miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 153 . 154 . 155 . 156 . 157 . 158 . 159 . 160 . 161 . 162 . 163 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Sep 2007 21:12:24


Quoting: Maarrutku Jums
A ir infa par to, kā mūsējie noreaģēja uz šito joku? Patiešām rīkoja kaut kādas priekšpozīcijas © Neainars un sēdēja rakumos?

...gribi, lai es sarakstu rupjības?...jebšu, lai atkal uzraujos uz rupjībām, ka meloju...te jau mums ir iestājies bezpreģels, ka vienam vienmēr būs taisnība, jo viņš tā domā...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"





Stuka
Lietotājs




# Nosūtīts: 4 Sep 2007 21:40:43


Arbalets

Slow down! Vienkārši vajag argumentet savu viedokli;)

Toors
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Sep 2007 11:34:43


Quoting: Maarrutku Jums
Patiešām rīkoja kaut kādas priekšpozīcijas

Jā, patiešām, to būtu interesanti uzzināt...

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Sep 2007 15:48:52 - Laboja Neainars


Stuka
Quoting: Stuka
Te forumā, bija,šķiet fraņču konsula, analīze par armijas spējām.
Sāpīgi, bet precīzi uzrakstīts. Vairums armijas komandieru simpatizēja Krievijai.

Nē. To, ko viņi domāja, nav jāsaprot kā prokrievismu. Ja būtu pavēle, visi kaŗotu pret Krieviju.
Atis
Quoting: Atis
pat mūsu ienaidneiki mūs vērtēja augstāk nekā mēs paši sevi!!

Tajos gados latviešiem sevis noniecināšana nebija raksturīga. Tie latvieši gribētu kaŗot pret okupantiem, un kaŗotu.
Maarrutku Jums
Quoting: Maarrutku Jums
Patiešām rīkoja kaut kādas priekšpozīcijas

"Infa" par to ir manis jau pieminētajā pulkv. A. Pētersona grāmatā.
Arbalets
Quoting: Arbalets
te jau mums ir iestājies bezpreģels, ka vienam vienmēr būs taisnība, jo viņš tā domā...

Vienam nē. Balsojumā par to, ka vajadzēja pretoties (Neainara viedoklis), Neainara viedokli ir atbalstījuši 25 balsotāji jeb 66,67% no balsojušo skaita. Un vēl: balsojumos šāds skaitlis nozīmē absolūto vairākumu.
Quoting: Toors
Patiešām rīkoja kaut kādas priekšpozīcijas
Jā, patiešām, to būtu interesanti uzzināt...

To var. Militārvēsturnieka, pulkv. A. Pētersona grāmatā "Krustugunīs. Latviešu karotmāka. 1940-1945. 60 gadus no tautas slēptais."

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 5 Sep 2007 16:09:45


Quoting: Neainars
"Infa" par to ir manis jau pieminētajā pulkv. A. Pētersona grāmatā.

Nu tak iemet citātu, gabals jau no tā Tev nenokritīs.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 5 Sep 2007 16:29:41


Maarrutku Jums
Reiz jau kaut ko tiku "iemetis". Labi, lai iet vēlreiz, neticīgajiem Tomiem:
" Reālai kaujas darbībai gatavie pulki, kuri bija dislocēti segpozīciju rajonos, jau bija četru(!) bataljonu sastāvā, turklāt šajos bataljonos bija četras rotas, no kurām viena bija pilnā kaujas gatavībā un bija izvietota reālo kaujas poziciju tuvumā. Šo rotu kaujas gatavībai pēc trauksmes signāla bija nepieciešamas tikai desmit minūtes ieroču pielādēšanai. Tā kā šīm vienībām bija priekšlauks vairāku stundu gājiena attālumā no valsts robežas, tad plānu realitāte bija neapšaubāma."
"Šeit jāpiezīmē, ka pat pēc Sarkanās armijas trieciengrupējuma ienākšanas Latvijā izvērstie sedzējspēki atradās paredzēto kauju rajonos un joprojām okupantiem bija bīstami ..."
"Kā konkrētu apstiprinājumu tam var minēt virsleitnanta O. Ķezbera bataljonu, kurš atradās Tilžā (pamatvienība bija formēta Gulbenē) , un tā priekšvienība pilnīgā kaujas gatavībā - leitnanta P. Vītola rota, kuras sprostpozīcija atradās austrumos no Tilžas un bloķēja virzienu Baltinava-Tilža. Pozīcija bija attiecīgi sagatavota, nostiprināta un sadarbība tajā apgūta. Rota ieņēma savu iecirkni maija pirmajās dienās..."
Pulkv. A. Pētersons, "Krustugunīs. Latviešu karotmāka." 100., 101., 104. lpp.
=====
Nebūdams augstprātīgs diletants, varu vien pievienoties militārvēsturnieka atziņām, nemēģinot tās apstrīdēt.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Toors
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Sep 2007 12:33:07


Nu, ja pieņemam, ka tā arī bijis, tad vienīgi žēl, ka nu jau pirms 130 gadiem dzimušais "tautas tēvs" septembrī nedeva pavēli mobilizēties un gatavoties cīņai...

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 6 Sep 2007 12:45:16


Toors
Quoting: Toors
tad vienīgi žēl, ka nu jau pirms 130 gadiem dzimušais "tautas tēvs" septembrī nedeva pavēli mobilizēties un gatavoties cīņai...



________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Sep 2007 16:55:19


Dankers kopā ar ģimeni izceļoja 1940. gada 19. VI (!!!)
Silgailis - 1941. g. martā.

URL - LR armija 1940.g. 17.VI. Virsnieku likteņi.
Armijas augstākais pavēlnieks :
Kara ministrs un armijas komandieris ģenerālis L.k.o.k. Krišjānis Berķis † 29VII42 Permas cietums;
Sevišķu uzdevumu ģenerālis — ģenerālis L.k.o.k. Mārtiņš Hartmanis † 27VII41 Maskava;
Sevišķu uzdevumu virsnieks — pulkvedis M. Jeske † 21XI41 Soļikamska, kopš 1940VII - ģenerālis;
Armijas stabs:
Armijas staba priekšnieks — ģenerālis L.k.o.k. Hugo Rozenšteins † 30VII41 Maskava;
Staba priekšnieka palīgs — pulkvedis L.k.o.k. O. Ūdentiņš - izdzīvo;
Administratīvā daļa, pr-ks — pulkvedis L.k.o.k. A. Vipulis † 29VII42 Noriļska;
Operatīvā daļa, pr-ks — pltn. J. Upītis † 16X42 Maskava;
Informācijas daļa, pr-ks — pulkvedis L.k.o.k. F. Celmiņš † 24VII41 Rīgā izdara pašnāvību;
Org. mobilizācijas daļa, pr-ks — pulkvedis J. Streipa † 3IV41 Katlakalna mežs;
Apmācības daļa, pr-ks — pltn. P. Liepiņš † 15III42 Noriļska;
Audzināšanas daļa, pr-ks — pltn. A. Kontrovskis † 17V42 Soļikamska, kopš 1940VII - pulkvedis;
Kara saimniecības daļa, pr-ks — pulkvedis J. Zivtiņš † drīz pēc IX42 Kanska;
Ģeodēzijas daļa, pr-ks — pulkvedis E. Akmentiņš izdzīvo;
Armijas staba bataljons, komandieris — pltn. L.k.o.k. A. Kleinbergs izdzīvo;
Kara sanitārā inspekcija, pr-ks — ģenerālis Dr. A. Brambats † pēc nepārbaudītām ziņām † 1943 Soļikamska;
Kara veterinārā inspekcija, pr-ks — vet. ārsts pulkvedis K. Soste izdzīvo, † 1943 Latvija;
Tieslietu dienests, pr-ks — virsprok. ģenerālis L.k.o.k. V. Tepfers izdzīvo;
Armijas mācītājs — L.k.o.k. P. Apkalns † 4II1942 Gota, Vācija;
Armijas spiestuve, pr-ks — pulkvedis J. Baumanis izdzīvo, † 1III43 Rīga;
Kara muzejs, pr-ks — pltn. L.k.o.k. A. Dzenis † 14V43 Vjatka;
Armijas ekonomiskais veikals, pr-ks — pulkvedis A. Lejas-Sauss † 26V42 Soļikamska.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks





Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Sep 2007 17:09:06


K.M. Apgādes pārvalde:
Pārvaldes priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. A. Dālbergs † 26X41 Maskava, kopš 1940 VII - ģenerālis. P.S. kurlandlegionar bildē var redzēt;
Bruņošanās daļa, priekšnieks —— pulkvedis R. Krievs izdzīvo, bet atkārtoti arestē 1945 II un † 30V45 Petrozavodska;
Būvniecības daļa, priekšnieks — pulkvedis A. Galindoms izdzīvo, jo 1941.g. sākumā izceļo uz Vāciju;
Finansu daļa, priekšnieks — pltn. R. Pičs izdzīvo;
Intendantūras daļa, priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. E. Kreišmanis izdzīvo;
Kara skolas:
Augstākā kara skola, pr-ka a.p.i. un Kara skola, pr-ks — pulkvedis L.k.o.k. K. Mateuss † 20VI40 Rīga;
Kara slimnīcas:
Rīgā, priekšnieks — ārsts pulkvedis V. Jaunzems izdzīvo;
Daugavpilī, priekšnieks — ārsts pulkvedis B. Blosfelds izdzīvo, bet mirst 12XI46 Vācijā;
Jelgavā, priekšnieks — ārsts pulkvedis Bērziņš - ziņu nav.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Sep 2007 18:24:24


Kurzemes divīzija:
Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. H. Buks † 18VIII42 Butirku cietums;
Div. staba (Jelgavā) priekšnieks pulkvedis V. Janums izdzīvo, jo 1941III izceļo uz Vāciju;
1. Liepājas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis A. Krīpens izdzīvo;
2. Ventspils kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Stulpiņš † 16III42 Astrahaņas cietums;
3. Jelgavas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. A. Apsītis izdzīvo, bet 13V45 Kurzemē apcietina un † 3I47 Vorkutā;
Kurzemes artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis Ž. Jomerts † 27XI42 Noriļska.
Vidzemes divīzija:
Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. F. Virsaitis † 24V43 Vjatka;
Divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis L.k.o.k. J. Ezeriņš † 16III44 Kotlasa, izteica gatavību dot pavēli padotajām karaspēka daļām izrādīt bruņotu pretošanos RKKA, kā dēļ uz laiku bija atstādināts no amata;
Div. staba (Rīgā) priekšnieks — pulkvedis J. Rozentāls † 16X41 Maskava;
4. Valmieras kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Skujiņš † 8VI42 Astrahaņas cietums;
5. Cēsu kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. R. Briesma † 9XII41 Astrahaņas cietums;
6. Rīgas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Liepiņš † 30IV42 Saratova, 1940VII - ģenerālis;
Vidzemes artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. V. Skaistlauks izdzīvo;
Latgales divīzija:
Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. A. Krustiņš † 10X41 Maskava;
Divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis L.k.o.k. R. Klinsons † 16X41 Maskava;
Div. staba (Cēsīs) priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. K. Lejiņš † 16X41 Maskava;
7. Siguldas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. V. Spandegs † 16X41 Maskava, kopš 1940VII - ģenerālis;
8. Daugavpils kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis M. Kasparsons izdzīvo;
9. Rēzeknes kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. R. Ceplītis † 16X41 Maskava;
Latgales artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. J. Žīds izdzīvo, bet ir ieslodzīts Noriļskā.
Zemgales divīzija:
Divīzijas komandieris — ģenerālis L.k.o.k. Ž. Bachs † 16X41 Maskava;
Div. staba (Daugavpilī) priekšnieks — pulkvedis A. Silgailis izdzīvo, jo 1941III izbrauc uz Vāciju;
10. Aizputes kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. A. Kurše izdzīvo, bet 1952I apcietina (bijis 18. k.d. btl. koms) un † 16V53 Mariinska, Kemerovas apg.;
11. Dobeles kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. N. Ābeltiņš izdzīvo, taču izsūtīts uz Noriļsku, kopš 1954 nometinājumā Krasnojarskas novadā;
12. Bauskas kājnieku pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. K. Dzenītis Zēniņš izdzīvo;
Zemgales artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis A. Kalniņš † 2XII44 Noriļska.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Sep 2007 18:45:41 - Laboja Vadonis


Artilērijas inspektors ģenerālis L.k.o.k. A. Danebergs (Dannenbergs) † pēc 18VII41 Maskava;
A.I. staba priekšnieks — pulkvedis K. Kārkliņš † 11III44 Lāmas ezers, Noriļska (nosalis);
Smagās artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis P. Veimanis † 30XII41 Soļikamska;
Zenītartilērijas pulks, k-ris — pulkvedis A. Skroderēns † 16XI41 Soļikamska;
Krasta artilērijas pulks, k-ris — pulkvedis L.k.o.k. E. Plūcis † 10I42 Vjatka;
Atsev. art. divizions, k-ris — pulkvedis A. Birkenšteins † 27VI43 Lāmas nometne;
Armijas spēkratu dienesta priekšnieks un Auto tanku brigādes komandieris — ģenerālis O. Grosbarts izdzīvo, bet nošauts 15VI45 sadzīves ķildā;
Staba (Cēsīs) priekšnieks — pulkvedis J. Kaļķis † 29VI42 Noriļska.
Sapieru pulks:
Pulka komandieris — pulkvedis J. Brieže izdzīvo;
Jātnieku pulks:
Pulka komandieris — pulkvedis L.k.o.k. A. Liepiņš izdzīvo;
Armijas sakaru priekšnieks un Sakaru bataljona komandieris — pulkvedis A. Mucenieks izdzīvo;
Armijas aviācija:
Aviācijas priekšnieks — ģenerālis J. Baško izdzīvo;
Sev. uzd. virsnieks pie av. pka — pulkvedis L.k.o.k. J. Indāns † drīz pēc 18VII41 Maskava;
Aviācijas pulks, komandieris — pulkvedis R. Kandis izdzīvo, bet 28V42 Krasnoje Selo rajonā nošauts pēc strīda ar vācu štāba virsnieku.
Kara flote:
Flotes komandieris — admirālis K. Spāde izdzīvo, bet dzīvo ieslodzījuma nometnēs, mirst 25VII1970 Kazahijā;
Staba priekšnieks — kom. kapt. F. Lipstons izdzīvo;
K/k Virsaitis komandieris — kom. kapt. A. Brūders † 27XI41 Staļingradas cietums;
Zemūdeņu divizions, k-ris — j. kapt. A. Kalns izdzīvo. Pāriet 1943 uz puslegālu dzīvesveidu, lai izvairītos no mobilizācijas leģionā.
Mīnu divizions, k-ris — j. kapt. E. Barotājs izdzīvo.
Robežsargu brigāde:
Ģenerālis L.k.o.k. L. Bolšteins † 21VI40 Rīga (nošaujas);
staba priekšnieks — pulkvedis L.k.o.k. V. Kalniņš † 14VI42 Vjatka.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Sep 2007 20:34:07


Vadonis

Paldies par tiešām izsmeļošo informāciju!! Tikai Celmiņš manuprāt nošāvās 1940. gada jūnijā\jūlijā nevis 1941. gada!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Sep 2007 23:14:01 - Laboja Neainars


Nesen manās rokās nonāca vairākas fotografijas par Latvijas pirmskaŗa armiju.
Sākšu ar šo:

Saitošākais ir veltījuma uzraksts fotografijas aizmugurē.

Un tas ir šāds: "Par piemiņu no Kurmītis Jāņa 194 (pēdējais cipars 0 vai 2) g. 10 III Rīgā. Koks atstāj celmu. Bet es ģīmetni. Jānītis."
Vai tā datēta ar 1940. vai 1942. gadu?... Varbūt, 1940. gadā tapušo fotografiju J. Kurmītis dāvinājis 1942. gadā?
Brīvprātīgie, kas devās uz austrumu fronti, sākumā nēsāja Latvijas armijas ietērpu, un pat ar tām pašām zīmotnēm. Ar kareivja zīmotnēm noteikti, tas redzams tālaika avīzēs. Virsniekiem varbūt bija citādāk.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 15 Sep 2007 23:20:26


Quoting: Neainars
1

Vai Latvijas armijas karavīri nēsāja laiviņcepures? Parādes formās tērptajiem galvā ir naģenes (furažkas), kaujas mācību laikā - ķiveres, kāda galvassega nāca komplektā ar lauka tērpu?

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 15 Sep 2007 23:29:18


Maarrutku Jums
Latvijas armijas kaŗavīri nēsāja laiviņas. Ar lauka tērpu?... Tā tas laikam netika saukts. Tas varētu būt kaujas vai dienesta ierindā vasaras ietērps.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Sep 2007 01:10:29


Varbūt karavīrs ir no kāda kārtības dienesta bataljona?

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Sep 2007 14:23:35


Vadonis
Iespējams.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Sep 2007 21:38:41


Nākošā fotografija no fotografiju virknes ir šāda:

Nevar saprast, no kādas kaŗaspēka šķiras ir šie astoņi kareivji. Uzraksts fotografijas aizmugurē ir šāds: "Pēc Jāņiem Jūrmalā Moli apgāztie forti" Forti Jūrmalā?... Varbūt, Daugavgrīvā?... Un tad tie varētu būt kareivji no Krasta artilērijas vai Smagās artilērijas pulka. Varbūt kurlandlegionar kā jūrmalnieks zina, kas tā ir par vietu, kur redzami šie astoņi kareivji?

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


saiba
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Sep 2007 21:58:12


Quoting: Neainars
Nevar saprast, no kādas kaŗaspēka šķiras ir šie astoņi kareivji. Uzraksts fotografijas aizmugurē ir šāds: "Pēc Jāņiem Jūrmalā Moli apgāztie forti" Forti Jūrmalā?... Varbūt, Daugavgrīvā?... Un tad tie varētu būt kareivji no Krasta


Atgādina Liepājas sagrautos fortus kas būvēti kā modernākie tolaik, vēl krievu cara laikā. Nesen tur biju, ļoti atgādina.

Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Sep 2007 21:59:47


Quoting: Neainars
Forti Jūrmalā


Varbūt šeit Jūrmala nav domāta pilsēta, bet pludmale, tad tā varētu būt arī Liepāja!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 16 Sep 2007 22:05:27


saiba
Quoting: saiba
Atgādina Liepājas sagrautos fortus kas būvēti kā modernākie tolaik, vēl krievu cara laikā. Nesen tur biju, ļoti atgādina.

Paldies! Kad gadīsies tikt uz Liepāju, apraudzīšu to vietu.
Atis
Quoting: Atis
Varbūt šeit Jūrmala nav domāta pilsēta, bet pludmale, tad tā varētu būt arī Liepāja!

Jā, laikam gan.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2007 00:32:49


Quoting: Vadonis
Varbūt karavīrs ir no kāda kārtības dienesta bataljona?

Izskatās pēc 1940.gada Tautas armijas produkta, bet tikpat labi arī KD. bata, jo 42. redzams, manuprāt labi.
Quoting: Neainars
Nākošā fotografija no fotografiju virknes ir šāda:

Nevar saprast, no kādas kaŗaspēka šķiras ir šie astoņi kareivji. Uzraksts fotografijas aizmugurē ir šāds: "Pēc Jāņiem Jūrmalā Moli apgāztie forti" Forti Jūrmalā?... Varbūt, Daugavgrīvā?... Un tad tie varētu būt kareivji no Krasta artilērijas vai Smagās artilērijas pulka. Varbūt kurlandlegionar kā jūrmalnieks zina, kas tā ir par vietu, kur redzami šie astoņi kareivji?


Izskatās pēc Liepājas, un pēc formastērpiem - kājnieki. Ja varētu ieskenēt grupu ar lielāku izšķirtspēju varētu mēģināt pateikt precīzāk.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2007 10:42:11


Karlowich
Quoting: Karlowich
Izskatās pēc 1940.gada Tautas armijas produkta, bet tikpat labi arī KD. bata, jo 42. redzams, manuprāt labi.

Jā.
Quoting: Karlowich
Ja varētu ieskenēt grupu ar lielāku izšķirtspēju varētu mēģināt pateikt precīzāk.

Zīmotnes nav atšķiŗamas arī labas kvalitātes fotografijā. Ja nu kas varētu būt iespējams ar kaut kādiem man nezināmiem fotografiju pētīšanas paņēmieniem. Kājnieki tie varētu būt. Varbūt, no 1. Liepājas kājnieku pulka.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Karlowich
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2007 12:55:04


Quoting: Neainars
Varbūt, no 1. Liepājas kājnieku pulka.

Tikpat labi arī 2.Ventspils k.p. vai Kurzemes art.p.
Mēģini saskatīt ķeburus uz uzplečiem.

________________________
Vilks paēdis, aitas dzīvas un ganam - mūžīga piemiņa...


Kverkagambo
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2007 16:35:11


Quoting: Neainars
Pēc Jāņiem Jūrmalā Moli apgāztie forti

Šī frāze nozīmē, ka pēc Jāņiem kaut kur tika apgāzti forti, mēģini atrst šī gadījuma atspoguļojumu tā laika presē un atradīsi, kad un kur tas noticis!


Starp citu, man viņu zīmotnes izskatās diezgan gaišas - varbūt tas ir štāba bataljons?

________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 17 Sep 2007 20:26:29 - Laboja Neainars


Karlowich
Quoting: Karlowich
Mēģini saskatīt ķeburus uz uzplečiem.

Latvijas armijā pakāpes un ieroču šķiras apzīmēja ar zīmotnēm. Flotē ar uzplečiem un piedurkņu uzšuvēm.
Un laboju papildinot: vienīgi vēl Krasta artilerijas pulka kaŗavīri nēsāja uz uzplečiem lielo burtu "D", kas cēlies no Daugavgrīvas artilerijas.
Kverkagambo
Quoting: Kverkagambo

Šī frāze nozīmē, ka pēc Jāņiem kaut kur tika apgāzti forti

Tieši tā!
Quoting: Kverkagambo
varbūt tas ir štāba bataljons?

Diezin vai stāba bataljona kareivji "uzdzīvotu" pa Liepāju. Viņi taču apsargāja arī Prezidenta pili. Kareivjiem tajā bataljonā esot bijis jābūt gaŗiem augumā, iznesīgiem. Ar vienu no šiem vīriem strādāju kopā 1979./80. gadā. Diemžēl, neko daudz par dienestu no viņa nedabūju dzirdēt.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2007 15:16:34


Kas tas par Pirmo Latvijas strēlnieku pulku (bataljonu), kura mantas 1920.g. 2.XII pārsūtīja ar kuģi Baltriger no Londonas uz Rīgu? Mantas (140 saiņi) vēl uz 1922. gada februāra sākumu gulēja Rīgas muitā un tās domāja pārdot ūtrupē.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2007 15:31:01


Quoting: Vadonis
Kas tas par Pirmo Latvijas strēlnieku pulku (bataljonu),


Vai tik nebūs baltie latviešu strēlnieki( Imantas, Troickas pulki). Zinu, ka vienu no viņiem sauca par pirmo latviešu strēlnieku pulku!!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Vadonis
Lietotājs




# Nosūtīts: 18 Sep 2007 15:48:40 - Laboja Vadonis


Quoting: Atis
Vai tik nebūs baltie latviešu strēlnieki( Imantas, Troickas pulki). Zinu, ka vienu no viņiem sauca par pirmo latviešu strēlnieku pulku!!

Vai tad viņi nebrauca pa taisno uz Rīgu no Austrumiem, bez pārsēšanās?
Pulks bija Imantas, bet bataljons - troickas. Interesanti, ka briti runā par bataljonu, bet latvieši - par pulku.

________________________
Politiķi domā par nākamajām vēlēšanām, valstsvīri - par nākamajām paaudzēm! (c) Džeimss Klarks


<< 1 ... 153 . 154 . 155 . 156 . 157 . 158 . 159 . 160 . 161 . 162 . 163 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 1
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.118
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022