| Autors |
Ziņa |
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 16:05:23
Atbildēt
Sovka
Ne gluži tā-autors bija vācu virsnieks,intendants.
...gan gribas, gan negribas ticēt...pat šo nezināmo varoni ir pat mākslas filma....bet varbūt tas ir tāds pats varonības slavinājums kā mūsu Kalpaks varonīgā karošana pa Rudbāržu muižu un krievu zeka Matrosova uzkrišana uz ambrazūras tieši 23.februārī...
_____
Par Sarkanās Armijas problemātiku lūdzu atbilstošā tēmā. Šeit SA apspriežam tikai potenciālā konflikta ar Latvijas republiku kontekstā.
M. 
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 16:09:37
Atbildēt
Arbalets
Lirika,protams...bet-karavīram ir jāaizstāv sava Dzimtene.Lai nu kur un kā.Kā teica mans dienesta biedrs:"Nebaidies ja esi viens-baidies ja esi nulle"
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 16:21:05
Atbildēt
Arbalets
tāds pats varonības slavinājums kā mūsu Kalpaks varonīgā karošana pa Rudbāržu muižu un krievu zeka Matrosova uzkrišana uz ambrazūras tieši 23.februārī...
===============
Jebkuŗa kaŗošana (ja tā nav laupīšana vai kas cits) ir vairāk vai mazāk varonība. Kaŗavīrs liek uz spēles savu dzīvību, un to citādāk var nesaukt, kā par varonību. Kalpaks BIJA VARONIS, un kaut vai krita kļūmīgā apšaudē. Viņš bija savas vienības komadieris, viņš kaŗoja, viņš krita - viņš bija varonis.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 16:22:11
Atbildēt
Sovka
"Nebaidies ja esi viens-baidies ja esi nulle"
=========
Izcils teiciens!
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 17:00:00
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tātad - PSRS jāsāk Baltijas okupācija tad, kad visi citi ir aizņemti ar savām problēmām, un jāpabeidz iespējami ātrāk.
Karavīra uzdevums ir nogalināt tos, kas stāv otrā pusē. Kādam pa to starpu gadās krist arī pašam, bet tās jau ir "ar uzdevumu saistītās grūtības", ne pats uzdevums.
Jautājums ir tāds, vai pēc 3x80 = 240 000 karos kritušo vien, + svešās formās kritušie + partizāni + gulagi + emigrācija... vai Latvijā paliks vēl kāds, kas varēs Ulmani nosaukt, vienalga tā vai šitā, bet latviski...
Sovka
Tam krievu puisim aiz muguras stāvēja PSRS ar 200 miljoniem. Un viņš varēja cerēt uz savējo uzvaru, arī ja pats to vairs neredzēs. Kad savējo ir 6 miljoni (Baltija), bet naidnieku 280 (PSRS+Vācija), tad ar to cerēšanu ir pagrūti. Var cerēt uz to, ka vēl kādreiz būs Latvijas valsts, bija tādi galīgi ķertie kas gaidīja (un sagaidīja!) bet uz militāru uzvaru...?
Es ne tik daudz baidos par karavīru, cik par viņa meiteni, kam vajadzēs iziet pie svešinieka (jo latviešu puišus visus karā apšaus), un viņas bērni vairs nebūs latvieši 
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 17:11:51
Atbildēt
JgdPz IV 70
Jautājums ir tāds, vai pēc 3x80 = 240 000 karos kritušo vien, + svešās formās kritušie + partizāni + gulagi + emigrācija... vai Latvijā paliks vēl kāds, kas varēs Ulmani nosaukt, vienalga tā vai šitā, bet latviski...
============
Atbilde ir šāda: Jā, Latvijā vēl paliks ne viens vien, kas varēs Ulmani latviski nosaukt par cīnītāju, nevis nodevēju vai gļēvuli.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 17:15:13
Atbildēt
Ainars
Kāds būs viņu īpatsvars Latvijas nacionālajā sastāvā un vai nevar notikt tā, ka 1989. gada vēlēšanās viņu pusei pietrūkst to - nošauto karavīru nedzimušo bērnu balsu...
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 17:29:52
Atbildēt
JgdPz IV 70
Ainars
Kāds būs viņu īpatsvars Latvijas nacionālajā sastāvā un vai nevar notikt tā, ka 1989. gada vēlēšanās viņu pusei pietrūkst to - nošauto karavīru nedzimušo bērnu balsu...
================
Latviešu tad būtu vairāk, nekā bija tagad, kad 1940.g. nekaŗojām. Atkārtoju ~100-to reizi: iekaŗotās zemes iedzīvotājus izmanto, nevis izkauj. Izkauj tikai tos, kuŗi pretojas ar ieročiem. Latvieši būtu vajadzīgi badainajai Pad. Sav. kā pārtikas ražotāji. Šeit ņemiet vērā arī to divdabīgo lomu, kuŗu tad nospēlētu latviešu komūnisti: viņi taču censtos tautu "pāraudzināt", utt. Somu civīlistiem taču arī bija sagatavota Kūsinena valdība, nevis tikai lode un striķis.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 18:42:35
Atbildēt
JgdPz IV 70
Tātad - PSRS jāsāk Baltijas okupācija tad, kad visi citi ir aizņemti ar savām problēmām, un jāpabeidz iespējami ātrāk.
===
Pareizi. No tā principā izriet, ka sovjeti nesteigtos iebrukt Baltijā janvārī, bet gaidītu, kamēr Rietumos sāk ālēties friči.
No šīs teorijas gan krīt ārā neloģiskais uzbrukuma fakts Somijai (t.i. ja mēs atmetam versiju par `robežu pārbīdīšanu`).
===
Karavīra uzdevums ir nogalināt tos, kas stāv otrā pusē
===
Kļūda. Karavīra uzdevums ir piespiest tos, kas stāv otrā pusē, pārtraukt savas kaitnieciskās darbības. Nu jā, karā to visdrīzāk panāk nogalinot.
===
Kādam pa to starpu gadās krist arī pašam, bet tās jau ir "ar uzdevumu saistītās grūtības", ne pats uzdevums.
===
Tā tas ir, bet ja vilka baidies, mežā neej (neturi un neorganizē armiju).
===
Var cerēt uz to, ka vēl kādreiz būs Latvijas valsts, bija tādi galīgi ķertie kas gaidīja (un sagaidīja!) bet uz militāru uzvaru...?
===
Atkal nepareizi. Cerēt uz to, ka supostāts atteiksies no saviem nolūkiem vai dajebkas no ārpuses palīdzēs viņam atteikties. Ja ne, tad cerība (muļķa mierinājums) mirst pēdējā...
Ainars
Somu civīlistiem taču arī bija sagatavota Kūsinena valdība, nevis tikai lode un striķis.
===
Un te ir tas moments, par ko mēs arī principā diskutējam! Ja somiem izdevās un sovjeti negāja līdz galam (Kūsinena iecelšanai amatā), tad tas ir diezgan drošs indikators, ka arī mums varētu izdoties.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 18:51:37
Atbildēt
Vēl viens moments: ja mums izdotos kaut vai principiāli nosargāt savu neatkarību kaut vai niecīgā Latvijas teritorijas pleķītī, bez visādām tur apšaubāmām vēlēšanām līdz brīdim, kad salecas PSRS ar 3.R, tad diezgan droši var teikt, ka kara iznākums mums būtu labvēlīgāks un mēs kļūtu nevis par LPSR, bet gan LatvTR (Latvijas Tautas Republiku) un būtu tikai Varšavas līguma, nevis PSRS memberis. Caur ko visus iebildumus par elektorāta trūkumu 1989. gada vēlēšanās выбрасываем в мусорную корзину © Isajevs.
Atgriežoties pie tīri militārtehniskiem jautājumiem par galvenās aizsardzības līnijas pārraušanu: principā nav teikts, ka sovjeti to darīs tikai tad, kad fronte būs apstājusies pie šīs līnijas. Daugavpils tuvumā (kur no robežas ir augstākais nedēļas gājiens) frontes laušanu var uzsākt vēl tad, kad divīzijas ziemeļu flangā vēl nemaz līdz šai aizsardzības līnijai nav nonākušas. Ko tas maina? Pēc būtības maz ko, izņemot to, ka mums paliek mazāk laika uzbrukuma savlaicīgai atklāšanai un aizsardzības organizēšanai...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 19:43:08
Atbildēt
Maarrutku Jums
izņemot to, ka mums paliek mazāk laika uzbrukuma savlaicīgai atklāšanai un aizsardzības organizēšanai......un tas arīm ir tas būtiskākais...vispār - cik bieži pirms 1940.gada notika Latvijas armijas manevri un cik armija ļautiņu tajos piedalījās...te viens avots man stāsta, ka tādi īsti manevri, piedaloties arī mobilizētām vienībām, nekad neesot notikuši...kaujas apmācībās vasarās esot piedalījušies tikai 60 procenti no visa personāla...visas armijas kopigi manevri esot bijuši tikai divas reizes - 1937.gadā pie Ērgļiem un 1938.gadā septembrī Zemgalē pie Vecumniekiem...ārvalstu esksperti atzīmējuši to, ka abas reizes manevri norisinājušies rajonos, kam nebija nekāda sakara ar kara plāniem...konspirācija...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:13:52
Atbildēt
tas būtiskākais...vispār - cik bieži pirms 1940.gada notika Latvijas armijas manevri un cik armija ļautiņu tajos piedalījās...te viens avots man stāsta, ka tādi īsti manevri, piedaloties arī mobilizētām vienībām, nekad neesot notikuši...kaujas apmācībās vasarās esot piedalījušies tikai 60 procenti no visa personāla...visas armijas kopigi manevri esot bijuši tikai divas reizes - 1937.gadā pie Ērgļiem un 1938.gadā septembrī Zemgalē pie Vecumniekiem...ārvalstu esksperti atzīmējuši to, ka abas reizes manevri norisinājušies rajonos, kam nebija nekāda sakara ar kara plāniem...konspirācija...
Nezinu vai tā bija konspirācija, bet negatavība karam gan!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:35:42
Atbildēt
Stuka
Te varam pavaicāt kamrādam, nodaļas komandierim janis17ais,
vai viņa večiem mācības bieži notiek reāli iespējamās vietās...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Stuka
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:43:33
Atbildēt
Ok, OK es jau tikai no savas padarmijas pieredzes, kad dienesta laikā tiek izšautas trīs patronas(protams, ka šaušanas brīdī neesi saslimis ar gripu!)
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:46:56
Atbildēt
Maarrutku Jums
Mīnuss šai lietai tāds, ka neatkarības atjaunošana tad būtu iespējama tikai Latv.TR un lai redzētu citas bijušās LR teritorijas mums vajadzētu ielūgumu, deklarāciju, vīzu...
Lai Kūsinenu ieceltu amatā, bija vajadzīga ieņemta teritorija, kuru jamais reāli pārvalda. Tas ir tā kā šodien veikli zēni tirgo zemes gabalus uz Mēness, zeme pircējam it kā ir, bet tiec tai klāt 
Somi kā nācija, ieskaitot komunistus, ķērās pie ieročiem, un Kūsinens kļuva par vienu no tiem personāžiem, ko karikatūrās zīmē ar pēdu uz bikšu dubena 
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:51:19
Atbildēt
JgdPz IV 70
Somi kā nācija, ieskaitot komunistus, ķērās pie ieročiem...vot, vot..satrakojušies šamējie esot bijuši galīgi...moskaļi esot bijuši aizsūtījuši deputāciju uz Stocholmu pie emigrācijā mītoša somu komunistu vadoņa, lai aicinātu talkā dibināt Somijas PSRS...nu tad nu tas čuhonis, ne komunists, esot šamējos pasūtījis...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:54:54
Atbildēt
Stuka
dienesta laikā tiek izšautas trīs patronas(..kā vienam otram te ir nenoveicies...patv Latvijas armijas kareivim tālajā 1921.gadā atļāva izšaut 30 kaujas patronas...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Sovka
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:55:59
Atbildēt
Arbalets
Nezinu,kā tur kuram dienestā,bet kalašu nevaru ieraudzīt pēc armijas...
|
Ainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:58:34
Atbildēt
Maarrutku Jums
Ainars
Somu civīlistiem taču arī bija sagatavota Kūsinena valdība, nevis tikai lode un striķis.
===
Un te ir tas moments, par ko mēs arī principā diskutējam! Ja somiem izdevās un sovjeti negāja līdz galam (Kūsinena iecelšanai amatā), tad tas ir diezgan drošs indikators, ka arī mums varētu izdoties.
==========
Varbūt, tas varētu izdoties. Bet kā tas apmēram izskatītos?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 20:59:32
Atbildēt
Sovka
Bet no Latvijas armijas Ross - Enfilda gan gribētos pamēģināt izšaut...varbūt uzreiz būtu sēdus...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 09:32:17
Atbildēt
JgdPz IV 70
Mīnuss šai lietai tāds, ka neatkarības atjaunošana tad būtu iespējama tikai Latv.TR un lai redzētu citas bijušās LR teritorijas mums vajadzētu ielūgumu, deklarāciju, vīzu...
===
Un tas Tavuprāt būtu sliktāk, nekā kļūt par LPSR? Bez tam - ko tad tajos bijušajos LR rajonos pēc būtības meklēt, ja reiz visi civilie no turienes 1940. gada karadarbības laikā būtu vai nu aizmukuši aiz galvenās aizsardzības līnijas, vai `izgenocidēti`? 
===
Lai Kūsinenu ieceltu amatā, bija vajadzīga ieņemta teritorija, kuru jamais reāli pārvalda. Tas ir tā kā šodien veikli zēni tirgo zemes gabalus uz Mēness, zeme pircējam it kā ir, bet tiec tai klāt
Somi kā nācija, ieskaitot komunistus, ķērās pie ieročiem, un Kūsinens kļuva par vienu no tiem personāžiem, ko karikatūrās zīmē ar pēdu uz bikšu dubena
===
Nu lūk. Atgriežamies pie jautājuma, kas tad sovjetiem traucēja pabeigt iesākto? Mannerheima līnija jau bija uzlauzta, Salpas līnijas vēl bija nedabūvēta un vajadzības gadījumā tieši tāpat tiktu uzlauzta... A nekā, sovjeti apstājās, un Kūsinens palika gribošs, bet nedabūjis
Par somu komunistiem arī interesanti, jo rodas jautājums, kāpēc somu komunisti bija kopā ar savu tautu, nevis `brāļiem Ļeņinā`, un vai mēs no saviem komunistiem būtu varējuši sagaidīt to pašu un ja ne, tad kāpēc.
Ainars
Varbūt, tas varētu izdoties. Bet kā tas apmēram izskatītos?
===
Nu tā arī izskatītos. Jau pēc 2-3 mēnešu pretošanās, kuras laikā vismaz nosacīti varētu runāt par frontes līniju, sovjetiem būtu pagrūti pasniegt visu šo padarīšanu kā Latvijas darbaļaužu vēlmi iekļauties brālīgo PSRS republiku saimē, kā Latvijas darbaļaužu cīņu pret buržujiem utt. Respektīvi karš ar plānoto nosaukumu `cīņa pret ekspluatatoriem un asinssūcējiem` pārvērstos par prastu iekarošanas karu un līdz ar to būtu zaudēts ideoloģiskajā plāksnē.
Ja skatāmies uz to, kā notika vēsturē, tad visa PSRS ekspansija (sākot no Polijas un beidzot ar Baltiju) pie labas gribas vēl var tikt interpretēta kā `palīdzība darbaļaudīm`. Polijas gadījumā varētu atsmērēties ar to, ka padomju spēki steidzās sargāt poļu zemniekus no vācu fašistu okupācijas, Somijas gadījumā - otmazka par robežu pārbīdīšanu, Baltijas gadījumā - `vēlme iekļauties saimē, apstiprināta ar vēlēšanām un fašistisko diktatoru gāšana`.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 09:40:37
Atbildēt
Atgriežoties pie iespējamā kara scenārija. Gribētos vēl atzīmēt arī to, ka tā laika radiofikācija bija diezgan zema, uz RKKA kājnieku divīziju pēc štata pienācās 22 rācijas (es tā rēķinu, ka pa vienai uz bataljonu un katru izlūku rotu, pārējās - štābam, artilēristiem, sapieriem). Diez vai Latvijas armijā bija labāk. Visi pārējie sakari - vai nu ar ziņnešiem, vai ar lauka telefoniem, kuriem sakarnieki ritina vadus. Diez vai Latvijas armijā varēja būt daudz labāk, un no šejienes nianse: lai efektīvi un organizēti vestu mazo, mobilo grupu karu, ir vajadzīgi labi sakari. No tā secinājums: dēļ sakaru līdzekļu mazizplatības mobilo grupu pretestība būtu samērā nesaskaņota un tātad ne tik efektīva, cik tā teorētiski (t.i. optimālajā variantā) varētu būt...
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 10:39:30
Atbildēt
"Starp citu citāts no reglamenta:
"Nekas, pat nāves draudi, nedrīkst Latvijas Republikas karavīru piespiest padoties gūstā."
===============
Vai tas ir citāds no mūsdienu reglamenta? Pirmskaŗa reglamentā tādu teikumu neatrodu."
Tas ir no Latvijas Republikas aizsardzības spēku iekārtas reglamenta, 2. nodaļa, 12 punkta, 3 teikums.
1999. gada izdevums, apgāds "Junda".
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 10:56:52
Atbildēt
"Kūsinens palika gribošs, bet nedabūjis
Par somu komunistiem arī interesanti, jo rodas jautājums, kāpēc somu komunisti bija kopā ar savu tautu, nevis `brāļiem Ļeņinā`, un vai mēs no saviem komunistiem būtu varējuši sagaidīt to pašu un ja ne, tad kāpēc."
Mans vecvectēvs bija komunists (es komunistus ienīstu) un no 34ā līdz 40jam nosēdēja Kalnciemā. Uzreiz pēc izlaišanas bija iecelts par Valmieras CK bosu. Pēc 41ā represiju sākšanos sācis protestēt un jau bija nākamis sarakstos uz izvešanu, bet sākās karš un viņš pazuda bez vēsts... Esmu pārliecināts, ka Staļins 30to gadu sākumā IZDEVA LR kompartiju Ulmanim, jo tā nebija pietiekoši paklausīga.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:00:05
Atbildēt
"Gribētos vēl atzīmēt arī to, ka tā laika radiofikācija bija diezgan zema, uz RKKA kājnieku divīziju pēc štata pienācās 22 rācijas (es tā rēķinu, ka pa vienai uz bataljonu un katru izlūku rotu, pārējās - štābam, artilēristiem, sapieriem). Diez vai Latvijas armijā bija labāk. Visi pārējie sakari - vai nu ar ziņnešiem, vai ar lauka telefoniem, kuriem sakarnieki ritina vadus. Diez vai Latvijas armijā varēja būt daudz labāk, un no šejienes nianse: lai efektīvi un organizēti vestu mazo, mobilo grupu karu, ir vajadzīgi labi sakari. No tā secinājums: dēļ sakaru līdzekļu mazizplatības mobilo grupu pretestība būtu samērā nesaskaņota un tātad ne tik efektīva, cik tā teorētiski (t.i. optimālajā variantā) varētu būt..."
LR tajā laikā bijā modernākās mazās rācijas pasaulē, kuras varēja viegli pārnēsāt viens cilvēks un salīdzinot ar padumjo armiju radiofikācijas līmenis bija augstāks.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:07:35
Atbildēt
janis17ais
LR tajā laikā bijā modernākās mazās rācijas pasaulē, kuras varēja viegli pārnēsāt viens cilvēks un salīdzinot ar padumjo armiju radiofikācijas līmenis bija augstāks.
===
Interesanti, kas šīs rācijas ražoja un kādā apjomā un vai par to nav kādas tuvākas ziņas (t.i. atsauces)? Par radiofikācijas līmeni piekrītu, tobrīd tas principā varēja būt augstāks kā RKKA, bet tomēr stipri šaubos, ka rācijas bija jau katram kājnieku vadam. Rotai - vēl varbūt, vadam - gandrīz droši ka ne.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:13:34 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Maarrutku Jums
Pat ja mūsējiem izdotos noturēt pāris rajonus (pieņēmumu varētu mēģināt pieskaitīt zinātniskajai fantastikai), vācieši tos norītu kā lācis zemeņu ogu. Mūsu stingrā līnija prasa tāpat pretoties arī vāciešiem, un tad varētu gadīties, ka no latviešiem paliek pāri tik, cik paspēj aizbēgt uz Zviedriju.
Tas atkarīgs no tā, vai komunisti sevi uzskatītu par latviešu komunistiem (vispirms latvieši un tikai tad komunisti) vai VK(b)P Latvijas filiāli (vispirms komunisti un tad "padomju latvieši", kam ar buržujiem nav pa ceļam).
Interpretēt var visu ko un visādi, BET(!) ir darbi, kas runā paši par sevi. Ja runā vienu un dara pilnīgi pretējo, tad nelīdzēs ne PR, ne pats Cicerons. Arī Austrijas anšlusu interpretēja kā brīvprātīgu pievienošanos, bet kuru tāds skaidrojums pārliecina?
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:22:07
Atbildēt
JgdPz IV 70
Pat ja mūsējiem izdotos noturēt pāris rajonus (pieņēmumu varētu mēģināt pieskaitīt zinātniskajai fantastikai), vācieši tos norītu kā lācis zemeņu ogu.
===
Tu atkal neko neesi sapratis. Šinī gadījumā pretošanās mērķis nav tik daudz militārs (piekrītu, tīri militāri mūs izrullētu gan vieni, gan otri, abos gadījumos tas būtu tikai laika jautājums), cik politisks - parādīt pašiem sev, visai pasaulei un okupantiem, ka mēs nekur brīvprātīgi neiestājamies un tiekam iekaroti, gan vienā gadījumā, gan otrā.
===
Interpretēt vai visu ko un visādi, BET(!) ir darbi, kas runā paši par sevi. Ja runā vienu un dara pilnīgi pretējo, tad nelīdzēs ne |PR, ne pats Cicerons.
===
Tieši tā, un šinī gadījumā arī 1940. gada neaizstāvēšanās runā pati par sevi.
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:34:38 - Laboja JgdPz IV 70
Atbildēt
Maarrutku Jums
Tieši to jau es saku: es kā prezidents nedotu saviem karavīriem pavēles, kuru mērķis ir nevis uzvarēt, sakaut, noturēt, bet parādīt, pretoties, radīt iespaidu utt. (ja pēc kara vispār vēl paliks kāds, kas varēs šo iespaidu novērtēt).
Austrijas anšluss notika tieši tāpat, bet neviens neatzīs to par brīvprātīgu, izņemot varbūt biedru NK no DELFInārija Un Krievija nekur nav teikusi, ka ļoti gribētu atzīt noziegumus pret Baltijas valstīm, tikai nevar, jo nav bijis bruņotas cīņas.
(novērtē loģiku - KF pārmet Latvijai nepretošanos KF un tajā pašā laikā psiho par leģionāriem un partizāniem, kas pretojās, un lamā emigrantus. Tātad, lai ko latvietis darītu, KF bļaustīsies tieši tāpat, un tad KF nemaz nav nostājas, ko citi varētu klausīties un novērtēt.)
1940. gada nepretošanās runā tikai par to, ka pusēm bija parāk dažādi spēki, ne par ko vairāk.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 1 Feb 2006 11:49:10
Atbildēt
JgdPz IV 70
Tieši to jau es saku: es kā prezidents nedotu saviem karavīriem pavēles, kuru mērķis ir nevis uzvarēt, sakaut, noturēt, bet parādīt, pretoties, radīt iespaidu utt. (ja pēc kara vispār vēl paliks kāds, kas varēs šo iespaidu novērtēt).
===
Vai somi varēja uzvarēt, sakaut, noturēt? Nevarēja. Viņu izrullēšana tieši tāpat bija tikai laika jautājums. Tātad, tas, kurš Mannerheimam deva pavēli pretoties, nevis padoties, rīkojās noziedzīgi un somu tautai jams tagad būtu jātiesā?
===
novērtē loģiku - KF pārmet Latvijai nepretošanos KF un tajā pašā laikā psiho par leģionāriem un partizāniem, kas pretojās, un lamā emigrantus.
===
Leģionāri jau nu gluži nepretojās gan, un partizāni arī vairāk bija WW2 atbalss nekā `organizēta cīņa`.
|
