miniBB: The Bulletin BirdPanzerkampf Forums
 - Sākums - Balsojumi - Reģistrēties - Meklēt - Statistika - Noteikumi -
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 359 . 360 . >>
Autors Ziņa
Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 08:54:42


Smic_
Un kas traucētu

Tas jau arī traucētu - ka tauta taču ir kaŗojusi. Kāda vairs tādos apstākļos "brīvprātīga" pievienošana. Jā, ja Latvija būtu 1940. gadā kaŗojusi, tad Krievijas purvā pilnīgi tā netiktu ievilkta.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.





Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 09:19:10


Sovka
Pretestiiba(da jebkaada) buutu paraadiijusi,ka nebija nekaadas "labpraatiigas" ieieshanas PSRS sastaavaa
===
Gluži manas domas. Tikai pie nosacījuma, ka pretestība ir cik necik centralizēti organizēta. Pretējā gadījumā atsevišķas sporādiskas un haotiskas apšaudes būtu iespēja norakstīt uz `bandickijiem buržuasskijiem elementiem`, kuri pretojas `darbaļaužu varas nodibināšanai` Latvijā.

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 11:17:45


[būtu iespēja norakstīt uz `bandickijiem buržuasskijiem elementiem`, kuri pretojas `darbaļaužu varas nodibināšanai` Latvijā.

Tas gan!
bet lai tas nenotiktu pie tā būtu aktīvi arī jāstrādā politiķiem un vēstniekiem,lai pasauļu valstīm lūgtu palīdzību (kas maz ticams būtu iespējams,jo to tricināja WWII ),bet vismaz informētu pasauli,ka mēs cinamies pret okupantiem!

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 11:49:50


BISMARK
bet lai tas nenotiktu pie tā būtu aktīvi arī jāstrādā politiķiem un vēstniekiem
===
Visupirms pie tā būtu jāstrādā armijas vadībai ar konsekventa aizsardzības plāna izstrādi un tā izpildes koordinēšanu...

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 12:15:30


Maarrutku Jums
Aizsardzību mums jau bija sagrauta no iekšpuses sakarā ar palīdzības paktu!

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 13:20:48


BISMARK
Aizsardzību mums jau bija sagrauta no iekšpuses sakarā ar palīdzības paktu!
===
Jā, bet neviens jau nespieda mums to pieņemt, vai nepiekrist esošajiem uzstādījumiem un pastāvēt uz to, ka sadarbībai piekrītam, bet karabāzes ļaujam turēt tikai, piemēram, tikai JKF karaspēku un nekādus sauszemes spēkus.

Otrkārt, palīdzības pakts īsti nevarēja sagraut to, kas nemaz īsti nepastāvēja vai nebija pat ieplānots, proti, konsekventu un vienotu aizsardzības plānu. Somi pie tāda ķērās faktiski UZREIZ pēc tam, kad sovjeti viņiem piedāvāja palīdzības līgumu. Kas mūsējiem traucēja darīt TĀPAT...

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 13:54:41


Sovka

Karavīram jā. Pat ja pavēle ir pašnāvnieciska. (Un nav viņam laika domāt par lielām lietām, kad galva pilna ar savā sektorā notiekošo, bet līdz savam sektoram vēl ir jāaiziet/jāaizskrien/jāaizrāpo...) Es par prezidentu un ģenštābu, viņiem ir jāredz, ka iespēju uzvarēt nav.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


puuce
Moderators




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 13:57:50


Es par prezidentu un ģenštābu, viņiem ir jāredz, ka iespēju uzvarēt nav.

Spartai arī nebija izredžu pret Dāriju un lielo Persiju, bet viņi tomēr cīnījās.
Un Grieķija vispār pret Persiju bija mazāka un vājāka un tomēr beigās, pēc daudziem kariem un kaujām faktiski bija uzvarētāja.

________________________
Par speršanu pūcei Kolumbijas futbolistam piešķir divu spēļu diskvalifikāciju un naudas sodu


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 13:58:42


Maarrutku Jums

Sovjeti bija gatavi parakstīt līgumu tikai tādā versijā, kādu paši piedāvāja. Ja šamie tiešām gribētu tikai aizargāt Baltijas valstis pret iespējamu uzbrukumu, tad arī problēmas nebūtu.

Vienots plāns būtu vajadzīgs Baltijas mērogā, jo karojot vieni mēs uzreiz dabūjam Tamanceva specgrupu Abrenē un tās pāris divīzijas uz Rēzekni, vēl kaut ko Liepājas virzienā un galvenos padomju spēkus ap 2 armijas dienvidos. Variantā "Ulmanis 15-ajā nolemj karot" viss beigtos nedēļas laikā, bet no partizāņošanas ir sliktāk tikai vājākās puses civilajiem :sad:

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.





JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 14:01:31


puuce

Rezultāti pie Platejas (pēdējā kauja uz zemes, pēc kuras agresors aizgāja) liecina par pretējo, un ienaidnieka armija jau bija puspersiešu-pusgrieķu uz to brīdi.
(ja swiesc atkal nebūs pilnā uz vakaru, ieliks pie senlaikiem ragscu par Plateju).

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 14:10:01


JgdPz IV 70
Sovjeti bija gatavi parakstīt līgumu tikai tādā versijā, kādu paši piedāvāja
===
Nu tātad Ulmanim atlika parādīt mugurkaulu un pateikt - šitādu līgumu mēs neparakstīsim. Mēs esam gatavi parakstīt SADARBĪBAS līgumu, nevis ultimātu.
===
Variantā "Ulmanis 15-ajā nolemj karot" viss beigtos nedēļas laikā, bet no partizāņošanas ir sliktāk tikai vājākās puses civilajiem
===
Protams. Bet karošana viennozīmīgi parādītu VISIEM, ka nav nekādas brīvprātīgas vai pusbrīvprātīgas pievienošanās Lielajai Varenajai.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 14:14:44


Maarrutku Jums

Sadarbības līgumu paraksta divi līdzīgie, bet sovietiem ir tāds niķis, no kura nav purnā dabūjuši, to par līdzīgu neuzskatīt.

Galvenais ir parādīt pašiem sovjetiem, ka viņu ekspansija ir noziedzīga, ne ar vienu citu mums problēmu nav.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 14:29:46


JgdPz IV 70
Sadarbības līgumu paraksta divi līdzīgie, bet sovietiem ir tāds niķis, no kura nav purnā dabūjuši, to par līdzīgu neuzskatīt.
===
Nu tātad vajadzēja purnā iedot...

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 17:02:25


JgdPz IV 70
karojot vieni mēs uzreiz dabūjam Tamanceva specgrupu Abrenē un tās pāris divīzijas uz Rēzekni, vēl kaut ko Liepājas virzienā un galvenos padomju spēkus ap 2 armijas dienvidos.

Pulkv. A. Pētersona grāmatā "Krustugunīs", par latviešu kaŗotmāku - pat 1940. gada jūnijā mūsu stāvoklis nebija absolūti bezcerīgs.
Armija ļoti labi novērtēta. Valsts vadība gan ne.

Maarrutku Jums
Nu tātad vajadzēja purnā iedot...

Tieši tā. Un pamatīgi iedotu.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Smic_
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 17:22:11


Pulkv. A. Pētersona grāmatā "Krustugunīs", par latviešu kaŗotmāku - pat 1940. gada jūnijā mūsu stāvoklis nebija absolūti bezcerīgs.


KO mēs saucam par absolūti bezcerīgu un ar ko tas atšķiras no ne absolūti bezcerīga stāvokļa ?
Bezcerīgs - tas ir kaput 3-jās dienās , ne bezcerīgs 2-vās nedēļās ?

________________________
Kareivim taisni jāpriecājas, kad uz viņu šauj. Jo biežāk ienaidnieks šauj, jo ātrāk izbeidzas viņa munīcijas krājums. Šveiks.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 17:31:42


Smic_

Absolūti bezcerīgs - kaput ir garantēts, lai gan termiņi var nebūt skaidri.
Cerīgs - ir iespēja uzvarēt, t.i. pabeigt karu viņu galvaspilsētā, vai vismaz nosargāt robežu.

+ visas nācijas ierakstīšana bandītos un represijas pret katru, kas vēl mēģina spirināties, ja ar parasto karu vēl nepietiktu un kādam gribētos partizāņot. + tam, kas vēl palicis no latviešiem, pēc gada pārbrauc otrs ceļa rullis - vācu armiju grupa "Nord".

Karavīrs par to nedomās, ne viņš sāk karus. Bet prezidents par to nedomāt nedrīkst.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 18:38:04


JgdPz IV 70

Piedāvāšu Jums jauku piemēru - Karēliju. To daļu, kuŗu somiem atņēma. Ne visi civīliedzīvotāji no turienes aizgāja, bet ne visus pēc tam izšāva. Latvijā darbotos leļļu valdība, un tautu censtos izmantot, ne jau izkaut kā nenobarotus sivēnus.

pēc gada pārbrauc otrs ceļa rullis - vācu armiju grupa "Nord".


1941. gadā tas rullis pārbrauca pāri, bet tauta nepazuda. Ja mūsu armija būtu kaŗojusi pret sarkanarmiju, tad taču pret vāciešiem nekaŗotu, un par tiem galvenais jautājums būtu - kāda veida polītiku mums veidot, lai "vilks paēdis, un kaza dzīva", t. i., kā izgrozīties starp Hansu un Džoni.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 19:06:46


Neainars

Pirms izmantošanas būtu jāizkauj nelojālie elementi (vai jāaizdzen emigrācijā).

1941. gadā tauta arī nekaroja, neskaitot kaujas pie Liepājas un Rīgas. Lauku apvidos Kurzemē (tālāk no jūras) vecie ļauži atceras, ka pirmo vācieti viņi ieraudzījuši jau ilgi pēc tam, kad Latvija jau bija ieņemta.

Pēc 1940. gada ir nākamais jautājiens, ko darīt, nekarot pret vāciešiem un ierakstīties fašistos, vai tomēr karot (kaut vai mežos). Ar vienu anticivilizantu mēs vēl kaut kā varam tikt galā, bet Latvija bija diviem tādiem pa vidu...

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 20:51:10


1941. gadā tauta arī nekaroja, neskaitot kaujas pie Liepājas un Rīgas
===================================
kas tad tu karoja..............sarkanā metalurga kolekitīvas ar zilcepurno dvāšu pakausī.....................un tie bija ar maz.............pārsvarā jau utaino flotes vīri,kuru kuģi palika degoši Tosmarē...friču spridzināti,gan pašu spridzināti!
------------------------------
bet mēs jau iegājam offtopa

Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 20:53:58


Neainars
pat 1940. gada jūnijā mūsu stāvoklis nebija absolūti bezcerīgs.
===
Jūnijā stāvoklis faktiski bija gan bezcerīgs, banāla iemesla dēļ: proti, nekas nebija darīts, lai uz PSRS draudiem adekvāti reaģētu, bet laika vairs nebija.

Es jau šķiet esmu rakstījis, ka lai padarītu aizsardzību cik necik sekmīgu, bija jāizdara n lietas:
1) jāveic mobilizācija, iesauktie jāapbruņo, jāapatrenē, jāsaliedē vienībās.
2) jāizstrādā konkrēts, katram konkrētajam apvidum piemērots aizsardzības plāns, kura ietvaros jāsadala atbildības rajoni konkrētām vienībām, jānosprauž dabā robežas starp vienībām (no sērijas - vot līdz tam upes līkumam vaktējam mēs, bet tālāk - jūs).
3) aizsardzības plānā jāparedz iespējamie pretinieka darbības varianti un pretpasākumi katram no tiem (ja viņi dara šitā, tad mēs tā. Ja viņi dara tā, tad mēs šitā. Ja mums/viņiem izdodas/neizdodas tas/šitais, tad mēs tālāk daram šitā vai tā).
4) aizsardzības plānā jāparedz transports, apgāde, loģistika, koordinācija starp n vienībām, kaut vai atrisināt banālu problēmu - kā paēdināt un padzirdināt bataljonu kājnieku, kurš sēd ierakumos un gaida pretinieku, kurš var atnākt pēc 2 dienām, un var atnākt tikai pēc nedēļas. Vai arī - kā nodrošināt gana operatīvu to pašu deficīto prettanku lielgabalu pārvietošanu uz tanku bīstamajiem aizsardzības iecirkņiem.
5) aizsardzības plāns nedrīkst būt vispārīgs, tam jābūt gana konkrētam, t.i. jābalstās uz kādu nekādu izlūkinformāciju par gaidāmo pretinieka uzbrukuma vietu, laiku un tajā iesaistīto vienību skaitu. T.i. nevar izstrādāt aizsardzības plānu 1936. gadā, tad iebāzt to seifā, pēc 4 gadiem izvilkt šamējo no turienes ārā un mēģināt negrozītā veidā pielāgot jaunajiem apstākļiem. Sanāks briesmas!

Galvenā problēma (un bezcerības aclēga) ir iekš tā, ka brīdī, kad radās reāls valsts apdraudējums (krīze faktiski sākas ar 15. jūniju, kad notiek RKKA ienākšana Lietuvā un Masļenku incidents liek domāt par līdzīgem draudiem Latvijai, laika priekš augstāk minētā detalizētā plāna izstrādes un realizācijas vairs nav.

JgdPz IV 70
Pēc 1940. gada ir nākamais jautājiens, ko darīt, nekarot pret vāciešiem un ierakstīties fašistos, vai tomēr karot (kaut vai mežos). Ar vienu anticivilizantu mēs vēl kaut kā varam tikt galā, bet Latvija bija diviem tādiem pa vidu...
===
Jā starp citu, labs jautājums. Karot ar vāciešiem un ierakstīties fašistos zināmā mērā būtu pat attaisnojami, skatāmies kaut vai piemērus uz Somijas, Bulgārijas un Rumānijas bāzes. No otras puses - nekur nav rakstīts, ka mūs sagaidītu šīm valstīm līdzīgs liktenis, kaut gan drīzāk tomēr tāds, nekā čečenu liktenis - kaut kā nav dzirdēts par īpašām raganu medībām attiecībā uz pret RKKA karojušajiem rumāņiem un bulgāriem socvalstu periodā... un piesiet `dzimtenes nodevību`, kā gadījumā ar čečeniem vai tiem pašiem leģionāriem, arī ne - Latvija būtu iekarota, nevis PSRS iestājusies valsts, un latvieši nevarētu nodot valsti, kas NAV viņu dzimtene...

Sēdēt mežā un partizānēt pret vāciešiem izskatās labi attiecībā uz kara iznākumu (kuru 1941. gadā vēl nevar zināt), un diezgan droši garantē ne tikai LatDTR izveidi pēc kara, bet arī visnotaļ labas attiecības ar PSRS par spīti pirmajam karam. Kas attiecas uz ceļa rulli - organizētas regulārās Latvijas armijas pretestības šamam nebūtu, a caur Latvijai braucošie tanku ķīļi ar mežos tusējošiem partizāniem nemaz lāga nesatiktos...

Es pat sliecos domāt, ka scenārijā `1940` vācieši paši mēģinātu nodibināt maksimāli labas attiecības ar latviešiem, pēc principa `mums ir kopīgs ienaidnieks`.

Galu sānā man tomēr izskatās, ka pretošanās būtu devusi bonusus JEBKURĀ gadījumā.

JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 21:12:46


Maarrutku Jums

Un pēc tam kādam būtu visi iemesli bīdīt tēmu "Baltijas nacisms".

Ar pretvācu partizāniem izdarītos līdzīgi kā ar Armija Krajowa vai UPA pēc kara, ja šie būtu stingrās līnijas nacionālisti (karotu pret visiem svešiem) vai izdarītos tāpat un ierakstītu fašistos, ja viņi karotu tikai pret PSRS.

Izņemot vienu - dzīvā spēka zaudējumi; ja uz 1989 nacionālais sastāvs reāli bija 50/50, tad stingrās līnijas nacionālisti (karš 1940, partizānu karš 1940-41, otrs karš 1941-41, otra partizāņošana 1941-45, trešā partizāņošana 1945-1955) iedzītu nāciju kapā. Ģenerālim ir jābūt vairāk nekā taktiķim, bet prezidentam jābūt vairāk nekā virspavēlniekam :sad:

Svarīgākais visā pasākumā ir 1) cīņas laiks, 2) iespēja cīnīties tikai pret vienu agresoru. Ja noturas mēnesi un vairāk un skaidri redzams, ka nekāda Kūsinena valdība neko nepārvalda, tas ir viens; ja pretestību nolauž nedēļas laikā, tas ir kas cits. Pat ja Lietuva turas, sovjetiem ir iespējas 2 nedēļu laikā ieņemt valsti. Pirmā nedēļa kamēr iziet cauri Lietuvai (ļoti optimistisks termiņš), tikmēr komunistiskā valdība sēž Abrenē vai Rēzeknē. Otrā - kamēr no dienvidiem ienākušie ieņem palikušo.

Šajās 2 nedēļās var nodrošināt emigrāciju no valsts, bet emigrējušo cilvēku pietrūks 1989. gadā (un būs nesaprašanās starp aizbēgušajiem, kas 50 gadus nodzīvojuši rietumos, un tiem, kas 50 gadus dzīvojuši PSRS).

Propagandas karā tiek zaudēts viennozīmīgi, jo sovjeti jebkurā gadījumā dzen savu stingro līniju; interesenti var mēģināt padiskutēt par agresijas tēmu DELFInārijā ar kādu sovjetu.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 21:15:33


nedomāju,ka Hitlers pieņemtu mūsu vēlēšanosd iestāties fašistos.....................vinš konkrēti jau deklerēja to Ribetropa paktā..............un pienēmt mūs friču paspārnē būt saniknojusi sarkano Lielo Lači,kas kā es domāju,pat pārliecināti izraisītu karu starp zili-pele=ēkajiem un utainiem daudz ātrāk,tieši ap to laiku,kad friči šaudās Francijā........................un nēmot vērā,kā friči tajā laika austrumu robeža bija pavājāki....bet utaini jau gatavgi ar pilnu sparu.....................atbrīvot eiropas sarkanos no buržāziskiem ļautiņiem!

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 21:18:13


Otrais variants ādolfs jau bija izdomājis ko darīt ar mums Ostland....letiņus izvest lai strādā kā baltie ņegri...bet friči un baltvāčieši atpakaļ un atgūs savas zemes kādas t6ās bija pirms WWI.............un mēs atkaļ vasaļi!

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 21:34:29


JgdPz IV 70
Pēc 1940. gada ir nākamais jautājiens, ko darīt, nekarot pret vāciešiem un ierakstīties fašistos, vai tomēr karot (kaut vai mežos).

Un atkal labs paraugs nāk ņemams no Somijas, kā izgrozīties starp Hansu un Džoni. Jūs taču zināt, kā viņiem bij jārīkojas, un kā viņi izspruka starp Scillu un Haribdu.

Maarrutku Jums
Jūnijā stāvoklis faktiski bija gan bezcerīgs, banāla iemesla dēļ: proti, nekas nebija darīts, lai uz PSRS draudiem adekvāti reaģētu, bet laika vairs nebija.

Nu, nu! Tagad man ir pie rokas militārā vēsturnieka, pulkv. A. Pētersona secinājumi un argumenti. Atšķiŗam " Krustugunīs" 111. lappusi, un lasām: " Armijas operatīvas vadības sagatavošanai jau 1939. gada decembrī ģenerāļa H. Rozenšteina vadībā noorganizēja štāba (armijas) treniņu ar pirmās divīziju grupas (ģen. F. Virsaitis) divām divīzijām, pastiprinātām ar motorizēto sprostgrupu, bet pirms marta štābu mācībām jau gada sākumā visu divīziju, artilērijas un motogrupu komandieri un vadības punkti savās štābu mācībās un manevros vadījās pēc jaunā plāna.
Tika risināti arī sarežģīti operatīvās mākslas jautājumi. Tā tikko pieminētajā štābu treniņā Lielupes baseinā tika organizēta aizsardzības kauja pret tanku divīziju (ap 200 tanku), mehanizēto korpusu (divas motodivīzijas) un strēlnieku korpusu (trīs divīzijas). Mācību kaujas gaitā pārbaudīja arī divīzijas darbību ielenkuma asptākļos, nepieļaujot tās sagrāvi, kas nav atrodams nevienas ārzemju armijas operatīvajos plānos pirmskara apstākļos."

Tā, lūk! Vairāk pašapziņas, kamrādi! Mūsu armija bija gatava kaŗot.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


Maarrutku Jums



# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 21:49:27


JgdPz IV 70
Un pēc tam kādam būtu visi iemesli bīdīt tēmu "Baltijas nacisms"
===
Neviens nezkāpēc nebīda tēmas `bulgāru nacisms` vai `rumāņu nacisms`.
===
Ar pretvācu partizāniem izdarītos līdzīgi kā ar Armija Krajowa vai UPA pēc kara, ja šie būtu stingrās līnijas nacionālisti (karotu pret visiem svešiem) vai izdarītos tāpat un ierakstītu fašistos, ja viņi karotu tikai pret PSRS.
===
Nu, bet ar visu Armija Krajowa Polija tomēr palika PTR, nevis PPSR.
===
Izņemot vienu - dzīvā spēka zaudējumi; ja uz 1989 nacionālais sastāvs reāli bija 50/50, tad stingrās līnijas nacionālisti (karš 1940, partizānu karš 1940-41, otrs karš 1941-41, otra partizāņošana 1941-45, trešā partizāņošana 1945-1955) iedzītu nāciju kapā.
===
Nu nesaki vis. Pa etapiem:
- karš 1940 beigtos ātri, un tā kā lielu kauju nebūtu, tad arī lieliem zaudējumiem kur rasties īsti nebūtu. Domāju, ka mēs iekļautos 10k neatgriezeniskajos vai pat mazāk.
- partizānu karš 1940-1941. cik necik nopietni sāktos tikai uz 1940. gada rudens pusi (līdz tam partizānu aktivitāte būtu zema - šamie būtu aizņemti ar bāzu un apgādes tīklu veidošanu) un būtu lokāla rakstura, arī diez vai upuru skaits pa visu gadu pārsniegtu 5k cilvēku, kas jau būtu visai augsts rādītājs.
- karš 1941 arī tautu pārāk neskartu: regulārās LV armijas vairāk nebūtu, secīgi simetriska karošana pret advancējošo Vērmahtu nespīd nu nekā. Tātad, šiten praktiski nekādu zaudējumu.
- Partizānēšana (karošana) 1941-1945. Vot tas ir smags jautājums, atkarīgs praktiski no vāciešu politikas okupētajā Baltijā. Ja šamie prasmīgi pasniegtu `opļā, esam jums atnesuši brīvību` un atteiktos no plāna `Reihskomisariāts Ostlande`, varētu faktiski atjaunot Latvijas armiju, kura piedalītos karā Ass valstu sastāvā, kā Reiha satelīts. Tātad, leģionāru būtu nevis 150, bet varbūt kādi 300k. Zaudējumi, loģiski arī lielāki, bet salīdzināmi ar tiem, kurus cieta Leģions + 130. sk. Ja savukārt vācieši nedomātu atkāpties no plāna `Ostlande`, partizānēšana būtu tāda paša mēroga kā 1945-1955, ne diži vairāk. Zaudējumi - atkal 5k, nu varbūt 10k, kas atkal IR MAZĀK nekā leģions + 130. sk.
- Kas notiek 1945. Ja mēs esam Ass satelītvalsts, sovjeti var ar mums noslēgt separātu pamieru, kā Somijas gadījumā, un rezultātā iegūt to, ka friču pusē pēkšņi karo par vairākām divīzijām mazāk kombatantu, secīgi sovjeti var panākt vienošanos, ka mēs pagriežam ieročus uz otru pusi (atkal Somijas piemērs!) un palīdzam izdzīt vāciešus nach. Apmaiņā - garantijas par LatDTR statusu. Ja savukārt mēs partizānējām pret visiem (kas sovjetiem nach nav vajadzīgs savā aizmugurē, kamēr Reihs nav līdz galam nolauzts, atkal ar būt vienošanās par LatDTR, kura, līdzīgi kā 1920. gada pamiers, ir tobrīd abām pusēm izdevīga.
- Un vēl, neaizmirsīsim, ka galveno lēmumu par Latvijas nākotni pēc 1945. tāpat pieņemtu Jaltā.

Diskutabls jautājums varētu būt tikai par 1940/1941. gada deportācijām, kaut gan nav pamata domāt, ka šamējās pārspētu 1941+1949. gadu summāros ciparus. Es palieku pie tā, ka pretošanās gadījumā mēs būtu TIKAI ieguvēji.

BISMARK
un pienēmt mūs friču paspārnē būt saniknojusi sarkano Lielo Lači,kas kā es domāju,pat pārliecināti izraisītu karu starp zili-pele=ēkajiem un utainiem daudz ātrāk,tieši ap to laiku,kad friči šaudās Francijā
===
Neredzu tam NEKĀDA pamatojuma. Pirmkārt, friči `Barbarossu` fiziski nevarētu sākt ātrāk par 1941. gada maiju. Otrkārt, arī sovjetiem, kamēr iet zavaruha Baltijā, nav nekādas vajadzības saķerties ar vēl kādu, vēl jo vairāk, sākot uzbrukumu, esot tam ne pārāk gatavi...

BISMARK
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 21:58:23


Otrkārt, arī sovjetiem, kamēr iet zavaruha Baltijā, nav nekādas vajadzības saķerties ar vēl kādu, vēl jo vairāk, sākot uzbrukumu, esot tam ne pārāk gatavi...
==========================
Gāja runa par to ja LV pievienotos Ass....tad ja utainie spiestos mums virsū...fričiem būtu jāiet mums palīgā,bet tajā brīdī viņiem tas nebūtu izdevīgi!

uldis
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 22:32:37


.... Diezin vai mums tik labi izietu, jo pēc ww2 Latvija zaudēja ap 600. TŪKST. cilvēku, tad kas būtu tad, ja mēs būtu pretojušies.....

Neainars
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 22:46:30


uldis
tad kas būtu tad, ja mēs būtu pretojušies.....


Atbilde lasāma virs Jūsu rakstītā. Tur rakstītajam varat ticēt.

________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.


JgdPz IV 70
Lietotājs




Kodols
# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 23:03:58


Maarrutku Jums

Pēc ieņemšanas sovjetiem ir jātiek galā ar visiem nelojālajiem vai tādiem, kas varētu būt nelojāli t.i. ir pamats visu armiju, aizsargus utt. visus ieročus nest spējīgos vīriešus ierakstīt bandītos.

Vācieši okupētajās teritorijās īpaši neuztraucās, ko vietējie par viņiem domā un karavīrus viņiem vajadzētu ne ātrāk par 1943.g. sākumu, tātad vēl lielāku spēku iesaistīšana zaudētā karā.

Sovjeti ar nacionālo partizānu būtu gatavi vienoties tikai vienā gadījumā, ja šis partizāns apšauj/nodod savus cīņu biedrus. No partizāņošanas/pretpartizāņošanas atkal visvairāk ciestu mierīgie iedzīvotāji, kas dabūtu gan no partizāniem par kolaboracionismu, gan no varas iestādēm par bandītu atbalstīšanu.

Sovjetus ar viņu pavisam mobilizētajiem 37 milj. nez vai uztrauktu, kurā pusē atrodas kādas 8-10 divīzijas. Pirms somi tika līdz pamieram, viņiem vajadzēja pārdzīvot ilgu karu, bet tas atkal nozīmē zaudējumus + emigrācijā aizdzītos.

Nonākam militāri neatrisināmā situācijā aka SC2 Blitzkrieg, kad puse zaudē nevis tāpēc ka zaudē, bet tīri nemilitāru cūcības momentu dēļ, no kuriem galvenais ir katastrofāls resursu (dzīvā spēka) trūkums, kamēr ienaidniekam šo resursu ir cik nevajag un aiz muguras ir otrs tāds pats ienaidnieks.

________________________
Maeda ātri paslēpa veco rokrakstu metāla cilindrā, uzvilka melnu virsvalku ar kapuci un savāca no galda visu, kas varētu noderēt. Senai, pat savā dzimtenē aizmirstai cīņas mākslai vajadzēja stāties pretī 20. gadsimta ieroču tēraudam.


Atis
Lietotājs




# Nosūtīts: 14 Jūn 2007 23:08:47


Manuprāt Somijai 1940. gadā nebija daudz vairāk iedzīvotāju kā Latvijā, katrā ziņā pirms ziemas kara Somu armija bija skaitliski mazāka nekā Latvijai.

Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka karojot Latvijas upuri nebūtu daudz lielāki nekā viņi bija bez visas karošanas!

________________________
“Vajag tikai gribēt dzīvot un nebaidīties nāves, tad jau vienmēr izkulsies'' (Miervaldis Ādamsons)


<< 1 ... 126 . 127 . 128 . 129 . 130 . 131 . 132 . 133 . 134 . 135 . 136 ... 359 . 360 . >>
Panzerkampf Forums / WW2 / Latvijas Republikas armija 1920.g. - 1940.g. un tās efektivitāte iespējamajā karā pret PSRS/Vāciju
Tēma ir slēgta. Jaunās atbildes netiek pieņemtas.
 
Šobrīd forumos: Viesi - 8
Lietotāji - 0
Rekords: 311 [18 Okt 2010 02:17:35]
Viesi - 311 / Lietotāji - 0
Lapas ielādes laiks (sek.): 0.115
Šajā lapā izmantotie logotipi un preču zīmes ir attiecīgo īpašnieku īpašums.
Lapas veidotāji un hostētājs neatbild par lietotāju komentāriem, jo komentāru īpašnieki ir to autori.
Forums tiek darbināts ar: miniBB® © 2001-2022