem zaudējumus uz sakautās Vācijas rēķina, atdodot vācu zemees austrumos no Oderas. Mums neatkarība nebija gaidāma, jo PSRS jau 1940.g. mūs ieņēma pilnībā.

Ainars

Karojot zem sava karoga, ir divi varianti: stingrās līnijas un simboliskais. Pirmajā mēģinājums par katru cenu nosargāt neatkarību gan no komunistiem, gan nacistiem ar partizānu cīņām un nesamierināmo opozīciju, neatkarības karš līdz pēdējam dzīvajam latvietim. Otrajā gadījumā mums būtu zem sava karoga kritušie un vēl tie, ko iesauktu svešās armijās.
Karavīru gatavību izpildīt vienalga cik pašnāvnieciskas pavēles es saprotu, tāpēc viņi ir karavīri, bet prezidenta vietā es tādas pavēles nedotu. Tie, kam ir vēlēšanās pretoties, var ņemt šauteni un iet mežā, bet neviens prezidents nevar pavēlēt visām nācijas mātēm apglabāt dēlus, bet meitenēm - puišus (lai pēc tam izietu pie svešiem un viņu bērni vairs nebūtu latvieši).

Par to, kā nosargāt neatkarību, vajadzēja domāt ne jau 1940. gadā un arī ne 1939! Par to bija jādomā jau no 1920. gada un ne mums vieniem vajadzēja būt gataviem sakaut dias Eiropas lielvalstis, bet visai Eiropai aizstāvēt savu drošību tā vietā, lai rīkotu Minhenes. Neiznāca... :sad:

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2006 11:49:54


JgdPz IV 70
Par to, kā nosargāt neatkarību, vajadzēja domāt ne jau 1940. gadā un arī ne 1939! Par to bija jādomā jau no 1920. gada un ne mums vieniem vajadzēja būt gataviem sakaut dias Eiropas lielvalstis, bet visai Eiropai aizstāvēt savu drošību tā vietā, lai rīkotu Minhenes. Neiznāca... :sad:

=============
Bulduru konference 1920. gadā varēja kļūt par iesākumu patiesas drošības izveidošanā Baltijas telpā. Tur tika parakstīts līguma projekts par polītisku savienību starp 5 Baltijas valstīm: Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju. Diemžēl, šis tikpat kā antantes līgums netika ratificēts... Galvenā vaininiece, manuprāt, bija Polija, kuŗa izrēķināja, ka parādīs un pierādīs savu lielvalsts stāvokli, atkaŗojot kaut no vienas kaimiņu valsts, kā viņi uzskatīja, kādreiz Polijai netaisnīgi atņemtu zemes gabalu. Izvēlējās Lietuvu kā vājāko, kam uzbrukt... Utt.

puuce
Moderators




# Nosūtīts: 2 Feb 2006 12:00:32


J IV, Polija izdarīja galveno - pēc kara saglabāja neatkarību pat uz zaudētu teritoriju rēķina. Neesmudzirdējusi, ka Polija tagad prasītu Vācijai atpakaļ tās vācu zemees austrumos no Oderas. Mēs savu neatkarību zaudējām tieši tāpēc, ka lāvāmies okupēties 1940.gadā un nepretojāmies, izšaujot tik, cik Masļenkos (3 vai ciktur patronas). Un te Tev vesels bars cenšas pierādīt, ka pretošanās gadījumā mēs būtuvarējuši saglabāt savu neatkarību pēc WW2.
Kas attiecas uz nācijas mātēm un meitenēm un to ko viņas gribētu vai negribētu, netēlo feministi, jo par sievietēm un viņu domāšanu Tu necik nezini


________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Feb 2006 12:16:01


puuce
Masļenkos (3 vai ciktur patronas).
========
Nē. Masļenkos, manuprāt, notika kauja. Tika lietotas arī granātas. (Bet iekavās gribas pateikt, ka būtu jauki, ja puuce un J IV apprecētos.)

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Feb 2006 12:21:00


puuce

Mūsdienu meitenes ir daudz drosmīgākas un vairs neģībst tik viegli kā 18.-19.gs. (arī pateicoties korsešu nenesāšanai), bet es pieņemu, ka meitene tomēr nestātos ikurāt blakus puisim, saukdama "Ei, [beep] paej nost no ložmetēja, es [beep] tūlīt visus tos [beep] boļševikus [beepbeepbeep beepbeep]"

Bet prezidenta pienākums vienalga ir domāt par valsts nākotni arī tad, ja valsts pati par to nedomā.

NK no DELFInārija vēl sapņo par Vāciju Hitlera laika robežās, tak vilciens ir jau aizgājis... Un tieši tāpat Polija vairs nevar pieprasīt Rietumukrainu un Rietumbaltkrieviju.

Es savukārt cenšos tam baram pierādīt, ka, karojot pēc pilnas programmas (pretojas jaunkundze huligānam), mūsu, kam saglabāt neatkarību, varētu vairs nepalikt :sad:

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Feb 2006 12:23:19


Ainars

Ar Masļenkiem lieta skaidra, mums uzbrūk, mēs šaujam pretī. T'pēc jau SKL nāca ar ultimātu - draudi iedarbojas labāk nekā to izpilde.

p.s. [oftops]Man vajadzēs citu pameklēt, puuce ir jau juridiski aizņemta... bet vēl jau ir daudz skaistu, neaizņemtu latviešu meiču.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 2 Feb 2006 12:33:50


Ainars

Runa ir par Eiropas mēroga savienību, ES'1920 un NATO'1920. Piecas pundurvalstiņas vienas pašas neko neuzsāktu pret divām spēcīgākajām Eiropas lielvalstīm. Ja nav sabiedroto un nav pasaulē politiskās gribas, tad mazajiem nav jēgas skriet ar pieri sienā. Piere taču nav loterijā vinnēta un rezerves pieres arī nav

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.106
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024