| Autors |
Ziņa |
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 19:54:32
Atbildēt
Neainar, Arbalet nevajag pārspīlēt to ziemeļnieku un dienvidnieku naidu, Neatkarības kara laikā visi darbojās vienā pusē, varbūt arī vēlāk sākās grupējumu cīniņi, tomēr nekādi sīvie jau tie droši vien nebija. Un numurus deva pēc izveidošanas brīža - Dienvidlatvijas brigādes bataljoni, kuri kļuva par pamatu Kurzemes divīzijas pulkiem, tika izveidoti pirms Ziemeļlatvijas brigādes vienībām.
Neainar, es jau nesaku, ka ar nosaukumiem kaut kas nebija kārtībā, Jumis saka, ka pulku nosaukumi ir tikai utilīta, kā birokrātisko ministriju, departamentu un komisiju nosaukumi un vajadzējis atstāt tikai numurus.
Es toties saku, ka Latvijas armijā nebija kārtībā ar tradīciju ievērošanu un manu viedokli sīkāk izlasi otrajā ierakstā no augšas.
Kāpēc man nepatīk Štāba bataljona atjaunošana, es uzrakstīšu tēmā par mūsdienu Latvijas armiju.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 20:09:57
Atbildēt
Skanīgi nosaukumi un skaistas tradīcijas - tas viss protams ir ļoti labi, bet armija ir armija, kuras pamatuzdevums ir būt gatavai karot, nevis smuki izskatīties un izklausīties. Smuki nosaukumi - tas ir labi, bet nevajag pārspīlēt...
Armija, kas neciena savas tradīcijas ir kā cilvēks bez dvēseles. Tu esi formālists, to tu nekad nesapratīsi, droši vien vainīga ilgā dzīve padomju iekārtā.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 20:24:42 - Laboja Neainars
Atbildēt
Maarrutku Jums
Romānā "1940", mobilizējoties, tas notiek šādi: klāt nākošā 5. Kurzemes divīzija, (jau ir 1. K. d.), 6. Vidzemes (jau ir 2. V. d.), 7. Latgales (kau ir 3. L. d.) un astotā - Papildu divīzija. No jauna formējamiem pulkiem piešķiŗ tikai skaitli: 13., 14., utt.
Kverkagambo
Neainar, Arbalet nevajag pārspīlēt to ziemeļnieku un dienvidnieku naidu
Man to varat neteikt. Es tur nekādu naidu neredzu.
Armija, kas neciena savas tradīcijas ir kā cilvēks bez dvēseles. Tu esi formālists, to tu nekad nesapratīsi, droši vien vainīga ilgā dzīve padomju iekārtā.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 20:37:46
Atbildēt
Mobilizācijas gadījumā trīs dienu laikā kājnieku divīziju skaitu bija plānots palielināt līdz septiņām, kurās kopā būtu 21 pulks, palielinot arī jau esošo vienību personālsastāvu. Aizmugurē paredzēja izvietot rezerves divīziju, kas papildus gādātu par jūras piekrastes aizstāvību.
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 20:41:00
Atbildēt
Starp citu, man tā tikai tagad liekas vai arī Andersona grāmatā bija rakstīts, ka vienas divīzijas nosaukums pēc plāna bija paredzēts kā Rīgas divīzija. Iespējams, tā tiktu izveidota no 6. Rīgas k. p.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 20:44:25
Atbildēt
1939. gada 1. janvārī armijā un flotē bija 18 389 vīri, bet pēc II pasaules kara sākuma Latvijas karavīru skaits 1940. gada 1. jūnijā pieauga līdz 30 843....Kara gadījumā Armijas komandierim tiktu pakļauta arī 1200 vīru lielā Robežsargu brigāde un 21 aizsargu pulks. 1939. gadā tajos bija 45 000 nepietiekami vīri(par to pietiekamo, vai nepietiekamo, bruņojumu mēs jau te esam polemizējuši)...Lai gan pēc ārzemju speciālistu aplēsēm Latvijā varētu mobilizēt 200 000 lielu karaspēku, armijas vadība labi apzinājās, ka, diemžēl, diemžēl, būtu iespējams apbruņot, pienācīgi sagatavot un apgādāt ne vairāk par 135 000 vīru....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 20:45:39
Atbildēt
Diemžēl tad, kad vajadzēja, nekas no tā netika izdarīts.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 20:55:47
Atbildēt
Diemžēl tad, kad vajadzēja, nekas no tā netika izdarīts...ar skumjām jāatzīst, ka 1940.gada vasarā pāris manu attālu radinieku dienēja Latvijas armijā....un bija spiesti piedzīvot to okupācijas un armijas iznīcnāšanas kaunu...un nemīlēja viņi to laiku atminēties...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 21:00:01
Atbildēt
Kverkagambo
Dienēt "slavenajā piektajā pulkā, kurš kāvies tur, tur un vēl tur" ir gods. Ar "karaspēka daļu lauka pasta numurs divi divi divi trīs divi" jau grūtāk...
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Kverkagambo
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 21:52:50
Atbildēt
Dienēt "slavenajā piektajā pulkā, kurš kāvies tur, tur un vēl tur" ir gods.
Iedomājies, tu dieni savā vienībā, lepojies ar to un uzskati to par pašu labāko, labāku par citām vienībām. Tikai viena darvas karote tev maitā dzīvi - tu dieni 2. kājnieku bataljonā. Otrajā! Oootraaajāāā! Par ko tāda netaisnība? Kāpēc otrie? Mēs taču esam vislabākie, pirmie! Tu raudi spivenā naktīs par šo netaisnību. Lūk, kāpēc mūsdienu Latvijas armijā numurus bataljoniem vajag noņemt, un vietā piešķirt glītus nosaukumus.
________________________
no jelgawas peenak zinas tada pasa gara ka pedejas deenas 24 15 18 9 17 15 14 11 1 11 9 2 11 22 18 21 23 19 7...
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 22:39:09 - Laboja janis17ais
Atbildēt
Kverkagambo
Maarrutku Jums
Man liekas jūs pārspīlējiet numuru un nasaukumu nozīmi. Man kaut kā netraucētu, ka esmu 155. ZS bataljona 3. rotas 1. vada 2. nodaļas zemessargs.
Man liekas sakarīgi bija kā bija. Nosaukums un numurs tiek lietoti paralēli. Ja pēkšņi palielinām skaitu - piešķiram numurus. Nosaukumus pēc tam var izdomāt vai paši karavīri izdomās.
Man nav nekas pretī lai 1. KB būtu piem. Rogovkas un 2. KB - Olaines bataljons.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 14 Jūl 2007 23:50:43
Atbildēt
janis17ais
Man nav nekas pretī lai 1. KB būtu piem. Rogovkas un 2. KB - Olaines bataljons....droši vien, ka vispareizāk būs tos saukt 1.Latgales bataljonu un 2.Latgales bataljonu...pēc etniskā satāva...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 00:02:25
Atbildēt
Arbalets
1) Olaines bataljonā latgaliešu būs tā pamazāk. Arī, ar Jūsu laipnu atļauju:
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 11:33:19
Atbildēt
Arbalets
Lai gan pēc ārzemju speciālistu aplēsēm Latvijā varētu mobilizēt 200 000 lielu karaspēku, armijas vadība labi apzinājās, ka, diemžēl, diemžēl, būtu iespējams apbruņot, pienācīgi sagatavot un apgādāt ne vairāk par 135 000 vīru...
===
Te ir viens tāds moments. 135 000 vīru - tas ir atbilstoši noliktavās esošajam ieroču daudzumam. Taču ņemot vērā arī nelegālos stobrus (WW1 un Brīvības cīņu atbalsis), ieroču noteikti bija vairāk.
Kverkagambo
Iedomājies, tu dieni savā vienībā, lepojies ar to un uzskati to par pašu labāko, labāku par citām vienībām. Tikai viena darvas karote tev maitā dzīvi - tu dieni 2. kājnieku bataljonā. Otrajā! Oootraaajāāā! Par ko tāda netaisnība? Kāpēc otrie? Mēs taču esam vislabākie, pirmie! Tu raudi spivenā naktīs par šo netaisnību.
===
Un tagad vēl viens kvests. Iedomāsimies, ka sākas karš. Skaistlauku pulks un Mežāru pulks kaujās ir cietuši ievērojamus zaudējumus un nosūtīti uz aizmuguri pārformēties. Galu sānā no šajos pulkos atlikušajiem kareivjiem sanāk vairs tikai viens pulks. Kā sauksim jauno pulku? Saglabāsim vienu no esošajiem nosaukumiem (kuru un pēc kādiem principiem), vai piešķirsim jaunformētajam pulkam jaunu nosaukumu, tādējādi paziņojot, ka Skaistlauku un Mežāru pulki savu eksistenci ir beiguši?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 12:29:50
Atbildēt
Maarrutku Jums
Te ir viens tāds moments. 135 000 vīru - tas ir atbilstoši noliktavās esošajam ieroču daudzumam. Taču ņemot vērā arī nelegālos stobrus (WW1 un Brīvības cīņu atbalsis), ieroču noteikti bija vairāk. ...no kurienes tāda pārliecība...un ja jau mēs rēķināsim, ka kārtīgajiem latviešiem bijka mājas nelegāli stobri, tad varbūt iedomāsimies cik tādu bija neatklātajās komunistu piekritēju noliktavās, jo LKP Kara orrganizācija jau turpināja savu darbu...tas nekas, ka dažu labu šīs organizācijas vadoni 1921.gadā nošāva, bet Mārtiņu Čuči pakāra 1922.gadā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 12:39:46 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
Arbalets
no kurienes tāda pārliecība...
===
Nu, pirme punkte, aizsargiem ieroču glabāšanai nevajadzēja nekādu īpašu atļauju vai uzskaiti (tā vismaz es sapratu no Aizsargu Satversmes, kuru var palasīt historia.lv). Otre punkte, pēc kara (WW1 un Brīvības cīņas) vienmār paliek kāds mantojums.
Problēma ir citur - kā mobilizācijas procesā šos nelegālos stobrus legalizēt. Baidos, ka līdz partizanščinas sākumam - nekā.
===
un ja jau mēs rēķināsim, ka kārtīgajiem latviešiem bijka mājas nelegāli stobri, tad varbūt iedomāsimies cik tādu bija neatklātajās komunistu piekritēju noliktavās
===
Labs jautājums. Atgriežoties pie scenārija `1940`, varam pameditēt par tēmu, cik aktīva būtu komunistu 5. kolonna nacionālistu aizmugurē? Vai tā spētu ko vairāk kā varonīgi iešaut mugurās bēgošiem nacionālistiem a ļa 1941. gada jūnijs?
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 12:57:30
Atbildēt
Maarrutku Jums
Labs jautājums. Atgriežoties pie scenārija `1940`, varam pameditēt par tēmu, cik aktīva būtu komunistu 5. kolonna nacionālistu aizmugurē? Vai tā spētu ko vairāk kā varonīgi iešaut mugurās bēgošiem nacionālistiem a ļa 1941. gada jūnijs?...ja pēc Andersona, tad Kara organizācija ir turpinājusi darboties vismaz līdz trīsdesmito gadu sākumam...cik veiksmīgi, tas ir cits jautājums, jo mums šobrīd laikam nav pieejamas Politpārvaldes aktis par sekmīgo, vai nesekmīgo, komunistu Kara organizācijas darbību Latvijas armijā...Andersons raksta, ka 1930.gadā ''Kara organizācija bija spiesta atzīt smagu neveiksmi Latvijas armijā''...kā tas izpaudās, kas to zina...bet tas jau netraucēja glabāt ieročus...ja jau varēja nelegālaš avīzes un lapiņas drukāt, tad jau varēja arī ieročus glabāt...tas nekas, ka Andersons arī saka, ka "Komūnistu partijai 1939. un 1940.gadā vairs nebija absolūti nekādas militāras nozīmes"...bet bija nelegālas komūnistu partijas biedri, darba jaunieši, un līdzjūtēji...un gan jau atrastos no šiem arī tādi, kas šautu Latvijas armijai mugurā....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 13:20:22
Atbildēt
Maarrutku Jums
Arbalets
gan jau atrastos no šiem arī tādi, kas šautu Latvijas armijai mugurā....
Tādu būtu maz. Somu komūnisti nenostājās Ziemas kaŗa laikā padomju komūnistu pusē. Latvijā vairāk bij neuzticamu minoritāšu, taču tās bijās no aizsargiem. Toreiz tikai vācieši cilāja galvas, Lielvāciju sev aiz muguras iedomājot. Bet 1940. gadā tādu vācu, jau var teikt, ka pie mums vairs nebija.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 13:31:11
Atbildēt
Neainars
Tādu būtu maz.
===
Es arī nedomāju, ka 5. kolonna Latvijas armijai būtu varējusi radīt BŪTISKAS problēmas. Labākajā gadījumā būtu atsevišķas apšaudes no krūmiem vai ēkām.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:08:29
Atbildēt
Neainars
Latvijā vairāk bij neuzticamu minoritāšu, taču tās bijās no aizsargiem. Toreiz tikai vācieši cilāja galvas, Lielvāciju sev aiz muguras iedomājot. Bet 1940. gadā tādu vācu, jau var teikt, ka pie mums vairs nebija....statistika liecina, ka 1935.gadā Latvijā latviešu bija 75,5 procenti, lielkrievi 10,5 procenti, žīdi 4,5 procenti, vācieši 2,6 procenti, poļi 2,2 procenti baltkrievi 1,3 procenti...un vēl citi...tiesa, kas tiesa, vācieši aizbrauca...bet domāju, ka bīstamāki nekā žīdi vai citas minoritātes, dažādu iemeslu dēļ latviešiem bija paši latvieši...vai tad jaunā vara 1940.gadā kādu ar varu spieda stāties Policijas palīgdienestā un pēc tam milicijā...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:12:34
Atbildēt
Maarrutku Jums
Taču ņemot vērā arī nelegālos stobrus (WW1 un Brīvības cīņu atbalsis), ieroču noteikti bija vairāk.
Mana vectēva radiniekam (Aizsargam) Latgalē, kurš karoja pret komunistiem līdz 70-to beigām bija legāla viena šautene (lika nodot 1940), mājās uz 1941-mo, kad atbrauca čeka arestēt bija 1 ložmetējs no 1PK, vairāki desmiti granātu, šauteņu un pistoļu.
Labs jautājums. Atgriežoties pie scenārija `1940`, varam pameditēt par tēmu, cik aktīva būtu komunistu 5. kolonna nacionālistu aizmugurē? Vai tā spētu ko vairāk kā varonīgi iešaut mugurās bēgošiem nacionālistiem a ļa 1941. gada jūnijs?
Pavisam tādu cīnītāju būt ne vairāk par 100. Un tikai dažiem pietiktu drosmes šaut uz armijas vai citu drošības struktūru pusi. Nu varbūt spētu kaut kur vadus pārgriezt, kādu tiltu uzspridzināt vai pagastveci no kātiem nolaist.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
JgdPz IV 70
Lietotājs
Kodols
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:28:04
Atbildēt
Maarrutku Jums
Būtu jāatklāj pretinieka specvienību tēma (kuras nodarbotos ar svarīgākiem pasākumiem par šaušanu mugurā). Kara sākumā ir iespējams iesūtīt specvienības pāri robežai, kamēr citi uzbrūk robežsardzes posteņiem (Šimčenko - Tamanceva grupa). Kara laikā viņus varētu nomest ar izpletņiem, izsēdināt no planieriem vai viņi varētu iet kopā ar uzbrūkošajām daļām un izrauties priekšā vietās, kur nav pretestības. Lietošanai gatavu zemūdens diversantu uz to brīdi vēl nebija nevienam (itāļu vienība bija ībļu bars, kuru kaut cik saveda kārtībā Valerio Borgēze stipri vēlāk).
Ja gatavošanās karam tiek sākta pirms 1940.06., tad tas nepaliks neievērots PSRS izlūkiem un var sākt 5. kolonnu gatavot laicīgi. Šī 5. kolonna varētu darboties tur, kur tuvojas savējo karaspēks, līdzīgi kā nacionālie partizāni to darīja gadu vēlāk. Patstāvīgs spēks no šīs kolonnas gan laikam neiznāktu.
________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:31:15
Atbildēt
Arbalets
bet domāju,
Bet spriedām taču par minoritātēm. Par minoritātēm, nevis latviešiem.
janis17ais
līdz 70-to beigām bija legāla viena šautene
Kā to saprast?...
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:36:55
Atbildēt
Neainars
Kā to saprast?...
Komatu aizmirsu ielikt.  Viņam uz 1940. gadu bija viena legāla šautene, kuru tad arī lika 1940. nodot.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:39:47
Atbildēt
janis17ais
Skaidrs!
----------
Ja mēs 1940. gadā kaŗotu, tad jāņem vērā arī trofeju (latviski:ienaidniekam atņemtie) ieroči. Somu-padomju kaŗā somi tādus izmantoja.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:41:35
Atbildēt
JgdPz IV 70
Diez vai tiem šeit ietu vieglāk kā Somijā.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:45:41
Atbildēt
janis17ais
Pavisam tādu cīnītāju būt ne vairāk par 100. Un tikai dažiem pietiktu drosmes šaut uz armijas vai citu drošības struktūru pusi. Nu varbūt spētu kaut kur vadus pārgriezt, kādu tiltu uzspridzināt vai pagastveci no kātiem nolaist....nu tik maz nu arī jau nu nebūtu un te mazleit jāpārstāsta kāda padomju laiku grāmata par 1940.gada notikumiem Ventspils pusē...pēc 23.jūnija komunisti un atbalstītāji Armīna Ankupa, Friča Sniedziņa (bijušais strēlnieks un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, Sarkanā karoga ordeņa kavalieris, politkatordznieks) un Ernesta Rozenberga vadība izveidoja un apbruņoja strādnieku aktīvistu grupas, kas automašīnas izbrauca uz pagastiem atbruņot aizsargus....Ances pagastā atbruņošanu vadīja Eduards Habekorns (arī bijušais strēlnieks)....gandrīz visur aizsargi ieročus atdeva bez pretošanās....tikai Piltenes aizsargi izrādīja bruņotu pretestību un uz turieni komunisti nosūtīja papildspēkus...Užavā, kur atbruņošanu vadīja Augusts Bērziņš, arī notika apšaudīšanās ar aizsargiem....nu visi tādi latviski uzvārdi un vārdi...un domāju, ka tā bija arī citur Latvijā....un pie gadījuma šitie arī varēja būt gan šāvēji, gan sabotētāji....
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:48:07
Atbildēt
janis17ais
Diez vai tiem šeit ietu vieglāk kā Somijā.
Gluži manas domas. Un ja vēl kaŗotu arī igauņi un lietuvieši, tad padomju stāvoklis būtu pat drusku smagāks. Turklāt, arī Somija varbūt tad lauztu neizdevīgo 11. marta miera līgumu, un tad sovjetiem nekāds zibenskaŗš (blickrīgs) Baltijas valstīs neizdotos.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:49:39
Atbildēt
janis17ais
Pavisam tādu cīnītāju būt ne vairāk par 100.
===
Es neņemšos prognozēt šādu potenciālu kombatantu skaitu, jo ir pārāk daudz nezināmo...
1) Mēs nezinām, cik tad īsti 1940. gada jūnija sākumā Latvijā bija AKTĪVU PSRS fanu.
2) Mēs nezinām, cik no viņiem būtu bijuši gatavi uz bruņotu cīņu.
3) Mēs nezinām, kāds bija vai varēja būt viņu apbruņojuma, organizētības un spēju līmenis.
===
Nu varbūt spētu kaut kur vadus pārgriezt, kādu tiltu uzspridzināt vai pagastveci no kātiem nolaist.
===
Visdrīzāk vadi un atsevišķi pagastveči vai atsevišķu armijas kolonnu īsa apšaude no krūmiem. Tiltu spridzināšanas aizmirstam - tur vajag gan daudz sprāgstvielu, kā arī zināmas iemaņas un prasmes, bez tam, tiltus kara laikā vai tā priekšvakarā var arī pastiprināti apsargāt.
JgdPz IV 70
Būtu jāatklāj pretinieka specvienību tēma (kuras nodarbotos ar svarīgākiem pasākumiem par šaušanu mugurā).
===
Fakts, diversantiem ir svarīgākas lietas kā iešaut mugurā pa ceļu ejošai pretinieka karavīru grupai.
===
Kara laikā viņus varētu nomest ar izpletņiem, izsēdināt no planieriem vai viņi varētu iet kopā ar uzbrūkošajām daļām un izrauties priekšā vietās, kur nav pretestības.
===
Tā jau sanāk klasiska gaisa desantoperācija. Specoperācija būtu Ulmaņa un štāba veču fragošana, dzelzceļa un telekomunikāciju bojāšana.
Neainars
Ja mēs 1940. gadā kaŗotu, tad jāņem vērā arī trofeju (latviski:ienaidniekam atņemtie) ieroči. Somu-padomju kaŗā somi tādus izmantoja.
===
Trofejas var būt un var arī nebūt. Vismaz paļauties uz to, ka šamās tiks sagrābtas tādos daudzumos, lai ar iegūto apbruņotu veselus bataljonus, pulkus un divīzijas, īsti nevar... tā tas nenotiek.
|
janis17ais
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 15 Jūl 2007 14:52:27
Atbildēt
Arbalets
nu tik maz nu arī jau nu nebūtu un te mazleit jāpārstāsta kāda padomju laiku grāmata par 1940.gada notikumiem Ventspils pusē...pēc 23.jūnija komunisti un atbalstītāji Armīna Ankupa, Friča Sniedziņa (bijušais strēlnieks un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, Sarkanā karoga ordeņa kavalieris, politkatordznieks) un Ernesta Rozenberga vadība izveidoja un apbruņoja strādnieku aktīvistu grupas, kas automašīnas izbrauca uz pagastiem atbruņot aizsargus....Ances pagastā atbruņošanu vadīja Eduards Habekorns (arī bijušais strēlnieks)....gandrīz visur aizsargi ieročus atdeva bez pretošanās....tikai Piltenes aizsargi izrādīja bruņotu pretestību un uz turieni komunisti nosūtīja papildspēkus...Užavā, kur atbruņošanu vadīja Augusts Bērziņš, arī notika apšaudīšanās ar aizsargiem....nu visi tādi latviski uzvārdi un vārdi...un domāju, ka tā bija arī citur Latvijā....un pie gadījuma šitie arī varēja būt gan šāvēji, gan sabotētāji....
Un ja notiktu organizēta pretošanās, tad 90% no viņiem dūšīgi karotu pret sarkanajiem.
________________________
Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts!
|
