miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 00:25:25 - Laboja JgdPz IV 70


... un kas notiks, kad divas sovjetu armijas parādīsies LR dienvidu flangā, tāpat kas mums liek domāt, ka sovjeti ar savu absolūto pārsvaru jūrā to neizmantos.

Pieņemsim, ka pārāk veiksmīgas partizāņošanas gadījumā viss tiek nogāzts uz vietējiem iedzīvotājiem un par katru sekmīgu uzbrukumu kaut vai padomju nodaļai seko Audriņu analogs vietā, kur šis uzbrukums notika. Sovjetiem vajadzētu piemest vēl pārīti NKVD daļu šim nolūkam

Sovjetu uzdevums - pārāk nesaspringt Latgalē, atceroties kurš virziens ir galvenais un kurš nē, tikko Lietuva ir kritusi, mēs savu aizsardzību varam iesālīt

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.





Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 00:27:20


Maarrutku Jums
Ja krievu divīzijas izkārtotas tā, kā Jūs rakstāt, tad: austrumu robežas segšanai mūsu kaŗa plānos bija paredzēti 7., 9., 10., 11. pulka trešie bataljoni. 23. divīziju pie Indras un Krāslavas nopietni spētu aizkavēt Jātnieku pulks. Vilcinošās pretošanās pozicijas kā pirmie, protams, būtu robežsargi un policisti. Kaŗaklausības vecuma aizsargus mobilizētu armijā, gados vecākie tiktu norīkoti aizmugures dienestam. Pret 48. divīziju - tie paši robežsargi un Ludzas garnizons no 9. Rēzeknes kājnieku pulka. Visur - jau pieminēto pulku trešie bataljoni. Pret krievu 67. divīziju - robežsargi, policisti, sedzēja vienības no 7. Siguldas kājnieku pulka. Pret 126. divīziju - līdzīgi, 11. p. 3. b. utt. Pret 163. divīziju - līdzīgi, 7. p. utt. Ir ziema. Sals. Diena īsa. 1. janvāris paiet izlūku apšaudēs un nelielu priekšējo vienību sadursmēs. 2. janv. sarkanie spēj pavirzīties uz priekšu caurmērā ne vairāk par 3 km. Pret Daugavpili, kur izbīdītas divu divīziju knaibles, panākumi ir nedaudz labāki. Lai sasniegtu mūsu galvenās aizstāvēšanās līniju, sarkanie cīnās vismaz 7 dienas. Ārkārtīgi lielus spēkus, tai skaitā artileriju, viņi nepievelk, jo tas nav vajadzīgs - lai arī lēnām, tomēr latvieši tiek atspiesti. Kaŗā sviež tikai tik daudz, cik vajadzīgs, un ar cepurēm latviešus nomētāt neplāno.
Pie galvenās līnijas sarkanie paliek visu janvāri. Tad tie savelk -līdzīgi kā pret Mannerheima līniju, kad nevarēja to nekādi ieņemt, ap 1 lielgabalu uz 20 metriem, un mūsu galveno līniju sagrauj. Tad....

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 00:30:42


JgdPz IV 70
ar savu absolūto pārsvaru jūrā to neizmantos.

Jūra 1. janvārī ir aizsalusi.

Pieņemsim, ka pārāk veiksmīgas partizāņošanas gadījumā viss tiek nogāzts uz vietējiem iedzīvotājiem un par katru sekmīgu uzbrukumu kaut vai padomju nodaļai seko Audriņu analogs vietā, kur šis uzbrukums notika. Sovjetiem vajadzētu piemest vēl pārīti NKVD daļu šim nolūkam

Civiliedzīvotāju slepkavības neizmainīs kaŗa gaitu. Pirmkārt tāpēc, ka nebūtu nemaz tik milzīgas.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 00:40:55


Ainars

Izmainītu partizāņošanas gaitu. Milzīgas arī nevajag, 50-100 civilo par vienu padomju karavīru.

Sovjetiem nebūs vajadzīgs stāvēt pie līnijas visu janvāri, tikko krīt Lietuva, aizsardzība uz šīs līnijas kļūst kaitnieciska un bezjēdzīga, jo līnija nestāv pret galveno triecienu

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 00:50:05


Cita iespēja - sovjeti jau no pirmajām kara dienām rīkojas ļoti agresīvi, rādot, ka pretestības gadījumā nacionālistus nekas labs negaida. Kā mājienu ar sētas mietu varētu sarīkot masu uzlidojumu vienai pilsētai. Artilēriju, ja tā ir, vajag lietot, sevišķi pret vietām, kur kādam vēl nav skaidrs, ka jāizkar sarkanie karogi.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 00:51:16


puuce

Nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 00:52:26


Vai nav mazliet neprātīgi sākt uzbrukumu pašā ziemas spelgonī..un ja jau krievi ir mēnesi bez sekmēm tupējuši pie Manerheima līnijas...somus jau arī taisījās ar cepurēm nomētāt...un runā, ka arī mūsu platuma grādos tā 1939/1940.gada ziema arī neesot bijusi no tām siltākajām...un vai mēs paši bijām gatavi karot ziemas salā, kad temperatūra turas tā ap - 20....

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 01:39:55


JgdPz IV 70
un kas notiks, kad divas sovjetu armijas parādīsies LR dienvidu flangā, tāpat kas mums liek domāt, ka sovjeti ar savu absolūto pārsvaru jūrā to neizmantos.
===
Lai nonāktu dienvidu flangā, jamiem jānolauž Lietuva. Atkal - ņemot vērā to, ka RKKA motorizācijas līmenis 1940. gada janvārī atstāj vēlēties ko labāku, 30 km dienā ir max. atzīme (distance ko pehtūra nočāpo maršā, ziemā protams mazāk + katra 4. diena uz dņevku), ar kaujām (kaut vai epizodiskām) - daudz mazāk.
Atcerēsimies kaut vai to, cik pogolovno motorizētie motostrēlnieki 1994. gada decembrī iztērēja laiku, lai nokļūtu līdz Groznijai.
===
Pieņemsim, ka pārāk veiksmīgas partizāņošanas gadījumā viss tiek nogāzts uz vietējiem iedzīvotājiem
===
Vai es kaut kur pieminēju partizāņošanu? Mobilās vienības, kas kavē supostātu pirms galvenās aizsardzības līnijas, nepartizāņo, bet faktiski veic organizētu atkāpšanos ar kaujām. Ja izdodas, tad atkāpjas līdz galvenajai līnijai un papildina tās garnizonu, ja ne - tad paliek pretinieka aizmugurē un lēnā garā, nesteidzoties iekārto bāzes partizānu karam.
Par partizānēšanu atkal skatamies vēsturē uz WW2: kad tad friču aizmugurē panesās kaut kāda +/- aktīva partizānēšana - ne jau nu 1941. gada vasarā. Ātrākais rudenī, ziemā, a to i jau 1942. gada pavasarī, kad partizāni bija a) apvienojušies vienībās; b) iekārtojuši bāzes; c) nodrošinājušies ar vietējo iedzīvotāju informatīvo un materiālo atbalstu.

Ainars
23. divīziju pie Indras un Krāslavas nopietni spētu aizkavēt Jātnieku pulks.
===
Manuprāt, tieši uz jātnieku vienībām vajadzētu likt mobilās atkāpšanas akcentu, darbojos pēc iepriekš aprakstītās `4 atsaldēti aizsargi` © shēmas. Un tātad, jātnieku nodaļa nokāpj no zirgiem un ieņem pozīcijas pretinieka sagaidīšanai, tikmēr zirgvedis (koņevods) aizved zirgus 150-200 m uz mūsu pusi un noslēpj aizsegā tur, uz kurieni jātnieki varētu droši atkāpties. Slēpnī palikušie jātnieki sagaida pretinieka avangarda vai izlūku vienības, apšauda tās īsā 2-5 minūšu ilgā kaujā un atkāpjas pie zirgiem, pēc tam jāšus atkāpjas par 500-2000 m (atkarībā no apvidus) un atkārto slēpni.
Otrs jātnieku izmantošanas veids - izlūkošanai.
===
1. janvāris paiet izlūku apšaudēs un nelielu priekšējo vienību sadursmēs. 2. janv. sarkanie spēj pavirzīties uz priekšu caurmērā ne vairāk par 3 km.
===
Pārāk optimistiski. Robežsargus un policistus noslaucīs ātri, diezgan droši ka līdz pusdienlaikam (pie kam uzbrukuma pirmajā dienā pretinieku atbalstīs jau laikus sagatavotā artilērija), un savus 5-10 km dienā pat pa peresechonku jamie nokātos ar visām epizodiskajām kaujām; vienmērīgu aizsardzības līniju priekšējās līnijās mēs radīt nespēsim, savukārt spēcīgas pretestības punktus (apdzīvotas vietas, kur vietējie aizsargi būs nocietinājušies ēkās) bloķēs un apies, atstājot savā aizmugurē kā `katlus`.
===
Lai sasniegtu mūsu galvenās aizstāvēšanās līniju, sarkanie cīnās vismaz 7 dienas.
===
Kāda tad tur ir tā distance. Ja rēķinam RKKA daļu kopējo ātrumu ~ 7 km/dnn (kājnieku maršs ar epizodiskām apšaudēm un nelielām sadursmēm), tad dažādās vietās līdz galvenajai līnijai jamie nonāks 5-10 dienu laikā. Tā kā apdzīvotāso vietu ieņemšana/apiešana unapsargāto ūdens šķēršļu aizsardzības salaušana un to šķērsošana prasīs veikt lielākus līkumus atkal pa peresechonku, tad faktiski iziešana līdz galvenajai aizsardzības līnijai prasīs droši 2 nedēļas.
===
Ārkārtīgi lielus spēkus, tai skaitā artileriju, viņi nepievelk, jo tas nav vajadzīgs
===
Artilērija nāk līdzi divīzijām un pat pulkiem (nekad nevar zināt, kurā brīdī to ievajadzēsies). Vajadzības gadījumā to arī pielieto. Šaušanas tālums 122 mm haubicei M-30 ir ~12 000 m.
===
Pie galvenās līnijas sarkanie paliek visu janvāri. Tad tie savelk -līdzīgi kā pret Mannerheima līniju, kad nevarēja to nekādi ieņemt, ap 1 lielgabalu uz 20 metriem, un mūsu galveno līniju sagrauj. Tad...
===
Te nu es nepiekrītu praktiski nevienā punktā. Pirmkārt, uz pretinieka galīgās sagrupēšanas brīdi pie galvenās līnijas tā jau lielā mērā būs zaudējusi savu lielāko trumpi - pārsteiguma momentu. T.i. pretinieka štābā uz šo brīdi šī līnija jau būs iezīmēta kartēs, jo pret jau būs atdūrušās visas divīzijas un konstatējušas, ka viņu priekšā ir kas kardināli atšķirīgs no visās iepriekšējās kaujās sastaptā. Šis tad laikam ir tas brīdis, kad pretinieks pārgrupējas, t.i., uz skatuves uznāk 2. stratēģiskais ešelons, kamēr pirmajās kaujās izkarojušās divīzijas ierokas, tiek pārrupētas un papildinātas. Uz laika līknes paiet vēl dažas dienas - pretinieks veic šādus tādus sīkus uzbrukumus, iztausta, kur ir visvājākā vieta aizsardzībā. Kad tāda ir atrasta, pret to arī tiek koncentrēti vislielākie un svaigākie spēki.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 02:19:00 - Laboja Maarrutku Jums


Turpināsim.
Tātad, ap kādu 20-21. janvāri sākas uzbrukums galvenajai aizsardzības līnijai. Tas notiek vietā, kur ir konstatēta visšvakākā aizsardzība, un šajā iecirknī pretinieks saskaņā ar lauka reglamentu uzbrūk ar blīvumu 1 divīzija uz 2 km. Pirms kājnieku uzbrukuma - artilērijas sagatavošanās uguns, bombardēšana. Respektīvi visas darbības, lai mūsu pozīcijas izvēlētajā iecirknī pārvērstu Mēness ainavā. Tā kā pozīcijas ir tikai klasiski ierakumi ar dzeloņstiepļu šķēršļiem un atsevišķiem mīnu laukiem, nevis Mannerheima līnija ar flankējošās uguns DOTiem, tad dienas - divu laikā to pārrauj un pārrāvumā dodas iekšā motostrēlnieku divīzija. Te es gribu uzsvērt, ka nav jāuzlauž aizsardzība visā tās garumā. Pietiek uzlauzt to vienā vietā un pa radušos šķirbu triekt iekšā mehanizētās vienības.

Te nu mūsu ģenerāļiem būtu jāliek lietā viss savs talants, zināšanas, intuīcija un viss pārējais, lai laicīgi atminētu vietu kur pretinieks mēģinās pārraut fronti. Neiespējami tas nav - laba izlūkošana var diezgan droši noteikt, kur uzbrukums tiks veikts (kaut gan `drošās pazīmes` var būt arī dezinformācija ). Nākošais ira pretī potenciālajam pārrāvumam koncentrēt savus tankus (cik nu viņu ir), lai frontes pārraušanas gadījumā varētu izdarīt pretuzbrukumu pārrāvumā traucošajai motostrēlnieku divīzijai abos flangos, aizverot caurumu frontē un bloķējot šo divīziju `katlā`, kur pie tās iznīcināšanas var ķerties lēnām un metodiski (ar artilēriju).

Vēl viens moments. Visu šo laiku aizmugurē turpinās mobilizācija un mobilizēto apmācība. Un principā līdz ģenerāluzbrukumam jau vajadzētu būt gatavai vismaz vienai rezerves divīzijai, kuru var nosūtīt uz kritisko iecirkni, vai turēt rezervē. Paralēli kādu nedēļu var atvilkt elpu `piesegšanas armijas` karavīri, t.i. tie aizsargi, kas pirmās 2-3 nedēļas kavēja pretinieka virzīšanos uz galvenās līnijas pusi. Bez tam, izejot no tā, kā brāļiem lietuvēniem veicas ar sovjetu noturēšanu, skatīties, vai nav jāsāk būvēt aizsardzības līnija arī dienvidos.

Tālāk viss jau risināsies 2 variantos:
1) sovjetiem mūsu līniju izdodas pārraut un attīstīt uzbrukumu uz priekšu un flangos (scenārijs izpildās, ja ir nepareizi uzminēts potenciālā pārrāvuma iecirknis un/vai nepietiekoši efektīvs ir pretuzbrukums pārrāvuma aizvēršanai);
2) sovjeti fronti nepārrauj vai arī pārrāvums tiek likvidēts un līnijas viengabalainība atjaunota (izpildās, ja pareizi uzminam uzbrukuma iecirkni un veiksmīgi izdaram pretuzbrukumu pārrāvumā).

1) Scenārija gadījumā ķeramies pie vecās labās `hit&run` taktikas un atkāpjamies līdz Rīgai, tādējādi vinnēdami vēl 2-3 nedēļas, optimistiskajā variantā - mēnesi. Tikmēr Rīgu gatavojam totālai aizsardzībai, valdību evakuējam uz Ventspili vai Liepāju. Visticamāk, ka uz šo brīdi jau sovjeti būs nolauzuši Lietuvu, vismaz līdz tam līmenim, lai varētu iebrukt Latvijā no dienvidiem. Pozitīvais aspekts - nav izslēgta arī lietuviešu vienību atkāpšanās uz Latviju un tādējādi mūsu militārās varēšanas pastiprināšanās Pēc tam vēl var mēnesi sisties par Rīgu un paralēli ar `hit&run` atkāpties līdz Ventspilij vai Liepājai, kur nu sanāk. Tas arī ir vyss... Itogo puslīdz nopietnas pretestības ilgums 2-3 mēneši, kas nemaz nav tik slikti.

2) Ja fronti tomēr nepārrauj vai mēs to aizlāpām, sovjeti atkal dabūn pārgrupēties un koncentrēt spēkus jaunam uzbrukumam un meklēt vietu, kur to izdarīt. Te nu paiet zināms laiks, neņemos spriest, cik ilgs. Domājams, ka vismaz nedēļa, a to i mēnesis vai vairāk. Seko otrs mēģinājums, varbūt pat 2 vietās uzreiz, varbūt sovjeti vienkārši iesēžas ierakumos un visus liekos nosūta palīgā tām 2 armijām, kas lauž lietuvēnus (uz to laiku jau lielā mērā uzlauzti!), un ienāk Latvijā no dienvidiem. Tālāk viss pēc 1) scenārija teksta.

Tātad, izdarīšu rezumējumu:
Balstījos uz pieņēmama, ka sovjetu divīzijas karos prasmīgi, agresīvi un ar iniciatīvu, tātad, tāds pesimitiskais scenārijs. Atkarībā no dažādiem faktoriem visas Latvijas iekarošanas laiks visticamākais būtu 3-4 mēneši. Lielāko daļu kritušo mūsu pusē sastādītu:
- robežsargi, policisti un aizsargi, kas būtu mēģinājuši noturēties apdzīvotajās vietās uz A no galvenās aizsardzības līnijas (agri vai vēlu lielākā daļa tiktu iznīcināta vai sagūstīta);
- bombardēšanas upuri uz ceļiem (nešaubos, ka pretinieka aviācija vaktētu ceļus, ka kuriem uz fronti dotos rezerves);
- kritušie galvenajā aizsardzības līnijā pārrāvuma iecirknī (visniknākā artilērijas un aviācijas apstrāde), kā arī pretuzbrukumā pārrāvuma likvidēšanai.
- Karam turpinoties - kritušie apdzīvoto vietu (lielās pilsētas - Daugavpils, Jēkabpils, Rīga, Jelgava, Tukums) aizsardzības kaujās.

`Hit&run` taktiku piekopjošajās vienībās zaudējumi būtu samērā niecīgi, taču pastāvētu liels risks nonākt aplenkumā. Lielos vilcienos viss, gaidu komentārus.




Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 02:31:48


Ainars
ar savu absolūto pārsvaru jūrā to neizmantos.
Jūra 1. janvārī ir aizsalusi.

===

Jūra ir ciet, jūras kājniekus izsēdināt nevar un mūs bloķēt arī īpaši ne. Vismaz pašā kara sākumā.

JgdPz IV 70
Sovjetiem nebūs vajadzīgs stāvēt pie līnijas visu janvāri, tikko krīt Lietuva, aizsardzība uz šīs līnijas kļūst kaitnieciska un bezjēdzīga, jo līnija nestāv pret galveno triecienu
===

Taču - arī Lietuvā sovjeti nevirzīsies uz priekšu īpaši ātrāk par 10 km dienā (izņēmums ir tanku divīzijas, taču arī tās nevar pārāk atrauties no pārējās masas, kura čāpo uz K2! ). Kopumā orientējoši mēnesi lietuvēni varētu noturēties, un tad tik tiešām `galvenā aizsardzības līnija` zaudē savu jēgu.

Arbalets
Vai nav mazliet neprātīgi sākt uzbrukumu pašā ziemas spelgonī
===
A ko tad gaidīt, ja Baltija izsaka atbalstu Somijai un piegādā tai brīvprātīgos? Tad vēl jautājums par kara pieteikumu PSRS baltiešu draudzības vārdā...
===
runā, ka arī mūsu platuma grādos tā 1939/1940.gada ziema arī neesot bijusi no tām siltākajām...un vai mēs paši bijām gatavi karot ziemas salā, kad temperatūra turas tā ap - 20
===
Nu ņem vērā, ka aizstāvji uz `galvenās aizsardzības līnijas` dzīvos apkurināmās zemīcās vai pat tuvējās mājās. Un `atsaldētie aizsargi` arī uzglūnēs supostātam pamatā dienās, naktīs atpūtīsies savās vai kolēģu pastāvīgajās dislokācijas vietās. Kamēr iebrucēji nakšņos lauka apstākļos vai uz aborigēnu rēķina, kas arī nebūs triviāls uzdevums - vot ej un iedzīvokļo kaut vai bataljonu pagastā, kur ir gandrīz vai tikai viensētas. Komandieri dabūs pasvīst...
Tā ka šajā gadījumā aukstais laiks mums vairumā gadījumu ir izdevīgs - tas pretinieku bremzē, kavē un traucē vairāk nekā mūs...

Vasarā pretinieks pārvietosies ātrāk, tiesa, arī slēpņu organizēšana pamatīgi atvieglosies...

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 09:24:13


JgdPz IV 70
Cita iespēja - sovjeti jau no pirmajām kara dienām rīkojas ļoti agresīvi, rādot, ka pretestības gadījumā nacionālistus nekas labs negaida
===
Skatīsimies atkal vēsturi. Vai Somijā tā bija?

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 09:47:09


Maarrutku Jums
tikmēr zirgvedis (koņevods) aizved zirgus
================
Kāds "koņevods"?!!!! Latviešu armijā tāda nav. Mēs drīzāk spēsim saprast , kā viss varēja būt, ja izmantosim, par savu armiju spriežot, savus apzīmējumus.
==================
Jūsu scenārijs šķiet visai ticams. 1939/40. gada ziemā jūra esot bijusi aizsalusi līdz pašai Zviedrijai.... Tātad - valdība var glābties pa ledu, izmantojot kaut vai zirgu pajūgus (mazāk pievelk ienaidnieka uzmanību nekā automobiļi un "nebojājas" - dod tik auzas!) Viens varbūt forumā apspriežams jautājums tad būtu arī šāds: VAI SKANDINAVIJAS VALSTIS (kuŗas?) piekristu internēt savā zemē pēc 2-3 mēnešu smagām kaujām Latvijas armiju (~100 000, kas palikuši ierindā), kad tā pa ledu aizsoļo uz - Zviedriju? Somiju?
Piebilde par kaujām galvenajā līnijā: mums būtu 4 no jauna saformētas divīzijas, kas varētu nomainīt 4 pirmo triecienu saņēmušās. Protams, ar vājāku apbruņojumu. Taču ieroči mēdz būt arī trofeju. (Pa ledu tos viegli varētu atgādāt no rietumu puses, tikai - mazas izredzes, ka tad būtu, kas ieročus pārdod, jo tie vajadzīgi ražotāja valstīm). Vēl es šaubos par sarkano bumbvežu panākumiem, ceļus apšaudot. Lielākas mūsējo masas tad pārvietotos naktīs.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 09:48:33


Maarrutku Jums
JgdPz IV 70
Cita iespēja - sovjeti jau no pirmajām kara dienām rīkojas ļoti agresīvi, rādot, ka pretestības gadījumā nacionālistus nekas labs negaida
===
Skatīsimies atkal vēsturi. Vai Somijā tā bija?

========
Neesmu Somiju īpaši pētījis. Šķiet, tur raksturīgi bija tas, ka visi iedzīvotāji bēga no tām vietām, kuŗas armija vairs nespēja noturēt. Bet varbūt bija arī atšķirīgi gadījumi.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:04:15


Ainars
Kāds "koņevods"?!!!! Latviešu armijā tāda nav
===
Paskaidroju: katrā kavalērijas nodaļā (t.i. uz katriem 8-12 cilvēkiem ar zirgiem) ir viens vīrs, kurš kaujās nepiedalās, bet pieskata zirgus. Kā mēs viņu saucam, tas jau ir sekundāri.
===
1939/40. gada ziemā jūra esot bijusi aizsalusi līdz pašai Zviedrijai.... Tātad - valdība var glābties pa ledu, izmantojot kaut vai zirgu pajūgus (mazāk pievelk ienaidnieka uzmanību nekā automobiļi un "nebojājas" - dod tik auzas!)
===
Ja pieņemam, ka karš sākas 1. janvārī un noturamies ~3 mēnešus, tad uz to brīdi, kad valdība ņem fraciņu, jau ir marta sākums un ledus, ja arī uz jūras vēl būs, tad noteikti ne līdz Zviedrijai un ne tāds, pa kuru varētu vālēt ar pajūgu.
Valdības evakuācijai vislabāk izmantot lidmašīnas - uz R no Kurzemes pussalas nekādu radaru pretiniekam nebūtu (un pat ja būtu, varētu lidot nelielā augstumā), un varbūtība uzdurties uz patrulējošiem iznīcinātājiem būtu visai neliela.
===
VAI SKANDINAVIJAS VALSTIS (kuŗas?) piekristu internēt savā zemē pēc 2-3 mēnešu smagām kaujām Latvijas armiju (~100 000, kas palikuši ierindā), kad tā pa ledu aizsoļo uz - Zviedriju?
===
Te drīzāk var runāt par atsevišķiem bēgļiem (kā tas notika 1944-1945., tiesa, masveida apmēros), nevis organizētu armijas bēgšanu. Bez tam - marta sākumā ledum būs iestājies noilgums...
===
Piebilde par kaujām galvenajā līnijā: mums būtu 4 no jauna saformētas divīzijas, kas varētu nomainīt 4 pirmo triecienu saņēmušās. Protams, ar vājāku apbruņojumu.
===
Jāmaina jau būtu tikai pārrāvuma punkts (ja izdotos pārrāvumu novērst vai likvidēt), jo tur esošajām vienībām būtu klājies patiešām smagi. Tur pilnīgi pietiktu ar 2 rezerves divīzijām: 1, ko izmantot pretuzbrukumam pārrāvumā, un otru, kas nomaina pārrāvumā cietušo.
Pārējās 2 rezerves divīzijas visloģiskāk būtu izvietot dienvidos, jo gandrīz ar 99 % ticamību var teikt, ka uz janvāra beigām sovjetiem jau būtu placdarms Latvijas dienvidu pierobežā.
===
Taču ieroči mēdz būt arī trofeju
===
Visu laiku atkāpjoties iespējas apbruņoties uz trofeju rēķina ir pazemas...
===
Vēl es šaubos par sarkano bumbvežu panākumiem, ceļus apšaudot. Lielākas mūsējo masas tad pārvietotos naktīs.
===
Loģiski, bet kaujām ieilgstot sovjeti sabumbos tiltus mūsu aizmugurē, apgrūtinot rezervju piegādes galvenajai aizsardzības līnijai.
===
Neesmu Somiju īpaši pētījis. Šķiet, tur raksturīgi bija tas, ka visi iedzīvotāji bēga no tām vietām, kuŗas armija vairs nespēja noturēt. Bet varbūt bija arī atšķirīgi gadījumi.
===
Personīgi man nav nācies neko dzirdēt par kaut kādām tur baigākajām sovjetu zvērībām ieņemtajās teritorijās.

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:08:54


Personīgi man nav nācies neko dzirdēt par kaut kādām tur baigākajām sovjetu zvērībām ieņemtajās teritorijās.

Tāpēc , ka somu aborigēni 99% sastāvā pameta okupētās teritorijas un evakuējās uz valsts iekšieni.

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:11:52


Alis
==========
Sovjeti iekaŗoja saziņā ar nacistiem arī Polijas otro daļu, bet okupēto teritoriju poļus neiznīcināja. Protams, upuŗi būtu. Taču ne tik "paniski" lieli. Partizāņu kaŗu līdz 1941. gada maijam-jūnijam šie upuŗi nenoslāpētu.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:15:01


Maarrutku Jums
Kā mēs viņu saucam, tas jau ir sekundāri.
===

==========
Militārie apzīmējumi nav vis "sekundāri". Latvijas armijai tie bija savi.
=========
Par to ledu - nav jāsagaida švaks ledus. Jāiet pāri tad, kad tas vēl ir labs.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:23:08 - Laboja Maarrutku Jums


Ainars
Militārie apzīmējumi nav vis "sekundāri". Latvijas armijai tie bija savi.
===
Nu piedodiet, nezinu kā sauca zirgu pieskatītāju. `Zirgkopis` īsti neder, jo katrs kavalērists savu zirgu kopa pats. Minētās profesijas pārstāvis zirgus tikai pieskatīja, kamēr to saimnieks nodarbojās ar supostāta apšaudīšanu
===
Par to ledu - nav jāsagaida švaks ledus. Jāiet pāri tad, kad tas vēl ir labs.
===
Tad tas var sanākt vēl pirms galvenās aizsardzības līnijas pārraušanas. Vai nebūs tā kā drusku par agru?

Vēl 2 lietas:
1) par ārpolitiku. Man sāk uzmākties nelabas aizdomas, ka Baltijas inkorporācija ne par velti notika jūnijā. Sovjeti pagaidīja, kamēr Rietumos `klusais karš` pārvēršas par īstu karu un visas Rietumu valstis kļūst aizņemtas ar savām problēmām.
2) Par galvenās aizsardzības līnijas pārrāvuma vietu. Tā kā tā pamatā tiks izvietota upju (Daugava, Aiviekste, Pededze) krastos, tad visticamāk ka aizsardzības pārrāvums notiks kādā no līnijas sauszemes iecirkņiem, lai motostrēlnieku divīzija pēc iespējas operatīvāk varētu iesaistīties uzbrukumā, izmantojot savu bruņutehniku (pāri ūdensšķērslim to izdarīt būs grūtāk). Tātad, atkal skatamies kartē, kur šādi sauszemes iecirkņi ir...

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:34:15 - Laboja Ainars


Maarrutku Jums
kā sauca zirgu pieskatītāju.
=============
Diemžēl, tik smalki es arī nezinu. Jāiemet acis grāmatā "Jātnieku pulks", tur varētu uzzināt.
====================
Par to ledu - nav jāsagaida švaks ledus. Jāiet pāri tad, kad tas vēl ir labs.
===
Tad tas var sanākt vēl pirms galvenās aizsardzības līnijas pārraušanas. Vai nebūs tā kā drusku par agru?

=============
Par to lemtu Valsts aizsardzības padome. Kā pareizāk.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:36:02


Nav dzirdēts arī par superaktīvu partizānu kustību uzreiz pēc Polijas okupācijas. Uzbrukums armijas vai varas pārstāvjiem
daudz ko maina.

Tātad jau 1940. gada jūnijs beidzas ar lieliem zaudējumiem, bet priekšā vēl stāv PSRS represijas, vācu iebrukums un represijas, PSRS atgriešanās un atkal represijas. Jautājums ir kā pēc tā visa izskatīsies nacionālais sastāvs.

Zviedri varbūt uzņemtu dažus bēgļus, bet ne jau milzīgus migrantu barus. Un pat ja šie migranti paliktu Zviedrijā un netiktu izdoti PSRS, viņiem vairs nebūtu kur atgriezties - atstātajā dzimtenē viņu vietu aizņemtu ievestie sovjeti.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:41:40


Maarrutku Jums
nelabas aizdomas, ka Baltijas inkorporācija ne par velti notika jūnijā. Sovjeti pagaidīja, kamēr Rietumos `klusais karš` pārvēršas par īstu karu un visas Rietumu valstis kļūst aizņemtas ar savām problēmām.
isticamāk ka aizsardzības pārrāvums notiks kādā no līnijas sauszemes iecirkņiem, lai motostrēlnieku divīzija pēc iespējas operatīvāk varētu iesaistīties uzbrukumā, izmantojot savu bruņutehniku
============
Man šķiet, ka pie Daugavpils. To krievi gribētu vispirms.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:45:21


JgdPz IV 70
Tātad jau 1940. gada jūnijs beidzas ar lieliem zaudējumiem
===
Zaudējumi sastādīs orientējoši 5000 aizsargu, policistu un robežsargu pirmajās 2-3 nedēļās, pie pārrāvuma galvenajā aizsardzības līnijā var sanākt vēl kādi 10 000. Pēc tam ar korekciju uz daudzām ielenktām vienībām atpākšanās līdz Rīgai un kaujas dienvidos - vēl kādi 10 000, Rīgas aizstāvēšana - 10 000, atkāpšanās līdz Ventspilij/Liepājai - vēl 5 000. Itogo ap 40 000, plus vēl tikpat civilo uz `collateral damage` (bombardēšanas, artilērijas apšaudes, frontes pārlaišana) rēķina. Tas gan tāds samērā pesimistisks scenārijs.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:46:23


JgdPz IV 70
Jautājums ir kā pēc tā visa izskatīsies nacionālais sastāvs.
===========
Jautājums sāk rasties arī par tā, tā teikt, kvalitāti. Cik nacionāls pēc 50 gadu smadzeņu skalošanas ir tas nacionālais sastāvs? Lai tikai, Dievs nedod, neiznāk tā, ka tautai tautiskā apziņa nepretojoties ir zaudēta, un tad jau gluži pamatoti var teikt, ka - tauta ir VISA izkauta arī nepretojoties. Ja tās vairs būtībā nav(????????) Ceru uz iebildumiem!!!

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:47:44


Maarrutku Jums
ap 40 000, plus vēl tikpat civilo
=============
Tā varētu būt. Nekāda Latvijas "noslaucīšana no zemes virsas" nenotiktu.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:48:53


Ainars
visticamāk ka aizsardzības pārrāvums notiks kādā no līnijas sauszemes iecirkņiem, lai motostrēlnieku divīzija pēc iespējas operatīvāk varētu iesaistīties uzbrukumā, izmantojot savu bruņutehniku
============
Man šķiet, ka pie Daugavpils. To krievi gribētu vispirms.

===

Daugavas kreisais krasts pie Daugavpils ir diezgan laba vieta. Visur citur priekšā ir upes

Sovka



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 10:57:00


Maarrutku Jums

Nu nemaz tik labs nav-mazas upītes,purvi un gravas atvieglotu darbu aizstāvjiem un stipri saindētu dzīvi uzbrucējiem.Bez tam-artilērijas uguns no cietokšņa,mīnēti tilti pāri gravām un upītēm...
Vēl viens moments-LA KATRAM tankam un lielgabalam varēja sagatavot vairākas(6-8) pozīcijas un manevrēt ar artilēriju un tankiem pa naktīm.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 11:02:27


Sovka
Nu nemaz tik labs nav-mazas upītes,purvi un gravas atvieglotu darbu aizstāvjiem un stipri saindētu dzīvi uzbrucējiem.
===
Tad rodas likumsakarīgs jautājums: a kur tad? Praktiski visur citur aizsardzības līnija iet pa upju krastiem, un uzbrūkošajai pehtūrai zem uguns nāksies pārvarēt ūdens šķērsli un ieņemt jau otrā pusē placdarmu, tad paplašināt to tik plaši, lai sapieri varētu uzbūvēt tiltu bruņutehnikai. Netriviāls uzdevums.
===
Bez tam-artilērijas uguns no cietokšņa
===
Man domāt, ka līdz ar Daugavpils šturma sākšanos cietokšņa artilēriju tomēr apklusinātu, cietoksni sabumbojot...

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 11:17:25


Sovka
Nu nemaz tik labs nav-mazas upītes,purvi un gravas atvieglotu darbu aizstāvjiem un
===========
Mēs apspriežam kaŗu ziemā.
=============
Vēl viens moments-LA KATRAM tankam un lielgabalam varēja sagatavot vairākas(6-8) pozīcijas un manevrēt ar artilēriju un tankiem pa naktīm.


======
Ļoti interesants šai sakarā man šķiet attēls no grāmatas "Latvijas Armija 20 gados". kur vieglais tanks tiek pārvadāts smagā automobiļa kravas kastē. Tātad - izcili ātras pārvietošanas iespējas.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 31 Jan 2006 11:23:02


Ainars
Ļoti interesants šai sakarā man šķiet attēls no grāmatas "Latvijas Armija 20 gados". kur vieglais tanks tiek pārvadāts smagā automobiļa kravas kastē. Tātad - izcili ātras pārvietošanas iespējas.
===
Tolaik tā bija vispārpieņemta prakse. Taupīja kāpurķēdes - to resurss bija ~100 km.

Ainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 31 Jan 2006 11:26:31


Maarrutku Jums
Sovka
Bez tam-artilērijas uguns no cietokšņa
===
Man domāt, ka līdz ar Daugavpils šturma sākšanos cietokšņa artilēriju tomēr apklusinātu, cietoksni sabumbojot...

========
Cik man zināms, Daugavpils cietoksnī artilerijas nebija. (Tā gan bija Daugavgrīvā, vesels Krasta artilerijas pulks). Taču Daugavpils rajonā operētu bruņotie vilcieni no pārveidotā Bruņoto vilcienu pulka (pavisam 6 bruņ. vilcieni, un neaizmirsīsim, ka tādus-tieši mūsējos- izmantoja arī WW2) . Turklāt tur operētu latviešu zenītartilerija un lauku artilerija.

<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . 16 . 17 . 18 . 19 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.135
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2024