Autors |
Ziņa |
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 3 Aug 2007 21:40:46 - Laboja Neainars
Atbildēt
waffen ss
Sk. 3 Aug 2007 21:37:39
Un: " Ka neaizkavēti tanki var no Lietuvas robežas aizbraukt līdz Rīgai 3 stundās - tas nenozīmē, ka 3 stundās Rīgā nonāk visa brigāde vai armija. Tur ir tā doma. "
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 10:58:15 - Laboja Neainars
Atbildēt
Sovka
Vai nevarētu padalīties informācijā par LA 1.0 kājnieku bataljona skaitlisko sastāvu karalaika versijā?
Arbalets 3 Aug 2007 11:21:59 atbildēja šādi: "
Man domāt, ka mūsu bataljons bija stiprāks par RKKA bataljonu
Es viņam sliecos piekrist, taču vēlāk gan Arbalets uzrakstīja sarkanarmijas bataljona (droši vien kaŗa laika) skaitļus, un - tie ir lielāki par mūsējiem.
Kaŗa laika Latvijas armijas bataljons:
Bataljona komandieris.
Bataljona komandieŗa stābs: adjutants, bat. kom. grupa (20 vīri).
Sakaru vads (6 mazās līniju un 2 novērotāju grupas un tēlefōna centrāles grupa).
Pārsiešanas punkta komanda.
Kopā: 72 vīri.
3 strēlnieku un 1 ložmetēju rota.
Strēlnieku rotā:
Rotas komandieris.
Rotas komandieŗa vads.
3 kaujas vadi (katrā 3 patšauteņu un 2 strēlnieku grupas).
Kopā: 170 vīri.
Ložmetēju rotā:
Rotas komandieris.
Rotas komandieŗa vads (rotas komandieŗa grupa, 3 mazās līniju grupas un saimniecības grupa).
Kopā: 160 vīri.
Pavisam kaŗa laika bataljonā kopā: 742 vīri.
"Salīdzinot ar citu valstu armijām, Latvijas armijas divīzijas kaŗa laikā bija plānotas puslīdz normālā stiprumā, bet visumā stipri vājākas automatisko ieroču, artilerijas un technisko ieroču skaita ziņā.
Katrā ziņā tās būtu techniski un skaitliski vājākas par padomju un vācu divīzijām, bet kaŗa darbībā visu nevar mērot ar technikas un skaita mērauklu." Ed. Andersons "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture", 124. lpp.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Abvers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 11:04:14
Atbildēt
Pavisam kaŗa laika bataljonā kopā: 798 vīri.
Uz papīra jau izskatās labi, nez kā gan bija īstenībā, domāju , ka kara gadījumā nespētu nodrošināt tos 798 vīrus, kaut gan nekādā karadarbībā LR armija tā arī neņēma savu dalību, kas paver atkal nebeidzamo domu par to kā būtu bijis..., ja
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 11:07:29
Atbildēt
Abvers
domāju , ka kara gadījumā nespētu nodrošināt tos 798 vīrus
Nav pamata tā domāt. Mobilizācijai pakļauto vīru skaits bija pietiekams. Un Jums laikam nav pilnīgi skaidrs, kāda kārtība toreiz valdīja Latvijā. Visas pavēles tiktu izpildītas.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Abvers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 11:10:04
Atbildēt
Visas pavēles tiktu izpildītas.
Mjā par kārtību nav runa, jo par palikšanu savās vietās viss man ir skaidrs
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 11:28:18
Atbildēt
Abvers
Mjā par kārtību nav runa, jo par palikšanu savās vietās viss man ir skaidrs
Nu redziet, nu! Jums tiešām nav jāšaubās par to, vai kaŗa laika sastāva bataljonam pietiktu kareivju.
Pietiktu. 3 bataljoni pulkā, 9 - divīzijā, 72 astoņās divīzijās, 72x742= 53 424 vīri.
Mobilizācijai pakļauto kaŗavīru kopējais skaits - aptuveni 200 000.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Abvers
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 11:44:57
Atbildēt
Mjā par kārtību nav runa, jo par palikšanu savās vietās viss man ir skaidrs
Nu redziet, nu! Jums tiešām nav jāšaubās par to, vai kaŗa laika sastāva bataljonam pietiktu kareivju.
Pietiktu. 3 bataljoni pulkā, 9 - divīzijā, 72 astoņās divīzijās, 72x742= 53 424 vīri.
Mobilizācijai pakļauto kaŗavīru kopējais skaits - aptuveni 200 000.
Ironiju manā tekstā patiešām nepamanījāt?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 11:57:53 - Laboja Moderators
Atbildēt
Abvers
Ironiju es dažkārt pamanu pat tur, kur tās nav. Taču patiešām nav pamata domāt, ka - kara gadījumā nespētu nodrošināt tos 798 vīrus,. Spētu. Armijā iesauktu aptuveni 200 000 kaŗavīru. Par to varam nešaubīties.
___________
Šis jautājums par to, cik cilvēku mobilizētu Latvija kara gadījumā, te jau apskatīts vairākkārt, nav visu laiku jāmaļas uz rinķi! M.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Atis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 12:12:05
Atbildēt
Spētu. Armijā iesauktu aptuveni 200 000 kaŗavīru. Par to varam nešaubīties.
Iesauktu nedaudz mazāk, jo 200k ir maksimālais skaitlis kopā ar visiem dienastam nederīgajiem. Tas ir cik vispār ir vīriešu attiecīgā vecumā, kaujasspējīgo būtu mazāk. Bet jebkurā gadījumā pat 150 000 vīru ir ievērojams spēks ar kuru jārēķinās.
________________________ Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 12:17:56
Atbildēt
Atis
Iesauktu nedaudz mazāk, jo 200k ir maksimālais skaitlis kopā ar visiem dienastam nederīgajiem.
===
Man gan sanāca vairāk, ap 400k dienestam pakļauto, no kuriem 2/3 tādam būtu arī derīgi.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 12:55:44
Atbildēt
Maarrutku Jums
ap 400k dienestam pakļauto, no kuriem 2/3 tādam būtu arī derīgi.
Tā varētu būt.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 22:29:17
Atbildēt
Kā tad bija, vai no krieviem tika kaut kas vēl nopirkts izņemot tos tankus bez munīcijas?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 23:05:18
Atbildēt
kurlandlegionar
Militārvēsturnieka, pulkv. A. Pētersona grāmatā "Krustugunīs. Latviešu karotmāka" ir gaŗš saraksts, no PSRS plānotā iepērkamā bruņojuma skaits un cenas. Nav paskaidrots, kas tika saņemts. Loģiski domājot, ja pieteikums bruņojuma iegādei tiek iesniegts jau 1939. gada 20. oktobrī, tad 8 mēnešu laikā vismaz daļa no tā varētu nonākt Latvijas armijas rīcībā, jo bija taču parakstīts savstarpējās palīdzibas pakts. Tas ir, padomju pusei vajadzēja izlikties, ka tas ir tā, un sekojoši, izpildīt Latvijas prasības par bruņojuma iegādāšanos. Vismaz daļēji. 1940. gada ziemas "Brīvajā Zemē" ir lasāma ziņa, ka Vadonis (K. Ulmanis) apskatījis nupat iegādāto artileriju. Ja tās nebija no Vācijas pirktās haubices, tad varētu būt kaut kas no padomju smagajiem, zenīt- vai prettanku lielgabaliem, jo tie ir minēti 1939. gada 20. oktõbŗa " Pieteikumā par bruņojuma priekšmetiem".
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 23:27:03 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Neainars
Savās 1940. gada piezīmēs( visai plašas, bet ne ļoti detalizētas) Ulmanis zūdās, ka Fr. un Anglija piedāvāja tikai 2-3 zemūdenes un lidmašīnas, neko citu, esot bijuši pasūtījumi no Beļģijas un Zviedrijas, bet angļi vienkārši atteicās no pasūtījumiem. Skaidrs, ka vairāk iet runa par periodu pēc 1934. gada.
Viņš atzīmē, ka igauņi ļoti aktīvi esot pirkušies pie vāčiem( vai bijis tik traki?), bet latvieši negribēja būt atkarīgi un saistīties, bet vēlāk jau sapratuši, ka neko nedabūs no Anglijas un Fr. un esot pirkuši no Vācijas(kā jau minējāt).
Ulmanis pats min skaitu 250-260 iespējamo karavīru, bet turpat min, ka nebija iespējams viņus a'pgādāt ar ieročiem.
Tad, respektīvi, kad vajadzēja sākt bruņoties, lai varētu arī ko reālu nopirkt(normālos daudzumos)?
Varbūt kaut kur iepriekš ir bijis minēts, bet vai LR bija kādas militāras rūpnīcas?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 23:49:52 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Redzēts?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 23:49:58
Atbildēt
kurlandlegionar
Tad, respektīvi, kad vajadzēja sākt bruņoties, lai varētu arī ko reālu nopirkt(normālos daudzumos)?
Tad, kad NEVIENA valsts vēl nedomāja, ka pēc tik briesmīgā Pirmā pasaules kaŗa tik drīz sāksies otrais. Respektīvi - bruņošanās nokavēšana bij neizbēgama. To spēja tikai divas valstis, - kuŗu nolūks bija uzbrukt - Vācija un PSRS.
t vai LR bija kādas militāras rūpnīcas?
Bija. Patronu rūpnīca, Arsenāls,"Vairogs" , Liepājas Kaŗostas darbnīcas, VEF, vēl citi, mazāki. Ražoja patronas, mīnas, spridzekļu mechanismus, artilerijas granātas, ložmetēju stobrus, kaŗa lidmašīnas, sakaru autobusus, kravas automobiļus armijai, raidstacijas, gāzmaskas, kabeļus, tēlefõna vadus, tālruņus, tālruņu centrāles, kaujtērpus, apavus, zirglietas, konservus, tanku un ceļu mīnas, rokas granātas, šaujamo pulveri.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 23:51:13
Atbildēt
kurlandlegionar
Šito bildi pancerkampfā jau ieliku laikam ziemā.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 6 Aug 2007 23:53:46
Atbildēt
Neainars
Bija. Patronu rūpnīca, Arsenāls,"Vairogs" , Liepājas Kaŗostas darbnīcas, VEF, vēl citi, mazāki. Ražoja patronas, mīnas, spridzekļu mechanismus, artilerijas granātas, ložmetēju stobrus, kaŗa lidmašīnas, sakaru autobusus, kravas automobiļus armijai, raidstacijas, gāzmaskas, kabeļus, tēlefõna vadus, tālruņus, tālruņu centrāles, kaujtērpus, apavus, zirglietas, konservus, tanku un ceļu mīnas, rokas granātas, šaujamo pulveri.
Tad jau baigais bajāns ir Bojāra stāsts, ka LR nav bijusi pat kāda normāla patronu rūpnīca.
Kaut ko arī eksportēja?
Šito bildi pancerkampfā jau ieliku laikam ziemā.
Ok, tad moderātors var dzēst arā.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 00:03:35
Atbildēt
kurlandlegionar
Bojāra stāsts, ka LR nav bijusi pat kāda normāla patronu rūpnīca.
Ko Bojārs uzskata par "normālu"? (Droši vien Krievijas miljardieri Vakseļbergu, nevis letiņu miljonāru, kuŗš arī šo un to sajēdz no naudas taisīšanas.)
2) Čekistiem nevar ticēt.
Kaut ko arī eksportēja?
Mīnas Polijas un Igaunijas kaŗa flotēm. VEF-s izpildīja slepenus pasūtinājumus Somijas un Polijas armijām. Pieņemu, ka tās varēja būt tēlefõna centrāles.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 00:12:02
Atbildēt
Neainars
Ko Bojārs uzskata par "normālu"? (Droši vien Krievijas miljardieri Vakseļbergu, nevis letiņu miljonāru, kuŗš arī šo un to sajēdz no naudas taisīšanas.)
Mums jau arī viens Pjotrs Avens( miljardieris) arī ir KF.
Es domnāju, ka tas ir vienkārši bajans, nevis samērošana.
2) Čekistiem nevar ticēt.
Lai nu tā būtu, bet par to, ka pretoties vajadzēja un, ka tas viss galu galā bija okupācija viņš saka(Starptautisko tiesību specialists)
Vēl atceros, ka viņš rakstīja, ka Zviedrija pirms kara( liekas, kad ienāca sarkanie) piesavinājās baigā kvantumā mūsu degvielu, kas nāca pie mums no ārzemēm.
Mīnas Polijas un Igaunijas kaŗa flotēm. VEF-s izpildīja slepenus pasūtinājumus Somijas un Polijas armijām. Pieņemu, ka tās varēja būt tēlefõna centrāles.
Un mēs nevarējām šo to iepirkt lielākā vairumā no tiem pašiem kaimiņiem, vai arī tie kvantumi bija pašvaki?
|
kurlandlegionar
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 00:50:25 - Laboja kurlandlegionar
Atbildēt
Neainars
1940. gada ziemas "Brīvajā Zemē" ir lasāma ziņa, ka Vadonis (K. Ulmanis) apskatījis nupat iegādāto artileriju. Ja tās nebija no Vācijas pirktās haubices, tad varētu būt kaut kas no padomju smagajiem, zenīt- vai prettanku lielgabaliem, jo tie ir minēti 1939. gada 20. oktõbŗa " Pieteikumā par bruņojuma priekšmetiem".
''Pēc neuzbrukšanas pakta noslēgšanas ar PSRS tā Latvijai pārdeva zināma skaitu lielgabalu, bet vēlāk izrādījās, ka tiem bija demontēta svarīga detaļa, tā padarot tos nederīgus lietošanai, jo PSRS jau gatavojās uzbrukt Latvijai.''
Līdzīgi kā ar tankiem no PSRS.
*********************************************
''...zviedri bez saskaņošanas ar Latviju apķīlāja un izsūknēja Gēteborgā 12 000t benzīna kravu, ko Latvija bija nopirkusi no ASV, aizbildinoties ar šādas kravas pārvadāšanas bīstamību Baltijas jūrā kara laikā. Ne krava, ne nauda nekad netika atdabūta. Nav saprotams, kāpēc Latvija patlaban neprasa kompensāciju par šo lielo kravu.''
''...Pilnīgu 180 000 vīru mobilizāciju varēja veikt 72 stundu laikā. ...tā pietika( bruņojuma) 130 000 karavīru. Bruņojuma pietika tikai 2 nedēļu intensīvam karam...''
J. Bojārs ''Starptautiskās publiskās tiesības''
Bet citētie gabali pamatā ir ar atsauci uz A. Baloža grāmatu ''Latvijas un latviešu tautas vēsture''
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 08:27:45
Atbildēt
kurlandlegionar
Bruņojuma pietika tikai 2 nedēļu intensīvam karam...''
Ilgāk Latvija viena pati arī nenoturētos. Tā ka var pat pieņemt, ka tas ir bijis aprēķins, būt spējīgiem pusmēnesi ilgam kaŗam. Bet, ja uzrastos sabiedrotie, tad nāktu arī munīcija un viss pārējais.
Latvijas armija bija labi izveidota un apmācīta, krietna. Mūsu galvenā vājā vieta bija ārpolītikā - ka nebija stipru, lielu, uzticamu sabiedroto.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 09:23:08
Atbildēt
kurlandlegionar
''Pēc neuzbrukšanas pakta noslēgšanas ar PSRS tā Latvijai pārdeva zināma skaitu lielgabalu, bet vēlāk izrādījās, ka tiem bija demontēta svarīga detaļa, tā padarot tos nederīgus lietošanai, jo PSRS jau gatavojās uzbrukt Latvijai.''
===
Rodas jautājums, KUR skatījās pieņemšanas/nodošanas komisija?
===
Pilnīgu 180 000 vīru mobilizāciju varēja veikt 72 stundu laikā.
===
Fizika šim apgalvojumam nepiekrīt...
Neainars
Bet, ja uzrastos sabiedrotie, tad nāktu arī munīcija un viss pārējais.
===
Diemžēl starptautiskā situācija tobrīd bija tāda, ka munīcijai un visam pārējam būtu pagrūti nonākt līdz Latvijai pat tad, ja kāds arī gribētu to piegādāt...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 11:37:38
Atbildēt
kurlandlegionar
J. Bojārs ''Starptautiskās publiskās tiesības''
Bet citētie gabali pamatā ir ar atsauci uz A. Baloža grāmatu ''Latvijas un latviešu tautas vēsture''....Čekistiem nevar ticēt. ...un punkts...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 11:39:46
Atbildēt
kurlandlegionar
''...Pilnīgu 180 000 vīru mobilizāciju varēja veikt 72 stundu laikā....un krievu loši sēdētu savās bāzēs uz pečkām un ēstu kāpostus...
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 13:23:09
Atbildēt
Maarrutku Jums
Pilnīgu 180 000 vīru mobilizāciju varēja veikt 72 stundu laikā.
===
Fizika šim apgalvojumam nepiekrīt...
Un lai tā nepiekrīt. Mobilizāciju veiktu apriņķu kaŗa pārvaldes, nevis Fizika.
Diemžēl starptautiskā situācija tobrīd bija tāda, ka munīcijai un visam pārējam būtu pagrūti nonākt līdz Latvijai pat tad, ja kāds arī gribētu to piegādāt...
Ja 1940. gada jūnijā Vācija kļūtu par Latvijas sabiedroto, tad piegādes varētu notikt bez īpašiem sarežģījumiem.
Arbalets
Čekistiem nevar ticēt. ...un punkts...
Ja gribat, tad tieciet.
''...Pilnīgu 180 000 vīru mobilizāciju varēja veikt 72 stundu laikā....un krievu loši sēdētu savās bāzēs uz pečkām un ēstu kāpostus...
Krievu bazēs krāsnis noteikti bija. Vai un cik daudz tur bija krieviem raksturīgo krāšņu, uz kuŗām tie sēdētu?... To derētu noskaidrot kompetentiem vēsturniekiem. Varam pieņemt, ka jūnija karstumā viņi tādas krāsnis nekurinātu. Bet varbūt sēdētu uz tām tāpat vien, aiz veca paraduma. Arī par šo jautājumu darbs kompetentiem vēsturniekiem garantēts. Par to, ka ēstu kāpostus, par to varam nešaubīties. Jaunie kāposti tie vēl nebūtu, jūnija vidū, bet ēstu iepriekšējā gadā skābētos, no mucām.
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 13:52:12
Atbildēt
Neainars
Čekistiem nevar ticēt. ...un punkts...
Ja gribat, tad tieciet.
...bet kamrāds taču norādīja, ka čekists Bojārs citē A.Baloža grāmatu....
________________________ "Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 13:59:02
Atbildēt
Neainars
Un lai tā nepiekrīt. Mobilizāciju veiktu apriņķu kaŗa pārvaldes, nevis Fizika.
===
Fizika šajā gadījumā stāv drusku augstāk par apriņķu kaŗa pārvaldēm
Tātad, sāksim ar to, ka stundā X tiek izsludināta mobilizācija. Mobilizācijas izsludināšana, acīmredzot, notiek sekojoši:
1) paziņojums pa mobilizāciju tiek nolasīts radiofonā (pie kam nolasīts vairākas reizes pēc kārtas, tipa ik pēc stundas).
2) kaŗa pārvaldes sāk drukāt un izsūtīt mobilizācijas pavēstes.
Pirmais būtiskais mobilizācijas ātrumu nosakošais faktors līdz ar to ir kavējuma laiks, kādā par mobilizācijas faktu uzzin ~90% mobilizējamo. Šā vai tas nebūs mazāks par pāris stundām, reāli 3-4, un tas pie pavēstu iznēsātāju titāniska darba. Tātad, pieņemsim, ka stundā X+4 par mobilizāciju IR UZZINĀJUŠI 90% mobilizējamo.
Tālāk, kamēr mobilizējamais savāc trondzeles (nu tur cimdi, zeķes zābaciņi, speķa gabals un rupjmaize, atvadu asaras un zajavas a ļa `es pārnākšu`) un nonāk mobilizācijas punktā, paies vēl kādas stundas 4 (pakošanās, paēšana pirms ceļa, braukšana). Līdz ar to, mobilizācijas punktos 90% mobilizējamo IR IERADUŠIES stundā X+8, jeb 8 h pēc mobilizācijas izziņošanas (pilsētās drusku ātrāk, bet mūs interesē sistēmas lēnākais elements, un tas ir lauku apvidus).
Katrs mobilizētais ir jāiegrāmato, vēlams - jāizdzen caur medicīnisko apskati, kura pieņem lēmumu `derīgs/nederīgs` - pat ja apskates ir reizi gadā, cilvēka, it īpaši uz pusmūžu, veselības stāvoklis gada laikā var ātri mainīties. Tālāk, katram mobilizētajam ir jāizsniedz forma, ierocis, ekvips, par derīgiem atzītie jāiegrāmato vēlreiz (nederīgie jāatsijā nost), jāsadala apakšvienībās. Tās visas ir praktiskas un birokrātiskas procedūras, bez kurām mobilizācija fiziski nevar notikt, un viņas visas prasa LAIKU. Ja mēs pieņemsim, ka katra kaŗa pārvalde ar saviem mobilizējamajiem tiks galā 4 līdz 8 stundu laikā, mums jau sanāk X+12...16, īsāk sakot, diena pagalam. Rēkināsim vien visas 8 h:
- sākotnējā iegrāmatošana;
- medicīniskā apskate;
- atkārtota iegrāmatošana;
- ekvipa saņemšana/sadalīšana pa vienībām uz papīra;
- sadalīšana pa vienībām praktiski;
- vakariņas, higiēna, izguldināšana.
Pēc tam mobilizētajiem tā ka vajadzētu kādas 8 h pagulēt, ibo cilvēks nav mehānisms, kurš var darboties mūžīgi, un mums jau ir X+24 (un tas ir pie maksimāla mobilizācijas tempa).
Tālāk, mobilizējamie atkal mazgājas, ēd brokastis, ekvipējas, stājas ierindā (+2h). Tiek iepazīstināti ar komandieriem, apakšvienību karavīri iepazīstas savā starpā (+1 h). Junitu izved lauka mācībās, atsvaidzināt OMD laikā iegūtās zināšanas un iemaņas (4...6 h). Pusdienas (+1...2 h). Vēlreiz apmācības (+4...6 h.), vakariņas, higiēna, brīvais laiks (+2...3 h). Skaitam kopā: 15...20 h, jeb X+24+16=X+40 h.
Vēl viena nakcguļa (+8 h), mums jau ir X+48 h. Kā organizēt nākošās 16+8 h, jau ir temats brīvai fantāzijai, UZ PAPĪRA pa šo laiku junitu var pat paspēt līdz frontei nogādāt. UZ PAPĪRA.
* * *
Baidos, ka reālajā dzīvē viss būtu savādāk, un šis algoritms reāli nostrādātu tikai uz tiem, kas mobilizācijas pavēli pašausīgi dzirdētu radiofonā vai no operatīvi no kaimiņiem. Pavēstu drukāšana/deliverēšana kavētos, un nevis tāpēc, ka drukātāji un iznēsātāji ībļi un lempji, bet tāpēc, ka darba apjoms ir patiešām liels un mierlaika pasts (kurš tad cits izvadātu pavēstes?) ar tādu uzdevumu netiktu galā. Līdz ar to reāli tie 90% mobilizējamo mobilizācijas daļās būtu nevis X+8...12, bet gan X+24...30. Tas pats ar visu pārējo - medicīnisko apskati, iegrāmatošanu, sadalīšanu pa junitiem, ekvipa izsniegšanu (ak jā, vēl tak ieroču apskate/apkope, vēl kādas 2...3 h klāt) - dzīvē viss notiktu lēnāk, nekā uz papīra.
Līdz ar to, 72 h ir nereāls mobilizācijas laiks. Šādā laikā principā var savākt, apģērbt un apbruņot jūru cilvēku, bet tas vēl nav karaspēks. Tas ir apģērbts un apbruņots pūlis, kurš par karaspēku kļūtu pēc vismaz pāris dienu vai pat nedēļu ilgām mācībām, kurās ietrenētu tādas lietas kā vienību saprašanās un sadarbības praksi.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 14:00:21
Atbildēt
Neainars
Ja 1940. gada jūnijā Vācija kļūtu par Latvijas sabiedroto, tad piegādes varētu notikt bez īpašiem sarežģījumiem.
===
JĀ. Bet M-R pakta rezultāta tas nebūtu bijis iespējams. Objektīvā situācijā bija tāda, ka Vācija MŪSU DĒĻ nepārkāptu šī pakta nosacījumus...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 7 Aug 2007 14:03:26
Atbildēt
Arbalets
..bet kamrāds taču norādīja, ka čekists Bojārs citē A.Baloža grāmatu....
Kamrāds rakstīja lūk, šo: Tad jau baigais bajāns ir Bojāra stāsts, ka LR nav bijusi pat kāda normāla patronu rūpnīca.
Un es atbildēju, ka čekistiem nevar ticēt. Kur šeit Agnis Balodis?...
________________________ Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|