| Autors |
Ziņa |
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 21:04:19
Atbildēt
Somiem vai tad nav rūdas atradnes?
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 22:31:22
Atbildēt
divplaksnis
Man šķiet, ka somi tērudu pirka no zviedriem. Pat ja mēs darītu tāpat, lielgabali iznāktu ļoti dārgi. Un kamēr tos piešautu. Utt. Jā, Rīgā viduslaikos lēja stobrus un taisīja lielgabalus, taču valstī pirms kaŗa tas diezin vai izdotos, pat ja ļoti gribētu. Mīnmetējus, mašīnpistoles, šautenes - tās gan vajadzēja ražot.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 22:37:03
Atbildēt
Armijas vadība bija padomājusi par to, kā pretoties, ja nav īpašu līniju. Mūsu krājumos, izrādās, bijušas vismaz 25 000 prettanku mīnas. Tā ka tās ir pasaciņas, par tiem neapturamajiem padomju tanku viļņiem, kas vienā dienā iekaŗotu Latviju. Vismaz divas nedēļas tie degtu un sprāgtu gaisā, iekams pirmais spētu iebāzt savu purnu Rīgas priekšpilsētā....bet realitāte ir tāda, ka krievu tanki atbrauca vienā dienā bez pieturām un sapieru palīdzības...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 22:42:38
Atbildēt
Arbalets
.bet realitāte ir tāda, ka krievu tanki atbrauca vienā dienā bez pieturām un sapieru palīdzības...
Ak tā tas bija?! Bet mēs nezinājām ...
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 22:42:54
Atbildēt
....bet realitāte ir tāda, ka krievu tanki atbrauca vienā dienā bez pieturām un sapieru palīdzības...
Pafantizē kā būtu ja būtu.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 22:53:29 - Laboja Neainars
Atbildēt
divplaksnis
Vo, te nu es nevaru noturēties, nepieminot kādu man labi pazīstamu rakstnieku, kuŗš uzrakstīja romānu " 1940", kur aprakstīts, kas notiek, ja Latvija kaŗo. Viņš uzrakstīja arī scenāriju LNT filmai " Paralēlā vēsture. 1940.gads." Tracis bija liels, rakstīja par to joku visās avīzēs. Izrūnītie spiedza, ka kaut kas tāds neesot bijis iespējams. Vīri ar pautiem teica, ka varēja un vajadzēja turēties pretī.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
waffen ss
Foruma sponsors
Kodols
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 22:57:13
Atbildēt
Neainars
Vīriem ar pautiem vajadzēja iepriekš pielikt pie sienas renegātu Ulmani ar visu viņa kliķi vai vēl labāk, 1934. gadā nepieļaut ši uzurpatora tikšanu pie varas un Latvijai skaidri deklarēt savu nostāju kā Lielvācijas Trešā Reiha sabiedrotajai cīņā pret bolševismu un vispasaules žīdmasoņu cionistu plutokrātiju.
________________________
Kad Vācija modīsies ceturto reizi, pasaule nodrebēs!
Pienāks diena kad mīts par holokaustu pārstās būt mīts!
Vajag plašāk pielietot nošaušanas! (V.I.Blanks/Ūļjānoffs/Ļēņins)
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 23:10:42
Atbildēt
waffen ss
Vācieši toreiz nebija cieņā. Puikas visus kariņus spēlēja pret fričiem.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 23:12:12
Atbildēt
Vīri ar pautiem teica, ka varēja un vajadzēja turēties pretī....un rakt tās vismaz 25 000 prettanku mīnas uz visiem ceļiem...bet izskatas, ka tas man nepazīstamais rakstnieks pirms sava romāna uzrakstīšanas nebija par tām mīnām informēts...un neprata tās savā romānā pielietot...bet vajadzēja, jo tas jau ir noziedzīgs nodarījums, ja armijas un valsts vadība jūtot, ka briest nepatikšanas, neliek slepeni mīnēt pierobežas ceļus savas valsts teritorijā...bet varbūt tās mīnas mums tomēr nebija?
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 23:19:16
Atbildēt
Arbalets
rakstnieks pirms sava romāna uzrakstīšanas nebija par tām mīnām informēts
Skaitli 25 000 viņš tiešām nezinaja.
bet varbūt tās mīnas mums tomēr nebija?
Bija. Sk. A. Pētersona jaunākajā grāmatā 122. lappusi. Tā ir atsauce uz padomju dokumentiem par bruņojuma pārņemšanu no Latvijas armijas.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 20 Mai 2007 23:47:50
Atbildēt
vēl labāk, 1934. gadā nepieļaut ši uzurpatora tikšanu pie varas
Tajā laikā diktatūra bija populāra Eiropā.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Mai 2007 00:05:04
Atbildēt
Bija. Sk. A. Pētersona jaunākajā grāmatā 122. lappusi. Tā ir atsauce uz padomju dokumentiem par bruņojuma pārņemšanu no Latvijas armijas....nu tad MJ ir taisnība par Ulmaņa Pirmā un viņa kliķes likšanu pie sienas...tas jau nu gan ir bijis noziegums pret savu valsti un tautu..
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 21 Mai 2007 00:24:52 - Laboja Maarrutku Jums
Atbildēt
divplaksnis
Ja liela daļa no teim kas strādā laukos pārietu uz pilsētām un sāktu strādāt rūpnīcās tad varētu ražot masveidā.
===
Lai to izdarītu, nepieciešami kolhozi, t.i. lauksaimnieciskā lielražošana, kas neatbilst `latviskajam dzīvesveidam` lauku viensētās.
Otrkārt, rūpniecība - tas ir labi, bet militārā rūpniecība, kas strādā uz importētām izejvielām, ir dikti riskants pasākums.
===
Tādēl vajadzēja attīstīt militāro rūpniecību ātrāk, lai aizsargātu sevi.
===
Militārās rūpniecības attīstības tempus nosaka vispārējie rūpniecības attīstības tempi, un Latvijā kā agrārā valstī šamējie nebija un nevarēja būt augsti.
uldis
diezin vai latvieši varētu kautko līdzīgu meserim, spitam vai harim uzpetr gaisā...
===
Uzprojektēt varbūt arī varētu, ražot masveidā - nē. Tas pats resursu/izejvielu trūkums, vai arī BAIGĀKĀ atkarība no piegādātāja.
===
drīzāk varēja domāt par kopēju aizsardzības līniju un palīdzības sniegšanu,kaut ko līdzīgu Mannerheima līnijai, tākā Baltijas valstīm nav īpaši labvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis tad tādā gadījumā varētu taisīt mākslīgos šķēršļus..
===
Te ir viena cita problēma, proti, tas pats 1939. gada 5. oktobra līgums, kurš attiecībā uz šo Latvijai un Igaunijai saistīja rokas. Proti, pēc šī līguma parakstīšanas intensīva aizsardzības sistēmas iekārtošana valsts austrumos no PSRS puses pilnīgi pamatoti varēja tikt uzskatīta par provokāciju un/vai minētā līguma nosacījumu pārkāpšanu.
saiba
Bija jau VEFā ļotenītes, tā kā domājams, ja būtu izaicinājums, tad mūsējie bija pietiekoši asprātīgi, lai izkonkurētu, ar kādu vienu ideju, prototipu, tos pašus tolaiku grandus?
===
Lai nu kā, bet tas pats I-16 nekas īpašs nebija, pēc tehniskajiem parametriem šams, jāatzīst, atpalika no saviem ārzemju analogiem. Iespējams, ka I-19 bija jau konkurētspējīgāks, bet par to grūti spriest, jo realizēt materiālā VEF šamējo tā arī nepaspēja, līdz ar to visi spriedumi par šamējo būs tikai spekulatīvi.
Neainars
Mūsu krājumos, izrādās, bijušas vismaz 25 000 prettanku mīnas. Tā ka tās ir pasaciņas, par tiem neapturamajiem padomju tanku viļņiem, kas vienā dienā iekaŗotu Latviju. Vismaz divas nedēļas tie degtu un sprāgtu gaisā, iekams pirmais spētu iebāzt savu purnu Rīgas priekšpilsētā.
===
Atkal nelasām reglamentu... 
JEBKURIEM MĪNU LAUKIEM IR JĒGA TIKAI TAD, JA TOS PIESEDZ AR STRĒLNIEKU IEROČU UN ARTILĒRIJAS UGUNI. Pretējā gadījumā pretinieka sapieri šamējos relatīvi ātri novāc un tehnika, lai arī ar kavēšanos, tomēr brauc uz priekšu.
===
Man šķiet, ka somi tērudu pirka no zviedriem. Pat ja mēs darītu tāpat, lielgabali iznāktu ļoti dārgi. Un kamēr tos piešautu. Utt. Jā, Rīgā viduslaikos lēja stobrus un taisīja lielgabalus, taču valstī pirms kaŗa tas diezin vai izdotos, pat ja ļoti gribētu. Mīnmetējus, mašīnpistoles, šautenes - tās gan vajadzēja ražot.
===
Jebkuriem stobriem un aizslēgiem saglabājas tērauda kvalitātes problēma.
Arbalets
Vīri ar pautiem teica, ka varēja un vajadzēja turēties pretī....un rakt tās vismaz 25 000 prettanku mīnas uz visiem ceļiem...bet izskatas, ka tas man nepazīstamais rakstnieks pirms sava romāna uzrakstīšanas nebija par tām mīnām informēts...un neprata tās savā romānā pielietot...bet vajadzēja, jo tas jau ir noziedzīgs nodarījums, ja armijas un valsts vadība jūtot, ka briest nepatikšanas, neliek slepeni mīnēt pierobežas ceļus savas valsts teritorijā
===
Izlēma taču nekarot (15. vai 16. jūnijā), otrkārt, cik tad vajag laika, lai uzstādītu pārdomātus un organizētus mīnu laukus?
PS. Likšana pie sienas ir waffen ss prerogatīva, es esmu miermīlīgāks radījums...
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Mai 2007 12:33:19
Atbildēt
Arbalets
par bruņojuma pārņemšanu no Latvijas armijas....nu tad MJ ir taisnība par Ulmaņa Pirmā un viņa kliķes likšanu pie sienas...tas jau nu gan ir bijis noziegums pret savu valsti un tautu..
Latvijas armijas bruņojumu okupanti pārņēma tad, kad Ulmanim jau vairs nebija nekādas varas, un viņš pats aizvests, lai nomirtu trimdā, padomijā.
JEBKURIEM MĪNU LAUKIEM IR JĒGA TIKAI TAD, JA TOS PIESEDZ AR STRĒLNIEKU IEROČU UN ARTILĒRIJAS UGUNI.
Protams, ka tā darītu.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Mai 2007 14:42:14
Atbildēt
Neainars
Latvijas armijas bruņojumu okupanti pārņēma tad, kad Ulmanim jau vairs nebija nekādas varas, un viņš pats aizvests, lai nomirtu trimdā, padomijā..
..a kāda šķirba, ka šamo aizveda...rīkoties ta vajadzēja ātrāk...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 21 Mai 2007 22:12:36
Atbildēt
Arbalets
Jūs domājat tieši tāpat, kā romāna "1940" autors.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Maarrutku Jums
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 09:52:46
Atbildēt
Neainars
JEBKURIEM MĪNU LAUKIEM IR JĒGA TIKAI TAD, JA TOS PIESEDZ AR STRĒLNIEKU IEROČU UN ARTILĒRIJAS UGUNI.
Protams, ka tā darītu.
===
Te nu mēs atkal nonākam pie frontālas karadarbības un no tās izrietošā RKKA ugunsspēka pārsvara.
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 10:35:01
Atbildēt
Maarrutku Jums
Te nu mēs atkal nonākam pie frontālas karadarbības un no tās izrietošā RKKA ugunsspēka pārsvara.
... un pie kopēja uzskata, ka kaŗot vajadzēja.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 12:00:45
Atbildēt
Neainars
un pie kopēja uzskata, ka kaŗot vajadzēja....un pilnīgi sekundārs jau ir jautājums par to, cik ilgi mūsējie noturētos, un kādi bija viņu reālie materiāli tehniskie resursi...bet par vienvīra-vienzirga rācijām mēs vēl tiksim skaidrībā
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 12:20:29
Atbildēt
Arbalets
.un pilnīgi sekundārs jau ir jautājums par to, cik ilgi mūsējie noturētos
Nav vis sekundārs. Divas nedēļas. Tāds uzskats tiek proponēts grāmatā "1940". Jābrīnās, ka vēl to neesat pamanījis. Un arī ieroči tur tiek aprakstīti tieši tie un tādā daudzumā, kādi patiešām bija, tai skaitā arī modernās VEF raidstacijas.
(Pie sienas piespiesti, daži nesalaužami partizāņi varbūt pat šāva ar arbaletiem. Diemžēl, nav dokumentu, kas šādu pieņēmumu apstiprinātu. )
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 14:10:09
Atbildēt
Neainars
Un arī ieroči tur tiek aprakstīti tieši tie un tādā daudzumā, kādi patiešām bija, tai skaitā arī modernās VEF raidstacijas. ...es fanatastiku jau sen nelasu.....un kā tad ar tām prettanku mīnām?...tās arī taču bija...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 14:28:32
Atbildēt
Arbalets
Tā nav fantastika. Un pirms tam jau netiešām atzināties, ka tāda grāmata Jums ir, un skaidri bija saprotams no Jūsu vērtējuma, ka esat to lasījis.
Prettanku mīnas bija. Vismaz 25 000. Starp citu, bija arī ceļu un jūras mīnas.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 14:47:02
Atbildēt
Prettanku mīnas bija. Vismaz 25 000. Starp citu, bija arī ceļu un jūras mīnas.
juras minas itkaa esot razotas uz vietas Latvijaa, Liepajaa bez tam tas bija nepietiekoshaa skaitaa
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 15:15:26
Atbildēt
che_guevara
juras minas itkaa esot razotas uz vietas Latvijaa, Liepajaa bez tam tas bija nepietiekoshaa skaitaa
Kāds skaits, Jūsuprāt, būtu pietiekošs?...
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 15:20:22
Atbildēt
Neainars
jaapbedina jus....es nesmu nekaads specialists nespeju pateikt kads butu skaits 
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 16:18:22
Atbildēt
che_guevara
nespeju pateikt kads butu skaits
Ja Jūs rakstāt, ka "tas bija nepietiekoshaa skaitaa", tad no tā izriet, ka zināt, kāds skaits būtu pietiekošs.
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
che_guevara
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 17:16:28
Atbildēt
Neainars
katraa zinaa nezinu skaitu bet ir lasits ka tas bija nepietiekoshaa skaitaa un beidz pieieties vardiem
|
Neainars
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 17:40:08 - Laboja Neainars
Atbildēt
che_guevara
un beidz pieieties vardiem
He, he, tā nav piesiešanās vārdiem! Tas loģiski izriet no Jūsu rakstītā.
Pētersona jaunākajā grāmatā ir skaitlis 620 - tik daudz jūras mīnu krita Padomju Savienībai kā kaŗa laupījums no Latvijas armijas krājumiem. Iespējams, ka savāca ne visas. Ceļu mīnu bija 1000. Tad salīdzinot 25 000 prettanku mīnu ir daudzreiz vairāk. Diezin vai tā bija nejaušība. Armijas vadība bija izrēķinājusi, kuŗa veida mīnas visvairāk vajadzīgas.
(Visvairāk mums pietrūka kareivju - aptuveni 100 miljonu.)
________________________
Kam okupanti izskalojuši smadzenes, tie manis rakstīto var nelasīt.
|
Arbalets
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 22 Mai 2007 19:18:56
Atbildēt
che_guevara
katraa zinaa nezinu skaitu bet ir lasits ka tas bija nepietiekoshaa skaitaa un beidz pieieties vardiem...štrunts par skaitu bet Andersons raksta, ka "Rīgas jūras līča un ostu aizsardzībai plānotajiem mīnu aizžgojumiem pieejamo mīnu skaits bija visai niecīgs"...
________________________
"Hitler kaputt, alles kaputt"
|
divplaksnis
Lietotājs
|
# Nosūtīts: 26 Mai 2007 17:50:54
Atbildēt
Visvairāk mums pietrūka kareivju - aptuveni 100 miljonu
Kareivju pietiktu. Nepietiktu apbruņojuma un karavadoņu.
|
