miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Jūl 2007 18:46:49


kurlandlegionar
et vispārīgi, tad tiešām jautājums vēl ir atklāts, ja vien Bosika variants nav galējs.
Jūsu domu sapratu, un tāpēc varu tai piekrist.

Taču Jūs rakstiet (tā gan diemžēl dara liela daļa no tiem, kas šeit raksta, ne jau tikai Jūs viens pats) aplamā latviešu valodā - " galējs variants" var nozīmēt ne nu gluži to, ko tikāt domājis.
Vārdu sakot, slikta valoda neveicina labu, NEPĀRPROTAMU domas izteikšanu, un apgrūtina saprašanu.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Jūl 2007 19:07:40


waffen ss


Ir dzirdēts ka daudzi ir metušies pa logu laukā no politpārvaldes ēkas augšējiem stāviem

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


motors
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Jūl 2007 19:11:35


Arbalets

Politiskā pārvalde bija viena no policijas pārvaldēm
Tādēļ politiskā policija un politpārvalde ir sinonīmi

________________________
Mēs ticam trīs Latvijas zvaigznēm, Lai ugunīs spožas kļūst tās
Mūžu mūžos.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 25 Jūl 2007 19:11:47 - Laboja Moderators


motors
Ir dzirdēts ka daudzi ir metušies pa logu laukā no politpārvaldes ēkas augšējiem stāviem
????????????????????????

______
Vai nebūtu lietderīgāk diskusiju par Politpārvaldi pārcelt uz Izlūkdienestu un specoperāciju sadaļu? Tā tomēr īsti nav armija...
M.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


saiba
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Jūl 2007 22:05:12 - Laboja saiba


Redz, kādus puišus atradu...

un bilde otra puse:

Varbūt kāds pazīstams?
==============================
P.s. lielākas bildes var izveidot nomainot ciparu 1, kas atrodas starp % zīmēmu uz ciparu 2. Piem: ...%23_1_%23...----->...%23_2_%23....

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 30 Jūl 2007 22:09:01


saiba
Nepalielinot attēlu, nevaru atbildēt.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Aug 2007 20:48:08




Lūk, kas meklē tas atrod! Veicot ģenerāltīrīšanu Saulkrastu vasarnīcā atradām šo brīnišķīgo pirmskara Vefā ražotu gāzmasku. Pilnīgi nelietotu, orģinālā iepakojumā ar visiem papīriem! Ražota 1939. gadā izsniegta manam vectēva brālim 1940. gada maijā. Acīm redzot gatavojās karam, kas tomēr nenotika!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Aug 2007 22:23:50 - Laboja Neainars


Atis

Glabājiet to kā acuraugu! Man šī teicami, nevainojami saglabātā gāzmaska liekas liela vērtība.
Tā varētu būt no tā dēvētām "tautas gāzmaskām". Saražots to bija daudz. Ķīmiskajam kaŗam gatavojās ne pa jokam. Rīgas pilī tika iekārtota pat pretgāzu patvertne.
(Bet vai gāzmaskas galā nav jābūt , nu kā to sauca, respiratora daļai?)

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Aug 2007 22:28:11


Neainars

Ir tā pati tautas gāzmaska. Piekrītu, ka pēc gadiem 50 tā būs liela vērtība. 1940. gadā sāka izdalīt gāzmaskas valsts iestādēs strādājošajiem cilvēkiem, acīm redzot bija nojauta, ka varētu būt pēc viņām vajadzība! Kā izrādījās tomeŗ nebija!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)





Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 2 Aug 2007 22:29:16


(Bet vai gāzmaskas galā nav jābūt , nu kā to sauca, respiratora daļai?)


Ir arī tā vienkārši fotografēšanas brīdī tika cītīgi klātesošo aplūkota un tāpēc nav kadrā iekļuvusi!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 09:44:59


Neainars

Vai nevarētu padalīties informācijā par LA 1.0 kājnieku bataljona skaitlisko sastāvu karalaika versijā?

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 11:18:46


Sovka
Acumirklī vajadzīgo grāmatu esmu aizdevis palasīt. No galvas skaitļus tik labi nezināšu, tāpēc uzrakstīšu Jums par kaŗalaika bataljoniem rīt vai parīt.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Arbalets
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 11:21:59


Sovka
Man domāt, ka mūsu bataljons bija stiprāks par RKKA bataljonu....bet ir jautājums - kura gada karalaika versija kamrādu interesē?

________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"


Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 11:32:16


Neainars
Arbalets

Būtu ļoti pateicīgs par `39 un `40 gada datiem.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 11:38:23


Arbalets
Man domāt, ka mūsu bataljons bija stiprāks par RKKA bataljonu...
===
Diskutabls jautājums, mūsējiem bija švaki ar mīnmetējiem un to BK (kā tur bija - uz katru Stoksa 81mm mīnmetēju bija... 20 mīnas, tā laikam pēc Andersona, vakarā precizēšu)... pēc šitā parametra RKKA analogs liek mūsējiem vienos vārtos.

Ar rokas ložmetējiem tāpat - RKKA uz katru nodaļu pēc štata pienācās viens DP, kamēr mums vadā no šķiet 5 nodaļām ar ložmetēju bija bruņotas 2 vai 3.

Automātiskie ieroči - tāpat: RKKA nodaļā bija vīruki ar mašīnpistolēm un pusautomātiskajām šautenēm, kamēr mums - praktiski pogolovno magazīnšautenes.

Ugunsspēka ziņā RKKA katrā gadījumā liek mums vienos vārtos. To vienīgi cik necik varētu kompensēt tas, ka mums vadā bija 5, nevis 4 nodaļas, kā RKKA, un vēl var skatīties, kā organizētas ložmetēju rotas, a fdruk mums balsta ložmetēju tomēr sanāk vairāk. Bet tad jāieskatās grāmatā, kas stāv mājas kompī...

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:16:06 - Laboja Neainars


Maarrutku Jums
Es tomēr sliecos piekrist Arbaletam. Lielāks kareivju skaits bataljonā padara to, teiksim, stiprāku. Nezinu sarkanarmijas bataljona uzbūvi, taču mūsējiem bija ugunsspēkam katram īpaša ložmetēju rota. Un patšautenes (ko Jūs sauciet par balsta ložmetējiem) strēlnieku rotās "fdruk" tomēr arī ka varēja sanākt vairāk.
Andersona grāmatu (pēc Pētersona grāmatas) jāsāk vērtēt kritiskāk, jo autoru ir vadījuši ideoloģiski apsvērumi - stipra nepatika pret Ulmani - un tad arī armija ir dabūjusi nepamatotu kritiku. Munīcijas devas ieročiem nevarēja būt smieklīgi mazas. A. Pētersons piemin šādu iespaidīgu skaitli: 25 000 prettanku mīnu mūsu armijas rīcībā. Andersons par to klusē. Pētersons piemin Stoksa mīnumetēju, 81 mm mīnu skaitu: 10 000. Andersons piemin nevis lielāko skaitli, bet gan uzsveŗ skaitli 20. Tendence acīmredzama.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:27:40


Neainars
Lielāks kareivju skaits bataljonā padara to, teiksim, stiprāku

Pilnīgi pareizi.Ir iespēja izveidot dziļāk ešelonētu aizsardzību.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:27:50


Neainars
Nezinu sarkanarmijas bataljona uzbūvi, taču mūsējiem bija ugunsspēkam katram īpaša ložmetēju rota. Un patšautenes (ko Jūs sauciet par balsta ložmetējiem) strēlnieku rotās "fdruk" tomēr arī ka varēja sanākt vairāk.
===
Patšautene - ROKAS ložmetējs. Balsta ložmetējs - tas uz 3kāja vai uz riteņiem. Ložmetēju rotās bija kak raz balsta ložmetēji.

Katrā RKKA strēlnieku rotā (1940. gada štats) bija ložmetēju vads ar 4 balsta ložmetējiem. Katrā bataljonā bez 3 strēlnieku rotām bija arī ložmetēju rota, kas sastāvēja 3 vadiem, katrā pa 4 balsta ložmetējiem.

Tātad, RKKA strēlnieku bataljonā pavisam kopā bija 16 balsta ložmetēji un 36 rokas ložmetēji (patšautenes).

Bez tam, katrā bataljonā bija 4 gab. 45mm prettanku lielgabali, 6 gab. 82mm mīnmetēji un 9 gab. 50 mm mīnmetēji...
===
Pētersons piemin Stoksa mīnumetēju, 81 mm mīnu skaitu: 10 000. Andersons piemin nevis lielāko skaitli, bet gan uzsveŗ skaitli 20. Tendence acīmredzama.
===
Tad jānoskaidro, cik tad 81mm Stoksa mīnmetēju bija LR armijas rīcībā. Izdalot ar to kopējo mīnu skaitu, varētu pārbaudīt Andersona datu pareizību.

Vispār jau 20 mīnas priekš mīnmetēja ir praktiski NEMAZ.

Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:31:04


Maarrutku Jums
Vispār jau 20 mīnas priekš mīnmetēja ir praktiski NEMAZ.

8см миномет Gr.W34 - боекомплект 16 мин.
82мм миномет - боекомплект 12 мин


Tas ir karalaika normatīvs.

Gunman



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:32:44


Maarrutku Jums
Tad jānoskaidro, cik tad 81mm Stoksa mīnmetēju bija LR armijas rīcībā. Izdalot ar to kopējo mīnu skaitu, varētu pārbaudīt Andersona datu pareizību.

Vispār jau 20 mīnas priekš mīnmetēja ir praktiski NEMAZ.


Vispār jau munīcijas skaits vispār un munīcijas kaujas komplekt ir divas dažādas lietas.

Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:34:18


Mans doma ka ar tiem 25 000 pretanku minam var nominet tikai dazus kvadratkilometrus !!!

Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:35:23


Pie nosacījuma,ka apvidus ir topogrāfiski izzināts un ir veikti attiecīgi mērījumi-tas nav maz.
Latvijā,ar tās advancēto rūpniecību ražot mīnas(vajadzības gadījumā) būtu vieglāk nekā 2 baitus pārsūtīt.

Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:37:12


Neptuns

Nav nepieciešamības mīnēt VISU.Ir nepieciešama galveno ceļu mīnēšana.

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:39:45


Maarrutku Jums
Mūsu armijai bija 20 Stoksa mīnumetēji, tātad, vienādi sadalot, sanāk 500 mīnas uz katru. Tātad, 25 reizes vairāk, nekā var iedomāties, lasot Andersona grāmatu. Ka 20 mīnas varētu būt kaujas deva, par to lasītājs var arī neaizdomāties.

Sovka
8см миномет Gr.W34 - боекомплект 16 мин.
82мм миномет - боекомплект 12 мин


Tad ir tā, ka latviešu Stoksa' m deva lielāka - 20 mīnas.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:43:14


Neptuns
Sovka

Jā, galveno ceļu mīnēšanai 25 000 pietiktu.
A. Pētersons: "... Latvijas robežu padomju invāzijas spēki šķērsoja 16 virzienos." No grāmatas "Krustugunīs. Latviešu karotmāka", 127. lpp.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:45:47


Cik es zinu ar ta laika minam celus ir diezgan gruti nominet . Nu ja ari nomine tad tie minu lauki ir japsarga lai viens pats sapieris tas nesasviestu celmalas gravi.

Sovka



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 12:56:07


Neptuns

A mīnu laukus/sprostus tāpat apsargā.Savādāk supostāts mierīgi piebrauc,izkrāmē sapierus un pievieno mīnas savam arsenālam.Vai arī-tiek veidots kombinētais mīnu lauks-mazliet uz ceļa un lielais vairums-ap ceļu miksētās devās prettanku/kājnieku.Supostāts uzskrējis uz mīnas kura uz ceļa un vēl ticis zem apšaudes,brauc no ceļa nost/izsēdina desantu un uzraujas uz tām mīnām kuras pļavā.

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 13:11:18 - Laboja Maarrutku Jums


Neainars
Mūsu armijai bija 20 Stoksa mīnumetēji
===

Sanāk, ka RKKA strēlnieku pulkā mīnmetēju ir vairāk nekā visā Latvijas armijā kopā...

Sovka
Nav nepieciešamības mīnēt VISU.Ir nepieciešama galveno ceļu mīnēšana.
===
Pie tam arī pamatā tikai `tanku bīstamajos virzienos`.

Neptuns
Lietotājs




# Nosūtīts: 3 Aug 2007 13:20:48


Par uzstadisanu plavas, laukos naunekadu problemu, ka tu doma uzstaadit ta laika pretanku minu uz cela. To tur pamanis ari tankists kurs pirmstam tikaj Jakutija ar suna un brieza pajugu braucis.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 3 Aug 2007 13:43:51


Neptuns
Par uzstadisanu plavas, laukos naunekadu problemu, ka tu doma uzstaadit ta laika pretanku minu uz cela.
===
1939/1940. gadā Latvijā ienāca tikai 5 ceļi ar cieto segumu:
- Pleskavas šoseja (Latvijā ienāk no Igaunijas teritorijas);
- Šoseja Rēzekne-Ostrova, Latvijā ienāk Abrenes apriņķī;
- Šoseja Daugavpils-Zarasai, Latvijā ienāk no Lietuvas teritorijas;
- Šoseja, kas ienāk Latvijā pie Skaistkalnes (starp Skaistkalni un Kurmeni gan ir arī grantsceļa iecirknis);
- Šoseja, kas ienāk no Lietuves virzienā Eleja-Jelgava.

<< 1 ... 135 . 136 . 137 . 138 . 139 . 140 . 141 . 142 . 143 . 144 . 145 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 3
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.113
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2023