miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 13:55:21


Neptuns
minu lauki ir japsarga
Protams. Par to jau mēs reiz ar MJ debatējām.

Maarrutku Jums
Sanāk, ka RKKA strēlnieku pulkā mīnmetēju ir vairāk nekā visā Latvijas armijā kopā...
Esmu spiests piekrist. Mīnumetēju tiešām bija maz. Cita veida smago ieroču bija vairāk.

Neptuns
Maarrutku Jums
Jā, viss lielais vairums bij grants ceļi.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:03:19


Es nemaz nedomaju cietos segumus. To nevar izdaritu uz intensivak lietota grants seguma . Ta vieta kur ierakta mina tik briesmigi izceļas ka ziemasvetku eglite. Tik intensivi aprakto minu nevar pieblietet lai to nepamanitu. Turklat pec lietus tas vietas nedaudz iesezas To var izdarit tikai uz maziem sanu celiņiem kur pa virsma ir irdena un miksta.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:07:26


Neptuns
Tik intensivi aprakto minu nevar pieblietet lai to nepamanitu.
Pareizi. Un, redzot, ka ceļš mīnēts, uzbrucēju tanki apstātos. Un tas arī būtu vajadzīgs.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:22:24


Tanki uzreiz nebrauktu visi reize . Prieksa brauktu izluk grupa kas pazinotu ka prieksa cels ir minets . Galvenie speki saktu apiet šo punktu ar lielu likumu jo zinatu ka pie minam ir jabut apsardzej . Izmetot dazu kilometru loku un jau sak apstradat minu lauka apsardzi no aizmugures . Lai no tam minam butu jega tas mums vajadzetu pardesmit miljonus. Un to uztadisanu vajadzetu sakt dazus menesus pirms karadarbibas sakuma.


Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:24:40


Aga,lai iepriecinātu zemniekus ar lidojošās gaļas performanci.
Izmest loku dažviet ir netriviāls uzdevums-upes,purvi,gravas da vnk biezs mežs.

Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:28:40


Pienemot ka minu lauku mes veidojam diezgan taupigi un vienu minu uztadam uz 100 m2 tad ar tam 25000 minam mes varam nominet aptuveni 250 hektarus . Kas tada turiga saimnieka zeme vien ir

Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:31:49


Atgadinasu ka mes nedzivojam Somija musu milaja latvija nezinu tadas vietas ko nevaretu apbraukt ar dazu kilometru apkartcelu.

Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:32:54


Atvainojos ka kludijos drukajot un Latvija ar mazo burtu.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:43:56


Sovka
Neptuns
Aga,lai iepriecinātu zemniekus ar lidojošās gaļas performanci.
Izmest loku dažviet ir netriviāls uzdevums-upes,purvi,gravas da vnk biezs mežs.

Tieši tā. Latvijas austrumi ir pilni ar upītēm, kuŗu šķērsošana 1940. gada padomju tankiem nebūtu vienkārša. Reiz braucu Balvu rajonā pa vietu, kur 4 (!) reizes aptuveni 20 km gaŗā ceļa posmā bij jābrauc pāri vienai un tai pašai upei. Tās upes loki bija ļoti "defensīvi".

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:43:58


Neainars
Tik intensivi aprakto minu nevar pieblietet lai to nepamanitu.
Pareizi. Un, redzot, ka ceļš mīnēts, uzbrucēju tanki apstātos.

===
Priekšā vispār jau atrastos avangarda/izlūku vienības. Uz labu laimi jau neviens nekad neuzbrūk...

Neptuns
Prieksa brauktu izluk grupa kas pazinotu ka prieksa cels ir minets . Galvenie speki saktu apiet šo punktu ar lielu likumu jo zinatu ka pie minam ir jabut apsardzej
===
Stop stop stop. Galvenie spēki nevis meklētu apkārtceļus (nekādas garantijas, ka arī tie nav mīnēti), bet sāktu aktīvu izlūkošanu mīnētā iecirkņa rajonā, lai noskaidrotu, vai tur ir vai nav apsardze. Atklājot apsardzi (kaut vai pēc šāvieniem, ar kuriem pacienātu izlūkgrupas), galvenie spēki paaicinātu palīgā artilēriju/aviāciju, ar kuru apsardzi relatīvi ātri piespiestu atkāpties. Tālāk jau sapieri novāktu mīnas un kolonna turpinātu savu ceļu.

puuce
Moderators




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:46:48


Tālāk jau sapieri novāktu mīnas un kolonna turpinātu savu ceļu

Interesanti, vai bija tāda iespēja ierakt zemē arī falšas mīnas - sapieri ķēpājas ap tām, laiks iet un Latvijas puse iegūst?

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:47:58 - Laboja Maarrutku Jums


Neainars
Tieši tā. Latvijas austrumi ir pilni ar upītēm, kuŗu šķērsošana 1940. gada padomju tankiem nebūtu vienkārša.
===
Tām RKKA daļām, kas Latvijā ienāca no austrumiem, tanku faktiski nebija (tikai vieglie tanki divīziju izlūkbataljonos). Bez tam, agresora kontingenta mehanizētās vienības konsekventi turētos uz lielceļiem.

Uzspridzinātie tilti aizkavētu pretinieku tikai tik ilgi, kamēr sapieri neuzbūvētu jaunu tiltu no zemrokas kokmateriāliem. Ņemot vērā tālaika tanku masu (9-25 t), tiltu sabūvēt varētu relatīvi ātri.

puuce
Interesanti, vai bija tāda iespēja ierakt zemē arī falšas mīnas - sapieri ķēpājas ap tām, laiks iet un Latvijas puse iegūst?
===
Iespēja noteikti bija, taču te jāskatās, vai falšo mīnu ierakšana nesanāk darbietilpīgāka par šamējo `noņemšanu`.

Lai nu kā, bet gemarojs tas noteikti ir - sastapies ar mīnētu ceļa iecirkni, pretinieks izsūtīs izlūkpatruļas paskatīties, vai tuvumā netusē mīnu lauka apsardze.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:48:34 - Laboja Arbalets


1940.gada vasarā RKKA bataljonā bija 926 karavīri...bataljonā bija trīs strēlnieku rotas pa 200 vīriem katrā...plus vēl bataljonā bija atsevišķas rotas - ložmetēju rota ar 97 karavīriem un 12 balsta ložmetējiem, mīnmetējnieku rota ar 59 karavīriem un 6 82 mm mīnmetējiem, uguns atbalsta vads ar 18 karavīriem un 2 45 mm prettanku lielgabaliem...plus vēl katrā strēlnieku rotā bija ložmetēju vads, kurā bija 2 balsta ložmetēji un 2 prettanku šautenes...strēlnieku vadā bija 55 karavīri pa 12 viriem vienā nodaļā un viena mīnmet;ējnieku nodaļa ar diviem 50 mm mīnmetējiem...1941.gada bataljonā bija jābūt 778 karavīriem.... 86 automātiem, 36 rokas un 18 balsta ložmetējiem, 286 automātiskām šautenēm, 6 82 mm mīnmetējiem, 9 50 mm mīnmetējiem, 2 45 mm prettanku lielgabaliem...un 5 radiostacijām...

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 14:53:58


Maarrutku Jums
vai falšo mīnu ierakšana
Neko nezinu, ka tādas būtu bijušas vai ka armija plānotu tādas izmantot. Bet doma interesanta.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 15:02:57


Neainars
vai falšo mīnu ierakšana
Neko nezinu, ka tādas būtu bijušas vai ka armija plānotu tādas izmantot. Bet doma interesanta.

===
Var jau falšās mīnas vietā ierakt vnk akmeni. Galvenais te ir ierakšanas fakts, nevis KAS ir ierakts. Pretinieks sapierus TAUPĪS (speciālisti!) un nedzīs atmīnēt, kamēr nav noskaidrots, vai apkārt nav apsardzes. Tikai pēc tam, kad konstatēs, ka apsardzes nav vai to piespiedīs atkāpties, sapieri, neviena netraucēti, ķersies pie tiešajiem pienākumiem.

Alis
Moderators




Administrators
# Nosūtīts: 3 Aug 2007 15:11:06


Interesanti, vai bija tāda iespēja ierakt zemē arī falšas mīnas - sapieri ķēpājas ap tām, laiks iet un Latvijas puse iegūst?

Tādu taktiku piekopa vāči 2.PK laikā it sevišķi Āfrikā. Divās vietās ieraka falšās, bet trešajā īstās. Rezultāti esot bijuši labi...

________________________
"Man ir vienalga kāda marionete sēž britu tronī. Impēriju pārvalda tas, kurš kontrolē naudas plūsmas, bet tās kontrolēju es!" (Nātans Rotšīlds)


Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 15:17:34


Stop stop stop. Galvenie spēki nevis meklētu apkārtceļus (nekādas garantijas, ka arī tie nav mīnēti), bet sāktu aktīvu izlūkošanu mīnētā iecirkņa rajonā, lai noskaidrotu, vai tur ir vai nav apsardze. Atklājot apsardzi (kaut vai pēc šāvieniem, ar kuriem pacienātu izlūkgrupas), galvenie spēki paaicinātu palīgā artilēriju/aviāciju, ar kuru apsardzi relatīvi ātri piespiestu atkāpties. Tālāk jau sapieri novāktu mīnas un kolonna turpinātu savu ceļu.

Es usaina tevoca no staukas par tadu ricibu atsutitu onkulus adas metelos kas labakaja gadijuma jus iedotu komandejumu uz Kolimas kadu saktu. Jo jus darat tiesi to ko pretinieks velas lai jus daritu. Vins veic aizkavesanas kaujas un jus piekapjaties vinam. Kamer notiek saskanosanas artilerijas sagatavosanas kaujai. Jo ta atrodas kautkur kolonas vidu paiet laiks. Kamer sapieri paveic darbu. Labakaja gadijuma uz to visu stunda. Tikmer minu izliceji gabala un jau pec daziem kilometriem uztada minas un atkal gaida.
Un uz vineta laika Latvijas deli tiek gerpti pec armijas modes.
Uzbrukuma jabut plustosam ka strautam kas apvijas ap akmeniem kas ir straumej pa vidu.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 15:29:23


Neptuns
Un uz vineta laika Latvijas deli tiek gerpti pec armijas modes.
Protams. Latvijas armijai nepretojoties, 1940. gadā sarkanarmija spēja pilnīgu visu vienību pārvietošanos ieņemtajā territõrijā veikt ar ātrumu 10 km dienā.
Bet kaŗojot pret iebrucēju ... ? km/dienā?

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 15:34:05


Protams. Latvijas armijai nepretojoties, 1940. gadā sarkanarmija spēja pilnīgu visu vienību pārvietošanos ieņemtajā territõrijā veikt ar ātrumu 10 km dienā.
Bet kaŗojot pret iebrucēju ... ? km/dienā?


No kurienes tads info. Man gan likas ka Polija vini nebija tik tuligi. Samurajiem dodot pa tasi talajos austrumos sie ari ta nebremzeja.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 15:44:25


Neainars
Protams. Latvijas armijai nepretojoties, 1940. gadā sarkanarmija spēja pilnīgu visu vienību pārvietošanos ieņemtajā territõrijā veikt ar ātrumu 10 km dienā.
===
Tas gan ir bajāns. В 10.20 утра 17 июня танковые бригады и части 121-й и 126-й стрелковых дивизий перешли латвийскую границу и около 13.00 заняли Ригу.
===
Bet kaŗojot pret iebrucēju ... ? km/dienā?
===
Atkarīgs no kauju rakstura, apvidus un karojošā karaspēka ieroču šķiras. Kājnieki ar kaujām diez vai vairāk 15-20 km pārvarēs, 10 km/dnn jau būs reāls cipars. Mehanizētās vienībām gan šāda ierobežojuma nav...

Neptuns
Es usaina tevoca no staukas par tadu ricibu atsutitu onkulus adas metelos kas labakaja gadijuma jus iedotu komandejumu uz Kolimas kadu saktu. Jo jus darat tiesi to ko pretinieks velas lai jus daritu.
===
Piedod, bet apkārtceļu meklēšana (novirzīšanās no plāna!) ir vēl lielāka kavēšanās nekā ceļa laušana tur, kur paredzēts.
===
Kamer notiek saskanosanas artilerijas sagatavosanas kaujai. Jo ta atrodas kautkur kolonas vidu paiet laiks. Kamer sapieri paveic darbu. Labakaja gadijuma uz to visu stunda.
===
Pag pag, apsardzi var iznest arī bez artilērijas, vēl jo vairāk - ja apsardze atkāpjas pati, artilēriju nemaz neiesaista...

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 19:17:47


Neptuns
Maarrutku Jums
" Jāņem vērā, ka pat neveiksmīgu aizsardzības kauju rezultātā pret ievērojamu pārspēku uzbrucēju virzīšanās ar kauju ir tikai 5-15 km diennaktī. " Militārvēsturnieks, pulkv. A. Pētersons, "Krustugunīs. Latviešu karotmāka", 78. lpp.

Ka neaizkavēti tanki var no Lietuvas robežas aizbraukt līdz Rīgai 3 stundās - tas nenozīmē, ka 3 stundās Rīgā nonāk visa brigāde vai armija. Tur ir tā doma. Nevis bajāns.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 19:36:09


Neainars
" Jāņem vērā, ka pat neveiksmīgu aizsardzības kauju rezultātā pret ievērojamu pārspēku uzbrucēju virzīšanās ar kauju ir tikai 5-15 km diennaktī. " Militārvēsturnieks, pulkv. A. Pētersons, "Krustugunīs. Latviešu karotmāka", 78. lpp.
===
1941. gada 21. jūnijā no Liepājas līdz PSRS robežai ar Vāciju bija ~70 km. Vērmahts (291. kd) šo distanci veica drusku vairāk kā 24 stundu laikā, pienākot pie Liepājas 23. jūnijā... (pie kam to izdarīja KĀJNIEKU divīzija, man gan īsti nav skaidrs, kā, sanāk, ka šamējie brauca ar `zvaigžņu karu` spīderbaikiem)

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 19:44:32


Maarrutku Jums
Atkārtošu vēlreiz: tas ir domāts tā, ka VISA vienība PILNĪBĀ pārvietojas uz priekšu - pārceļ sevi visu - ar jau minēto ātrumu. Te nav domātas triecienvienības vai pat divīzijas lielākās daļas pārvietošanās ātrums, nē, - VISA divīzija, sākot ar pirmajiem izlūkiem, beidzot ar pēdējiem sanitāru vāģiem.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 19:54:51


Neainars
Atkārtošu vēlreiz: tas ir domāts tā, ka VISA vienība PILNĪBĀ pārvietojas uz priekšu - pārceļ sevi visu - ar jau minēto ātrumu.
===
VISA divīzija var pārvietoties ne ātrāk kā ar marša ātrumu, kas ir noteikts 60 km 4 dienu laikā. Taču fronte pie uzbrukumam labvēlīgiem apstākļiem var pārvietoties daudz ātrāk.

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 20:03:09


Maarrutku Jums
Nu tas ir ar krieviem, bet kāds būtu Latvijas armijas pārvietošanās ātrums?

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 20:07:57


Arbalets
Nu tas ir ar krieviem, bet kāds būtu Latvijas armijas pārvietošanās ātrums?
===
Hvz. WW2 frontēs frontes pārvietošanās ātrums bija ĻOTI dažāds, pie kam ABOS virzienos. Viss būtu bijis atkarīgs no 100+1 faktora.

Bet es domāju, ka reāla kara gadījumā Austrumu fronte pārvietotos rietumu virzienā relatīvi lēni, ne vairāk par 10-15 km/dnn, vai pat mazāk. Rietumu frontē nekādas dižās RKKA ofensīvas nebūtu (vismaz ne kara sākuma fāzē), bet Dienvidu frontē mūs gaidītu būtībā blickrīgs un vēlākais 2-3 dienu lai pēc uzbrukuma sākšanās Dienvidu frontē RKKA avangards jau būtu Rīgā (t.i. ja mēs apskatām scenāriju `1940`, nevis `1939` vai `1939/1940`).

Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 20:26:59


Maarrutku Jums
vēlākais 2-3 dienu lai pēc uzbrukuma sākšanās Dienvidu frontē RKKA avangards jau būtu Rīgā (t.i. ja mēs apskatām scenāriju `1940...ņemot vērā arī to apstākli, ka Kurzemē mums ir krievu bāzes?

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 20:49:21


Arbalets
ņemot vērā arī to apstākli, ka Kurzemē mums ir krievu bāzes?
===
Scenārijā `1940` - jā.

waffen ss
Foruma sponsors




Kodols
# Nosūtīts: 3 Aug 2007 20:59:33


Neainars
Latvijas armijai nepretojoties, 1940. gadā sarkanarmija spēja pilnīgu visu vienību pārvietošanos ieņemtajā territõrijā veikt ar ātrumu 10 km dienā.
Bet kaŗojot pret iebrucēju ... ? km/dienā?


No kurienes taada info? Cilveekeedaaju tanki Riigaa bija jau 17.VI. pusdienlaikaa, varbuut sajaucaat dienu ar stundu?

________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!

Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!

Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 21:37:39


Maarrutku Jums
VISA divīzija var pārvietoties ne ātrāk kā ar marša ātrumu, kas ir noteikts 60 km 4 dienu laikā. Taču fronte pie uzbrukumam labvēlīgiem apstākļiem var pārvietoties daudz ātrāk.

Te nu visi pārpratumi ir noskaidrojušies, un mēs labā saskaņā varam ķerties pie nākošā noskaidrojamā jautājuma.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 2
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.117
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2023